SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Darba lietu trīspusējās apakšpadomes sēdē 9. maijā tikās Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Labklājības ministrijas pārstāvji, lai apspriestu strīdīgos grozījumus Darba likumā, informē LBAS. Visvairāk nesaskaņu pusēm ir par 110. pantu – vai nepieciešama saskaņošana ar arodbiedrību, ja darba devējs grib uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram. LM saskaņošanas laikā nāca klajā ar priekšlikumu, ka saskaņošana ar arodbiedrību pirms atbrīvošanas no darba nepieciešama tikai vēlētām arodbiedrības amatpersonām, pārējos gadījumos darba devējam būtu nepieciešams tikai konsultēties ar arodbiedrību. LBAS stingri pastāvēja par 110. panta atstāšanu Darba likumā. Pirms sēdes LDDK un LBAS bija vienojušās par Darba likuma 68. pantu, ka piemaksas par virsstundu darbu var aizstāt ar kompensējošu atpūtu, ja tā ir paredzēts koplīgumā. Taču sēdes laikā darba devēji šo kompensējošās atpūtas principu vēlējušies paredzēt daudz plašāk jau darba līgumā, kam arodbiedrības nepiekrita. Arī LM nostājās darba devēju pusē, jo koplīgumu pārklājums esot nepietiekams. LBAS savukārt norādīja,...

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīļa beigās bija 10,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada martu samazinājies par 0,4% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kuras uzskaitē 2013.gada aprīļa sākumā bija 107 063, bet aprīļa beigās - 102 760 bezdarbnieki. Bez darba palikušo skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 303 cilvēkiem. Aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 419 personām, tas ir par 94 cilvēkiem jeb 1,1% vairāk nekā martā. 6 905 bezdarbnieki aprīlī iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA, bet 4 810 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c. Aprīlī darba devēji pieteica 4001 brīvo darba vietu (par 48,7% vairāk nekā martā). Kopumā aprīļa beigās NVA datu bāzē bija...

Trešdien, 15.maijā,Pasaules Banka (PB) Labklājības ministrijai (LM) nodos zinātnisko pētījumu "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?", kā to paredz PB un LM 2012. gada 25.maijā parakstītais sadarbības līgums. Prese konferencē, kas tiek rīkota saistībā ar šo notikumu, piedalīsies labklājības ministre Ilze Viņķele un Pasaules Bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Deviktors . Ieskatu zinātniskā pētījuma saturā prezentēs Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota , bet LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme klātesošos iepazīstinās ar šogad ministrijā izstrādātajām iniciatīvām 2014. gada budžeta projektam, kuras tagad būs jāvērtē arī pētījuma kontekstā. Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda: "Tāda mēroga pētījums, kurā gandrīz gada garumā analizēti Latvijas ilgstošā bezdarba iemesli, nabadzības un nevienlīdzības tendences ekonomiskās un sociālās krīzes periodā, pabalstu un darbaspēka nodokļu mijiedarbība un pašlaik īstenotie atbalsta pasākumi, Latvijā veikts pirmo reizi. Šobrīd, kad valstī saskaramies ar demogrāfiskiem un nodarbinātības izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi, lai izšķiroši lēmumi netiktu balstīti uz pieņēmumiem, bet...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8.maijā, nolēma aicināt Labklājības ministriju (LM) sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF) līdz šī gada 1.augustam iesniegt komisijā priekšlikumus par vairāk nekā 100 tūkstošu iedzīvotāju atbalstīto ierosinājumu pensiju indeksācijas atsākšanai. „Šodien vienojāmies, ka vēlākais līdz 1.augustam ministrijas un senioru pārstāvji būs raduši abpusēji pieņemamu risinājumu pensionāru situācijas uzlabošanai. Komisijai tad būs pietiekami daudz laika, lai to izvērtētu un sagatavotu attiecīgu likumprojektu pensiju likuma grozījumiem, kas ļaus jau oktobrī veikt pensiju indeksāciju,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Piedaloties šodienas komisijas sēdē, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aicināja ministriju un pensionāru pārstāvjus turpināt konstruktīvu dialogu, izstrādāt un nākt klajā ar savstarpēji saskaņotu un abpusēji pieņemamu risinājumu. Rudens indeksācija acīmredzot nevar atspoguļot vienīgi šī gada inflāciju, jo tā dotu tikai niecīgu pensiju pieaugumu, taču indeksācijai reizē jābūt samērotai ar valsts finansiālajām iespējām, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele klātesošajiem uzsvēra, ka par konkrētiem...

Saeimas Sociālo un dara lietu komisija otrdien, 7.maijā, nolēma nosūtīt nozaru ministrijām atzinuma sniegšanai divus deputātu sagatavotus likumprojektus. Viens no tiem paredz nodrošināt tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu visiem vecākiem, kuri uzsāk strādāt līdz bērna viena gada vecumam. Savukārt otrs likumprojekts paredz jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pirmajā darbavietā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas finansēt no valsts budžeta. „Ņemot vērā, ka abiem likumprojektiem prognozējama finansiālā ietekme, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu nosūtīsim tos atzinuma sniegšanai Labklājības ministrijai (LM) un Finanšu ministrijai, lai deputātiem pirms lēmuma pieņemšanas būtu pilna informācija par šo iniciatīvu izmaksām un atbilstību nozares politikai,” informē par likumprojektu virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā paredz novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. Patlaban persona, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vairāku gadu garumā aicinājusi valdību konceptuāli risināt jautājumu par darbinieku tiesībām uz izdienas pensijām par darbu, kas saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu, sociālo bīstamību un paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim. 29. aprīlī sanāksmē Labklājības ministrijā (LM) tikās ministrijas, LBAS un 10 LBAS dalīborganizāciju pārstāvji, lai apspriestu turpmāko rīcību un sadarbību izdienas pensiju jautājumā. Valstī līdz šim brīdim neesot vienotas pieejas, nosakot tiesības uz izdienas pensijām. LBAS uzskata, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips par atsevišķu personu kategoriju tiesībām uz izdienas pensijām - aviācijas darbiniekiem, dzelzceļa nozarē strādājošajiem, jūrniekiem, veselības aprūpes, izglītības, pašvaldības policijas darbiniekiem. LBAS nepiekrīt valdības nekonsekventajai pozīcijai par izdienas pensiju piešķiršanu un tam, ka ir jūtama valdības nevēlēšanās meklēt reālo risinājumu, kādā veidā sociāli aizsargāt to profesiju darbiniekus, kuru veselībai un psihofizioloģiskām spējām tieši valsts izvirza īpašas prasības. LBAS uztur prasību par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot šīs tiesības arī atsevišķu darbinieku kategorijām citās profesijās vai...

Labklājības ministrija ir sagatavojusi precizējumus Bāriņtiesu darbības noteikumos un Audžuģimeņu noteikumos, kas ceturtdien,25.aprīlī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Precizējumi noteikumos veikti, lai rīcībspējas tiesisko regulējumu ieviestu atbilstoši Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā šogad izdarītajām izmaiņām. Cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju būs tiesības pretendēt uz audžuģimenes statusa piešķiršanu. Cilvēkam ar ierobežotu rīcībspēju, kā jebkuram citam cilvēkam, lai viņš varētu iegūt audžuģimenes statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, kas noteikti Audžuģimeņu noteikumos. Piemēram, bāriņtiesa vērtēs cilvēka motivāciju kļūt par audžuģimeni, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu u.c. Ja cilvēks neatbildīs šiem kritērijiem, bāriņtiesa audžuģimenes statusu nepiešķirs. Tāpat atbilstoši grozījumiem Civillikumā ir plānots precizēt terminu "bērna aprūpes tiesību atņemšana", ko plānots aizstāt ar terminu "aizgādības tiesību pārtraukšana". Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2013.gada 1.javārī Latvijā bija 2357 rīcībnespējīgi cilvēki. No 2013.gada 1.janvāra šie cilvēki uzskatāmi par personām ar ierobežotu rīcībspēju.

Ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu 225 Ls apmērā no 2014. gada. Vienošanos atbalstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas iepriekš pret minimālās algas paaugstināšanu iebilda. "Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi - tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku", saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Par neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu no nākamā gada lems nākamajā NTSP sēdē. Tāpat NTSP sedē puses vienojās par grozījumiem Darba likuma 45. pantā, kas paredz, ka turpmāk nevarēs slēgt ilgākus darba līgumus par pieciem gadiem. Par Darba likuma 68. un 110. pantu tika nolemts vēl 2 nedēļas turpināt diskusijas Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Puses vienojās par sekojošiem grozījumiem 45. panta redakcijā:...

Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com Labklājības ministrija (LM) rosina pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību tiem cilvēkiem, kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. To paredz grozījumi likumā Par valsts pensijām, kas ceturtdien, 25.aprīlī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. No 2013.gada oktobra plānoti vairāki gadījumi, kad I un II grupas invaliditātes pensijas, kas bijušas piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim, piešķirs no jauna. To darīs, ja: cilvēks 36 mēnešus būs veicis iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, un aprēķinātā pensija būs lielāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju. Lai pieprasītu invaliditātes pensijas piešķiršanu no jauna, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz iesniegums; cilvēkam pēc 2013.gada 1.oktobra mainīsies invaliditātes grupa uz I vai II grupu un pēdējo piecu gadu laikā līdz invaliditātes grupas maiņas dienai 36 mēnešus būs veiktas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju no jauna piešķirs no...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti kopsēdē trešdien, 24.aprīlī, iepazīsies ar valdības sagatavoto ziņojumu par to, vai joprojām ir pamatoti līdz 2014.gada beigām noteiktie valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi. „Aizvien dzirdam ziņas par valsts ekonomikas straujo izaugsmi un veiksmīgo krīzes pārvarēšanu, taču iedzīvotājiem, kuri saņem sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, joprojām jāsamierinās ar krīzes laika risinājumiem. Sociālās iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā, bet slimības naudas, bezdarbnieka pabalsta un vecāku pabalsta izmaksām joprojām ir noteikti griesti. Rīt noskaidrosim, kāda ir valdības pozīcija šajā jautājumā un vai ierobežojumi patiešām jāsaglabā vēl visu nākamo gadu,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Saeima 2009.gada jūnijā pieņēma likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, krīzes periodā paredzot pensiju un pabalstu izmaksu ierobežojumus. Likums paredz, ka Ministru kabinets divas reizes gadā izvērtē turpmāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas ierobežojumu pamatotību un ziņo par to Saeimai....

Lai skaidri apzinātu iespēju reāli palielināt darba samaksu Latvijā un mazinātu tās atšķirību ar Latvijas sasniegto darba ražīgumā un augsto cenu līmeni, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 24.aprīlī plkst.12.00 organizē ekspertu diskusiju "Nodokļu politika un progresivitāte". Par LBAS skatījumu uz nodokļu politiku valstī un nodokļu progresivitātes ieviešanu informēs LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. Darba devēju viedokli paudīs Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš informēs par vēlamo nodokļu politikas attīstību Latvijas ekonomikas attīstībai. Biedrības "Progresīvie" priekšsēdētājs Ansis Dobelis pastāstīs par biedrības piedāvājumu progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanai. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis analizēs nodokļu politikas ietekmi uz pašvaldību nākotni. Savukārt "Swedbank" privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa - nodokļu izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecībām. Diskusijas dalībnieki un klausītāji varēs noskatīties arī Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles video uzrunu par diskusijas tēmu. Diskusija notiks Arodbiedrību namā, Rīgā.

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Piektdien, 19. aprīlī, Jelgavā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva - kopš 2010.gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70% (2010.gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011.gadā - 43). Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana. "Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt...

Jaunākais SEB bankas veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka 2012.gadā straujākais darba samaksas pieaugums bija Igaunijā - vidējā bruto darna alga pieauga par 5.9%. Latvijā vidējā alga palielinājās par 3.7%, bet Lietuvā - par 2.6%. SEB bankas eksperti Baltijas valstīs uzskata, ka 2013.gadā visās Baltijas valstīs ir sagaidāms nedaudz straujāks darba algas pieaugums nekā 2012.gadā. Darba algas kāpumu ietekmēs arī izmaiņas minimālās mēneša darba algas noteikšanā - 2013. gada janvārī minimālā mēneša alga tika palielināta līdz aptuveni 290 eiro Lietuvā un 320 eiro Igaunijā. Tiek prognozēts, ka šogad Igaunijā vidējā darba samaksa pieaugs par 7-8%, Latvijā - par 4.5% un Lietuvā - par 4%. Turklāt līdz ar vidējās darba samaksas pieaugumu un nedaudz mazāku patēriņa cenu pieauguma tempu, strādājošo reālā alga (alga, ņemot vērā inflāciju) šogad palielināsies straujāk nekā 2012.gadā. Lai gan visās Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug pensiju uzkrājumu daļa, pensijas ir viens no aktuālākajiem Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu jautājumiem. Vislabvēlīgākie...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 10.aprīlī, 1. lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāji atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Līdztekus plānots ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu „Darba meklēšanas atbalsta pasākumi”, lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

No 2014.gada 1.janvāra Labklājības ministrija (LM) plāno palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Iecerēts palielināt gan kopšanas pabalstu pieaugušajiem, gan valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šādas ieceres ietvertas LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti, kuru plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 11.aprīlī. 2014.gadā par 50 latiem mēnesī plānots palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Plānots, ka pabalsts no esošajiem 100 latiem pieaugs līdz 150 latiem mēnesī. Pabalstu iecerēts palielināt, lai to pielīdzinātu bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts paliks līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi. LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu saņemtu 11,5 tūkstoši cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra...