SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43% pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši.Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43% bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82% no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16% izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.Pensiju 2. līmenis ir...

Kamēr valstī spriežam par digitalizāciju, vienlīdzību un administratīvā sloga mazināšanu, praksē joprojām pastāv situācijas, kurās cilvēks var saslimt un pēkšņi atklāt, ka viņam slimības pabalsta aprēķinā netiek piemērots ne neapliekamais minimums, ne citi ienākuma nodokļa atvieglojumi. Tieši šādā situācijā gadiem ilgi atrodas izdienas pensiju saņēmēji.Izdienas pensionāri starp sistēmu plaisāmProblēmas sakne meklējama Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, kuru 93. punktā jau kopš 2012. gada ir iestrādāts teikums: "Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju". Šī "norma" ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pienākums, aprēķinot slimības pabalstu, piemērot neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus.Praksē tas nozīmē to, ka, ja izdienas pensionārs strādā un saslimst, VSAA no viņa slimības pabalsta (B lapas) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pirmā eiro, nepiemērojot ne pensionāra neapliekamo minimumu, ne atvieglojumus par apgādājamajiem vai invaliditāti.Problēma kļuva īpaši pamanāma pēc 2025. gada sākumā ieviestās pensionāra dalītā neapliekamā minimuma sistēmas. Jaunā kārtība...

Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Saeimā skatītos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz paplašināt pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas, jo tie varot negatīvi ietekmēt valsts pensiju sistēmas ilgtspēju un esot pretrunā ar sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, teikts LM atzinumā Saeimas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.Ministrija norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pēc būtības ir nodoklis, un pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav uzskatāms par personas brīvi izmantojamu privāto īpašumu. Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai vecumdienās vai citos sociālās apdrošināšanas gadījumos, nevis izmaksai bez noteikta mērķa, tostarp mantošanai.LM uzsver, ka pensiju sistēma Latvijā balstās solidaritātes principā, un tās līdzekļi izmantojami tikai sociālajām vajadzībām. Attiecīgi, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls tiktu paplašināti iekļauts mantojuma masā, tas mazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un ilgtermiņā ietekmētu pensiju apmērus.Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu samazināt iespējas indeksēt pensijas un palielināt valsts izdevumus, jo vairāk cilvēku būtu tiesīgi uz minimālo apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāpat tiktu...

No 6. maija personām ir plašākas iespējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu saņemšanai. Spēkā stājušies grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka Latvijā piešķirtās pensijas, pabalstus vai atlīdzības var pārskaitīt ne tikai uz bankas kontu Latvijā vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, bet arī uz citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē atvērto kontu, ja tajā ir iespējams saņemt maksājumus eiro valūtā.Tas attiecas arī uz elektroniskās naudas kontu Revolut un tādām maksājumu iestādēm kā Paysera, ja tās nodrošina IBAN formātu.Latvijā dzīvojošajiem pensiju un apdrošināšanas atlīdzību saņēmējiem, kuri izvēlas saņemt šos VSAA maksājumus citas ES/EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes maksājumu iestādes kontā, turpmāk pensijas un atlīdzības izmaksā kā personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs:maksājumi tiek nodrošināti līdz kārtējā gada 31. decembrim;lai turpinātu saņemt maksājumus nākamajā gadā, personai katru gadu periodā no 1. oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz VSAA iesniegums par izmaksas turpināšanu.Iesniegumu var iesniegt:elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pilnveidot piemaksu sistēmu pie vecuma pensijām – palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī ieviest jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra. Šāds risinājums nodrošinātu taisnīgāku attieksmi pret visiem vecuma pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas piešķiršanas laika un palielinātu ienākumus vecumdienās .Lai mazinātu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, bāzes pensijas ieviešana paredzēta pakāpeniski, sākot ar 2027. gadu, vispirms atbalstu sniedzot visvecākajai iedzīvotāju grupai – personām no 85 un vairāk gadu vecuma, un turpmākajos gados pakāpeniski aptverot visus vecuma pensijas saņēmējus.Tas teikts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par bāzes pensijas attīstības iecerēm”, kas līdz 5, maijam nodots sabiedrības apspriešanai un 28. maijam tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt risinājumu Latvijas pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas stiprināšanai jeb vecuma pensiju adekvātuma palielināšanai, vienlaikus saglabājot sistēmas finanšu stabilitāti unilgtspēju.Ziņojumā konstatēts, ka, neraugoties uz pensiju sistēmas finanšu noturību, vecuma pensiju vidējais apmērs Latvijā...

Saeimā 16. aprīlī pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” , kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas kārtībā.Viena no izmaiņām attiecas uz kalendāra dienām taksācijas gadā, par kurām darba ņēmējam proporcionāli nepiemēro minimālo obligāto iemaksu objektu (trīs minimālās algas ceturksnī). Papildus līdzšinējiem izņēmumiem likums tagad paredz, ka minimālais iemaksu objekts netiek piemērots arī šādos gadījumos:ja darba ņēmējs atrodas dīkstāvē paša vainas dēļ;ja viņš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas;ja viņam piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, lai aprūpētu tuvu personu.Par tuvu personu šajā gadījumā uzskata laulāto, partneri, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli, kā arī personu, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums).Tāpat grozījumi nosaka, ka turpmāk minimālās obligātās iemaksas varēs neveikt par visām personām ar invaliditāti, t.i., arī par personām ar 3. grupas invaliditāti (līdz šim bija noteikts, ka no iemaksām atbrīvotas personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti).Izmaiņas...

2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni piedzīvoja svārstības, tomēr tie saglabāja stabilu kursu, vēlreiz apliecinot, ka ilgtermiņa uzkrāšanā svarīgākais nav izvairīties no kritumiem, bet spēt iziet tiem cauri.Enerģijas cenu kāpums – domino efekts tirgosPlaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.No tehnoloģijām uz...

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti. Papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu. Pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.Pensiju otrajā līmenī uzkrāto līdzekļu priekšlaicīga izņemšana radīs pensijas kapitāla iztrūkumu, brīdināja Tkačevs, piebilstot, ka nabadzības novēršanai būs jāceļ darbaspēka nodokļi. Vienlaikus solidaritātes sistēma var pilnvērtīgi funkcionēt tikai augošas demogrāfijas apstākļos, un šī attiecība neatgriezeniski pasliktinās.Atsaucoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem, viņš akcentēja,...

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē. Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr...

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi noteikt darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni akūtas saslimšanas gadījumā no vienas līdz trim darba dienām kalendārajā gadā bez darba nespējas lapas noformēšanas, paredzot pienākumu darba devējam par šīm dienām saglabāt darba samaksu. Arodbiedrība uzskata, ka šāds modelis novērstu slimu cilvēku atrašanos darbavietā un mazinātu ģimenes ārstu administratīvo slogu.Labklājības ministrija (LM) tomēr secinājusi, ka jauns regulējums Darba likumā par vienas dienas prombūtni slimības dēļ nav nepieciešams, jo jau patlaban nodarbinātie var pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu.Tomēr LBAS ieskatā šādi darbiniekam tiek radīts "dubultais sods". Proti, ja darbinieks izmanto vienu neapmaksātu dienu, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā tiek atvērta slimības lapa, viņš zaudē ienākumus gan par sarunāto dienu, gan par pirmo darba nespējas lapas dienu, ko darba devējs saskaņā ar likumu neapmaksā. Tādējādi darbinieki finansiālu apsvērumu dēļ varētu izvēlēties nekavējoties vērsties pie ārsta, nevis...

Otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem, norāda Finanšu ministrija (FM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savāktos parakstus aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu.FM uzsver, ka valsts fondēto pensiju jeb otrais pensiju līmenis ir būtiska Latvijas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem papildu ienākumus vecumdienās un mazināt nākotnes nabadzības risku. Otrais pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa uzkrājuma mehānisms, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai kapitāls laika gaitā pieaugtu.Tāpat FM norāda, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus jau tiek vērtēts kritiski, jo daļai iedzīvotāju tas nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu un palielināt sociālās nodrošināšanas riskus.Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvā norādīts, ka patlaban visiem pēc 1971. gada dzimušajiem obligāti tiek ieturēti 6% no...

Izmaksājot slimības pabalstu par darbnespējas periodu, kas sākas vai turpinās no 2026. gada 1. janvāra, piemērojamais maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 eiro. 2025. gadā tas bija 510 eiro.Pabalstam piemērojamie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu apmēri, kā arī pensionāra dalītā neapliekamā minimuma apmērs un IIN likme nemainās.Piemērs:Par periodu no 2026. gada 14. janvāra līdz 2026. gada 23. janvārim piešķirts slimības pabalsts par slima bērna kopšanu 480,97 eiro apmērā.Neapliekamais minimums ir 177,42 eiro, kas aprēķināts no 550 eiro atbilstoši laikposmam, par kuru piešķirts slimības pabalsts.Summa, no kuras tiek ieturēts IIN, ir 303,55 eiro (480,97 − 177,42).IIN 25,5% tiek ieturēts no 303,55 un ir 77,41 eiro.Izmaksājamais pabalsts ir 403,56 eiro (480,97 eiro − 77,41 eiro).Ja slimības pabalstu izmaksā par darbnespējas periodu, kas ir sācies līdz 2025. gada 31. decembrim, par šo periodu piemēro maksātāja mēneša neapliekamo minimumu 510 eiro. Savukārt, par periodu pēc 2026. gada 1. janvāra piemēro mēneša neapliekamo minimumu 550 eiro.Piemērs:Par periodu...

Labklājības ministrija sagatavojusi pārskatu par izmaiņām sociālajā jomā 2026. gadā. Tās stāsies spēkā gan no 2026. gada 1. janvāra, gan 1. aprīļa un 1. jūlija. Izmaiņas noteic likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumu paketē veiktās izmaiņas, kā, piemēram, Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī jau iepriekš pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", tāpat arī grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" u.c. No 2026. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 780 eiro. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro (bija – 421,17 eiro). Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam būs 298 eiro mēnesī (bija...

Saeima 6. novembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027. gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību. Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas...