SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Vakar, 8.aprīlī, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde, atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) uzsākto parakstu vākšanas kampaņu pensiju indeksācijas atsākšanai jau no šī gada oktobra un par periodu, kopš indeksācija tika "iesaldēta" 2009.gadā, nolēma ceturto reizi gatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Jau pagājušā gada 24.septembrī ZZS paziņoja, ka pensiju indeksācijai atbilstoši likumdošanai jānotiek katru gadu, un rosināja indeksāciju atsākt, sākot ar 2013.gadu. ZZS aicināja valdību 2013.gada budžetā paredzēt līdzekļus pensiju indeksācijai un koalīcijas pārstāvjus būt atbildīgiem pret mazaizsargātāko sabiedrības daļu, un paralēli gandarījumam par straujiem ekonomikas attīstības tempiem nepasliktināt dzīves līmeni apmēram pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. ZZS frakcijas deputāti trīs reizes gatavoja un iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", taču koalīcijas partijas tos nav atbalstījušas. Šobrīd valsts pensiju indeksācija līdz 2014.gada 1.janvārim ir iesaldēta. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu. Pensionāru federācija pirms aptuveni mēneša sāka vākt iedzīvotāju parakstus...

Tiesībsargs Juris Jansons trešdien, 3. aprīlī, izplatījis paziņojumu, kurā kritizē arodbiedrību nespēju efektīvi aizstāvēt darba ņēmēju intereses, kā arī pārmet valdībai, ka tā nerūpējas par darba ņēmēju tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. "Darba ņēmēju intereses šobrīd neaizstāv neviens. Arodbiedrību sūtība ir aizstāvēt darba ņēmēju tiesības un intereses. Taču lielai daļai Latvijas strādājošo tik būtiskajā nodarbinātības un taisnīga atalgojuma jautājumā arodbiedrības ietur klusuma pauzi", uzskata tiesībsargs. "Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvē par arodbiedrībām. Taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās vai ietur nogaidošo klusumu. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku. Arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tajā skaitā arī valdības līmenī. Biedru naudu...

Labklājības ministrija (LM) rosina pilnveidot speciālās pensijas pieprasīšanas kārtību bijušajiem Augstākās padomes deputātiem. Turpmāk bijušais deputāts iesniegumu speciālās valsts pensijas piešķiršanai varētu iesniegt ne tikai klātienē jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā (VSAA), bet arī neklātienē - nosūtot to pa pastu vai iesniedzot elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. To paredz Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumos Nr. 237 „Kārtība, kādā bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem piešķiramas, izmaksājamas un pārrēķināmas speciālās valsts pensijas", kurus plānots ceturtdien, 4.aprīlī, izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Ja speciālo valsts pensiju bijušais deputāts pieprasīs piešķirt pirms valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas (šobrīd 62 gadiem), paredzēts, ka deputātam būs jāuzrāda apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti. Plānotās izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Deputātiem, kļūstot par invalīdiem vai sasniedzot vecumu, kādu valsts vecuma pensijas piešķiršanai nosaka likums "Par valsts pensijām", ir tiesības saņemt speciālo valsts pensiju 80% apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas....

Subsidētās nodarbinātības pasākumos darba līgumus ar bezdarbniekiem, kuri ir „nelabvēlīgākā situācijā” uz noteiktu laiku varēs slēgt ne tikai uz 12 mēnešiem, bet arī uz īsāku laiku, taču ne īsāku par 6 mēnešiem, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 26.martā, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.258 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem"". Minētās izmaiņas veiktas, jo tuvojas 2014.gada 30.jūnijs, kad beigsies projekta īstenošana, un šobrīd subsidētās nodarbinātības pasākumos ir konstatēta diezgan liela bezdarbnieku mainība. Tādējādi darba līguma termiņa precizēšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka līdz projekta noslēgumam subsidētās nodarbinātības pasākumos varētu iesaistīt vairāk bezdarbniekus. LM uzsver, ka 6 mēneši ir minimālais termiņš, kura laikā bezdarbniekam ir iespējams apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai veicinātu patstāvīgu darba tiesisko attiecību nodibināšanu pēc saņemtā atbalsta. Subsidētajā nodarbinātībā var iesaistīties Nodarbinātības valsts...

Saskaņā ar CV-Online Latvia martā veikto pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 5500 respondentu, šī gada laikā strādāt uz ārzemēm plāno doties 26% aptaujāto. Šādu darba ņēmēju īpatsvars būtiski nav mainījies, jo pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā 27% respondentu minēja, ka vēlas doties strādāt uz ārzemēm, informē Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs. Starp respondentiem, kas ir izlēmuši tuvākā gada laikā doties strādāt uz ārvalstīm, joprojām visvairāk ir dažādu jomu speciālisti, kuru īpatsvars šogad pieaudzis visstraujāk (33%, pirms diviem gadiem veiktajā pētījumā - 28%). Tālāk seko zemākā, vidējā un augstākā līmeņa vadītāji (29%, iepriekš - 28%), kā arī kvalificēti strādnieki (24%, iepriekš - 23%), kuru īpatsvars būtiski nav mainījies. Pievilcīgāko ārvalstu galamērķu tops nav mainījies: Lielbritānija (19%), Vācija (16%), Norvēģija (13%), Zviedrija (9%) un Īrija (6%). 13% no visiem respondentiem minēja, ka pašlaik strādā ārzemēs - no tiem Lielbritānijā (37%), Vācijā (16%) un Norvēģijā (12%). 54% no respondentiem, kas šī gada laikā...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)pagājušonedēļ sākusi īstenot atbalsta pasākumu „Darbs Latvijā”, nodrošinot saviem klientiem finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Atbalsta pasākumā iesaistītajiem cilvēkiem kompensēs transporta tēriņus braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ vai dzīvokļa īres izdevumus. Paredzēts, ka atbalsta saņēmējs pirmajos četros darba mēnešos varēs saņemt kopā ne vairāk kā 280 latus. „Šī mobilitātes programma ļaus sarosīties un palīdzēs tiem bezdarbniekiem, kas nevarēja līdz šim pieņemt darba piedāvājumu, jo pietrūka naudas nokļūšanai uz darba vietu. Cilvēkam, iesaistoties šajā programmā būs jāizlemj, vai viņš ik dienu vēlēsies doties uz darbu, izmantojot savu transporta līdzekli vai sabiedrisko transportu vai īrēt mītnes vietni. Svarīgākais – ka cilvēkam būs paplašinātas iespējas izvēlēties darbu tepat Latvijā, nepametot tuviniekus!” norāda Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka. Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums paredzēts darba vietās Latvijas teritorijā, lai galvenokārt veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas. Izņemot, ja galvaspilsētā...

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra divreiz samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2013.gadā. Par to otrdien, 19.martā, vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību". Tāpat valdība nolēma, ka 2013.gadā ir saglabājams arī ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts izmaksājams 8 Ls apmērā par ikvienu bērnu. Šāda rīcība esot nepieciešama, ņemot vērā, ka ir jānodrošina valsts budžeta intereses un citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi šobrīd neattiecas uz cilvēkiem, kuriem ir zems ienākuma līmenis. Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā lēnām atjaunojas, tas tomēr nav pietiekoši, lai nosegtu visus speciālā budžeta izdevumus. LM uzsver, ka minētajiem izdevumiem vēl aizvien jātērē speciālā budžeta uzkrājums. Tādējādi 2009.gadā noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās...

Otrdien, 19. martā, valdība lems par jauniešu iesaistīšanu izglītošanā par darba drošību un darba tiesiskajām attiecībām, skatot Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 4.marta noteikumos Nr.152 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"". Likumprojekts paredz, ka MK 2008.gada 4.marta noteikumos Nr.152 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”” paredzētajām apakšaktivitātes mērķa grupām (darba devēji, darbinieki, komercdarbības uzsācēji, darba devēji, uz kuriem attiecas prasības, kas noteiktas normatīvajā aktā par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju) jāpievieno arī mērķa grupa "potenciālie darba ņēmēji (t.sk. jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem)". Kā minēts grozījuma anotācijā, tieši jaunieši bieži mēdz ciest nelaimes gadījumos darba vietā - saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju, 33% no nelaimes gadījumos darba vietā cietušajiem ir jaunie darbinieki,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi gandarījumu par kompromisiem likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izstrādē, kas panākti sarunās Darba lietu trīspusējā apakšpadomē ar sociālo partneri Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Labklājības ministriju. Sarunās tikuši atbalstīti vairāk kā puse no priekšlikumiem, ko rosināja LDDK biedri, tādēļ LDDK aicinās Ministru kabineta pārstāvjus, kā arī Saeimas deputātus ņemt vērā saskaņoto pozīciju un diskutēt par jautājumiem, kuros vēl nav panākts kompromiss. Ja Ministru kabinets un Saeimas deputāti pieņemts sociālā dialoga ietvaros saskaņotos grozījumus, tiks sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai, uzskata LDDK. Saskaņotie grozījumi paredz samazināt virsstundu apmaksu vai piemērot kompensējošo brīvdienu, tiks ierobežots donordienu skaits, kā arī ierobežota ikgadējā atvaļinājuma kompensācija, kas kopumā samazina darba devēju izmaksas par darbiniekiem. Tiks pagarināts arī disciplinārsodu noilguma termiņš, kas samazinās iespēju darbiniekiem izvairīties no atbildības par darba vietā veiktajiem disciplinārajiem pārkāpumiem, kā arī samazināti administratīvie šķēršļi uzteikuma paziņošanas procedūrai gadījumā, kad darbinieks ir pazudis. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone...

Ceturtdien, 14.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība””. Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu „Par maksātnespējas procedūrām”. Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas...

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (56% - noteikti jā; 25% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums. Salīdzinoši biežāk ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei atbalsta cittautieši, nepilsoņi un Rīgā dzīvojošie. Tikai septītā daļa (14%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (5% - noteikti nē; 9% - drīzāk nē), bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norādījis, ka Latvijā aptuveni 75% pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 5.marta līdz 7.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā...

Uzsākot darba tiesiskās attiecības, jaunieši lielākoties nav gatavi darba tirgum - bieži nepārzina savas darba tiesības, kas darba devējiem ļauj vieglāk ar viņiem manipulēt, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) veiktās aptaujas dati. Tieši šī savu tiesību nepārzināšana, kas nereti iet roku rokā ar jauniešiem tik raksturīgo pārgalvību, ievērojami paaugstina darba tiesību pārkāpumu un darba drošības riskus, ar ko viņi saskaras, nokļūstot darba vidē. LBAS veiktās aptaujas dati liecina, ka 42% respondentu vecumā no 15 līdz 25 gadiem paļautos uz darba devēja solījumiem un uzsāktu darbu bez līguma, 21% būtu gatavs atteikties no oficiāla darba līguma apmaiņā pret lielāku darba algu, bet teju katrs ceturtais nezina, ka visi individuālie darba veikšanai nepieciešamie aizsardzības līdzekļi darba devējam ir jānodrošina saviem darbiniekiem bez maksas. Atbildot uz jautājumu, cik svarīga viņiem ir darba drošība darba vietā, katrs otrais aptaujātais norāda, ka kopumā tā ir svarīga, taču atsevišķas darba normas ir pārāk striktas - daļu no...

Publisko pasākumu organizatoriem būs pienākums pārtraukt pasākumu, ja riska novērtējumā būs secināts, ka pasākuma norise apdraud vai var apdraudēt tā dalībnieku vai apmeklētāju dzīvību un veselību. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Pirms publiskiem pasākumiem tā rīkotājiem sadarbībā ar kompetentām iestādēm būs jāveic riska novērtējums. Ja kompetentās iestādes konstatēs dzīvībai vai veselībai būtiskus apdraudējumus, pasākuma organizatoram būs pienākums publisko pasākumu pārtraukt vai atcelt. Līdz šim pārtraukt vai atcelt publisku pasākumu varēja tikai tādos gadījumos, kad to pieprasīja par tehnisko drošību atbildīgā persona vai Valsts policijas atbildīgā amatpersona sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāju vai dalībnieku drošībai. Grozījumi likumā ceturtdien, 28.februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Atgādinām, ka X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā 2010.gada vasarā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairākkārt saņēma ziņojumus par bērnu pakļaušanu veselības un dzīvības apdraudējumam Latvijas klimatiskajiem apstākļiem...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 1.marta visās klientu apkalpošanas vietās bez maksas sāk izsniegt izdienas pensijas saņēmēja apliecības Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, lidotājiem, jūrniekiem un citiem transporta darbiniekiem, kam piešķirta izdienas pensija. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.46 "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība". Pēc VSAA rīcībā esošās informācijas pensijas apliecības var pieprasīt aptuveni 3 000 izdienas pensijas saņēmēju. Lai saņemtu apliecību, persona VSAA uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz fotogrāfiju (3x4 cm). Ja apliecību vēlas izņemt izdienas pensionāra pilnvarots pārstāvis, jāuzrāda pilnvarojuma dokuments. VSAA apliecību izsniegs uzreiz klientu apkalpošanas vietā vai pēc personas vai tās pilnvarotā pārstāvja lūguma nosūtīs pa pastu ierakstītā vēstulē piecu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Turpmāk apliecību varēs pieprasīt vienlaikus ar izdienas pensijas pieprasīšanu. Šādā gadījumā pensijas apliecība tiks izsniegta pēc lēmuma pieņemšanas par pensijas piešķiršanu. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība tiek izsniegta ar derīguma termiņu līdz dienai, kad persona sasniedz likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus,...

Ceturtdien, 28. februārī, Vienlīdzīgas darba samaksas dienā, ko šogad visā Eiropas Savienībā atzīmēja jau trešo gadu, Labklājības ministrija (LM) izplatījusi paziņojumu, ka būtisks priekšnoteikums vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanā esot ne tikai sabiedrības informētības veicināšana, bet arī sadarbība ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai meklētu labākos risinājumus, kā darba algu atšķirības mazināt. Lai veicinātu informētību un analizētu situāciju Latvijā no dažādiem aspektiem, LM 21.martā rīkos diskusiju, kurā kopā ar ministriju un citu valsts institūciju speciālistiem, akadēmiskās vides ekspertiem, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem meklēs risinājumus nevienlīdzīga atalgojuma tendences mazināšanai. Sieviešu darba samaksa Eiropā joprojām ir vidēji par 17% zemāka nekā vīriešu atalgojums. Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli, ko lielā mērā ietekmē tradicionāli iesakņojušies uzskati par sievietēm un vīriešiem atbilstošām profesijām. Turklāt strādājošām sievietēm biežāk jāsastopas ar šķēršļiem darba un privātās dzīves saskaņošanai. Latvijā vidējā sieviešu un vīriešu mēneša darba samaksas atšķirība pēdējos gados ir svārstījusies 15-19%...