SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Daudzbērnu ģimenes apliecības jeb Goda ģimenes kartes varēs saņemt personas, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 24 gadiem. Par to otrdien, 19.novembrī, vienojās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija, iepazīstoties ar Goda ģimenes kartes ieviešanas projekta virzību. Tādējādi atvieglojumus plānots piešķirt plašākam personu lokam, nekā to pieļautu pašreizējā daudzbērnu ģimenes definīcija. „Apakškomisijā bijām vienisprātis, ka Labklājības ministrijai sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesu jāizstrādā konkrēti papildus kritēriji, pēc kuriem paredzētu tiesības pašvaldībām noteikt, kuras ģimenes var saņemt Goda ģimenes kartes. Nav pieļaujams, ka karti saņem personas, kuras ir sociālo dienestu redzeslokā, piemēram, ģimene, kurā ir pieci bērni un kurai divi no tiem ir atņemti. Pašvaldībām ir jānovērtē, vai ģimene ir cienīga karti saņemt. Tomēr apakškomisijā vēl jāvērtē, kā atbalstīt bērnus, kuri aug nelabvēlīgās ģimenēs,” uzsver Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Apakškomisijas vadītājs arī uzsvēra – būtiski, lai uzņēmumi, kas iesaistās šajā programmā, ģimenēm piešķirtu reālas atlaides, kas darbotos papildus jau...

No 2013.gada 20.novembra arī strādājošie vecāki varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, ja šajā laikā nesaņems maternitātes vai vecāku pabalstu. To paredz otrdien, 19.novembrī, valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1609 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību"". Finansējums bērna kopšanas pabalsta izmaksai vecākiem, kuriem saistībā ar atgriešanos darbā pārtrauc maksāt vecāku pabalstu, paredzēts 2014.gada budžetā. Līdz ar to bērna kopšanas pabalstu par 2013.gada novembri un decembri plānots izmaksāt 2014.gada janvārī. Vecākiem jauni iesniegumi bērna kopšanas pabalsta piešķiršanai nav jāiesniedz. Šo pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2014.gada 31.janvārim piešķirs automātiski. No 2014.gada 1.janvāra no Ls 100 līdz Ls 120 (171 euro) mēnesī pieaugs bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsta minimālais apmērs. Bērna kopšanas pabalstu Ls 120...

Sezonas laukstrādnieku ienākumam, sākot ar nākamo gadu, tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme. To paredz grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 13.novembrī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Grozījumi paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls). Lai samazinātu administratīvās procedūras,...

Biedrība "Progresīvie" ir vērsusies ar iesniegumu pie visām Saeimas frakcijām, kurā aicina deputātus veikt nepieciešamās izmaiņas likumos, lai nepieļautu tā saukto "sociālā nodokļa griestu" atjaunošanu no nākamā gada 1.janvāra. Plānotās izmaiņas paredz, ka cilvēkiem, kuru gada kopējā darba alga pārsniegs 46 000 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis no ienākumiem virs šīs summas vairs nebūs jāmaksā. Kā norāda biedrības vadītājs Ansis Dobelis: "Izrādās, ka īsto solīto un plaši reklamēto straujo darbaspēka nodokļu samazināšanu patiesībā izjutīs tikai aptuveni 1% strādājošo. Kamēr skolotājiem, medmāsām, ugunsdzēsējiem un līdzīga profesiju loka pārstāvjiem nāksies samierināties ar ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanu vien par 8 latiem, - lielo algu saņēmējiem koalīcijas sastrādātie nodokļu atvieglojumi sasniegs pat vairākus simtus latu! Tikai nav skaidrs, kādēļ ar šo "nevienlīdzības mazināšanas" soli savās uzrunās plaši nelepojas atbildīgie ministri un deputāti?" Iesniegumā "Progresīvie" atgādina deputātiem, ka valsts kā vienu no šī brīža prioritātēm ir noteikusi nabadzības un sociālās nevienlīdzības...

2013. gada 8.novembrī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-01-01 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam". Saskaņā ar apstrīdēto normu izdienas stāžā, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp ieskaita laiku, kas nodienēts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Norma apstrīdēta tādēļ, ka tā neparedz ieskaitīt padomju laikā (LPSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs) uzkrāto stāžu. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Satversmes 109. pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos." Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 109. pantam kopsakarā ar Satversmes 91. panta ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas - Administratīvās rajona tiesas - tiesvedībā ir lieta, kurā persona lūdz...

Labklājības ministrija (LM) 2014.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi. To paredz ceturtdien, 7.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014. gadā. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 29,12%, kur darba devējs maksās 20,16 %, bet darba ņēmējs - 8,96 % (2013.gadā – 20,68 % un 9,45 %). Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2014.gadā iemaksu likme būs 31,48%, kur darba devējs maksās 21,79 %, bet darba ņēmējs –...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. To paredz ceturtdien, 7.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Profesiju sarakstā paredzēts iekļaut aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, kultūras, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātos, vides inspektorus, sportistus, elektrostaciju operatorus, inženiermehānikas speciālistus, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatorus, mehānikas inženierus, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. LM uzsver, ka attiecīgo profesiju darbinieki ir pakļauti paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiskam veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Latvijā pensiju sistēma veidota...

No 2014.gada 1.jūlija par 50 latiem Labklājības ministrija (LM) plāno palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Līdz ar to pabalsta apmērs tiks palielināts no 100 latiem (142,29 eiro) uz 150 latiem (213,43 eiro) mēnesī. To paredz "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1608 "Noteikumi par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību". Tie ceturtdien, 7.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tādējādi pabalsta apmērs pieaugušam cilvēkam ar invaliditāti, kuram nepieciešama īpaša kopšana, būs vienādā apmērā ar bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts sniegtais atbalsts nemainīsies. Pašlaik bērni ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, līdz 18 gadiem saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu 150 latus mēnesī. Sasniedzot 18 gadu vecumu, ja cilvēkam īpašas kopšanas nepieciešamība saglabājas, var saņemt...

Saeima trešdien, 6.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz būtiskas izmaiņas bērnu pabalstu apmērā un izmaksas nosacījumos. „Neskatoties uz ļoti saspringto laika grafiku, deputātiem komisijā tomēr ir izdevies vienoties un panākt kompromisu, kas ir pieņemams gan visiem politiskajiem spēkiem, gan atbildīgajām ministrijām. Ja izmaiņas šajos likumos netiktu veiktas, nākamā gada valsts budžetā plānotajam pabalstu pieaugumam naudu nevarētu paredzēt un ilgi gaidītā reforma būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likuma izmaiņas paredz no nākamā gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsta apmēru paaugstināt līdz 171 eiro jeb no 100 līdz 120 latiem. Tas turpmāk būs universāls pabalsts, ko līdz bērna pusotra gada vecumam varēs saņemt visu mazuļu vecāki neatkarīgi no nodarbinātības statusa. Atšķirībā no patlaban spēkā esošās kārtības to varēs saņems arī vecāks, kurš jau saņem vecāku pabalstu. Arī minimālais vecāku...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izdevusi divus metodiskos materiālus – „Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana” un „Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa”. LBAS aicina uz šo izdevumu atvēršanu un prezentāciju 7.novembrī plkst.13.00 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, 4.stāva Valdes zālē. Grāmatu prezentācijā piedalīsies šo izdevumu autores – materiāla „Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana” autore Dr.iur. Daina Ose un materiāla „Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa” autore Mag.sci.oec. Maija Grebenko. Jau iepriekš LBAS ir izdevusi vairākus metodiskos materiālus – „Darba likums ar komentāriem”, „Eiropas Savienības tiesas prakse darba tiesībās”, „Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās” u.c. Ar šiem diviem izdevumiem - „Darba strīdu izskatīšana un prasības pieteikumu sagatavošana” un „Darba un atpūtas laika uzskaite un apmaksa” LBAS turpina savu izglītošanas un informēšanas darbu par darba tiesībām. LBAS darba tiesību konsultants, jurists Kaspars Rācenājs: „Agrāk izdotie LBAS materiāli ir ieguvuši lielu rezonansi profesionāļu vidū, un arī šīs grāmatas būs...

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) pirmdien, 4. novembrī, uzsāk darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā. Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā - jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits - smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā. Transporta nozarē nelaimes gadījumi darbā bieži notiek arī ārvalstīs. Darba inspekcija ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad darba devēji slēpj ārvalstīs notikušus nelaimes gadījumus darbā. Neizmeklēts nelaimes gadījums darbā cietušajam liedz saņemt sociālās garantijas, un ir smags administratīvais pārkāpums. Transporta un...

