SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valdībā 2. septembrī izskatīts informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu, kas tostarp paredz vairāku profesiju izslēgšanu no izdienas pensiju saņēmēju loka, liecina valdības sēdes darba kārtība. Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027. gada 1. janvārī atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027. gada 1. janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu līdz pieciem gadiem, bet prokuroriem - līdz desmit gadiem. Tāpat piedāvājums paredz no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt personām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par desmit gadiem, papildus iepriekš minētajām izmaiņām tiks grozīta izdienas pensijas aprēķina formula, paredzot, ka izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba atstāšanas. Tāpat šīm personām izdienas pensijas minimālais un maksimālais apmērs tiks samazināts par 10 līdz 20 procentpunktiem,...

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, informē Labklājības ministrija. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti...

Vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu jāturpina arī nākamos trīs gadus, šāda nostāja pausta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma "Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra" projektā. Ziņojuma saskaņošanai starp iesaistītajām ministrijām jānotiek līdz 2. septembrim. Valdība pabalsta apmēru no 50% līdz 75% šobrīd ir palielinājusi tikai uz šo gadu, bet LM uzskata, ka 75% līmenī pabalsts būtu jāsaglabā arī no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" kā pagaidu regulējumu. Ministrija 2028. gadā veiktu atkārtotu izvērtējumu par vecāku pabalsta saņēmēju, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, dinamiku un nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā kā pastāvīgu regulējumu. Starp nodarbinātajiem vecākiem - pabalstu saņēmējiem - dominē bērnu...

Latvijas pensiju sistēmā paredzētas būtiskas izmaiņas, kas no 2026. gada 1. aprīļa nodrošinās pensiju automātisku pārrēķinu. Šīs izmaiņas iestrādātas grozījumā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai", un to pamatā ir 2024. gada 12. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Kas mainīsies? Līdz šim pensijas pārrēķinam bieži bija nepieciešams iesniegums, taču tagad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks šo procesu automātiski. Galvenais mērķis ir nodrošināt automātisku pensijas pārrēķinu gadījumos, kad pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķināšanas perioda ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pārrēķina biežums un datums Periodiskums: Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešiem pēc pensijas piešķiršanas. Standarta datums: VSAA automātisko pārrēķinu veiks katra gada 1....

No 1. augusta stājušās spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa regulējumā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties šīm izmaiņām, ko paredz šovasar Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro, norāda Bankas Citadele meitas uzņēmums IPAS CBL Asset Management. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem? Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti "griesti" (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% - virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai...

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pakļauti materiālai un sociālai nenodrošinātībai, katru gadu samazinājās, līdz 2024. gadā materiālā nenodrošinātība ir sasniegusi zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā – no visiem iedzīvotājiem kopā 5,3% bija dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti (2015. gadā – 15,4%), nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū attiecīgi 15,3% (2015. gadā – 38,3%), secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.- 2024. gadam izpildi". Ziņojums līdz 8. augustam nodots starpinstitūciju saskaņošanai un to vēl skatīs valdībā. Kopš minimālo ienākumu reformas ieviešanas sākuma 2021. gadā iedzīvotāju ar minimāliem ienākumiem situācija ir uzlabojusies, gan palielinoties ienākumiem, gan uzlabojoties materiālajai situācijai. Pašreizējā minimālo ienākumu atbalsta sistēma ir uzskatāma par taisnīgu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošina regulāru minimālo ienākumu pieaugumu līdztekus pārējās sabiedrības ienākumu palielinājumam, norāda ministrija. Minimālie ienākumi pieauguši par 66 eiro Minimālo ienākumu līmenis kopš 2021. gada ir katru gadu palielinājies,...

Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas 22. jūlijā akceptēti valdības sēdē un par kuriem vēl būs jālemj Saeimā. Ar grozījumiem lānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Bezdarbniekiem būs iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma, savukārt pašnodarbinātajiem, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, – 2 mēneši. Savukārt bezdarbnieka statuss netiek pakļauts izmaiņām, tas joprojām ir svarīgs, lai saņemtu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilnu pakalpojumu grozu (pārkvalifikācija, subsidētās darba vietas u.c.) un saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ja veiktas iemaksas un atbilst kritērijiem. Lasiet arī: Bezdarbniekiem ļaus vairākkārt iesaistīties pagaidu darbos Vai ir nozīme...

Valdībā 22. jūlijā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz no 2026. gada 1. janvāra atteikties no bezdarbnieku pagaidu darba ierobežojumiem, kā arī no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli. Par šiem grozījumiem likumprojekta stadijā vairākos lasījumos vēl jālemj Saeimai. Iecerēts, ka turpmāk persona, kura atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem un vēlēsies saņemt kādu no darba meklētājiem paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, seniori, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, līdzīgi kā bezdarba riskam pakļautās personas, varēs pieteikties attiecīga pakalpojuma saņemšanai, izmantojot elektroniskās pieteikšanās iespējas vai NVA filiālē. Līdztekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju un tiesības uz NVA piedāvātajiem nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem neatkarīgi no piemērojamās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksas kārtības, paredzēts, ka: persona būs tiesīga iegūt un saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, ja tā negūst tādus ienākumus, kuri ir VSAOI objekts, proti, ienākumus,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai LBAS izvirzītās prioritātes 2026. gada valsts budžetam, kurās uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Latvijai stratēģiski būtiskās nozarēs. Lai arī LBAS atbalsta Latvijas valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu, tostarp ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus uzsver, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm atbilstoši iepriekš valdības uzstādītajiem mērķiem – valsts aizsardzībai (ārējai un iekšējai), izglītībai un zinātnei, veselībai – un papildināt tās ar vēl vienu prioritāti – demogrāfiju. LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzības nozarei līdz 5% apmēram no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP): 2026. gada budžetā – 4,5% apmērā no IKP; 2027. gada un turpmāko gadu budžetā – 5% apmērā no IKP. Vēstulē LBAS uzver, ka viens no valdības mērķiem ir Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, 26.05.2022.) iezīmētais...

Labklājības ministrija (LM) rosinās no 2026. gada palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm. Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī. Tāpat ļoti svarīgs ir bērnu piedzimšanas pabalsts. Vienlaikus ir daudz pabalstu, kas nav pārskatīti pat 20 gadus, piemēram, ārpusģimenes aprūpes pabalsti, skaidroja Uzulnieks, atklājot, ka LM rosinās tos celt par 30%. Tāpat ir jānodrošina pietiekami liels atbalsts specializētajām audžuģimenēm. Arī atbalstu audžuģimenēm ministrs rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, lai tas ik gadu tiktu indeksēts. Visam iepriekšminētajiem ir nepieciešami 85 miljoni eiro, no tiem 70 miljoni eiro bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai, atklāja ministrs. Viņš gan nevarēja nosaukt finansējuma avotus. Uzulnieks atzina, ka LM budžetā to nav. "Samazinot kaut ko...

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu lielāku elastību uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. "Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu papildu pensijas kapitāls tiek veidots, dalībnieku iemaksas ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos. Tomēr dažādi globālie satricinājumi (piemēram, 2008. gada finanšu krīze, Covid-19 pandēmija un ASV nesen ieviestie tarifu pieaugumi) mēdz izraisīt pēkšņas un būtiskas finanšu tirgus svārstības. Tādējādi Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku uzkrātā kapitāla...

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu...

No 2026. gada 1. aprīļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensijas pārrēķinās automātiski. Automātiskais pensijas pārrēķins attieksies uz vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un: kuriem kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši un šajā periodā vismaz vienā mēnesī ir papildinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Strādājošie pensiju saņēmēji drīkst izvēlēties citu pārrēķina mēnesi, laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. janvārim iesniedzot VSAA iesniegumu par automātiskā pensijas pārrēķina mēneša maiņu. Tādā gadījumā pēc 2026. gada 1. aprīļa un turpmākos gadus VSAA pensiju automātiski pārrēķinās no personas izvēlētā mēneša pirmā datuma. Šādu kārtību paredz grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Kad varētu būt svarīgi mainīt automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi? Ja persona vēlas, lai pensiju pārrēķina pēc dzimšanas dienas, jo tas var ietekmēt pensijas apmēru pēc pārrēķina. To nosaka...

Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā. “Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, darba devēju iemaksu apjoms arī mūsu klientu vidū pērn ir audzis par 22%. Jāatzīst, nereti gan nākas saskarties ar to, ka darba devēji nav pietiekami informēti par šādu iespēju un neapzinās, ka iemaksas var kalpot kā labs instruments darbinieku motivācijas celšanā un arī jaunu kolēģu piesaistē,” skaidro Atis Krūmiņš, Luminoraktīvu pārvaldīšanas...

Ienākumus no sociālās stipendijas “Studētgods” neņems vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai. Tiesībsargs vērsies pie Labklājības ministrijas un atzinīgi vērtē tās rīcību, gatavojot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un aicinot pašvaldību sociālos dienestus jau šobrīd minēto stipendiju neuzskatīt par mājsaimniecības ienākumiem. “Esam apmierināti, ka ministrija mūs ir sadzirdējusi un rīkojas proaktīvi vēl pirms nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pretrunīgu un netaisnīgu situāciju. Proti, ģimene var zaudēt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja tajā ir kāds, kas saņem sociālo stipendiju. Piemēram, kā daudzbērnu ģimenes students,” uz problemātiku norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Nepilnību likumā tiesībsargs konstatēja, izskatot kāda iedzīvotāja iesniegumu. Tā ir jānovērš iespējami drīz, turklāt lemjot par tūlītēju risinājumu līdz grozījumu pieņemšanai. Tiesībsarga ieskatā likums papildināms – sociālā stipendija “Studētgods” nebūtu uzskatāma par tādiem ienākumiem, kurus pašvaldības sociālais dienests vērtē pirms lēmuma par trūcīgas...