SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas 99,6% no darba devēju norādītās iemaksu summas. Par 88,9 % jeb 291,5 tūkst. darbinieku iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim. Kopumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 328 tūkst. cilvēki jeb 32 % no visiem cilvēkiem, kas iepriekšminētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) reģistrēti kā darba ņēmēji. LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā. Par 9,6% jeb 31,5 tūkst. darbinieku iemaksas veiktas nepilnīgi, proti, tās nav veiktas pilnā apmērā. Piemēram, bija jāmaksā 100 Ls, bet faktiski samaksāti tikai 80 Ls. Par 1,1% jeb 3,7 tūkst. cilvēku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo...

Labklājības ministrijas sagatavotā koncepcija "Par izdienas pensiju piešķiršanu"tiks tālāk skatīts Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka pašreizējā redakcijā koncepcija ir nepieņemama. Nepieciešamībai uzlabot koncepciju "Par izdienas pensiju piešķiršanu" piekrita arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji. LBAS uzskata, ka koncepcijā "Par izdienas pensiju piešķiršanu" kārtējo reizi tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu darbinieku kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām, tās ir - aviācijas darbinieki, dzelzceļa nozarē strādājošie, jūrnieki, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas darbinieki. LBAS nepiekrīt valdības nekonsekventajai pozīcijai par izdienas pensiju piešķiršanu un vēlmei nemeklēt reālo risinājumu, kādā veidā sociāli aizsargāt to profesiju darbiniekus, kuru veselībai un psihofizioloģiskajām spējām pati valsts izvirza īpašas prasības. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Nedrīkst būt tāda situācija, kad valsts nosaka paaugstinātas prasības veselībai noteiktu profesiju pārstāvjiem, kontrolē to, bet tajā pašā laikā nedod nekādus aizsargmehānismus." LBAS uztur savu prasību par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot šīs tiesības arī atsevišķu...

Projekta "Nodarbinātība Plus" sanāksmē Briselē, Beļģijā, septembra sākumā Latvijas Universitātes (LU) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra pārstāvji kopā ar sadarbības partneriem piedalījās jaunu mazāk aizsargāto sociālo grupu iekļaušanas modeļa principu izstrādē, kurus varētu izmantot dažādu Eiropas Savienības valstu pašvaldības. Projekta galvenais uzsvars likts uz imigrantu integrēšanas pieredžu apmaiņu un politiku attīstību, īpaši romu tautības migrantu integrāciju darba tirgū un izglītības sistēmā. Projekta partneru intereses attiecībā uz sabiedrības mazāk aizsargātajām sociālajām grupām ir atšķirīgas - daļai partneru galvenā uzmanība vērsta uz romu tautības migrantu iekļaušanu sabiedrībā (Nīderlande, Beļģija, Bulgārija, Ungārija), citiem - imigrantu nodarbinātību kopumā (Itālija, Spānija, Ziemeļīrija), bet Spānijas, Beļģijas, Ungārijas un Latvijas partneru interese šajā projektā ir jauniešu integrācijas prakses darba tirgū. Viens no projekta apakšmērķiem ir atsevišķu integrācijas prakšu vai to elementu pārņemšana no partneriem un pārbaudīšana savā valstī. Projekta līdzšinējā gaitā katrā dalībvalstī ir identificētas labākas sociālās integrācijas prakses, kas apkopotas vienotā ziņojumā. Veiksmīgo prakšu piemēri jau...

Labklājības ministre Ilze Viņķele 18. septembrī sasauktajā preses konferencē par demogrāfiju, iepazīstināja ar Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto 2014. gada demogrāfijas risinājumu, kā arī norādīja uz nepilnībām Nacionālās apvienības (NA) uzstādītajā "ultimātā". Kā uzsvēra ministre, NA piedāvājums pagarināt vecāku pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus, turklāt, lai to īstenotu, valstij būs jāceļ sociālā nodokļa likme. Tikmēr LM visām jaunajām māmiņām pēc bērna gada vecuma sasniegšanas piedāvā turpināt saņemt minimālo bērna kopšanas pabalstu Ls 120 apmērā, kā arī māmiņām vai tētiem, kas dodas strādāt, mācīties vai ir reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā, piešķirs pabalstu Ls 100 apmērā. Ar šī risinājuma palīdzību iespējams arī novirzīt papildu atbalstu bērniem no nepilnām ģimenēm, kuru vecāki izvairās pildīt savas finansiālās saistības. Kā ziņots iepriekš, šie bērni joprojām saņem krīzes laikā samazināto atbalstu Ls 35 - 40 mēnesī, taču tieši nepilnās ģimenes ir nabadzības riskam visvairāk pakļautā sabiedrības grupa. Ministre iestājas par to, lai...

Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem. „Pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Arodbiedrību likuma redakciju. Kā komisijas sēdē norādīja par likumprojekta izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji, būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedz, taču tas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu, kas fundamentālus uzlabojumus nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Spēkā esošais likums „Par arodbiedrībām” ietver normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām. Jaunais likums regulēs arodbiedrību statusu, to izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, darbības principus, arodbiedrību dialogu ar valsts institūcijām un darba devējiem, kā arī virkni citu jautājumu. Atbalstu izstrādātajai likuma redakcijai otrdien pauda gan arodbiedrību, gan darba devēju organizāciju pārstāvji, kā arī iesaistīto ministriju pārstāvji. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju patlaban arodbiedrību reģistrā ietvertas ziņas par 188 arodbiedrībām, bet kopumā, ieskaitot arodbiedrību struktūrvienības, 2012.gadā bija 2176 arodorganizācijas. Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Jaunā likuma...

Darba tiesību un darba drošības jautājumi ir aktuāli ne vien lielajās pilsētās, bet arī tādās mazpilsētās kā Saldus, kur visbiežāk sastopamie darba tiesību pārkāpumi saistīti ar darba līgumiem - tie tiek sastādīti nekorekti, ierobežojot darba ņēmēju tiesības. Ar šādu secinājumu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperti sestdien, 14.septembrī, noslēdza reģionālo izstādi Saldus pilsētas bibliotēkā. Izstāde par aktuālajiem nodarbinātības jautājumiem, kas Saldus pilsētas bibliotēkā norisinājās no 12. līdz 14.septembrim, tika īstenota LBAS reģionālā izstāžu cikla ietvaros ar mērķi palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem nostiprināt zināšanas darba tiesību un darba drošības jautājumos. Izvērtējot jautājumus, ko Saldus izstādes apmeklētāji uzdeva visbiežāk, LBAS eksperti norāda, ka šajā pilsētā, līdzīgi kā visā Kurzemes reģionā, lielākās problēmas ir ar darba līgumiem. Pirmkārt, darba līgumos nereti tiek iekļauti punkti, kas ir pretrunā pastāvošajai darba likumdošanai. Otrkārt, strādājošie darba līgumus mēdz parakstīt, neiedziļinoties to saturā. "Pēdējo gadu pieredze liecina, ka darba devēju izdomai nav robežu - viņi atrod aizvien oriģinālākus veidus, kā...

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas "Jauniešu garantija" ieviešanai. Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014.gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā. Visiem jauniešiem NVA piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē NVA, gan 1 - 1,5...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. Apdrošinot jauniešus visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, sociālās apdrošināšanas likme 24,09 procentu apmērā tiktu segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 11 procentus maksātu darba devējs. Komisijas deputāti ar balsu vairākumu šodien izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nolēma virzīt attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekta iesniedzēju vārdā deputāts Vladimirs Reskājs (SC) komisijas deputātiem norādīja, ka šis ir vienkāršs un uzņēmējiem saprotams risinājums jauniešu bezdarba mazināšanai. Turklāt tas aptvertu visus jauniešus, ne tikai tos, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Piedāvātais risinājums motivēs uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes, bet jauniešiem tā būs iespēja pierādīt sevi. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību, argumentējot, ka patlaban atbalsts nepieciešams apmēram 7000 jauniešu, kuriem trūkst pienācīgas izglītības. Savukārt likuma grozījumi attiektos uz daudz plašāku...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija otrdien, 3.septembrī, diskutēja par demogrāfisko situāciju Latvijā, uzsverot valsts finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem ietekmi uz ģimenes budžetu un dzimstības veicināšanu. Kā vienu no dzimstību veicinošiem pasākumiem Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks min minimālā bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta palielināšanu par bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, rosinot to noteikt 70 procentu apmērā no pašreizējās valstī noteiktās minimālās darba algas. „Tas ļautu jau nākamajā gadā līdzšinējo 100 latu vietā vecākiem pabalstu saņemt 140 latu apmērā. Šāds solis būtu nozīmīgs valsts atbalsts, jo patlaban 40 procenti jauno māmiņu saņem minimālo pabalstu,” uzsver apakškomisijas vadītājs. Tāpat apakškomisija rosina pagarināt vecāku pabalsta izmaksas termiņu līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, nenosakot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, bet gan ierobežojumu šī pabalsta izmaksai. Kā vēl viens atbalsta pasākums jaunajiem vecākiem iecerēts saglabāt daļēju vecāku pabalstu, ja, piemēram, māmiņa ātrāk atgriežas darbā. „Šādam pabalstam būtu jānosaka izmaksas griesti...

Labklājības ministrija (LM) ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā. Analizējot izdienas pensiju piešķiršanu dažādās nozarēs, LM konstatēja vairākas problēmas. Pirmkārt, šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus. Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju. Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38-45 gadu vecumā. Otrkārt, ir nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no cilvēka sasniegtā vecuma. Taču šobrīd atšķiras...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties vēstuļu akcijā pret darba devēju iecerētajām izmaiņām Darba likumā, kas, LBAS uzskatā plānotas kā būtisks darbinieku tiesību pasliktinājums. Šīs izmaiņas plānots skatīt Saeimas rudens sesijā no 3.septembra. Parakstīties elektroniski iespējams LBAS mājas lapā www.arodbiedribas.lv. LBAS ir iebildumi pret izmaiņām Darba likuma 68. un 110.pantā. LBAS neatbalsta LDDK priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. panta 1. daļu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu no 100% uz ne mazāku kā 50%. Veicot šādas izmaiņas, tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa. Tāpat LBAS uzskata, ka nepieciešamība organizēt virsstundu darbu ir nepareizas darba organizācijas rezultāts. Krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā. Lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Vairāk nekā 46% darbinieku mēnesī saņem bruto darba ienākumus līdz 300 Ls (27,6% līdz 200 Ls). ES - 27 Latvijai pieder absolūtā čempiona gods Džini koeficienta (sociālās nevienlīdzības) apmērā 35,2%. Arī Latvijas valsts izdevumu...

Gatavojoties nākamajai Senioru konsultatīvās padomes sēdei 9.oktobrī, Labklājības ministrija (LM) izstrādā priekšlikumus pensiju indeksācijai 2014.gadā un nākamajos gados. Par priekšlikumiem iecerēts debatēt ar visām Padomē iesaistītajām senioru organizācijām. Iespējamie indeksācijas varianti varētu būt sekojoši: 1) indeksēt visas pensijas ar patēriņa cenu indeksu (tā, kā to paredz spēkā esošais likums);3) piemērot diferencēto koeficientu atkarībā no pensijas apmēra. Par šiem priekšlikumiem 9.oktobrī plānotas plašas diskusijas ar seniorus pārstāvošajām organizācijām. LM atgādina, ka 5.jūnijā Senioru lietu padomē LM un pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās jau septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus ar indeksu 1,04. Savukārt 21.augusta sēdē panākta vienošanās, ka LM izstrādā priekšlikumus pensiju indeksācijai 2014.gadā un nākamajos gados. 2013.gada septembra indeksācijā indeksēs visas tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2013.gada 31.augustam, ja to apmērs nepārsniedz 200 latus. Piemaksas indeksācijā neņem vērā, jo tās nav pensiju sastāvdaļa. Tāpat septembrī indeksēs visas pensijas, neatkarīgi no to apjoma, ko saņem politiski represētie cilvēki. 2013.gada septembra...

Ceturtdien, 29.augustā, Filmu padomes sēdē tika apspriests jautājums par to, kā Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais modelis - noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAIO) no autoratlīdzībām - varētu ietekmēt filmu nozarē strādājošos. Nozares profesionāļi rosina valdību detalizēti izskatīt piedāvāto modeli un skatīt to kontekstā ar citiem ar radošo personu sociālo aizsardzību saistītiem jautājumiem. Priekšlikums viest izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz autoratlīdzībām aktualizē vairākus būtiskus jautājumus: kā noteikt, kam pienākas autoratlīdzība un kam - darba alga; kāpēc sociālo garantiju apjoms atšķiras pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem; vai nepieciešams likums, kas nosaka radošās personas statusu u.c. Lielākā daļa filmu nozarē strādājošo ir autoratlīdzības saņēmēji un viņiem ir tiesības izvēlēties veikt vai neveikt VSAOI no autoratlīdzības ienākuma. Ja šis nodoklis tiek maksāts, tas notiek atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai. "Patlaban visbiežāk izvēlamies sociālās iemaksas neveikt, un ne tikai tāpēc, lai nesamazinātu kopējos ienākumus. Galvenais iemesls ir tas, ka iemaksu veikšana nenodrošina nekādas sociālās garantijas, izņemot...

Tiesību akti pieļauj, ka pašvaldības pašas var noteikt sociālās palīdzības apmērus savā teritorijā mītošajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm. Salaspils novada dome 28. augustā pieņēma saistošos noteikumus "Pašvaldības atbalsts daudzbērnu ģimenēm Salaspils novadā", saskaņā ar kuriem turpmāk pašvaldība noteiktā apjomā kompensēs ikmēneša izdevumus daudzbērnu ģimenēm par katra bērna fiziskās attīstības veicināšanu, radošo prasmju izkopšanu vai ēdināšanu izglītības iestādē. Turpmāk pašvaldība vienā kalendārajā mēnesī katram bērnam, kurš norādīts Salaspils novada daudzbērnu ģimeņu reģistrā, piešķirs finansiālu atbalstu ne vairāk kā 10 latus vai 15 euro pēc to ieviešanas valstī. Atbalstu ģimene varēs saņemt kā kompensāciju par konkrētajā kalendārajā mēnesī bērnam sniegtajiem vecāku apmaksātiem pakalpojumiem: ēdināšana pirmsskolas, vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādēs; bērna līdzdalība maksas pulciņos (kolektīvos) Salaspils novada pašvaldības kultūras iestādēs; bērna interešu izglītības programmu vai profesionālās ievirzes programmu apguve Salaspils novada pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs; bērna dalība privātajos pašvaldības licencētajos interešu izglītības pulciņos Salaspils novadā vai ārpus tā, ja šāds pakalpojums nav...