SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.” Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp...

Otrdien, 18. jūnijā, valdība apstiprināja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību tiem cilvēkiem, kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. No 2013.gada oktobra plānoti vairāki gadījumi, kad I un II grupas invaliditātes pensijas, kas bijušas piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim, piešķirs no jauna. To darīs, ja: cilvēks 36 mēnešus būs veicis iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, un aprēķinātā pensija būs lielāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju. Lai pieprasītu invaliditātes pensijas piešķiršanu no jauna, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz iesniegums;cilvēkam pēc 2013.gada 1.oktobra mainīsies invaliditātes grupa uz I vai II grupu un pēdējo piecu gadu laikā līdz invaliditātes grupas maiņas dienai 36 mēnešus būs veiktas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju no jauna piešķirs no invaliditātes grupas maiņas dienas, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju par invaliditātes noteikšanu. Ja invaliditātes grupa mainīsies...

No 2013.gada 18.jūnija Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs varēs arī klātienē iesniegt pieteikumus dalībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, kura ietvaros nodarbinātām un pašnodarbinātām personām tiek piedāvāta iespēja papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. Pirms nedēļas tika uzsākta elektroniskā pieteikšanās un ar NVA mājaslapas starpniecību dalībai NVA mūžizglītības pasākumos pamatsastāvā ir reģistrējušies gandrīz 3 tūkstoši pretendentu. Pieejamo apmācību kuponu skaits, gan elektroniskai, gan klātienes reģistrēšanai ir sadalīts atsevišķi. Klātienes reģistrācijai NVA filiālēs visā Latvijā kopumā ir nodrošinātas 2 726 vietas pamatsastāvā. Arī iesniedzot pieteikumus klātienē, kandidāti vispirms tiks reģistrēti pamatsastāvā, bet, kad pamatsastāva plānotais mūžizglītības dalībnieku skaits būs sasniegts, pretendenti varēs turpināt reģistrēties elektroniski kā rezervisti. Atgādinām, ka reģistrēties un valsts atbalstu Mūžizglītības projektā varēs saņemt tikai tie strādājošie, kuri visvairāk ir pakļauti bezdarba riskam un kam ir visgrūtāk pielāgoties darba tirgus prasībām: nodarbinātās vai pašnodarbinātās personas, kas vecākas par...

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, to paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam. Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 milj. latu. Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām. Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt Ls 58,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - Ls 54 mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu Ls 97,50 mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums...

Tuvojoties Eiropas līderu sanāksmei 27.jūnijā un 28.jūnijā, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāre Bernadete Segola izplatījusi paziņojumu, kurā asi iestājas pret Eiropas līderu nevēlēšanos steidzami risināt sociālās problēmas Eiropā. Savā paziņojumā viņa norāda, ka, klausoties dažu Eiropas vadītāju izteikumos, varētu domāt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, tomēr tas ir tālu no patiesības, jo miljoni eiropiešu joprojām dzīvo smagos apstākļos un cieš no dzīves līmeņa pasliktināšanās. Lai gan politikas veidotāji runā par Eiropas sociālās dimensijas svarīgumu, viņu īstenotās politikas tikai pastiprina taupības režīmus. Vienkāršie iedzīvotāji joprojām maksā par krīzi - pieaug sociālā spriedze, pastiprinās nelīdztiesība, nabadzība un bezdarbs, kā arī ksenofobija un tolerances zudums, kas ietekmēs jauno eiropiešu dzīves vēl daudzus turpmākos gadus. Tas dramatiski mazina atbalstu Eiropas Savienībai, jo tikai 30% eiropiešu par ES atsaucas pozitīvi. Tomēr Eiropas līderi neko vai tikpat kā neko nav izdarījuši, lai stiprinātu sociālo Eiropu. Pirms gada ETUC publicēja un sāka virzīt Eiropas Sociālo paktu, norādot nepieciešamos pasākumus,...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Šonedēļ Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas. Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību - atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas. Sākotnējā informācija liecina, ka mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū....

Lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus. Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta bezdarbnieku sadalīšana noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšana. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību esošo prasmju un iemaņu uzlabošanai, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, Nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami arī finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu. Bezdarbnieku profilēšanu plānots sākt no 2013.gada 1.septembra. Lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu, līdztekus tiek ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības jeb darba meklēšanas atbalsta pasākumi. Tie paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz priekšlikums, ko trešdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja, strādājot pie likumprojekta "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā" otrā lasījuma redakcijas. Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu. Šodien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte. Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju...

Latvijas Galvassāpju biedrības veiktā aptauja liecina, ka 4,8 % respondentu vairākas reizes nedēļā cieš no spēcīgām galvas sāpēm. Lai arī sākotnēji šķiet, ka gandrīz 5% ir mazs skaitlis, tomēr eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, kas liecina par nepieciešamību veikt dažāda veida pasākumus, lai cilvēkus izglītotu. Īpaši jāizglīto ir darba devēji, lai veicinātu viņu izpratni par migrēnas kā slimības nopietnību. Latvijas Sāpju izpētes biedrības vadītāja, profesore Ināra Logina norāda, ka veiktās aptaujas rezultāti norāda, ka situācija Latvijā ir nopietna, īpaši raugoties pasaules kontekstā. "Tas, ka ikdienā sāp galva 5% aptaujāto Latvijā - tās ir šausmas, jo pasaulē šis skaitlis ir 2%, tāpēc situāciju var raksturot kā visai kritisku," komentē Logina. Aptaujas rezultāti atklāj, ka 19% respondentu migrēnu ir izmantojuši kā iemeslu, lai izvairītos no dažādām situācijām, piemēram, lai ar kādu netiktos. Lai arī sākotnēji šie dati liek pasmaidīt, tomēr eksperti norāda, ka tie patiesībā iezīmē citu situāciju. Profesore Logina norāda, ka,...

Otrdien, 11. jūnijā, valdības sēdē tiks skatīts Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2014.gadā", kurā ministrija rosina palielināt minimālās algas apmēru ar nākamo gadu no pašreizējiem 200 līdz 225 latiem mēnesī. Ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējā minimālā neto alga ir 146,08 Ls, un 2013.gada martā tā sastāda 82,6% no iztikas minimuma. Ziņojumā arī minēts, ka Ekonomikas ministrija par labāku atzīst mazliet lēnāku minimālās algas celšanu - līdz 220 latiem mēnesī, kas sākotnēji bija arī LM piedāvājums, bet vēlāk Finanšu ministrija ar LM vienojusies, ka var pielikt klāt vēl piecus latus. Ziņojums informē arī par plāniem mainīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma apjomu, kā arī turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. No 2014.gada tiek piedāvāts ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, neapliekamais minimums ir 84 Ls (120 eiro), bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba...

Neraugoties uz to, ka kopējā situācija nodarbinātības jomā Latvijā uzlabojas, ik gadu reģistrēto darba tiesību un darba drošības noteikumu pārkāpumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sestdien, 8. jūnijā, ar dalību Madonas pilsētas svētkos uzsāks informatīvu izstāžu ciklu Latvijas reģionos, kura laikā skaidros iedzīvotājiem viņu darba tiesības un darba drošības noteikumus. „Kaut arī vecā labā patiesība vēsta, ka likumi ir rakstīti, lai tos ievērotu, ikdienā bieži saskaramies ar situācijām, kad tas netiek darīts. Īpaši bieži pārkāpumi tiek fiksēti darba tiesību jomā – darba ņēmēji nepārzina savas tiesības, bet darba devēji mēdz neievērot šīs tiesības,” skaidro LBAS projektu vadītāja Inga Svirska. „Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves, ir ļoti svarīgi, lai ikviens no mums savā darba vietā justos droši – novērtēts un aizsargāts. Tāpēc mūsu ekspertu komanda šogad dosies nelielā tūrē pa Latvijas reģioniem,...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Likumprojekts nosaka, ka turpmāk valstij bijušais prezidents vairs nebūs jānodrošina ar dzīvokli. Kā kompensējošs mehānisms no 50 uz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, kas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Eksprezidents no valsts lietošanā varēs saņemt vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Likumprojektā arī noteikts, ka Valsts prezidenta Kancelejai, ņemot vērā konkrētā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, būs jānodrošina iespēja bijušajam prezidentam izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Izmaiņas likumā arī paredz, ka pēc eksprezidenta nāves viņam...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, ņemot vērā vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu, lems par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē”. Valdībai ar Saeimas lēmumu plānots uzdot līdz šī gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem - foto vai videoiekārtām. Parlaments īpašu uzmanību aicinās pievērst fotoradaru izvietošanas nosacījumiem un braukšanas ātruma fiksēšanas priekšnoteikumiem. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems par grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, Meža likumā, likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Komerclikumā, kas saistīti ar šī gada 17.janvārī Saeimā apstiprināto jauno bezmantinieku mantas pārņemšanas regulējumu, bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nododot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā. Izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdei sagatavoti grozījumi likumā „Pat Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras...

Valdība otrdien, 4.jūnijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti". Tas no 2014.gada 1.janvāra paredz palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Par šīm iniciatīvām valdība vēl lems, strādājot pie 2014.gada valsts budžeta. LM rosina 2014.gadā par 50 latiem mēnesī palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Tas nozīmē, ka pabalsts pieaugušiem cilvēkiem būtu pielīdzināts bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Līdz ar to cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts varētu palikt līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi. LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu būtu iespējams saņemt 11,5 tūkstošiem cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka vispārējā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij. Šo iniciatīvu nepieciešams risināt sociālā dialoga ietvaros, katrā darbavietā atsevišķi, darba devējam vienojoties ar darbiniekiem par to, vai šāda nepieciešamība pastāv. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Bez šaubām, mēs izprotam Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, taču uzskatām, ka jautājums par brīvdienas piešķiršanu vai darba dienas pārcelšanu risināms sociālā dialoga ietvaros, katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli, izprotot darbinieku un kolēģu vajadzības un prioritātes, vienojoties par piemērotāko risinājumu. Turklāt jārēķinās, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgi darba principi un grafiki, lai būtu iespējams tik vienkārši visiem piemērot vienādu pieeju.” Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību latviešu kultūrā, ir darba devēji, kuri jau praktizē pārceltās darba dienas principu. Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties...