SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Valsts kanceleja ir apkopojusi iedzīvotājiem būtiskākās izmaiņas, kas stājušās spēkā 2014.gadā. No šī gada ir palielināta minimālā alga par 35 eiro. Savukārt neapliekamais minimums valstī palielināts no 64 uz 75 eiro. Tāpat palielināts atalgojums publiskajā sektorā, t.sk., ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem atlīdzība pieaugs vidēji par 55 eiro, kā arī nodrošināti uzlabojumi veselības aprūpē un sociālo garantiju sistēmā. Spēkā stājušās vairākas pozitīvas izmaiņas jaunajiem vecākiem, piemēram, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem palielināsies bērna kopšanas pabalsts līdz 1,5 gadu vecumam par 29 eiro. Turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts kompensējamie medikamenti būs 100% apmaksāti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) noslēgusi līgumu ar ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāli „Par sadarbību mūža pensijas apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībniekiem”. VFPS dalībnieks, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, var izmantot savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, pievienojot vecuma pensijai vai dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādei. Pašlaik VSAA ir noslēgusi līgumu ar divām apdrošināšanas sabiedrībām: 1) AAS „SEB Dzīvības apdrošināšana”. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 4500,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana uzsākta no 2013.gada 23.septembra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā VFPS dalībnieks var noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju, var atrast interneta vietnē http://www.seb.lv/muzapensija. 2) ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle. Minimālais uzkrātais kapitāla apmērs, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas polisi ir 5000,00 eiro. Pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta no 2014.gada 2.janvāra. Mūža pensiju mēneša izmaksu noteikšanas kalkulatoru un kārtību, kādā shēmas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmēm 2012., 2013. un 2014.gadā. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembrī pieņēma noteikumus Nr. 1503 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014.gadā”, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes 2014.gadā Sociāli apdrošināmās personas Darba ņēmēja likmes daļa (%) Darba devēja likmes daļa (%) Kopējālikme (%) Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka* vispārējā gadījumā (arī I, II vai III grupas invalīds) 10,50 23,59 34,09** Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka*, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi) 8,96 20,16 29,12 Darba ņēmējs, kā arī iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja – ārvalstnieka*, kurš ir:- izdienas pensiju saņēmējs;- invalīds – valsts speciālās pensijas saņēmējs 9,69 21,79 31,48...

Viens no būtiskajiem parlamenta uzdevumiem sociālajā jomā nākamā gada pirmajā pusē būs darbs pie likumprojektiem, kuri paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, sasaistot valsts apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. "Šī ideja gaisā virmo jau ilgāku laiku, un beidzot tā guvusi savu ietvaru arī likumprojektos, kas Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā. Jāatzīst gan, ka obligātā veselības apdrošināšana piedāvātājā veidolā jau raisījusi neviennozīmīgu reakciju un daudzus deputātu jautājumus. Reformas piedāvājumu vērtēsim ļoti rūpīgi, īpaši ņemot vērā, ka tā skar teju ikvienu valsts iedzīvotāju," uzsver komisijas vadītāja. Vienlaikus A.Barča norāda - deputāti par iecerēto reformu atbildīgos ierēdņus ir iztaujājuši jau vairākkārt, taču galvenie jautājumi ir palikuši pusatbildēti - kāds labums no izmaiņām būs iedzīvotājiem, kas praktiski mainīsies pacientiem, kad tiks paplašināts valsts apmaksāto pakalpojumu grozs un samazināsies pacientu līdzmaksājumi. "Grozījumi palīdzēs pārkārtot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, bet kāds labums no tā būs pacientiem...

Labklājības ministrija (LM) aicina līdz 2014.gada 17.janvārim pieteikties nevalstiskās organizācijas, uzņēmumus un ekspertus, kas ir gatavi izstrādāt Latvijas situācijai piemērota deinstitucionalizācijas ieviešanas modeļa aprakstu. Atgādinām, ka tuvāko septiņu gadu laikā Latvijā īstenos deinstitucionalizāciju. Tas nozīmē sabiedrībā balstītu, pēctecīgu un klienta individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu ieviešanu, efektīvāku sociālo pakalpojumu pārvaldību, pakāpeniski slēdzot ilgstošās aprūpes institūcijas. Šim nolūkam nākamgad LM plāno izstrādāt rīcības plānu, piesaistot ekspertus. Pieteikties dalībai plāna izstrādē, norādot iespējamo ekspertu vārdus, var pa e-pastu [email protected]. Plāns paredzēs aktivitātes, kuras varēs īstenot ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Īstenotos pakalpojumus varēs saņemt bērni bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Vienlaikus pakalpojumi būs pieejami arī pieaugušajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. LM atgādina, ka, īstenojot šādu ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu politiku, katram klientam būs iespējas saņemt tieši viņam vispiemērotāko sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopumu. To paredz LM izstrādātās Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, ko 19.novembrī apstiprināja...

Labklājības ministrija (LM) plāno īstenot divus jaunus Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS 2007. - 2013.gadam līdzfinansētus projektus aktīvās novecošanās un sociālās uzņēmējdarbības jomā, kam nepieciešams papildus nacionālais finansējums. Par to ceturtdien, 19.decembrī, LM informēja Valsts sekretāru sanāksmē, iesniedzot Informatīvo ziņojumu Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS 2007. - 2013.gadam līdzfinansēto projektu īstenošanai. Ziņojums vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd Progress programmas finansēšanai LM iesniegusi divus projektu pieteikumus - Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai un Sociālā investīciju tirgus izveide Latvijā. Lai īstenotu minētos projektus, kopumā nepieciešams ieguldīt vairāk nekā 381 tūkst. eiro, no tiem 375,4 tūkst. eiro ir attiecināmie izdevumi, no kuriem 80% plānots Progress programmas līdzfinansējums, bet 20% - valsts līdzfinansējums. Ņemot vērā Progress programmas finanšu nosacījumus, projektu īstenošanai kopā ar nepieciešamo līdzfinansējumu ir jāparedz arī priekšfinansējums un pievienotās vērtības nodokļa...

Maksimālo apmēru ienākumi, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas, 2014.gadā būs 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināms visiem sociālās apdrošināšanas veidiem), būs 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 50 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 46 400 euro. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus" pārsniedz jeb 3600 euro būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas informāciju par faktisko un prognozēto darba samaksas pieaugumu attiecīgajos gados. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. LM atgādina,...

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā 2014.gadā. No 2014.gada 1.janvāra: Obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Vispārējais pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 62 gadi un 3 mēneši. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 63 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 60 gadi un 3 mēneši. Apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai palielināsies no 10 līdz 15 gadiem. Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 6 mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem...

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. "Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam. "Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts. Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas...

Cilvēkiem, kuri plāno doties vecuma pensijā 2014.gadā, ir jāņem vērā, ka no 1.janvāra paaugstināsies pensionēšanās vecums, atgādina Labklājības ministrija (LM). Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem. Ja līdz 2013.gada 31.decembrim vecuma pensijā var doties 62 gadu vecumu sasniegušie cilvēki, tad no nākamā gada 1.janvāra pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs par trim mēnešiem ik gadu, proti, līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas ir dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1960.gada 1.aprīļa, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Vienlaikus paaugstināsies arī minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, proti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, tas pieaugs no 10 uz 15...

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība. Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. VDI turpmāk izmeklēs vienīgi tos nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, kurš ir sociāli apdrošināts...

Latvijā ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīvas jeb pabalstos balstītas sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvu jeb klientu motivējošu sistēmu. Tikai šādi būs iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam. Šādu izaicinājumu tuvākajiem 5 – 10 gadiem izvirzījusi Labklājības ministrija (LM). Idejas, kas iekļautas informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība. Lai uzsāktu sociālās palīdzības sistēmas reformu un nodrošinātu objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot nozares pilnveidošanas pasākumus un rīcības virzienus, 2013.gadā īstenots Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”. Pētījuma rezultāti līdztekus kopējam sociālās drošības sistēmas novērtējumam iezīmē galvenos tās trūkumus un identificē problēmas sociālās palīdzības sistēmā, darba tirgus politikā, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politikā. LM informatīvajā ziņojumā piedāvā priekšlikumus jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, kas kalpotu par atskaites punktu turpmākā atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā...

Lai arī koplīgums ir daļa no stabilas un ilgtspējīgas darba vides, teju ceturtā daļa jeb 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nezina, kādas priekšrocības tas sniedz, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. Vislielākais neinformēto cilvēku īpatsvars ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā grupā aptuveni trešdaļa respondentu atklāja, ka nezinot, kas ir darba koplīgums. Savukārt vislabāk informēti ir ļaudis vecumā 50 līdz 65 gadiem un arodbiedrību biedri - attiecīgi 80% no un 91% no viņiem zināja teikt, ka koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. "Šie rezultāti ir vērtējami divējādi. No vienas puses, pozitīvi, ka liela daļa sabiedrības ir informēta par koplīguma sniegtajām iespējām. No otras puses, bažas izraisa fakts, ka jaunajai paaudzei zināšanu bagāža darba tiesību jautājumos tomēr nav pietiekama. Tas apliecina, ka mums ir jāturpina aktīvi iesāktais darbs sabiedrības izglītošanā," sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Koplīgums sniedz ieguvumus gan...

Nolūkā stimulēt fizisko personu aktīvāku iesaisti ekonomikas apritē un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos, kā arī mazināt nodokļu slogu profesijās, kur ienākumi ir salīdzinoši nelieli, Ministru kabineta sēdē otrdien, 3.decembrī, akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri”. Grozījumi MK noteikumos paredz paplašināt ar patentmaksu apliekamo profesiju loku, samazināt patentmaksu apmēru auklēm Rīgas pašvaldības teritorijā un mājkalpotājiem ārpus Rīgas pašvaldības teritorijās, kā arī noteikt patentmaksas apmēru eiro. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvārī. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, samazinot patentmaksu atsevišķās profesiju grupās un paplašinot patentmaksās iekļaujamās profesijas un saimnieciskās darbības veidus, patentmaksātāju skaits pieaugs, līdz ar to prognozējama ir valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās, kā arī bezdarbnieku skaita un nelegālās nodarbinātības samazināšanās. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos paplašināts ar patentmaksu apliekamo profesiju loks, papildinot...

„Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja ierosinājumu izsaukt uz Latviju veikalu tīkla „Maxima” akcionārus sniegt paskaidrojumus par viņu darbinieku bezatbildīgajiem un neētiskajiem paziņojumiem Latvijas medijos, kā arī iespējamo izvairīšanos no atbildības par viņu veikalā notikušo traģēdiju", tā ceturtdien, 28.novembrī, pēc Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Latvijas valdība ir centusies maksimāli nākt pretī ārzemju investoriem un ieklausīties viņu vēlmēs. Investoriem radītā vide mūsu valstī ir pavērusi plašas peļņas iespējas. Pretī šīm biznesa iespējām, kas radītas Latvijā, investoriem ir arī pienākumi un atbildība,” uzskata J.Ozoliņš. „Saeimas deputāti vēlas pārliecināties, ka uzņēmums mainīs savu politiku visos aspektos, uz kuriem ir norādes traģēdijas kontekstā, sākot no ugunsdrošības un civilās aizsardzības, beidzot ar darba tiesībām un būvniecību.” „Uzņēmums „Maxima” pēc Zolitūdes traģēdijas neizrāda cieņpilnu attieksmi un atbildīgu rīcību attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmuma pārstāvja paziņojums, ka „Maxima” vadība nejūtas vainīga un neplāno atkāpties, ir cinisma un nihilisma kalngals,” pauž...