SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra divreiz samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2013.gadā. Par to otrdien, 19.martā, vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību". Tāpat valdība nolēma, ka 2013.gadā ir saglabājams arī ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts izmaksājams 8 Ls apmērā par ikvienu bērnu. Šāda rīcība esot nepieciešama, ņemot vērā, ka ir jānodrošina valsts budžeta intereses un citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi šobrīd neattiecas uz cilvēkiem, kuriem ir zems ienākuma līmenis. Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā lēnām atjaunojas, tas tomēr nav pietiekoši, lai nosegtu visus speciālā budžeta izdevumus. LM uzsver, ka minētajiem izdevumiem vēl aizvien jātērē speciālā budžeta uzkrājums. Tādējādi 2009.gadā noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās...

Otrdien, 19. martā, valdība lems par jauniešu iesaistīšanu izglītošanā par darba drošību un darba tiesiskajām attiecībām, skatot Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 4.marta noteikumos Nr.152 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"". Likumprojekts paredz, ka MK 2008.gada 4.marta noteikumos Nr.152 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”” paredzētajām apakšaktivitātes mērķa grupām (darba devēji, darbinieki, komercdarbības uzsācēji, darba devēji, uz kuriem attiecas prasības, kas noteiktas normatīvajā aktā par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju) jāpievieno arī mērķa grupa "potenciālie darba ņēmēji (t.sk. jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem)". Kā minēts grozījuma anotācijā, tieši jaunieši bieži mēdz ciest nelaimes gadījumos darba vietā - saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju, 33% no nelaimes gadījumos darba vietā cietušajiem ir jaunie darbinieki,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi gandarījumu par kompromisiem likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izstrādē, kas panākti sarunās Darba lietu trīspusējā apakšpadomē ar sociālo partneri Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Labklājības ministriju. Sarunās tikuši atbalstīti vairāk kā puse no priekšlikumiem, ko rosināja LDDK biedri, tādēļ LDDK aicinās Ministru kabineta pārstāvjus, kā arī Saeimas deputātus ņemt vērā saskaņoto pozīciju un diskutēt par jautājumiem, kuros vēl nav panākts kompromiss. Ja Ministru kabinets un Saeimas deputāti pieņemts sociālā dialoga ietvaros saskaņotos grozījumus, tiks sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai, uzskata LDDK. Saskaņotie grozījumi paredz samazināt virsstundu apmaksu vai piemērot kompensējošo brīvdienu, tiks ierobežots donordienu skaits, kā arī ierobežota ikgadējā atvaļinājuma kompensācija, kas kopumā samazina darba devēju izmaksas par darbiniekiem. Tiks pagarināts arī disciplinārsodu noilguma termiņš, kas samazinās iespēju darbiniekiem izvairīties no atbildības par darba vietā veiktajiem disciplinārajiem pārkāpumiem, kā arī samazināti administratīvie šķēršļi uzteikuma paziņošanas procedūrai gadījumā, kad darbinieks ir pazudis. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone...

Ceturtdien, 14.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība””. Noteikumu projekts paredz noteikt darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā (darba devējs atrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm), par pamatu ņemot darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, kura jau tiek veiksmīgi piemērota vispārējā darbinieku prasījumu apmierināšanas procesā. Pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuri pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijuši vai kuriem turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kurš darbojas Eiropas Savienības teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Eiropas Padomes regulu „Par maksātnespējas procedūrām”. Noteikumu projekts nosaka dokumentu iesniegšanas, darbinieku prasījumu aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ievērojot atsevišķas pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības. Proti, Eiropas Savienības maksātnespējas administratoriem būs pienākums Latvijas Maksātnespējas administrācijā iesniegt dokumentus, kas...

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (56% - noteikti jā; 25% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums. Salīdzinoši biežāk ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei atbalsta cittautieši, nepilsoņi un Rīgā dzīvojošie. Tikai septītā daļa (14%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (5% - noteikti nē; 9% - drīzāk nē), bet 5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norādījis, ka Latvijā aptuveni 75% pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2013.gada 5.marta līdz 7.martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā...

Uzsākot darba tiesiskās attiecības, jaunieši lielākoties nav gatavi darba tirgum - bieži nepārzina savas darba tiesības, kas darba devējiem ļauj vieglāk ar viņiem manipulēt, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) veiktās aptaujas dati. Tieši šī savu tiesību nepārzināšana, kas nereti iet roku rokā ar jauniešiem tik raksturīgo pārgalvību, ievērojami paaugstina darba tiesību pārkāpumu un darba drošības riskus, ar ko viņi saskaras, nokļūstot darba vidē. LBAS veiktās aptaujas dati liecina, ka 42% respondentu vecumā no 15 līdz 25 gadiem paļautos uz darba devēja solījumiem un uzsāktu darbu bez līguma, 21% būtu gatavs atteikties no oficiāla darba līguma apmaiņā pret lielāku darba algu, bet teju katrs ceturtais nezina, ka visi individuālie darba veikšanai nepieciešamie aizsardzības līdzekļi darba devējam ir jānodrošina saviem darbiniekiem bez maksas. Atbildot uz jautājumu, cik svarīga viņiem ir darba drošība darba vietā, katrs otrais aptaujātais norāda, ka kopumā tā ir svarīga, taču atsevišķas darba normas ir pārāk striktas - daļu no...

Publisko pasākumu organizatoriem būs pienākums pārtraukt pasākumu, ja riska novērtējumā būs secināts, ka pasākuma norise apdraud vai var apdraudēt tā dalībnieku vai apmeklētāju dzīvību un veselību. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Pirms publiskiem pasākumiem tā rīkotājiem sadarbībā ar kompetentām iestādēm būs jāveic riska novērtējums. Ja kompetentās iestādes konstatēs dzīvībai vai veselībai būtiskus apdraudējumus, pasākuma organizatoram būs pienākums publisko pasākumu pārtraukt vai atcelt. Līdz šim pārtraukt vai atcelt publisku pasākumu varēja tikai tādos gadījumos, kad to pieprasīja par tehnisko drošību atbildīgā persona vai Valsts policijas atbildīgā amatpersona sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāju vai dalībnieku drošībai. Grozījumi likumā ceturtdien, 28.februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Atgādinām, ka X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā 2010.gada vasarā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vairākkārt saņēma ziņojumus par bērnu pakļaušanu veselības un dzīvības apdraudējumam Latvijas klimatiskajiem apstākļiem...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 1.marta visās klientu apkalpošanas vietās bez maksas sāk izsniegt izdienas pensijas saņēmēja apliecības Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, lidotājiem, jūrniekiem un citiem transporta darbiniekiem, kam piešķirta izdienas pensija. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.46 "Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas kārtība". Pēc VSAA rīcībā esošās informācijas pensijas apliecības var pieprasīt aptuveni 3 000 izdienas pensijas saņēmēju. Lai saņemtu apliecību, persona VSAA uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz fotogrāfiju (3x4 cm). Ja apliecību vēlas izņemt izdienas pensionāra pilnvarots pārstāvis, jāuzrāda pilnvarojuma dokuments. VSAA apliecību izsniegs uzreiz klientu apkalpošanas vietā vai pēc personas vai tās pilnvarotā pārstāvja lūguma nosūtīs pa pastu ierakstītā vēstulē piecu darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas. Turpmāk apliecību varēs pieprasīt vienlaikus ar izdienas pensijas pieprasīšanu. Šādā gadījumā pensijas apliecība tiks izsniegta pēc lēmuma pieņemšanas par pensijas piešķiršanu. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība tiek izsniegta ar derīguma termiņu līdz dienai, kad persona sasniedz likumā noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus,...

Ceturtdien, 28. februārī, Vienlīdzīgas darba samaksas dienā, ko šogad visā Eiropas Savienībā atzīmēja jau trešo gadu, Labklājības ministrija (LM) izplatījusi paziņojumu, ka būtisks priekšnoteikums vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanā esot ne tikai sabiedrības informētības veicināšana, bet arī sadarbība ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai meklētu labākos risinājumus, kā darba algu atšķirības mazināt. Lai veicinātu informētību un analizētu situāciju Latvijā no dažādiem aspektiem, LM 21.martā rīkos diskusiju, kurā kopā ar ministriju un citu valsts institūciju speciālistiem, akadēmiskās vides ekspertiem, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem meklēs risinājumus nevienlīdzīga atalgojuma tendences mazināšanai. Sieviešu darba samaksa Eiropā joprojām ir vidēji par 17% zemāka nekā vīriešu atalgojums. Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli, ko lielā mērā ietekmē tradicionāli iesakņojušies uzskati par sievietēm un vīriešiem atbilstošām profesijām. Turklāt strādājošām sievietēm biežāk jāsastopas ar šķēršļiem darba un privātās dzīves saskaņošanai. Latvijā vidējā sieviešu un vīriešu mēneša darba samaksas atšķirība pēdējos gados ir svārstījusies 15-19%...

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētajos mūžizglītības pasākumos turpmāk būs lielāka iespēja iesaistīties bezdarba riskam visvairāk pakļautajiem: nodarbinātiem un pašnodarbinātiem cilvēkiem vecumā virs 45 gadiem, kā arī cilvēkiem vecumā no 25 - 44 gadiem (ieskaitot), kuri atbilst vismaz vienam kritērijam: c ilvēkam ir noteikta invaliditāte; ir divi vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem; cilvēks ir atzīts par trūcīgu. Tas ļaus mērķtiecīgāk atbalstīt strādājošos, kuriem ir lielākais risks palikt bez darba. Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai", ko 26.februārī atbalstīja valdība. Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā mūžizglītības projektā varēja piedalīties un saņemt pilnu kupona vērtību cilvēki no 25 gadu vecuma. Tagad pilnas vērtības kuponu varēs saņemt cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte vai, ja cilvēks ir pirmspensijas vecumā (atlikuši ne vairāk kā 5 gadi līdz pensijas vecumam). Tāpat kuponu pilnā vērtībā piešķirs cilvēkiem, kuriem ir...

Otrdien, 26. februārī, valdība atbalstījusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"", kas paredz realizēt reģionālās mobilitātes programmu „Darbs Latvijā”, kas paredz bezdarbniekiem, kas atrod darbu attālāk no dzīvesvietas, sniegt transporta vai mājokļa īres kompensāciju līdz 280 latiem (4 mēnešu periodā). Reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums „Darbs Latvijā” sāks darboties šogad aprīlī. Tā mērķis ir sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri bez darba būs bijuši 6 mēnešus, un kas, būdami bezdarbnieka statusā, sameklēs darbu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vismaz 20 km attālumā). Tas nozīmē, ka bezdarbniekiem piedāvās iespēju nodzīves vietas nokļūt līdz darbavietai, kas bez finansiāla atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai pat būtu neiespējami. Pasākums „Darbs Latvijā” iecerēts pilotprojekta veidā, lai noteiktu tā efektivitāti un ietekmi uz darba tirgu. Pilotprojekta ietvaros atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, kur...

Bezdarbniekus un darba meklētājus sagaida virkne izmaiņu - paplašināts bezdarbnieka statusa saņēmēju loks, veicināta bezdarbnieku un darba meklētāju darba meklēšanas pienākuma izpilde, nodrošināts mērķētāks un piemērotāks atbalsts bezdarba vai bezdarba riska iestāšanās gadījumā, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminētie priekšlikumi iekļauti LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas otrdien, 26.februārī, apstiprināts valdībā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai...

Otrdien, 26. februārī, valdībā apstiprināti "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", kas paredz plašāku bezdarbnieka statusa saņēmēju loku, iekļaujot tajā arī imigrantus, kā arī jaunus bezdarbnieku motivēšanas pasākumus darba meklēšanai, piemēram, liekot bezdarbniekiem atskaitīties par darba meklēšanu. Atbilstoši iecerētajām izmaiņām, ņemot vērā starptautisko normu prasības, paplašināsies to cilvēku loks, kuriem ir tiesības iegūt bezdarbnieku un darba meklētāju statusu. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī tie cilvēki no trešajām valstīm, kuri būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju likumā neminētajos gadījumos un kuriem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šiem cilvēkiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs iespēja saņemt konsultācijas, piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp, apgūt latviešu valodu. Vienlaikus viņiem būs ierobežota piekļuve NVA organizētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Piemēram, viņi netiks iesaistīti tādos ilglaicīgos pasākumos, kā subsidētā nodarbinātība, profesionālās vai neformālās izglītības programmas apguve. Vienlaikus minētie cilvēki pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta Finanšu ministrijas uzsākto diskusiju par nabadzības risku mazināšanu Latvijas sabiedrībā, bet aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros. „Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu. Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem”, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Nabadzības risku novēršana Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa, LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vērtējot nabadzības riskus pa vecuma grupām, saskaņā ar CSP datiem augstākais nabadzības risks ir personām no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam. Ņemot vērā augšminēto, efektīvākais un piemērotākais nodokļu instruments nabadzības mazināšanai ir prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz brīdim, kad...

Finanšu ministrijas paustā iecere mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2014. gada samazinot IIN līdz 22% un palielinot neapliekamo minimumu līdz 84 latiem un atvieglojumu par apgādājamajiem ceļot līdz 98 latiem, viennozīmīgi, būtu ieguvums iedzīvotājiem, kuriem ir zemi vai pat minimāli ienākumi un palīdzētu veiksmīgāk plānot savas personīgās finanses, uzskata Ieva Use-Cimmermane, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Institūta aprēķini rāda, ka strādājošajam, kas šobrīd saņem minimālo darba algu Latvijā 200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas un kam ir viens apgādājamais, uz rokas saņemtā alga izmaiņu rezultātā būtu par 16 latiem mēnesī lielāka nekā šobrīd, sasniedzot mēnešalgu 179 latus. Gada laikā šāda strādājošā ienākumi palielinātos par 192 latiem. Šobrīd ir pāragri spriest, kāda būtu finansiālā ietekme iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, jo pagaidām Finanšu ministrija nav minējusi noteiktas algu gradācijas. Tomēr, modelējot situāciju, ka ģimenē ir divi strādājoši vecāki ar algu 350 un 250 latu pirms nodokļiem un aug...