SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Vakar, 2.jūlijā, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība"". Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu "Par maksātnespējas procedūrām". Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas apliecina priekšnoteikumus...

Bērni Latvijā joprojām nav pilnībā pasargāti no traumām, vardarbības un citiem likumpārkāpumiem, atkarību raisošajām vielām, nabadzības un sociālās atstumtības. Tāpat ir nepieciešami risinājumi, lai uzlabotu bērnu veselības stāvokli, novērstu nepilngadīgo izdarītos likumpārkāpumus, veicinātu ģimeniskas aprūpes attīstību un izglītības pieejamību. Tas secināts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā Pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2011.gadā, ko otrdien, 2.jūlijā, apstiprināja valdība. Pārskata sagatavošanā iesaistījās arī citas nozaru ministrijas, dokumentā ņemta vērā to sniegtā informācija. Pārskata sagatavošanā iesaistītajām ministrijām līdz 2013.gada 9.augustam ir jāiesniedz LM priekšlikumi par pārskatā minēto problēmu iespējamiem risinājumiem, norādot informāciju par plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem 2014.un 2015.gadam. LM līdz 2013.gada 30.augustam apkopos priekšlikumus un iesniegs tos izskatīšanai labklājības ministra izveidotajā Bērna tiesību aizsardzības komisijā lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Pārskatā ir identificētas problēmas vairākās jomās, piemēram, samazinās veselo bērnu īpatsvars, saglabājas nepietiekams ar krūti baroto bērnu īpatsvars, pieaug bērnu īpatsvars ar aptaukošanos un lieko ķermeņa masu, bet vienlaikus gandrīz katrs desmitais bērns ir ar...

Atgādinām, ka no 1. jūlija tiek samazināts darba aizsardzības speciālistu pamatlīmeņa apmācību minimālais apjoms – tās būs 60 stundas līdzšinējo 160 stundu vietā. To un citus administratīvā sloga mazinājumus paredz 2012. gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.883 "" Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos"", kas stājas spēkā šī gada 1. jūlijā. No minētajām 60 stundām 40 stundas būs paredzētas teorijas apmācībai, bet 20 – praktiskajai apmācībai. Papildus paredzēta specializēta apmācība 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. Šāda apmācība nepieciešama, jo bīstamo nozaru uzņēmumos darbinieki saskaras ar specifiskiem riskiem un darba aizsardzības speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par iespējām tos novērst. Vienlaikus profesionālās pilnveides izglītības apliecību vai profesionālās ievirzes izglītības apliecību varēs izsniegt cilvēkam, kurš akreditētā izglītības iestādē būs apguvis licencētu izglītības programmu mazākā apjomā nekā šobrīd noteiktās 160 stundas. Speciālisti, kas apguvuši pamatlīmeņa apmācību 160 stundu...

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus turpmāk varēs saņemt arī strādājošie cilvēki (darba ņēmēji un pašnodarbinātie) ar funkcionāliem traucējumiem pensijas vecumā, tādējādi paplašinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju loku. To paredz otrdien, 25.jūnijā, valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālas rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem". Līdz šim Sociālās integrācijas valsts aģentūra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedza četrām cilvēku grupām: cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā, cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētiem cilvēkiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pakalpojums paredzēts, lai cilvēki iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Tā mērķis ir atgriezt cilvēku...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām” un astoņus pavadošos likumprojektus, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Otrajā galīgajā lasījumā par pensiju apmēra pārskatīšanu Saeima lems ārkārtas sesijā 9.jūlijā. Grozījumi pensiju likumā paredz 2013.gada 1.septembrī pārskatīt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, piemērojot indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem. Vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas - par 3,79 latiem. Indeksācija šī gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā – 30,1 miljonu latu. Risinājums pensiju indeksācijai izstrādāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas uzdevumā Senioru lietu padomē, ko vada labklājības ministre un kurā strādā pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Likumprojektu paketi veido grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, likumā „Par...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 19.jūnijā, pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām” un astoņus pavadošos likumprojektus, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Deputāti vienojās lūgt Saeimu piešķirt likumprojektiem steidzamību un otrajā galīgajā lasījumā to skatīt parlamenta ārkārtas sesijā 9.jūlijā. Kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai deputāti rosina noteikt 1.jūlija plkst.12.00. Kā norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, pēc priekšlikumu saņemšanas komisijas rīcībā būs nedēļa laika, lai pieprasītu no ministrijām atzinumus par iesniegto priekšlikumu finansiālo ietekmi un izvērtētu tos komisijas sēdēs, kas tiek plānotas 4.un 5.jūlijā. Grozījumi paredz 2013.gada 1.septembrī pārskatīt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, piemērojot indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem. Vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas -...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.” Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp...

Otrdien, 18. jūnijā, valdība apstiprināja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību tiem cilvēkiem, kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. No 2013.gada oktobra plānoti vairāki gadījumi, kad I un II grupas invaliditātes pensijas, kas bijušas piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim, piešķirs no jauna. To darīs, ja: cilvēks 36 mēnešus būs veicis iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, un aprēķinātā pensija būs lielāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju. Lai pieprasītu invaliditātes pensijas piešķiršanu no jauna, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz iesniegums;cilvēkam pēc 2013.gada 1.oktobra mainīsies invaliditātes grupa uz I vai II grupu un pēdējo piecu gadu laikā līdz invaliditātes grupas maiņas dienai 36 mēnešus būs veiktas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju no jauna piešķirs no invaliditātes grupas maiņas dienas, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju par invaliditātes noteikšanu. Ja invaliditātes grupa mainīsies...

No 2013.gada 18.jūnija Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs varēs arī klātienē iesniegt pieteikumus dalībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, kura ietvaros nodarbinātām un pašnodarbinātām personām tiek piedāvāta iespēja papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. Pirms nedēļas tika uzsākta elektroniskā pieteikšanās un ar NVA mājaslapas starpniecību dalībai NVA mūžizglītības pasākumos pamatsastāvā ir reģistrējušies gandrīz 3 tūkstoši pretendentu. Pieejamo apmācību kuponu skaits, gan elektroniskai, gan klātienes reģistrēšanai ir sadalīts atsevišķi. Klātienes reģistrācijai NVA filiālēs visā Latvijā kopumā ir nodrošinātas 2 726 vietas pamatsastāvā. Arī iesniedzot pieteikumus klātienē, kandidāti vispirms tiks reģistrēti pamatsastāvā, bet, kad pamatsastāva plānotais mūžizglītības dalībnieku skaits būs sasniegts, pretendenti varēs turpināt reģistrēties elektroniski kā rezervisti. Atgādinām, ka reģistrēties un valsts atbalstu Mūžizglītības projektā varēs saņemt tikai tie strādājošie, kuri visvairāk ir pakļauti bezdarba riskam un kam ir visgrūtāk pielāgoties darba tirgus prasībām: nodarbinātās vai pašnodarbinātās personas, kas vecākas par...

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, to paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam. Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 milj. latu. Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām. Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt Ls 58,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - Ls 54 mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu Ls 97,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums...

Tuvojoties Eiropas līderu sanāksmei 27.jūnijā un 28.jūnijā, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre Bernadete Segola izplatījusi paziņojumu, kurā asi iestājas pret Eiropas līderu nevēlēšanos steidzami risināt sociālās problēmas Eiropā. Savā paziņojumā viņa norāda, ka, klausoties dažu Eiropas vadītāju izteikumos, varētu domāt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, tomēr tas ir tālu no patiesības, jo miljoni eiropiešu joprojām dzīvo smagos apstākļos un cieš no dzīves līmeņa pasliktināšanās. Lai gan politikas veidotāji runā par Eiropas sociālās dimensijas svarīgumu, viņu īstenotās politikas tikai pastiprina taupības režīmus. Vienkāršie iedzīvotāji joprojām maksā par krīzi - pieaug sociālā spriedze, pastiprinās nelīdztiesība, nabadzība un bezdarbs, kā arī ksenofobija un tolerances zudums, kas ietekmēs jauno eiropiešu dzīves vēl daudzus turpmākos gadus. Tas dramatiski mazina atbalstu Eiropas Savienībai, jo tikai 30% eiropiešu par ES atsaucas pozitīvi. Tomēr Eiropas līderi neko vai tikpat kā neko nav izdarījuši, lai stiprinātu sociālo Eiropu. Pirms gada ETUC publicēja un sāka virzīt Eiropas Sociālo paktu, norādot nepieciešamos pasākumus,...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Šonedēļ Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas. Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību - atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas. Sākotnējā informācija liecina, ka mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū....

Lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus. Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta bezdarbnieku sadalīšana noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšana. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību esošo prasmju un iemaņu uzlabošanai, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, Nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami arī finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu. Bezdarbnieku profilēšanu plānots sākt no 2013.gada 1.septembra. Lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu, līdztekus tiek ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības jeb darba meklēšanas atbalsta pasākumi. Tie paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz priekšlikums, ko trešdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja, strādājot pie likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" otrā lasījuma redakcijas. Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu. Šodien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju...

Latvijas Galvassāpju biedrības veiktā aptauja liecina, ka 4,8 % respondentu vairākas reizes nedēļā cieš no spēcīgām galvas sāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka gandrīz 5% ir mazs skaitlis, tomēr eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, kas liecina par nepieciešamību veikt dažāda veida pasākumus, lai cilvēkus izglītotu. Īpaši jāizglīto ir darba devēji, lai veicinātu viņu izpratni par migrēnas kā slimības nopietnību. Latvijas Sāpju izpētes biedrības vadītāja, profesore Ināra Logina norāda, ka veiktās aptaujas rezultāti norāda, ka situācija Latvijā ir nopietna, īpaši raugoties pasaules kontekstā. "Tas, ka ikdienā sāp galva 5% aptaujāto Latvijā - tās ir šausmas, jo pasaulē šis skaitlis ir 2%, tāpēc situāciju var raksturot kā visai kritisku," komentē Logina. Aptaujas rezultāti atklāj, ka 19% respondentu migrēnu ir izmantojuši kā iemeslu, lai izvairītos no dažādām situācijām, piemēram, lai ar kādu netiktos. Lai arī sākotnēji šie dati liek pasmaidīt, tomēr eksperti norāda, ka tie patiesībā iezīmē citu situāciju. Profesore Logina norāda, ka,...