SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Labklājības ministrija ir sagatavojusi precizējumus Bāriņtiesu darbības noteikumos un Audžuģimeņu noteikumos, kas ceturtdien,25.aprīlī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Precizējumi noteikumos veikti, lai rīcībspējas tiesisko regulējumu ieviestu atbilstoši Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā šogad izdarītajām izmaiņām. Cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju būs tiesības pretendēt uz audžuģimenes statusa piešķiršanu. Cilvēkam ar ierobežotu rīcībspēju, kā jebkuram citam cilvēkam, lai viņš varētu iegūt audžuģimenes statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, kas noteikti Audžuģimeņu noteikumos. Piemēram, bāriņtiesa vērtēs cilvēka motivāciju kļūt par audžuģimeni, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu u.c. Ja cilvēks neatbildīs šiem kritērijiem, bāriņtiesa audžuģimenes statusu nepiešķirs. Tāpat atbilstoši grozījumiem Civillikumā ir plānots precizēt terminu "bērna aprūpes tiesību atņemšana", ko plānots aizstāt ar terminu "aizgādības tiesību pārtraukšana". Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2013.gada 1.javārī Latvijā bija 2357 rīcībnespējīgi cilvēki. No 2013.gada 1.janvāra šie cilvēki uzskatāmi par personām ar ierobežotu rīcībspēju.

Ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika panākta vienošanās par minimālās algas paaugstināšanu 225 Ls apmērā no 2014. gada. Vienošanos atbalstījusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas iepriekš pret minimālās algas paaugstināšanu iebilda. "Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā ir samērīgs solis, tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi - tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku", saka LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Par neapliekamā minimuma un neapliekamā minimuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu no nākamā gada lems nākamajā NTSP sēdē. Tāpat NTSP sedē puses vienojās par grozījumiem Darba likuma 45. pantā, kas paredz, ka turpmāk nevarēs slēgt ilgākus darba līgumus par pieciem gadiem. Par Darba likuma 68. un 110. pantu tika nolemts vēl 2 nedēļas turpināt diskusijas Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Puses vienojās par sekojošiem grozījumiem 45. panta redakcijā:...

Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com Labklājības ministrija (LM) rosina pilnveidot invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību tiem cilvēkiem, kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. To paredz grozījumi likumā Par valsts pensijām, kas ceturtdien, 25.aprīlī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. No 2013.gada oktobra plānoti vairāki gadījumi, kad I un II grupas invaliditātes pensijas, kas bijušas piešķirtas līdz 1997.gada 1.janvārim, piešķirs no jauna. To darīs, ja: cilvēks 36 mēnešus būs veicis iemaksas invaliditātes apdrošināšanai, un aprēķinātā pensija būs lielāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju. Lai pieprasītu invaliditātes pensijas piešķiršanu no jauna, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz iesniegums; cilvēkam pēc 2013.gada 1.oktobra mainīsies invaliditātes grupa uz I vai II grupu un pēdējo piecu gadu laikā līdz invaliditātes grupas maiņas dienai 36 mēnešus būs veiktas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Invaliditātes pensiju no jauna piešķirs no...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti kopsēdē trešdien, 24.aprīlī, iepazīsies ar valdības sagatavoto ziņojumu par to, vai joprojām ir pamatoti līdz 2014.gada beigām noteiktie valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi. „Aizvien dzirdam ziņas par valsts ekonomikas straujo izaugsmi un veiksmīgo krīzes pārvarēšanu, taču iedzīvotājiem, kuri saņem sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, joprojām jāsamierinās ar krīzes laika risinājumiem. Sociālās iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā, bet slimības naudas, bezdarbnieka pabalsta un vecāku pabalsta izmaksām joprojām ir noteikti griesti. Rīt noskaidrosim, kāda ir valdības pozīcija šajā jautājumā un vai ierobežojumi patiešām jāsaglabā vēl visu nākamo gadu,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Saeima 2009.gada jūnijā pieņēma likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, krīzes periodā paredzot pensiju un pabalstu izmaksu ierobežojumus. Likums paredz, ka Ministru kabinets divas reizes gadā izvērtē turpmāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas ierobežojumu pamatotību un ziņo par to Saeimai....

Lai skaidri apzinātu iespēju reāli palielināt darba samaksu Latvijā un mazinātu tās atšķirību ar Latvijas sasniegto darba ražīgumā un augsto cenu līmeni, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 24.aprīlī plkst.12.00 organizē ekspertu diskusiju "Nodokļu politika un progresivitāte". Par LBAS skatījumu uz nodokļu politiku valstī un nodokļu progresivitātes ieviešanu informēs LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns. Darba devēju viedokli paudīs Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš informēs par vēlamo nodokļu politikas attīstību Latvijas ekonomikas attīstībai. Biedrības "Progresīvie" priekšsēdētājs Ansis Dobelis pastāstīs par biedrības piedāvājumu progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanai. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis analizēs nodokļu politikas ietekmi uz pašvaldību nākotni. Savukārt "Swedbank" privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa - nodokļu izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecībām. Diskusijas dalībnieki un klausītāji varēs noskatīties arī Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles video uzrunu par diskusijas tēmu. Diskusija notiks Arodbiedrību namā, Rīgā.

Darba aizsardzības speciālistu novērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi uztver ar darba drošību saistītos jautājumus, kā arī neatpazīst arodslimības un nav informēti par to profilakses iespējām. Piektdien, 19. aprīlī, Jelgavā, Vispasaules darba aizsardzības dienai veltītās konferences dalībnieki diskutēja par aktualitātēm darba aizsardzības jomā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, individuālo aizsardzības līdzekļu pielietojums arodslimību profilaksē u.c. jautājumiem. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki, no kuriem 73 diagnosticēti Zemgales reģionā. Kaut arī kopējais pirmreizējo arodslimnieku skaits Zemgalē nav augsts, tā dinamika ir negatīva - kopš 2010.gada šo arodslimnieku skaits reģionā palielinājies par teju 70% (2010.gadā diagnosticēti 63 arodslimnieki, bet 2011.gadā - 43). Visbiežāk Zemgales reģionā arodslimībām ir pakļauti veselības un sociālās aprūpes, kā arī tirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas nozarēs strādājošie. Bet izplatītākie arodslimību iemesli ir piespiedu darba pozas, pārslodze un smagumu pārvietošana. "Kopējā situācija arodsaslimšanu jomā Zemgalē un valstī kopumā nav apmierinoša, jo šī ir tikai oficiālā statistika. Reālais arodslimnieku skaits varētu būt...

Jaunākais SEB bankas veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka 2012.gadā straujākais darba samaksas pieaugums bija Igaunijā - vidējā bruto darna alga pieauga par 5.9%. Latvijā vidējā alga palielinājās par 3.7%, bet Lietuvā - par 2.6%. SEB bankas eksperti Baltijas valstīs uzskata, ka 2013.gadā visās Baltijas valstīs ir sagaidāms nedaudz straujāks darba algas pieaugums nekā 2012.gadā. Darba algas kāpumu ietekmēs arī izmaiņas minimālās mēneša darba algas noteikšanā - 2013. gada janvārī minimālā mēneša alga tika palielināta līdz aptuveni 290 eiro Lietuvā un 320 eiro Igaunijā. Tiek prognozēts, ka šogad Igaunijā vidējā darba samaksa pieaugs par 7-8%, Latvijā - par 4.5% un Lietuvā - par 4%. Turklāt līdz ar vidējās darba samaksas pieaugumu un nedaudz mazāku patēriņa cenu pieauguma tempu, strādājošo reālā alga (alga, ņemot vērā inflāciju) šogad palielināsies straujāk nekā 2012.gadā. Lai gan visās Baltijas valstīs pakāpeniski pieaug pensiju uzkrājumu daļa, pensijas ir viens no aktuālākajiem Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu jautājumiem. Vislabvēlīgākie...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 10.aprīlī, 1. lasījumā atbalstīja grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāji atbalsta likumā, kas cita starpā paredz ieviest bezdarbnieku profilēšanu un citus pasākumus, lai veiksmīgāk sekmētu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija. Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Līdztekus plānots ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu „Darba meklēšanas atbalsta pasākumi”, lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba...

No 2014.gada 1.janvāra Labklājības ministrija (LM) plāno palielināt valsts atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Iecerēts palielināt gan kopšanas pabalstu pieaugušajiem, gan valsts sniegto atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šādas ieceres ietvertas LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti, kuru plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 11.aprīlī. 2014.gadā par 50 latiem mēnesī plānots palielināt pabalsta apmēru cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama kopšana. Plānots, ka pabalsts no esošajiem 100 latiem pieaugs līdz 150 latiem mēnesī. Pabalstu iecerēts palielināt, lai to pielīdzinātu bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēram. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar ļoti smagu invaliditāti, kuram nepieciešama nepārtraukta īpaša kopšana, sasniedzot 18 gadu vecumu, valsts atbalsts paliks līdzšinējā 150 latu apmērā ik mēnesi. LM aprēķini liecina, ka palielināto pabalstu saņemtu 11,5 tūkstoši cilvēku. 2012.gada decembrī pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, saņēma 11 480 cilvēki. Tāpat no 2014.gada 1.janvāra...

Vakar, 8.aprīlī, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde, atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) uzsākto parakstu vākšanas kampaņu pensiju indeksācijas atsākšanai jau no šī gada oktobra un par periodu, kopš indeksācija tika "iesaldēta" 2009.gadā, nolēma ceturto reizi gatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Jau pagājušā gada 24.septembrī ZZS paziņoja, ka pensiju indeksācijai atbilstoši likumdošanai jānotiek katru gadu, un rosināja indeksāciju atsākt, sākot ar 2013.gadu. ZZS aicināja valdību 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus pensiju indeksācijai un koalīcijas pārstāvjus būt atbildīgiem pret mazaizsargātāko sabiedrības daļu, un paralēli gandarījumam par straujiem ekonomikas attīstības tempiem nepasliktināt dzīves līmeni apmēram pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. ZZS frakcijas deputāti trīs reizes gatavoja un iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", taču koalīcijas partijas tos nav atbalstījušas. Šobrīd valsts pensiju indeksācija līdz 2014.gada 1.janvārim ir iesaldēta. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu. Pensionāru federācija pirms aptuveni mēneša sāka vākt iedzīvotāju parakstus...

Tiesībsargs Juris Jansons trešdien, 3. aprīlī, izplatījis paziņojumu, kurā kritizē arodbiedrību nespēju efektīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses, kā arī pārmet valdībai, ka tā nerūpējas par darba ņēmēju tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. "Darba ņēmēju intereses šobrīd neaizstāv neviens. Arodbiedrību sūtība ir aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un intereses. Taču lielai daļai Latvijas strādājošo tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā arodbiedrības ietur klusuma pauzi", uzskata tiesībsargs. "Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās vai ietur nogaidošo klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku. Arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī. Biedru naudu...

Labklājības ministrija (LM) rosina pilnveidot speciālās pensijas pieprasīšanas kārtību bijušajiem Augstākās padomes deputātiem. Turpmāk bijušais deputāts iesniegumu speciālās valsts pensijas piešķiršanai varētu iesniegt ne tikai klātienē jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā (VSAA), bet arī neklātienē - nosūtot to pa pastu vai iesniedzot elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. To paredz Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumos Nr. 237 „Kārtība, kādā bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem piešķiramas, izmaksājamas un pārrēķināmas speciālās valsts pensijas", kurus plānots ceturtdien, 4.aprīlī, izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Ja speciālo valsts pensiju bijušais deputāts pieprasīs piešķirt pirms valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas (šobrīd 62 gadiem), paredzēts, ka deputātam būs jāuzrāda apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti. Plānotās izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Deputātiem, kļūstot par invalīdiem vai sasniedzot vecumu, kādu valsts vecuma pensijas piešķiršanai nosaka likums "Par valsts pensijām", ir tiesības saņemt speciālo valsts pensiju 80% apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas....

Subsidētās nodarbinātības pasākumos darba līgumus ar bezdarbniekiem, kuri ir „nelabvēlīgākā situācijā” uz noteiktu laiku varēs slēgt ne tikai uz 12 mēnešiem, bet arī uz īsāku laiku, taču ne īsāku par 6 mēnešiem, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 26.martā, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.258 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem"". Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus. LM uzsver, ka 6 mēneši ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta. Subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts...

Saskaņā ar CV-Online Latvia martā veikto pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 5500 respondentu, šī gada laikā strādāt uz ārzemēm plāno doties 26% aptaujāto. Šādu darba ņēmēju īpatsvars būtiski nav mainījies, jo pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā 27% respondentu minēja, ka vēlas doties strādāt uz ārzemēm, informē Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs. Starp respondentiem, kas ir izlēmuši tuvākā gada laikā doties strādāt uz ārvalstīm, joprojām visvairāk ir dažādu jomu speciālisti, kuru īpatsvars šogad pieaudzis visstraujāk (33%, pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā - 28%). Tālāk seko zemākā, vidējā un augstākā līmeņa vadītāji (29%, iepriekš - 28%), kā arī kvalificēti strādnieki (24%, iepriekš - 23%), kuru īpatsvars būtiski nav mainījies. Pievilcīgāko ārvalstu galamērķu tops nav mainījies: Lielbritānija (19%), Vācija (16%), Norvēģija (13%), Zviedrija (9%) un Īrija (6%). 13% no visiem respondentiem minēja, ka pašlaik strādā ārzemēs - no tiem Lielbritānijā (37%), Vācijā (16%) un Norvēģijā (12%). 54% no respondentiem, kas šī gada laikā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)pagājušonedēļ sākusi īstenot atbalsta pasākumu „Darbs Latvijā”, nodrošinot saviem klientiem finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Atbalsta pasākumā iesaistītajiem cilvēkiem kompensēs transporta tēriņus braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ vai dzīvokļa īres izdevumus. Paredzēts, ka atbalsta saņēmējs pirmajos četros darba mēnešos varēs saņemt kopā ne vairāk kā 280 latus. „Šī mobilitātes programma ļaus sarosīties un palīdzēs tiem bezdarbniekiem, kas nevarēja līdz šim pieņemt darba piedāvājumu, jo pietrūka naudas nokļūšanai uz darba vietu. Cilvēkam, iesaistoties šajā programmā būs jāizlemj, vai viņš ik dienu vēlēsies doties uz darbu, izmantojot savu transporta līdzekli vai sabiedrisko transportu vai īrēt mītnes vietni. Svarīgākais – ka cilvēkam būs paplašinātas iespējas izvēlēties darbu tepat Latvijā, nepametot tuviniekus!” norāda Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka. Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums paredzēts darba vietās Latvijas teritorijā, lai galvenokārt veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas. Izņemot, ja galvaspilsētā...