SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija (LM) precizējusi trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai noteiktos nosacījumus un atvieglojusi administratīvās procedūras šī statusa noteikšanai, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas 29.maijā apstiprināti valdībā. Noteikumu normas attiecībā uz bezdarbniekiem saskaņotas ar pērnā gada decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tās paredz, ka turpmāk tiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī cilvēki, kuriem bija piešķirts darba meklētāju statuss. Aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nebūs pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, iegādājoties patentu, vai iegūst ienākumus dāvinājuma vai kādā citā ceļā. Savukārt ienākumi no saimnieciskās un profesionālās darbības būs jāuzrāda...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanai. Tajā paredzēti konkrēti pasākumi, kurus plānots īstenot līdz 2014.gadam, lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem un veicinātu tām labvēlīgas vides attīstību, informē Zane Brīvmane, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Rīcības plāna mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmējot to rašanos, noturīgumu un labklājību, stimulēt dzimstību un mazināt reproduktīvās veselības riskus, sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās, kā arī stiprināt laulību un tās vērtību sabiedrībā. Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem paredzēta materiālā atbalsta palielināšana ekonomiski aktīvām ģimenēm, piemēram, paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu. Plānots arī izstrādāt priekšlikumus kompleksai pieejai ģimenes mājokļa problēmu risināšanai. Tāpat rīcības plānā noteikti pasākumi pirmskolas izglītības iestāžu pieejamības veicināšanai no bērna pusotra gada vecuma. Jau šogad plānots pirmsskolas iestādēs iedzīvināt principu „nauda seko skolēnam", kā arī noteikt, ka pašvaldībām nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina alternatīvas iespējas bērna pieskatīšanai, piemēram,...

Rūpīgi izvērtējot visus Saeimas atbildīgajā komisijā iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem likumā Par valsts pensijām, Labklājības ministrija (LM) atbalsta vairākus no tiem, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. LM piekrīt ierosinājumiem par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Proti, pensionēšanās vecumu sākot paaugstināt no 2014. gada, to tomēr katru gadu paaugstinot tikai par trīs mēnešiem līdz 2025.gadā tiktu sasniegts 65 gadu vecums. Līdzšinējā likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstināt par pusgadu līdz 2020.gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums. Atbalstāms ir arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikums par to, ka līdz 2015.gada 31.decembrim tiek saglabāti pensijas sākumkapitāla aprēķināšanas atvieglojumi cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir lielāks par 30 gadiem. Ja cilvēkam laikā no 1996. līdz 1999.gadam alga ir bijusi mazāka par valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanā ņem vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī. Tāpat LM...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 18.aprīļa darba kārtībā ir valdības iesniegtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu, informē Saeimas Preses dienests. Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm, līdz 2020.gadā tas sasniegs 65 gadu vecumu. Vienlaikus valdības izstrādātie likuma grozījumi paredz paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz valsts vecuma pensiju. 2014.gada to plānots paaugstināt no 10 līdz 15 gadiem, bet 2020.gadā – līdz 20 gadiem. Komisijas sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Latvijas Pensionāru federācijas, Latvijas Senioru alianses, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

27.martā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos „Kārtība, kādā uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izskata iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu un tam pievienotos dokumentus, kā arī izmaksā uzturlīdzekļus” un „Noteikumi par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem”. Grozījumi paredz izmaiņas iesniegumā par uzturlīdzekļu izmaksu un no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) maksāto uzturlīdzekļu izmaksas kārtībā. Izmaiņas stāsies spēkā 1. aprīlī, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. No 1. aprīļa uzturlīdzekļus no UGF izmaksās par iepriekšējo mēnesi, nevis kā pašreiz – par esošo. Taču tām personām, kurām uzturlīdzekļu izmaksa no UGF ir sākta līdz šī gada 31.martam, būs pārejas periods līdz 2013.gada 30.aprīlim. Tajā minētajām personām uzturlīdzekļus izmaksās katru mēnesi par dažām dienām vēlāk kā iepriekšējā mēnesī, līdz 2013. gada aprīlī visām personām uzturlīdzekļus izmaksās par iepriekšējo mēnesi. Savukārt personām, kurām uzturlīdzekļu izmaksu sāks pēc šī gada 1.aprīļa, tos uzreiz izmaksās pēc jaunās kārtības, proti, par iepriekšējo mēnesi,...

Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai noteiktos kritērijus un atvieglot administratīvās procedūras šī statusa noteikšanai, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas 1.martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un jāapstiprina valdībā. Noteikumu projekta normas attiecībā uz bezdarbniekiem plānots saskaņot ar pērnā gada decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tās paredz, ka turpmāk tiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī cilvēki, kuriem bija piešķirts darba meklētāju statuss. Plānots, ka, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nebūs pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, iegādājoties...

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 1955.gada 1.jūlijam. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu...

Grozījumu 2001.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" plānots skatīt 28. februāra Ministru kabineta sēdē. Kā skaidrots Veselības ministrijas sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā, grozījums nepieciešams, lai atvieglotu tiesnešu pienākuma – izvērtēt iemeslus, kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesā, izpildi, un tādēļ noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus nr.152 ar jaunu punktu, kas nosaka, ka pēc personas pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs izsniedz pacientam izrakstu no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u), norādot tajā pacientam konkrētajā laika periodā noteikto ārstēšanās režīmu (stacionārs, mājas vai brīvais). Ārstēšanās režīmi „stacionārais” un „mājas” vērtējami kā režīmi, kurus jāievēro personai, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanās procesu un ir jāatrodas stacionārajā ārstniecības iestādē vai mājās, un personas, kurām noteikts šāds režīms, nevar veikt citas darbības, kuras nav saistītas ar ārstniecību, tai skaitā piedalīties kādā no tiesvedības procesiem. Savukārt „brīvais” režīms pieļauj iespēju personai piedalīties tiesvedības procesos un varētu būt uzskatīts kā neattaisnojošs iemesls, ja persona neierodas...