SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Otrdien, 11. jūnijā, valdības sēdē tiks skatīts Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2014.gadā", kurā ministrija rosina palielināt minimālās algas apmēru ar nākamo gadu no pašreizējiem 200 līdz 225 latiem mēnesī. Ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējā minimālā neto alga ir 146,08 Ls, un 2013.gada martā tā sastāda 82,6% no iztikas minimuma. Ziņojumā arī minēts, ka Ekonomikas ministrija par labāku atzīst mazliet lēnāku minimālās algas celšanu - līdz 220 latiem mēnesī, kas sākotnēji bija arī LM piedāvājums, bet vēlāk Finanšu ministrija ar LM vienojusies, ka var pielikt klāt vēl piecus latus. Ziņojums informē arī par plāniem mainīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma apjomu, kā arī turpināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. No 2014.gada tiek piedāvāts ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, neapliekamais minimums ir 84 Ls (120 eiro), bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba...

Neraugoties uz to, ka kopējā situācija nodarbinātības jomā Latvijā uzlabojas, ik gadu reģistrēto darba tiesību un darba drošības noteikumu pārkāpumu skaits joprojām ir ļoti augsts. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sestdien, 8. jūnijā, ar dalību Madonas pilsētas svētkos uzsāks informatīvu izstāžu ciklu Latvijas reģionos, kura laikā skaidros iedzīvotājiem viņu darba tiesības un darba drošības noteikumus. „Kaut arī vecā labā patiesība vēsta, ka likumi ir rakstīti, lai tos ievērotu, ikdienā bieži saskaramies ar situācijām, kad tas netiek darīts. Īpaši bieži pārkāpumi tiek fiksēti darba tiesību jomā – darba ņēmēji nepārzina savas tiesības, bet darba devēji mēdz neievērot šīs tiesības,” skaidro LBAS projektu vadītāja Inga Svirska. „Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada trešo daļu savas dzīves, ir ļoti svarīgi, lai ikviens no mums savā darba vietā justos droši – novērtēts un aizsargāts. Tāpēc mūsu ekspertu komanda šogad dosies nelielā tūrē pa Latvijas reģioniem,...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Likumprojekts nosaka, ka turpmāk valstij bijušais prezidents vairs nebūs jānodrošina ar dzīvokli. Kā kompensējošs mehānisms no 50 uz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, kas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Eksprezidents no valsts lietošanā varēs saņemt vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Likumprojektā arī noteikts, ka Valsts prezidenta Kancelejai, ņemot vērā konkrētā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, būs jānodrošina iespēja bijušajam prezidentam izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Izmaiņas likumā arī paredz, ka pēc eksprezidenta nāves viņam...

Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, ņemot vērā vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu, lems par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē”. Valdībai ar Saeimas lēmumu plānots uzdot līdz šī gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem - foto vai videoiekārtām. Parlaments īpašu uzmanību aicinās pievērst fotoradaru izvietošanas nosacījumiem un braukšanas ātruma fiksēšanas priekšnoteikumiem. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems par grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, Meža likumā, likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Komerclikumā, kas saistīti ar šī gada 17.janvārī Saeimā apstiprināto jauno bezmantinieku mantas pārņemšanas regulējumu, bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nododot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā. Izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdei sagatavoti grozījumi likumā „Pat Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras...

Valdība otrdien, 4.jūnijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti". Tas no 2014.gada 1.janvāra paredz palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Par šīm iniciatīvām valdība vēl lems, strādājot pie 2014.gada valsts budžeta. LM rosina 2014.gadā par 50 latiem mēnesī palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Tas nozīmē, ka pabalsts pieaugušiem cilvēkiem būtu pielīdzināts bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Līdz ar to cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts varētu palikt līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi. LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu būtu iespējams saņemt 11,5 tūkstošiem cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka vispārējā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij. Šo iniciatīvu nepieciešams risināt sociālā dialoga ietvaros, katrā darbavietā atsevišķi, darba devējam vienojoties ar darbiniekiem par to, vai šāda nepieciešamība pastāv. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Bez šaubām, mēs izprotam Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, taču uzskatām, ka jautājums par brīvdienas piešķiršanu vai darba dienas pārcelšanu risināms sociālā dialoga ietvaros, katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli, izprotot darbinieku un kolēģu vajadzības un prioritātes, vienojoties par piemērotāko risinājumu. Turklāt jārēķinās, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgi darba principi un grafiki, lai būtu iespējams tik vienkārši visiem piemērot vienādu pieeju.” Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību latviešu kultūrā, ir darba devēji, kuri jau praktizē pārceltās darba dienas principu. Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties...

Valdība otrdien, 4.jūnijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Arodbiedrību likumu. Tas nepieciešams, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem. Jaunajā likumā skaidri noteikta t.s. arodbiedrību brīvība negatīvā nozīmē, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas, kā arī precīzi noteikta arodbiedrību dibināšanas kārtība. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. Savukārt ārpus uzņēmuma izveidotās arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit. Jauns regulējums ir paredzēts arī attiecībā uz arodbiedrības nosaukumu un reģistrēšanu un uz tās struktūrvienību tiesisko statusu. Likumprojekta otrajā nodaļā ietverts arodbiedrību kompetences un darbības regulējums. Tas paredz, ka arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 4.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Bezdarbnieku profilēšanu plānots uzsākt no 2013.gada 1.septembra. Līdztekus likuma grozījumi paredz ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu "Darba meklēšanas atbalsta pasākumi", lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas...

Latvijas Republikas Labklājības ministrija un Pasaules Banka pirmdien, 3. jūnijā, prezentēja pētījumu "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pētījumā analizētas iespējas, kā apkarot ilgtermiņa bezdarbu valstī un tas ietver atbildes uz šādiem jautājumiem: Kas ir tie, kuriem nav bijis darba vai tas bijis nestabils? Vai ir pierādījumi, ka bezdarbnieki ir atkarīgi no pabalstiem? Kādas ir iespējas ar nodokļu un pabalstu sistēmu palielināt aizsardzību un radīt stimulus strādāt? Kā darbojas nodarbinātības un apmācības programmas? Latvijā pēc 2008.gada krīzes vērojama ekonomiskās situācijas atveseļošanās, tomēr darba tirgus vēl nav pilnībā atguvies. Bezdarba līmenis joprojām ir 13,1 procentu līmenī, nodarbinātība - aptuveni 63,8 procenti, kas ir zemāk nekā pirms krīzes. Pastāvot mazam darbavietu piedāvājumam, 50 procenti bezdarbnieku bez darba ir vairāk nekā gadu. Pētījums atklāj, ka cilvēki, kuriem bijis nestabils darbs vai tas nav bijis laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam, pārstāv dažādas demogrāfiskās grupas: tie ir 50 un vairāk...

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un ekspertiem izstrādāja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas ceturtdien, 30.maijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Plānots paplašināt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem. Vienlaikus būs noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai. Likumprojekts paredz līdzekļu pārvaldītājiem pienākumu segt zaudējumus, kas radušies ieguldījumu plāna dalībniekiem ieguldījumu noteikumu pārkāpumu dēļ, kā arī palielināt līdzekļu pārvaldītājiem noteikto minimālā kapitāla prasību. Tādējādi būs iespējams nodrošināt, ka līdzekļu pārvaldītājs spēj pildīt likumā iestrādātās prasības. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāizstrādā detalizēts ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formāts un saturs. Tas nepieciešams, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu. Plānots mainīt līdzekļu pārvaldītāju komisijas maksu par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu, t.i., tās...

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, kurā aktuāla tēma ir jauniešu nodarbināšana, Valsts darba inspekcija atgādina, kas jāievēro, nodarbinot nepilngadīgas personas. Darba inspekcija aicina vecākus izvērtēt, kādos darbos plānots nodarbināt nepilngadīgas personas. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par to, kas konkrētajās darba vietā var kaitēt bērna veselībai un drošībai. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas obligātās veselības pārbaudes un šādām personām tā jāveic līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. 2012.gadā notika viens nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgu personu, kurš guva smagas traumas, savukārt 2011.gadā divas nepilngadīgas personas guva nesmagas traumas, veicot darba pienākumus. Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā. Darba inspekcija 2012.gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 28.maijā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz precizēt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts nosaka, ka turpmāk valstij bijušais prezidents vairs nebūs jānodrošina ar dzīvokli. Kā kompensējošs mehānisms no 50 uz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, kas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Eksprezidents no valsts lietošanā varēs saņemt vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu. Likumprojektā arī noteikts, ka Valsts prezidenta Kancelejai, ņemot vērā konkrētā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, būs jānodrošina iespēja bijušajam prezidentam izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Juridiskās komisijas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti otrdien, 28.maijā, vienojās aicināt Labklājības ministriju vērtēt iespēju izveidot apmaksātu aprūpes pakalpojumu strādājošiem vecākiem bērna slimības gadījumā. Apakškomisija Labklājības ministriju arī lūgs vērtēt iespēju šāda pakalpojuma finansēšanai novirzīt naudu, ko valsts maksā vecākiem par pašreizējo darbnespējas lapu B. „Bieži vien ir situācijas, kad vecāki nevar palikt mājās pie slima bērna un nevar arī paši samaksāt auklei, kas aprūpētu slimnieku. Tāpēc šāds risinājums, B lapu aizvietojot ar aprūpes pakalpojumu, dotu iespēju vecākiem nekavēt darbu,” akcentē apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Apakškomisijas sēdē, pārrunājot līdzšinējās iespējas darba devējiem atbalstīt jaunos vecākus pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, deputāti uzsvēra, ka patlaban daudzos uzņēmumos jau ir domāts par dažādām bērnu pieskatīšanas formām un elastīgāku darba režīmu jaunajiem vecākiem. Tāpat tika uzsvērts, ka virknē uzņēmumu izveidotās bērnu pieskatīšanas vietas vai rotaļu istabas strādā neoficiāli, jo reģistrēt šādus pakalpojumus traucējot administratīvās prasības, kā arī bažas par pastiprinātu...

Otrdien, 28.maijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai". Ziņojumā piedāvātie risinājumi paredz samazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajam darbaspēkam un ģimenēm ar bērniem, tādējādi mazinot nabadzības un bezdarba riskus mazāk kvalificētam darbaspēkam, kā arī mazināt ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas, vienlaikus veicinot ekonomisko aktivitāti un dzimstību. Minimālo darba algu no 2014. gada 1.janvāra ir paredzēts palielināt no 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro mēnesī. Vienlaikus ir plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir 84 lati mēnesī, bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts līdz pie darba algas 400 latu mēnesī neapliekamais minimums saglabājas esošajā līmenī, proti, 45 lati mēnesī. Visbeidzot ir paredzēts paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī (kas stāsies spēkā no 2013. gada 1.jūlija) uz 98 latiem mēnesī. Lai mazinātu Baltijas valstu...

Labklājības ministrijas (LM) interneta vietnē ikvienam interesentam no 27.maija ir pieejams Pasaules Bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums". Pagaidām publicēta tā angliskā versija. LM uzsver, ka pētījuma priekšlikumu sadaļā ir sniegti ieteikumi, kas vērtējami valstī esošās budžeta situācijas kontekstā, t.sk. vērtējot arī situāciju citās nozarēs (izglītība, veselība, nodokļi) un nav ierobežotas laikā. LM 2013. gada 1. augustā Ministru kabinetam jāiesniedz priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai. Lai to paveiktu, LM ar sabiedrību apspriedīs politikas risinājumu alternatīvas, nepieciešamības gadījumā meklēs jaunas. Pētījums veikts, jo līdz šim lēmumu pieņēmēju rīcībā nebija kvalitatīvu pierādījumu un pietiekami nopietnu pētījumu par to, kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā, kādu ietekmi krīze atstājusi uz iedzīvotāju ienākumiem, sabiedrības noslāņošanos. Tāpat - par darba tirgus piedāvātajām iespējām, kāda ir bezdarbnieku gatavība pieņemt darba piedāvājumus, kādas iedzīvotāju grupas visbiežāk pakļautas ilgstoša bezdarba riskam vai atkārtotam bezdarbam un izrietoši - nabadzībai. Pētījums atbild uz vairākiem jautājumiem: Kas...