SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumus, kuros iekļautas profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. To paredz otrdien, 21.janvārī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Profesiju sarakstā iekļauti aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātie, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori, sportisti, elektrostaciju operatori, inženiermehānikas speciālisti, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatori, mehānikas inženieri, Valsts probācijas dienesta darbinieki, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Ieslodzījumu vietu pārvaldē nodarbinātie, tiesneši, prokurori, kultūras darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku profesijas, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas. Profesiju saraksts izstrādāts sadarbībā ar kompetentajām institūcijām attiecīgajās...

Jāpastiprina personāls un citi resursi, kas vajadzīgi darba inspekciju funkciju veikšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai mazinātu nelikumīgo nodarbinātību, fiktīvu pašnodarbinātību un sociālo dempingu, saka EP deputāti pagājušajā nedēļā pieņemtajā rezolūcijā. "Dalībvalstu darba inspekcijām ir būtiska nozīme sociālās jomas noteikumu īstenošanā, kā arī, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp ES valstīm. Mazinot nelikumīgo nodarbinātību, kas pašlaik veido aptuveni 18.8% no ES iekšzemes kopprodukta, varētu palielināt iekasēto nodokļu apjomu un iemaksas sociālā nodrošinājuma programmās. Darba inspekcijām trūkst personāla un to pārrobežu sadarbība ir apgrūtināta", norādīja par rezolūcijas izstrādi atbildīgā EP deputāte Jutta Steinruck (S&D, Vācija). Viņas izstrādāto tekstu deputāti pieņēma ar 586 balsīm par, 58 pret un 47 atturoties. Pārrobežu sadarbības pastiprināšana Deputāti aicina veidot darba inspektoru Eiropas platformu, kas uzraudzītu nelikumīgu nodarbinātību, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un apzinātu un noteiktu fiktīvus uzņēmumus. Viņi arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas sociālās apdrošināšanas karti vai citu ES mēroga elektronisku dokumentu, kas ES dalībvalstīm ļautu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 320 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 31,06% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 320 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā noteiktā autoratlīdzība...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 14.janvārī, aizvadījusi sēdi, spriežot par Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajām vadlīnijām attiecībā uz žurnālistu sociālo garantiju nodrošināšanu. Nonākts pie secinājuma, ka žurnālistu sociālā apdrošināšana ir nepieciešama, taču ne bez papildus atbalsta medijiem. „Ir būtiski, lai tiktu nodrošināta žurnālistu sociālā apdrošināšana, bet tā ir jāievieš vienlaikus kopā ar atbalsta pasākumiem mediju nozarei. Nav pieļaujams, ka ar it kā labiem nodomiem, bet vienkāršotiem risinājumiem tiktu grauta mediju joma. Tādēļ šodienā vienojāmies lūgt Ministru kabinetu izveidot darba grupu, kas izstrādātu šādu nozares atbalsta pasākumu sistēmu”, pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. „Par nepieciešamību pilnveidot žurnālistu sociālās apdrošināšanas sistēmu diskutējām jau aizvadītajā sesijā. Sociālo partneru, ministriju un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvju vidū ir vienota izpratne, ka vienkāršots risinājums var radīt neparedzamas sekas mediju nozarei. Tādēļ izmaiņām žurnālistu sociālajā apdrošināšanā jābūt pakāpeniskām, ar pietiekami garu pārejas periodu. Žurnālistiem jābūt sociāli apdrošinātiem, bet ir jāmeklē līdzsvarojoši pasākumi, lai mediju nozare varētu...

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi nformatīvu video materiālu par darba aizsardzību noliktavās. Tajā attēlota labā prakse darba drošības noteikumu ievērošanā attiecībā uz smagumu pārvietošanu un citās ikdienišķās darbībās, kas prasa fizisku piepūli. Darba devējam un jebkuram nodarbinātajam jādomā, kā atvieglot ikdienu, ja tiek strādāts ar kravu pārvietošanu.

2014.gada 1.oktobrī plānots indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa, informē Labklājības ministrija (LM). Pensijas vai tās daļas apmērs, kas tiks pakļauts pensiju indeksācijai, 2014.gadā būs 285 eiro jeb 200 lati. Turpmākajos gados pensijas vai tās daļas apmērs būs vienāds ar 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli "1", valsts pensijas nepārskatīs. Ja apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenti būs lielāki par 15 %, iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15 %. Savukārt, ja pensijas pārskatīšanai kārtējā gadā aprēķinātais pensijas apmērs būs mazāks par iepriekšējā gadā pārskatīšanai noteikto pensijas apmēru, tad pārskatīs iepriekšējā gadā noteikto pensijas apmēru. Atbilstoši pensiju indeksācijas kārtībai pārskatīs arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas noteiktas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību. Valdība līdz 2014.gada 1.augustam...

Valsts kanceleja ir apkopojusi iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas, kas stājušās spēkā 2014.gadā. No šī gada ir palielināta minimālā alga par 35 eiro. Savukārt neapliekamais minimums valstī palielināts no 64 uz 75 eiro. Tāpat palielināts atalgojums publiskajā sektorā, t.sk., ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem atlīdzība pieaugs vidēji par 55 eiro, kā arī nodrošināti uzlabojumi veselības aprūpē un sociālo garantiju sistēmā. Spēkā stājušās vairākas pozitīvas izmaiņas jaunajiem vecākiem, piemēram, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem palielināsies bērna kopšanas pabalsts līdz 1,5 gadu vecumam par 29 eiro. Turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts kompensējamie medikamenti būs 100% apmaksāti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) noslēgusi līgumu ar ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāli „Par sadarbību mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībniekiem”. VFPS dalībnieks, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, var izmantot savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, pievienojot vecuma pensijai vai dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādei. Pašlaik VSAA ir noslēgusi līgumu ar divām apdrošināšanas sabiedrībām: 1) AAS „SEB Dzīvības apdrošināšana”. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 4500,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana uzsākta no 2013.gada 23.septembra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā VFPS dalībnieks var noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, var atrast interneta vietnē http://www.seb.lv/muzapensija. 2) ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 5000,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta no 2014.gada 2.janvāra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā shēmas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmēm 2012., 2013. un 2014.gadā. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembrī pieņēma noteikumus Nr. 1503 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014.gadā”, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes 2014.gadā Sociāli apdrošināmās personas Darba ņēmēja likmes daļa (%) Darba devēja likmes daļa (%) Kopējālikme (%) Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka* vispārējā gadījumā (arī I, II vai III grupas invalīds) 10,50 23,59 34,09** Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka*, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) 8,96 20,16 29,12 Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka*, kurš ir:- izdienas pensiju saņēmējs;- invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs 9,69 21,79 31,48...

Viens no būtiskajiem parlamenta uzdevumiem sociālajā jomā nākamā gada pirmajā pusē būs darbs pie likumprojektiem, kuri paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, sasaistot valsts apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. "Šī ideja gaisā virmo jau ilgāku laiku, un beidzot tā guvusi savu ietvaru arī likumprojektos, kas Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā. Jāatzīst gan, ka obligātā veselības apdrošināšana piedāvātājā veidolā jau raisījusi neviennozīmīgu reakciju un daudzus deputātu jautājumus. Reformas piedāvājumu vērtēsim ļoti rūpīgi, īpaši ņemot vērā, ka tā skar teju ikvienu valsts iedzīvotāju," uzsver komisijas vadītāja. Vienlaikus A.Barča norāda - deputāti par iecerēto reformu atbildīgos ierēdņus ir iztaujājuši jau vairākkārt, taču galvenie jautājumi ir palikuši pusatbildēti - kāds labums no izmaiņām būs iedzīvotājiem, kas praktiski mainīsies pacientiem, kad tiks paplašināts valsts apmaksāto pakalpojumu grozs un samazināsies pacientu līdzmaksājumi. "Grozījumi palīdzēs pārkārtot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, bet kāds labums no tā būs pacientiem...

Labklājības ministrija (LM) aicina līdz 2014.gada 17.janvārim pieteikties nevalstiskās organizācijas, uzņēmumus un ekspertus, kas ir gatavi izstrādāt Latvijas situācijai piemērota deinstitucionalizācijas ieviešanas modeļa aprakstu. Atgādinām, ka tuvāko septiņu gadu laikā Latvijā īstenos deinstitucionalizāciju. Tas nozīmē sabiedrībā balstītu, pēctecīgu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu ieviešanu, efektīvāku sociālo pakalpojumu pārvaldību, pakāpeniski slēdzot ilgstošās aprūpes institūcijas. Šim nolūkam nākamgad LM plāno izstrādāt rīcības plānu, piesaistot ekspertus. Pieteikties dalībai plāna izstrādē, norādot iespējamo ekspertu vārdus, var pa e-pastu [email protected]. Plāns paredzēs aktivitātes, kuras varēs īstenot ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Īstenotos pakalpojumus varēs saņemt bērni bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Vienlaikus pakalpojumi būs pieejami arī pieaugušajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. LM atgādina, ka, īstenojot šādu ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu politiku, katram klientam būs iespējas saņemt tieši viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu. To paredz LM izstrādātās Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, ko 19.novembrī apstiprināja...

Labklājības ministrija (LM) plāno īstenot divus jaunus Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS 2007. - 2013.gadam līdzfinansētus projektus aktīvās novecošanās un sociālās uzņēmējdarbības jomā, kam nepieciešams papildus nacionālais finansējums. Par to ceturtdien, 19.decembrī, LM informēja Valsts sekretāru sanāksmē, iesniedzot Informatīvo ziņojumu Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS 2007. - 2013.gadam līdzfinansēto projektu īstenošanai. Ziņojums vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd Progress programmas finansēšanai LM iesniegusi divus projektu pieteikumus - Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai un Sociālā investīciju tirgus izveide Latvijā. Lai īstenotu minētos projektus, kopumā nepieciešams ieguldīt vairāk nekā 381 tūkst. eiro, no tiem 375,4 tūkst. eiro ir attiecināmie izdevumi, no kuriem 80% plānots Progress programmas līdzfinansējums, bet 20% - valsts līdzfinansējums. Ņemot vērā Progress programmas finanšu nosacījumus, projektu īstenošanai kopā ar nepieciešamo līdzfinansējumu ir jāparedz arī priekšfinansējums un pievienotās vērtības nodokļa...

Maksimālo apmēru ienākumi, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas, 2014.gadā būs 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināms visiem sociālās apdrošināšanas veidiem), būs 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 50 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 46 400 euro. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus" pārsniedz jeb 3600 euro būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas informāciju par faktisko un prognozēto darba samaksas pieaugumu attiecīgajos gados. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. LM atgādina,...

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā 2014.gadā. No 2014.gada 1.janvāra: Obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Vispārējais pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 62 gadi un 3 mēneši. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 63 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 60 gadi un 3 mēneši. Apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai palielināsies no 10 līdz 15 gadiem. Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 6 mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem...

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. "Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam. "Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts. Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas...