SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas 22. jūlijā akceptēti valdības sēdē un par kuriem vēl būs jālemj Saeimā. Ar grozījumiem lānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Bezdarbniekiem būs iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma, savukārt pašnodarbinātajiem,...

Valdībā 22. jūlijā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz no 2026. gada 1. janvāra atteikties no bezdarbnieku pagaidu darba ierobežojumiem, kā arī no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli. Par šiem grozījumiem likumprojekta stadijā vairākos lasījumos vēl jālemj Saeimai. Iecerēts, ka turpmāk persona, kura atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem un vēlēsies saņemt kādu no darba meklētājiem paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, seniori, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, līdzīgi kā bezdarba riskam pakļautās personas, varēs pieteikties attiecīga pakalpojuma saņemšanai, izmantojot elektroniskās pieteikšanās iespējas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai LBAS izvirzītās prioritātes 2026. gada valsts budžetam, kurās uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Latvijai stratēģiski būtiskās nozarēs. Lai arī LBAS atbalsta Latvijas valdības uzstādījumus, ka Latvijai ir būtiski palielināt valsts aizsardzības finansējumu, tostarp ārējai un iekšējai drošībai, vienlaikus uzsver, ka ir kritiski svarīgi saglabāt finansējumu arī citām stratēģiski svarīgām nozarēm atbilstoši iepriekš valdības uzstādītajiem mērķiem – valsts aizsardzībai (ārējai un iekšējai), izglītībai un zinātnei, veselībai – un papildināt tās ar vēl vienu prioritāti – demogrāfiju. LBAS atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzības nozarei, bet aicina izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt finansējumu...

Labklājības ministrija (LM) rosinās no 2026. gada palielināt bērnu kopšanas un piedzimšanas pabalstu, kā arī atbalstu audžuģimenēm. Bērnu kopšanas pabalstu ministrija rosinās piesaistīt vidējo ienākumu mediānai, nākamgad to palielinot no 171 eiro līdz 420 eiro, kas ir 50% no vidējo ienākumu mediānas. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma uzsvēra, ka tādējādi šis pabalsts turpinātu pieaugt, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī. Tāpat ļoti svarīgs ir bērnu piedzimšanas pabalsts. Vienlaikus ir daudz pabalstu, kas nav pārskatīti pat 20 gadus, piemēram, ārpusģimenes aprūpes pabalsti, skaidroja Uzulnieks, atklājot, ka LM rosinās tos celt par 30%. Tāpat ir jānodrošina pietiekami liels atbalsts...

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu lielāku elastību uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām. "Ekonomika attīstās cikliski – kāpumiem seko kritumi. Būtiski, lai nākotnes pensionāri netiktu padarīti par ķīlniekiem un savu pensijas uzkrājumu izņemšanu varētu izvēlēties elastīgi, sev vēlamā periodā, tā nodrošinot sev pārticīgākas vecumdienas. Palīdzot atbildīgajām institūcijām, esam saziņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību šā soļa paveikšanai un nākamajā krīzes reizē pensionāriem nebūtu jāsaskaras ar šāda veida problēmām," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā...

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus...

No 2026. gada 1. aprīļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensijas pārrēķinās automātiski. Automātiskais pensijas pārrēķins attieksies uz vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un: kuriem kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši un šajā periodā vismaz vienā mēnesī ir papildinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Strādājošie pensiju saņēmēji drīkst izvēlēties citu pārrēķina mēnesi, laika periodā no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. janvārim iesniedzot VSAA iesniegumu par automātiskā pensijas pārrēķina mēneša maiņu. Tādā gadījumā pēc 2026....

Lai parūpētos par savu labklājību vecumdienās, papildus pensiju 1. un 2. līmenim būtiski veidot arī citus uzkrājumus. Viens no veidiem, kā nodrošināt finansiāli stabilāku dzīvi, sasniedzot pensijas vecumu, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Dalība tajā ir brīvprātīga, un iemaksas var veikt gan iedzīvotāji, gan darba devēji. Latvijas Bankas dati liecina, ka darba devēju iemaksas ar katru gadu aug – 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti teju 144 miljoni eiro, no kuriem teju 35 miljoni ir darba devēju iemaksas. Tas ir par 11% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā. “Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu...

Ienākumus no sociālās stipendijas “Studētgods” neņems vērā, vērtējot materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai. Tiesībsargs vērsies pie Labklājības ministrijas un atzinīgi vērtē tās rīcību, gatavojot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un aicinot pašvaldību sociālos dienestus jau šobrīd minēto stipendiju neuzskatīt par mājsaimniecības ienākumiem. “Esam apmierināti, ka ministrija mūs ir sadzirdējusi un rīkojas proaktīvi vēl pirms nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pretrunīgu un netaisnīgu situāciju. Proti, ģimene var zaudēt trūcīgas mājsaimniecības statusu, ja tajā ir kāds, kas saņem sociālo stipendiju. Piemēram, kā daudzbērnu ģimenes students,” uz problemātiku norāda Tiesībsarga biroja...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā klientiem, kuri darbu ir atraduši attālāk no savas dzīvesvietas, iespēju darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā saņemt transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju - līdz 10 eiro dienā transportam vai līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īrei. Ieguvēji ir gan darba meklētāji, jo ar NVA atbalstu var uzsākt darba attiecības attālāk no savas dzīvesvietas, gan darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus viņi var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Ja NVA reģistrēts klients, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, ir atradis darbu vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, noslēdzis darba līgumu uz nenoteiktu laiku...

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensionāra neapliekamais minimums palielināsies no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pensijas daļa līdz 1000 eiro netiks aplikta ar nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25,5 % apmērā tiks ieturēts tikai tai pensijas daļai, kas ir virs 1000 eiro. Nestrādājošiem pensionāriem jauno neapliekamo minimumu tāpat kā līdz šim automātiski aprēķinās un piemēros Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vai citi pensiju izmaksātāji. Kādas ir iespējas strādājošiem pensionāriem gada laikā izmantot pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro)? Strādājošie pensionāri var izvēlēties divas iespējas. Iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savam...

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās automātiski. To ceturtdien, 12.decembrī, lēma Saeimas pieņemot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Patlaban pensijas pārrēķina, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu. Automātiskais pensijas pārrēķins veicams ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Pensiju pārrēķinās katra gada 1.aprīlī. Ja pensijas saņēmējs vēlēsies, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam būs jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu...

Valdība noteikusi kritērijus minimālās algas lielumam, tādējādi nodrošinot lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu. Noteikumi paredz turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas ņemt vērā atsauces vērtību 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas otrdien, 19. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Noteikumos ir iestrādāts arī minimālās algas pārskatīšanas ikgadējais grafiks un papildus rādītāji, kas jāņem vērā, ikgadēji pārskatot jautājumu par minimālās algas izmaiņām, proti, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes, Centrālās...

Ceturtdien, 14. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kuri paredz kārtību, kādā valdes locekļi turpmāk varēs izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi: grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumiem, bērna aprūpētāja atvaļinājumu, atvaļinājumiem bērna tēvam, citai personai un adoptētājam. Tā kā valdes locekļa amats ir saistīts ar augstākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana un netraucēta izmantošana līdz šim nebija iespējama, kamēr Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas tā prombūtnes laikā. Jaunais regulējums sniegs valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko...

Tiesībsargs aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt,vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie 30. oktora Saeimas sēdē izskatītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir iekļauts likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana (par diviem procentpunktiem) ir vērtējama pozitīvi, tomēr var prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai – it īpaši...