SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Maksimālo apmēru ienākumi, no kuriem būs jāveic sociālās iemaksas, 2014.gadā būs 46 400 euro gadā, informē Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka maksimālā summa, kas būs jāmaksā sociālajās iemaksās (kopā darba devējam un darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināms visiem sociālās apdrošināšanas veidiem), būs 15 817,76 euro. Piemēram, ja cilvēka ienākumi gadā ir 50 000 lati, tad sociālās iemaksas viņam būs jāveic par ienākumiem līdz 46 400 euro. Attiecīgi par summu, kas šos "griestus" pārsniedz jeb 3600 euro būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2014.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru (29 600 lati) un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus 2009.-2014.gadam. Tie aprēķināti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas informāciju par faktisko un prognozēto darba samaksas pieaugumu attiecīgajos gados. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. LM atgādina,...

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stājas spēkā 2014.gadā. No 2014.gada 1.janvāra: Obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% - darba ņēmējs. Vispārējais pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 62 gadi un 3 mēneši. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pakāpeniski palielināsies par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 63 gadu vecums. 2014. gadā tas būs 60 gadi un 3 mēneši. Apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai palielināsies no 10 līdz 15 gadiem. Pensiju piešķirs ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk kā 6 mēnešus (iepriekš 12 mēnešus) pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem...

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. "Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam. "Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts. Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas...

Cilvēkiem, kuri plāno doties vecuma pensijā 2014.gadā, ir jāņem vērā, ka no 1.janvāra paaugstināsies pensionēšanās vecums, atgādina Labklājības ministrija (LM). Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem. Ja līdz 2013.gada 31.decembrim vecuma pensijā var doties 62 gadu vecumu sasniegušie cilvēki, tad no nākamā gada 1.janvāra pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs par trim mēnešiem ik gadu, proti, līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas ir dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1960.gada 1.aprīļa, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Vienlaikus paaugstināsies arī minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, proti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, tas pieaugs no 10 uz 15...

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība. Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. VDI turpmāk izmeklēs vienīgi tos nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, kurš ir sociāli apdrošināts...

Latvijā ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīvas jeb pabalstos balstītas sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvu jeb klientu motivējošu sistēmu. Tikai šādi būs iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam. Šādu izaicinājumu tuvākajiem 5 – 10 gadiem izvirzījusi Labklājības ministrija (LM). Idejas, kas iekļautas informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība. Lai uzsāktu sociālās palīdzības sistēmas reformu un nodrošinātu objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot nozares pilnveidošanas pasākumus un rīcības virzienus, 2013.gadā īstenots Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?”. Pētījuma rezultāti līdztekus kopējam sociālās drošības sistēmas novērtējumam iezīmē galvenos tās trūkumus un identificē problēmas sociālās palīdzības sistēmā, darba tirgus politikā, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politikā. LM informatīvajā ziņojumā piedāvā priekšlikumus jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, kas kalpotu par atskaites punktu turpmākā atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā...

Lai arī koplīgums ir daļa no stabilas un ilgtspējīgas darba vides, teju ceturtā daļa jeb 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nezina, kādas priekšrocības tas sniedz, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. Vislielākais neinformēto cilvēku īpatsvars ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā grupā aptuveni trešdaļa respondentu atklāja, ka nezinot, kas ir darba koplīgums. Savukārt vislabāk informēti ir ļaudis vecumā 50 līdz 65 gadiem un arodbiedrību biedri - attiecīgi 80% no un 91% no viņiem zināja teikt, ka koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem. "Šie rezultāti ir vērtējami divējādi. No vienas puses, pozitīvi, ka liela daļa sabiedrības ir informēta par koplīguma sniegtajām iespējām. No otras puses, bažas izraisa fakts, ka jaunajai paaudzei zināšanu bagāža darba tiesību jautājumos tomēr nav pietiekama. Tas apliecina, ka mums ir jāturpina aktīvi iesāktais darbs sabiedrības izglītošanā," sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns. Koplīgums sniedz ieguvumus gan...

Nolūkā stimulēt fizisko personu aktīvāku iesaisti ekonomikas apritē un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos, kā arī mazināt nodokļu slogu profesijās, kur ienākumi ir salīdzinoši nelieli, Ministru kabineta sēdē otrdien, 3.decembrī, akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri”. Grozījumi MK noteikumos paredz paplašināt ar patentmaksu apliekamo profesiju loku, samazināt patentmaksu apmēru auklēm Rīgas pašvaldības teritorijā un mājkalpotājiem ārpus Rīgas pašvaldības teritorijās, kā arī noteikt patentmaksas apmēru eiro. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvārī. Ekonomikas ministrija prognozē, ka, samazinot patentmaksu atsevišķās profesiju grupās un paplašinot patentmaksās iekļaujamās profesijas un saimnieciskās darbības veidus, patentmaksātāju skaits pieaugs, līdz ar to prognozējama ir valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās, kā arī bezdarbnieku skaita un nelegālās nodarbinātības samazināšanās. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos paplašināts ar patentmaksu apliekamo profesiju loks, papildinot...

„Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja ierosinājumu izsaukt uz Latviju veikalu tīkla „Maxima” akcionārus sniegt paskaidrojumus par viņu darbinieku bezatbildīgajiem un neētiskajiem paziņojumiem Latvijas medijos, kā arī iespējamo izvairīšanos no atbildības par viņu veikalā notikušo traģēdiju", tā ceturtdien, 28.novembrī, pēc Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Latvijas valdība ir centusies maksimāli nākt pretī ārzemju investoriem un ieklausīties viņu vēlmēs. Investoriem radītā vide mūsu valstī ir pavērusi plašas peļņas iespējas. Pretī šīm biznesa iespējām, kas radītas Latvijā, investoriem ir arī pienākumi un atbildība,” uzskata J.Ozoliņš. „Saeimas deputāti vēlas pārliecināties, ka uzņēmums mainīs savu politiku visos aspektos, uz kuriem ir norādes traģēdijas kontekstā, sākot no ugunsdrošības un civilās aizsardzības, beidzot ar darba tiesībām un būvniecību.” „Uzņēmums „Maxima” pēc Zolitūdes traģēdijas neizrāda cieņpilnu attieksmi un atbildīgu rīcību attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmuma pārstāvja paziņojums, ka „Maxima” vadība nejūtas vainīga un neplāno atkāpties, ir cinisma un nihilisma kalngals,” pauž...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.novembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kas paredz mainīt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts nosaka, ka valstij bijušie prezidenti vairs nebūs jānodrošina ar valsts dzīvokli. Tas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Līdztekus tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, to nosakot 85 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma līdzšinējo 50 procentu vietā. Bijušajam prezidentam plānots saglabāt iespēju lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tai tiks noteikti cenas "griesti" - tās iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Vienlaikus izmaiņas likumā paredz, ka bijušajam prezidentam pensija netiek maksāta, ja viņš ieņem Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu. Tāpat, ja attiecīgajā amatā tiek nodrošināts dienesta...

Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neko nezina par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā, kuras skar būtiskas darba tiesību jomas un var pasliktināt darba ņēmēju stāvokli, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. 39% pētījuma dalībnieku minēja, ka ir dzirdējuši par plānotajiem grozījumiem, taču nav iedziļinājušies to būtībā, bet 4% atzina, ka vispār neinteresējas par izmaiņām likumos. Tikai 6% respondentu norādīja, ka aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā. Vismazākā informētība ir starp cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 30 līdz 39 gadiem - katrā no šīm grupām vairāk nekā respondentu atklāja, ka neko nezina par izmaiņām minētajā likumā. Vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuri aktīvi seko līdzi un ir dzirdējuši par paredzamajiem grozījumiem Darba likumā, ir arodbiedrību biedru vidū. No respondentiem, kuri ir kādā arodbiedrībā, 17% aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām, bet 46% ir dzirdējuši par tām. GfK pētījumu veica no 26.septembra līdz...

Katru gadu 25.novembrī visā pasaulē atzīmē starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm novēršanai un Labklājības ministrija (LM) norāda, ka Latvijā katrs trešais cilvēks savu draugu vai radinieku lokā zina kādu sievieti, kura cieš no partnera vardarbības ģimenē. Lielākoties sievietes un bērni no vardarbības cieš tieši ģimenē. Latvijā katrai otrajai sievietei, kura guvusi traumas, to nodarījis partneris. Ik dienu policija saņem vismaz 13 izsaukumu par konfliktiem ģimenē. Pēdējo trīs gadu laikā ģimenēs noslepkavotas 16 sievietes un vismaz 60 sakropļotas. No visiem konstatētajiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm aptuveni 40% notiek ģimenēs. Tomēr LM uzsver, ka patiesā situācija ir vēl dramatiskāka, jo pastāv slēptās vardarbības gadījumi, kurus cietušie dažādu iemeslu dēļ nevēlas atklāt. Turklāt par ģimenē notikušu vardarbību kriminālprocesu bieži vien nav pamata ierosināt - tas tiek ierosināts tikai apmēram 3% gadījumu. Par to otrdien, 26.novembrī, LM informēs valdību, iesniedzot informatīvo ziņojumu "Par vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2012.gadā" . Šāds ikgadējs ziņojums ir...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 20.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas veicinās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu mūsu valsts tautsaimniecībā. Lai veicinātu 2.līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem līdzšinējo piecu procentu vietā un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu – tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma kopsumma riska kapitāla tirgū paliks līdzšinējā apmērā – pieci procenti no ieguldījumu...

Lielākie ieguvēji no nākamā gada budžeta būs mazu bērnu vecāki - jaunajām māmiņām bērnu kopšanas periodā tiks dāsni pabalsti līdz bērna 1,5 gadu vecumam, uzskata Adriāna Kauliņa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore. Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir izstrādājis kalkulatoru, lai topošās māmiņas varētu izrēķināt, kā viņu ienākumus ietekmēs izmaiņas vecāku un bērna kopšanas pabalstu aprēķināšanā 2014.gadā. Jaunā vecāku pabalsta izmaksas kārtība attieksies tikai uz tām māmiņām, kuru bērni nāks pasaulē 2014.gada otrajā pusē un kam vecāku pabalsts tiks piešķirts ar 2014.gada oktobri. Savukārt, bērna kopšanas pabalsts tiks palielināts no līdzšinējiem 100 uz 120 latiem jau ar 2014.gada 1.janvāri. Nozīmīga atšķirība no līdzšinējās vecāku pabalsta saņemšanas kārtības ir iespēja vecākiem izvēlēties vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu - līdz bērna gada vecumam vai pusotra gada vecumam, kā arī iespēja vienlaicīgi saņemt gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķinātais pabalstu izmaksas kopapjoms laika posmā līdz bērna pusotra gada vecumam apliecina -...

Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju nezina, par kādiem līdzekļiem iztiks vecumdienās - šādus secinājumus var izdarīt pēc apdrošināšanas sabiedrības ERGO un DNB bankas veiktās aptaujas. 12% respondentu pat norādījuši, ka netic, ka izdzīvos līdz pensijai. 20% aptaujāto atbildējuši, ka cer vecumdienās iztikt no valsts garantētās pensijas, savukārt 16,5% uzticas privātajiem pensijas uzkrāšanas risinājumiem - dažādiem apdrošināšanas produktiem ar iespēju veidot uzkrājumus un 3.pensiju līmenim. Turpretī 9% iekrājumus neglabā bankā, bet gan "zeķē", taupot tos vecumdienām. Interesanti, ka 8,5% aptaujāto par vecumdienu galveno balstu uzskata savus bērnus un radiniekus. Par tendenci Latvijas iedzīvotāju centienos veidot papildu pensijas uzkrājumus liecina fakts, ka 2012.gadā par 10,8% ir audzis parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Turklāt arī šogad dzīvības apdrošināšanā turpinās pieaugums 12% apmērā. Dzīvības apdrošināšana ar pensijas uzkrājuma veidošanu ir viens no populārākajiem risinājumiem pārtikušu vecumdienu nodrošināšanai mūsdienās. DNB bankas Produktu projektu vadītāja Linda Kovaļevska skaidro: "DNB Latvijas barometra pētījumā pirms pāris mēnešiem jautājām iedzīvotājiem,...