SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai minimālās algas atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā, norādīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā.LM ziņojumā norādīts, ka minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga 2025. gadā bija 1815 eiro, tādēļ minimālā alga nākamajam gadam aprēķināta 834,9 eiro apmērā, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tas būtu par 55 eiro jeb 7% vairāk nekā šogad, kad minimālā alga ir 780 eiro.Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā paaugstināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ņemta vērā valsts budžetā.LM secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas palielinājumu ar pieaugumu, kas izriet no noteiktās 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, bet...

Latvijas Republikas Senāts nesen pieņēmis nozīmīgu spriedumu, kas būtiski maina līdzšinējo izpratni par to, kā aprēķināms izdienas stāžs Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tiesas atziņas liecina, ka personām, kuras dienestu uzsākušas pēc 1990. gada 4. maija un nodienējušas vismaz 10 gadus, izdienas stāžā ir iespējams ieskaitīt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, nostrādāto laiku. Šis lēmums ir īpaši svarīgs situācijās, kad ārpus dienesta pavadītie darba periodi ir izšķiroši minimālā 20 gadu stāža sasniegšanai, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.Strīds izcēlās pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un vēlāk arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās bijušajam policistam piešķirt izdienas pensiju. Iestādes uzskatīja, ka pieteicēja Apvienotajā Karalistē nostrādātie seši gadi nav ieskaitāmi kopējā stāžā, tādējādi viņam pietrūka nepilni divi gadi līdz nepieciešamajai 20 gadu robežai. Zemāko instanču tiesas savu nostāju pamatoja ar pieņēmumu, ka likumdevēja mērķis bijis izdienas stāžā iekļaut tikai Latvijas teritorijā uzkrātos darba periodus, taču Senāts...

Ministru kabineta (MK) sēdē 14. jūlijā tika pieņemti Labklājības ministrijas izstrādātie "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai". Šis dokuments aizstās tehniski novecojušos MK 2010. gada 12. oktobra noteikumus Nr. 976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" un ieviesīs būtiskas izmaiņas un juridisku skaidrību, kas grāmatvežiem jāņem vērā, konsultējot klientus par valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanu.Izmaiņas MUN darbiniekiem un pašnodarbināto laulātajiemŅemot vērā, ka kopš 2021. gada mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju darbiniekiem tiek piemēroti darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, viņi vairs nevar brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Līdz ar to no jaunajiem noteikumiem šis regulējums ir pilnībā izslēgts.Būtiskas izmaiņas gaidāmas pašnodarbināto laulātajiem. No 2027. gada 1. janvāra tiks atcelta līdzšinējā speciālā kārtība, kādā viņi varēja pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai. Pārejas periods nosaka: personas, kas būs pievienojušās sistēmai līdz 2025. gada 31. decembrim, varēs turpināt iemaksas vecajā kārtībā vēl līdz 2026. gada beigām. Pēc tam viņi brīvprātīgi varēs pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai tikai vispārējā...

Eiropas Parlaments (EP) 7. jūlijā apstiprināja pārskatītos Eiropas Savienības (ES) sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumus. To mērķis ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam tiem ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES valstī. Pašlaik 16 miljoni eiropiešu dzīvo vai strādā citā ES valstī. Atjaunotie noteikumi atvieglos pārvietošanos un palīdzēs noteikt, kura valsts ir atbildīga par sociālo nodrošinājumu. Tie arī mudinās dalībvalstis savlaicīgi apmainīties ar nepieciešamo informāciju, lai atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp ļaunprātīgu praksi, piemēram, pastkastītes uzņēmumus. Bezdarbnieka pabalstiTiesību aktā ir precizēts, kā, novērtējot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā dažādās dalībvalstīs veiktie darba, pašnodarbinātības vai apdrošināšanas periodi. Cilvēkiem, kas dodas uz citu ES valsti, lai meklētu darbu, būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus no valsts, no kuras viņi aizbraukuši. Šo termiņu var pagarināt līdz tiesību izbeigšanās brīdim.Attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem ir precizēts, kura dalībvalsts ir atbildīga par pabalstu izmaksu. Ja pārrobežu darba ņēmējs 22 nedēļas bez pārtraukuma ir...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. jūlijā plāno galīgajā balsojumā apstiprināt atjauninātos noteikumus, kas nodrošinās sociālā nodrošinājuma pieejamību tiem Eiropas Savienības (ES) darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES dalībvalstī.Ilgi gaidītie grozījumi Atjauninātajā regulā par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau iepriekš panākuši provizorisku vienošanos, ievieš skaidrākus kritērijus, lai noteiktu, kuras valsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir piemērojami ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā dalībvalstī. Vienlaikus tie stiprina dalībvalstu sadarbību, nodrošinot savlaicīgu nepieciešamās informācijas apmaiņu, lai efektīvāk atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp negodīgu praksi, piemēram, tā dēvētos "pastkastītes uzņēmumus".Jaunie noteikumi koncentrējas uz piecām galvenajām jomām:bezdarbnieka pabalstiem;ģimenes pabalstiem;ilgtermiņa aprūpes pabalstiem;ekonomiski neaktīvu pārvietojošos ES pilsoņu piekļuvi sociālajiem pabalstiem;piemērojamo sociālā nodrošinājuma regulējumu norīkotajiem darbiniekiem un personām, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs.Būtiskākās izmaiņas darba devējiemIlgāks iepriekšējās apdrošināšanas periods pirms darbinieka norīkošanasDarbiniekam pirms nosūtīšanas darbā uz citu ES dalībvalsti būs jābūt vismaz trīs mēnešus sociāli apdrošinātam nosūtītājvalstī, lai viņš varētu saņemt...

No 2026. gada 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), nosakot personas tiesības uz vecāku pabalstu, vērtēs bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Vecāku pabalstu Latvijā sociāli apdrošinātai personai piešķirs par bērnu:kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā;kuram ir piešķirts personas kods;kuram Fizisko personu reģistrā ir aktīvs statuss.To nosaka grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.Izmaiņas neattiecas uz Latvijā sociāli apdrošinātu personu, kuras bērns dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā, tāpat kā līdz šim, vecāku pabalstu piešķirs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.Tādējādi no 1. jūlija vecāku pabalstu nepiešķirs, ja bērns pastāvīgi nedzīvos Latvijā un viņa dzīvesvieta nebūs kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, bet, piemēram, bērns dzīvos Uzbekistānā, Indijā, Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie nosacījumi ir spēkā neatkarīgi no bērna vai vecāka pilsonības.VSAA no 2026. gada...

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43% pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši.Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43% bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82% no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16% izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.Pensiju 2. līmenis ir...

Kamēr valstī spriežam par digitalizāciju, vienlīdzību un administratīvā sloga mazināšanu, praksē joprojām pastāv situācijas, kurās cilvēks var saslimt un pēkšņi atklāt, ka viņam slimības pabalsta aprēķinā netiek piemērots ne neapliekamais minimums, ne citi ienākuma nodokļa atvieglojumi. Tieši šādā situācijā gadiem ilgi atrodas izdienas pensiju saņēmēji.Izdienas pensionāri starp sistēmu plaisāmProblēmas sakne meklējama Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, kuru 93. punktā jau kopš 2012. gada ir iestrādāts teikums: "Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju". Šī "norma" ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pienākums, aprēķinot slimības pabalstu, piemērot neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus.Praksē tas nozīmē to, ka, ja izdienas pensionārs strādā un saslimst, VSAA no viņa slimības pabalsta (B lapas) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pirmā eiro, nepiemērojot ne pensionāra neapliekamo minimumu, ne atvieglojumus par apgādājamajiem vai invaliditāti.Problēma kļuva īpaši pamanāma pēc 2025. gada sākumā ieviestās pensionāra dalītā neapliekamā minimuma sistēmas. Jaunā kārtība...

Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Saeimā skatītos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz paplašināt pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas, jo tie varot negatīvi ietekmēt valsts pensiju sistēmas ilgtspēju un esot pretrunā ar sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, teikts LM atzinumā Saeimas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.Ministrija norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pēc būtības ir nodoklis, un pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav uzskatāms par personas brīvi izmantojamu privāto īpašumu. Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai vecumdienās vai citos sociālās apdrošināšanas gadījumos, nevis izmaksai bez noteikta mērķa, tostarp mantošanai.LM uzsver, ka pensiju sistēma Latvijā balstās solidaritātes principā, un tās līdzekļi izmantojami tikai sociālajām vajadzībām. Attiecīgi, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls tiktu paplašināti iekļauts mantojuma masā, tas mazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un ilgtermiņā ietekmētu pensiju apmērus.Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu samazināt iespējas indeksēt pensijas un palielināt valsts izdevumus, jo vairāk cilvēku būtu tiesīgi uz minimālo apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāpat tiktu...

No 6. maija personām ir plašākas iespējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu saņemšanai. Spēkā stājušies grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka Latvijā piešķirtās pensijas, pabalstus vai atlīdzības var pārskaitīt ne tikai uz bankas kontu Latvijā vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, bet arī uz citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē atvērto kontu, ja tajā ir iespējams saņemt maksājumus eiro valūtā.Tas attiecas arī uz elektroniskās naudas kontu Revolut un tādām maksājumu iestādēm kā Paysera, ja tās nodrošina IBAN formātu.Latvijā dzīvojošajiem pensiju un apdrošināšanas atlīdzību saņēmējiem, kuri izvēlas saņemt šos VSAA maksājumus citas ES/EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes maksājumu iestādes kontā, turpmāk pensijas un atlīdzības izmaksā kā personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs:maksājumi tiek nodrošināti līdz kārtējā gada 31. decembrim;lai turpinātu saņemt maksājumus nākamajā gadā, personai katru gadu periodā no 1. oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz VSAA iesniegums par izmaksas turpināšanu.Iesniegumu var iesniegt:elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pilnveidot piemaksu sistēmu pie vecuma pensijām – palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī ieviest jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra. Šāds risinājums nodrošinātu taisnīgāku attieksmi pret visiem vecuma pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas piešķiršanas laika un palielinātu ienākumus vecumdienās .Lai mazinātu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, bāzes pensijas ieviešana paredzēta pakāpeniski, sākot ar 2027. gadu, vispirms atbalstu sniedzot visvecākajai iedzīvotāju grupai – personām no 85 un vairāk gadu vecuma, un turpmākajos gados pakāpeniski aptverot visus vecuma pensijas saņēmējus.Tas teikts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par bāzes pensijas attīstības iecerēm”, kas līdz 5, maijam nodots sabiedrības apspriešanai un 28. maijam tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt risinājumu Latvijas pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas stiprināšanai jeb vecuma pensiju adekvātuma palielināšanai, vienlaikus saglabājot sistēmas finanšu stabilitāti unilgtspēju.Ziņojumā konstatēts, ka, neraugoties uz pensiju sistēmas finanšu noturību, vecuma pensiju vidējais apmērs Latvijā...

Saeimā 16. aprīlī pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” , kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas kārtībā.Viena no izmaiņām attiecas uz kalendāra dienām taksācijas gadā, par kurām darba ņēmējam proporcionāli nepiemēro minimālo obligāto iemaksu objektu (trīs minimālās algas ceturksnī). Papildus līdzšinējiem izņēmumiem likums tagad paredz, ka minimālais iemaksu objekts netiek piemērots arī šādos gadījumos:ja darba ņēmējs atrodas dīkstāvē paša vainas dēļ;ja viņš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas;ja viņam piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, lai aprūpētu tuvu personu.Par tuvu personu šajā gadījumā uzskata laulāto, partneri, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli, kā arī personu, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums).Tāpat grozījumi nosaka, ka turpmāk minimālās obligātās iemaksas varēs neveikt par visām personām ar invaliditāti, t.i., arī par personām ar 3. grupas invaliditāti (līdz šim bija noteikts, ka no iemaksām atbrīvotas personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti).Izmaiņas...

2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni piedzīvoja svārstības, tomēr tie saglabāja stabilu kursu, vēlreiz apliecinot, ka ilgtermiņa uzkrāšanā svarīgākais nav izvairīties no kritumiem, bet spēt iziet tiem cauri.Enerģijas cenu kāpums – domino efekts tirgosPlaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.No tehnoloģijām uz...

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti. Papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu. Pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.Pensiju otrajā līmenī uzkrāto līdzekļu priekšlaicīga izņemšana radīs pensijas kapitāla iztrūkumu, brīdināja Tkačevs, piebilstot, ka nabadzības novēršanai būs jāceļ darbaspēka nodokļi. Vienlaikus solidaritātes sistēma var pilnvērtīgi funkcionēt tikai augošas demogrāfijas apstākļos, un šī attiecība neatgriezeniski pasliktinās.Atsaucoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem, viņš akcentēja,...

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē. Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr...