SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 1955.gada 1.jūlijam. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu...

Grozījumu 2001.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" plānots skatīt 28. februāra Ministru kabineta sēdē. Kā skaidrots Veselības ministrijas sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā, grozījums nepieciešams, lai atvieglotu tiesnešu pienākuma – izvērtēt iemeslus, kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesā, izpildi, un tādēļ noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus nr.152 ar jaunu punktu, kas nosaka, ka pēc personas pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs izsniedz pacientam izrakstu no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u), norādot tajā pacientam konkrētajā laika periodā noteikto ārstēšanās režīmu (stacionārs, mājas vai brīvais). Ārstēšanās režīmi „stacionārais” un „mājas” vērtējami kā režīmi, kurus jāievēro personai, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanās procesu un ir jāatrodas stacionārajā ārstniecības iestādē vai mājās, un personas, kurām noteikts šāds režīms, nevar veikt citas darbības, kuras nav saistītas ar ārstniecību, tai skaitā piedalīties kādā no tiesvedības procesiem. Savukārt „brīvais” režīms pieļauj iespēju personai piedalīties tiesvedības procesos un varētu būt uzskatīts kā neattaisnojošs iemesls, ja persona neierodas...