Ceturtdien, 31. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem”, kas paredz samazināt administratīvo slogu personām, kuras iesniedz iesniegumu par uzturlīdzekļu saņemšanu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF). Turpmāk tiesu izpildītāja pienākums būs pēc piedzinēja lūguma sniegt ziņas UGF par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai ir iespējama tādā apmērā, kas mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Kā arī tiesas nolēmumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, UGF iegūs elektroniski no Tiesu informatīvās sistēmas. Šobrīd personai ir jāiesniedz tiesu izpildītāja izziņa un tiesas nolēmuma noraksts. Iesniegumu UGF var iesniegt pašrocīgi parakstītu, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai izmantojot e-pakalpojumu Latvijas valsts portālā www.latvija.lv. UGF nodrošina uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, ja viens no vecākiem tos nemaksā un uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nav iespējama. Noteikumu projekts vēl jāatbalsta valdībai. Ar pilnu noteikumu projekta tekstu var iepazīties valdības...

63% jeb 40,6 tūkst. mikrouzņēmumu darbinieki (ieskaitot arī mikrouzņēmumu īpašniekus) nav nodarbināti pie cita darba devēja, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot statistikas datus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaitu. Kopumā uz 2013.gada 15.oktobri mikrouzņēmumos bija nodarbināti 64,6 tūkst. darbinieku. No tiem 9,6% jeb 6225 darbinieki bija pirmspensijas vecumā (līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 5 gadi). Vienlaikus vidējie ienākumi, no kuriem aprēķina pensijas/pabalstus, mikrouzņēmuma darbiniekiem ir vērtējami kā relatīvi mazi, secina LM. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. Piemēram, slimības pabalsta apmērs mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram 2013.gada jūnijā piešķirts slimības pabalsts, būtu bijis par 51,89 latiem lielāks jeb 7 reizes lielāks, ja iemaksas būtu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 30.decembrī, noslēdza darbu pie likumprojektiem, kas paredz būtiskas izmaiņas bērnu pabalstu apmērā un izmaksas nosacījumos. Komisija virzīs grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” izskatīšanai steidzamības kārtā Saeimas šodienas, 31.oktobra sēdē. „Neskatoties uz ļoti saspringto laika grafiku deputātiem tomēr izdevās vienoties un panākt kompromisu, kas ir pieņemams gan visiem politiskajiem spēkiem, gan atbildīgajām ministrijām. Ja izmaiņas šajos likumos netiktu veiktas, nākamā gada valsts budžetā plānotajam pabalstu pieaugumam naudu nevarētu paredzēt un ilgi gaidītā reforma būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likuma izmaiņas paredz no nākamā gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsta apmēru paaugstināt līdz 171 eiro jeb no 100 līdz 120 latiem. Tas turpmāk būs universāls pabalsts, ko līdz bērna pusotra gada vecumam varēs saņemt visu mazuļu vecāki neatkarīgi no nodarbinātības statusa. Atšķirībā no patlaban spēkā esošās kārtības to varēs saņems arī vecāks,...

Pagājušajā nedēļā sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja koalīcijas deputātu piedāvājums palielināt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Varbūtība, ka priekšlikums tiks īstenots, ir ļoti liela. Par galveno argumentu šādam solim tiek minēts apgalvojums, ka mikronodokļa maksātāji nespēs sakrāt sev kapitālu pensijai. Tādejādi parastajā nodokļu režīmā strādājošie ir spiesti savā veidā "subsidēt" mikrouzņēmumu nesamaksātos sociālos maksājumus. Turpinot sabiedrībā aizsākto diskusiju, Vladimirs Reskājs, 11.Saeimas deputāts, atgadina, ka šobrīd mikrouzņēmuma statuss paredz 9% lielu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma apgrozījuma, savukārt 65% no nodokļos samaksātās summas tiek atskaitīta sociālajā budžetā. Respektīvi, ja mikrouzņēmums sasniedz tam atļauto kritēriju maksimumu, tad nodokļos gadā tiek samaksāti 6300 lati jeb 4095 lati sociālajā budžetā. Pārrēķinot šo summu uz vienu cilvēku sanāk, ka, ja uzņēmumā strādā 5 cilvēki, katrs no tiem sociālajā budžetā samaksā 819 latus. Ja salīdzinājumam paņemam ne mikrouzņēmuma darba ņēmēju, tad gadījumā, ja viņa alga ir šī brīža minimālās algas apmērā, tad sociālajā budžetā gadā tiek iemaksāti 842 lati. Protams, uz šo...