PERSONĀLS

Minimālā mēneša darba alga 2012.gadā būs 200 lati, par to otrdien, 13.septembrī, vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2012.gadā, informē Marika Kupče, Labklajības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Šādu lēmumu valdība pieņēma, ņemot vērā salīdzinoši nepastāvīgo ekonomisko attīstību valstī, strukturālā bezdarba riskus un atbilstoši ekonomiskajai situācijai veicamo fiskālo konsolidāciju, lai nepieļautu vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugumu un nodrošinātu to zem 3% no IKP. Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru 2012.gadā tika izskatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 11.augusta sēdē, kurā tās dalībnieki vienojās, ka minimālā mēneša darba alga 2012.gadā netiek pārskatīta un minimālās mēneša darba algas apmērs ir 200 lati. Informatīvajā ziņojumā LM piedāvāja divus iespējamos minimālās mēneša darba algas apmērus 2012.gadā. Viens no tiem paredzēja nākamajā gadā paaugstināt minimālo mēneša darba algu no 200 līdz 210 latiem. Savukārt otrs variants – saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā 200 latu apmērā. Saskaņā...

Labklājības ministre Ilona Jurševska un Austrālijas Īpašais Sūtnis Dr. Rasels Truds (Russell Trood) 7.septembrī parakstīja Latvijas un Austrālijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Līguma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem tiesības saņemt pensiju un citus pabalstus gadījumos, kad viņi pārvietojas no Latvijas Republikas uz Austrāliju un otrādi. Tas nozīmē, ka pēc Līguma noslēgšanas cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo vai dzīvojuši Austrālijas teritorijā, kā arī ir vai ir bijuši sociāli apdrošināti un dzīvo Latvijas Republikā, varēs saņemt gan pensiju (pabalstu) no otras valsts, gan, summējot otrā valstī uzkrāto stāžu, iegūt tiesības uz pensijas (pabalsta) noteikšanu un izmaksu. Pēc Austrālijas sniegtās informācijas saskaņā ar līgumu pensiju no Latvijas Austrālijā varētu saņemt ap 2000 cilvēku. Savukārt Latvijā pensiju no Austrālijas varētu saņemt aptuveni 60 cilvēki. Lai pieteiktos uz pensiju par Austrālijā nostrādātajiem darba periodiem, cilvēkiem pēc līguma spēkā stāšanās ar iesniegumu būs jāvēršas tuvākajā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē. Plānots,...

Lai sekmētu ilgstošo bezdarbnieku, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iekļaušanu darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu nākamgad plāno pašvaldībās atjaunot pasākumu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre Labklājības ministre Ilona Jurševska norāda: „Iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji. Turklāt palielinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tsk., turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.” Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati liecina, ka 2011.gada jūlija beigās ilgāk par gadu nestrādāja 60 071 cilvēks jeb 43,6% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Līdz ar to nākamgad plānots pašvaldībās atjaunot pasākumu Algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo simtlatnieku...

Lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu savlaicīgi aprēķināt mērķdotācijas apmēru pedagogu algām, pašvaldībām Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) līdz 2011.gada 5.septembrim jānodrošina aktuālās informācijas ievadīšana un apstiprināšana, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. IZM atgādina, ka 2011.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, kas paredz, ka mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķināšanai par pamatu tiks ņemta tikai VIIS pieejamā informācija par skolēnu skaitu 2011.gada 1.septembrī (pagājušajā gadā pašvaldības varēja iesniegt datus arī papīra formātā). Par aktualitātēm saistībā ar datu ievadīšanu VIIS 17.augusta seminārā tika informēti pilsētu un novadu izglītības speciālisti, bet 18.augustā - novadu un republikas pilsētu Valsts izglītības informācijas sistēmas administratori. Visu pilsētu un novadu domēm IZM nosūtījusi arī...

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas nosaka kārtību un kritērijus, kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Noteikumu projekts paredz, ka, atzīstot iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus, par tiem tiek piešķirti kredītpunkti. Šāda situācija cilvēkiem atvieglos iespēju iegūt studiju programmas ietvaros esošās zināšanas, prasmes un kompetenci, kā arī iegūt augstākās izglītības dokumentu par attiecīgās studiju programmas sekmīgu pabeigšanu. Iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas gadījumā cilvēkam var rasties iespējas iegūt augstāko izglītību par lētāku maksu, nekā maksājot studiju maksu par studijām studiju programmā. Iepriekšējā izglītība izstrādātā noteikumu projekta izpratnē ir akreditētā profesionālās tālākizglītības programmā, kuras apguve dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni, daļā no akreditētas studiju programmas vai atsevišķā studiju kursā, vai studiju modulī, kuru persona ir apguvusi kā klausītājs, iegūtas augstākās izglītības...

Ceturtdien, 1. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots noteikumu projekts par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa ar mērķi vienkāršot un samazināt dokumentu apriti starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID), nodokļa maksātāju un darba devēju, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Tā piemēram, paredzēts, ka nodokļa maksātājs informāciju par izmaiņām saistībā ar apgādībā esošajām personām turpmāk varēs iesniegt arī elektroniski. Savukārt nodokļa maksātājam, kas veic saimniecisko darbību un nav darba attiecībās ar darba devēju, grāmatiņa VID vairs nebūs jāiesniedz, jo VID, izmantojot tā rīcībā esošo informāciju, nodrošinās, ka nodokļa maksātājam netiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums saimnieciskās darbības ienākumam un algota darba ienākumam vienlaicīgi. Tādējādi nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un nav darba attiecībās ar darba devēju, nodokļu grāmatiņu varēs glabāt pie sevis līdz stāsies darba attiecībās. Invalīdam, ja tas iegūst vai zaudē tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu, vairs nebūs jāiet uz VID, bet viņš 10...

30.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie jaunie rezidentūras sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi, kas paredz paaugstināt rezidentu apmācības procesa kvalitāti, informē Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders. Noteikumi paredz, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto. Tāpat noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Minētos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus. Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras...

Lai uzlabotu bezdarbnieku apmācības kvalitāti atbilstoši darba devēju pieprasījumam, valdība otrdien, 23.augustā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu novirzīt papildus vairāk kā 7 milj. latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma bezdarbnieku apmācībai, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Ar ESF atbalstu darba devējiem būs iespēja pašiem noteikt un apmācīt vairāk kā 7 tūkst. bezdarbnieku Latvijas tautsaimniecības prioritārajās nozarēs un uz eksportu orientētās pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta, kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, mašīnbūves, tūrisma, loģistikas u.c. nozarēs. Lai to panāktu, Labklājības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un darba devēju asociācijām ir izstrādājusi jaunu apmācības veidu – bezdarbnieku apmācība sadarbībā ar darba devēju organizācijām un nozaru darba devēju organizāciju apvienībām. „Lai mācību process būtu efektīvs ilgtermiņā un atbilstu darba tirgus pieprasījumam, Labklājības ministrija ir izveidojusi komisiju, kurā darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas, dažādu nozaru asociāciju un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kuri kopīgi lemj par izglītības programmu piedāvājumu bezdarbniekiem. Pēc tikšanās ar dažādu nozaru asociācijām...

No 2012.gada 1.janvāra par algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem cilvēkiem veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Šobrīd par bezdarbniekiem, kuri ir iesaistīti darba praktizēšanā pašvaldībās, šādas iemaksas netiek veiktas. Paredzēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vienam cilvēkam, kas veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, būs 10 lati mēnesī. Tās maksās no valsts pamatbudžeta. LM uzsver, ka šādu obligāto iemaksu veikšana pozitīvi ietekmēs algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto cilvēku sociālo nodrošinājumu nākotnē, kad viņiem piešķirs valsts vecuma pensiju. Algotos pagaidu sabiedriskos darbos 2012.gadā plānots iesaistīt 25 tūkst. cilvēku, savukārt 2013.gadā – 24, 2 tūkst. cilvēku. Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu ceturtdien, 18.augustā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Atgādinām, ka LM ar 2012.gada janvāri plāno īstenot jaunu pasākumu - algotie pagaidu sabiedriskie darbi,...

SOLVIT koordinācijas centru tīkls sniedz ātru un efektīvu palīdzību iedzīvotāju un uzņēmēju problēmu risināšanā, kas tiem rodas citu dalībvalstu valsts iestādēm nepareizi vai kļūdaini piemērojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus tiesību normas (direktīvas, regulas u.tml.), informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. 2010.gadā SOLVIT koordinācijas centru tīkls ir palīdzējis rast risinājumus 90% saņemtajās lietās (iepriekšējos gados tie bija vidēji 85%). SOLVIT koordinācijas centru tīkls 2010.gadā galvenokārt ir risinājis šādas ar uzņēmējdarbību saistītas lietas: - ES Iekšējā tirgus pieejamība produktiem, - nodokļu joma, - pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības uzsākšana, - profesionālās kvalifikācijas atzīšana, u.tml. Ņemot vērā, ka uzņēmēji joprojām regulāri sastopas ar birokrātiskām prasībām, veicot pārrobežu darbību, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis šobrīd īpašu uzmanību pievērš ES Iekšējā tirgus problēmu identificēšanai ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Tādejādi uzņēmēji tiek aicināti informēt Latvijas SOLVIT koordinācijas centru par problēmām, kas tiem rodas saistībā ar citu dalībvalstu valsts iestāžu nepamatotu lēmumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ES Iekšējā tirgus noteikumiem. Vienlaikus,...

Lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas sistēmu, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai””, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Grozījumi paredz noteikt koeficientu sociālās korekcijas (1,47) un neklātienes, tajā skaitā, tālmācības izglītības programmu īstenošanai (0,82), kā arī precizēt normu par ilgstoši slimojošajiem skolēniem domātajām vispārējās izglītības programmām, ko īsteno slimnīcās. Tiek precizēta arī valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšana attiecībā uz izglītības iestāžu administrāciju un atbalsta personālu, nosakot to ne vairāk kā 15% apmērā. Precizēts, kā pašvaldības sagatavo kārtējā gada pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai un ievada pārskata datus Valsts kases Valsts budžeta...

Nodrošinot Satversmes tiesas 2011.gada 6.maija spriedumu 2011.gada 9.augustā, valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”, kas paredz - piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiek ņemts vērā gadījumā, ja diviem vai vairākiem studējošajiem ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. 2009.gada 2.jūnijā MK veica grozījumus „Noteikumos par stipendijām”, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai esošajā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, tika norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti. Satversmes tiesa 2011.gada 6.maijā šo normu kā neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam atzina par spēkā neesošu. Apstiprinātais MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 „Noteikumi par stipendijām”” nosaka: ja diviem vai...

Nolūkā paaugstināt pedagogu profesionālo sagatavotību un gūt lielāko pieredzi darbā ar jaunākajām un mūsdienu darba tirgum atbilstošām tehnoloģijām un iekārtām, valdība 2.augustā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka Eiropas Sociāla fonda aktivitātes „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana” īstenošanu, paredzot iespēju skolotājiem stažēties ārvalstu profesionālās izglītības iestādēs un uzņēmumos, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam Izglītības un zinātnes ministrija īsteno profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju, tai skaitā izveidojot profesionālās izglītības kompetences centrus. Šobrīd profesionālās izglītības iestādēs ar ievērojamiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem – kopumā 65,7 milj. LVL, tiek uzlabota ne tikai skolu un dienesta viesnīcu infrastruktūra, bet iegādātas iekārtas un aprīkojumus, kas atbilst modernākajām ražošanas tehnoloģijām un mūsdienu darba tirgus prasībām. Profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem ir jābūt augsti kvalificētiem speciālistiem, kas spēj iemācīt profesionālās zināšanas un iemaņas audzēkņiem, kā arī sniegt metodisko atbalstu attiecīgās nozares profesiju apgūšanai citām...

Ņemot vērā valsts un privātā sektora sniegtos priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM) aktualizējusi Profesiju klasifikatoru. Tas papildināts ar jaunām profesijām mūzikas, tirdzniecības, ražošanas, elektronikas, tiltu un citu mākslīgo būvju uzraudzības un remonta, ostu pārvaldes un kuģu būvēšanas, loģistikas, apsardzes un psihoterapijas jomā, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Tāpat Profesiju klasifikatorā ir aizstāts tirdzniecības nozares termins tirgzinība ar terminu tirgvedība, kas ir vairāk piemērojams angļu valodas terminam marketing. Izmaiņās ietverta arī nulles pamatgrupa Nacionālo bruņoto spēku profesijas, kurā iekļautas nepieciešamās militārās profesijas. Papildus šīm izmaiņām, Profesiju klasifikators papildināts ar deviņpadsmit profesiju standartiem - Mežsaimniecības tehniķis, Videooperators, Sekretārs, Lietvedis, Frizieris, Asistents personām ar dzirdes traucējumiem, Ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors, Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs, Agronoms, Ciltslietu zootehniķis, Elektroinženieris, Ergoterapeits, Projekta vadītājs, Ekonomists, Valsts robežsardzes vecākais virsnieks, Mašīnbūves speciālists, Biomedicīnas laborants, Farmaceita asistents un Tirgvedības un tirdzniecības speciālists. LM veiktās izmaiņas Profesiju klasifikatorā otrdien, 26.jūlijā, apstiprināja valdība. Atgādinām, ka Profesiju klasifikatora mērķis ir...

Saskaņā ar ES līmeņa noteikumiem, kas piemērojami no 18. jūnija, bērni visā ES varēs ātrāk saņemt uzturlīdzekļu maksājumus dalītu ģimeņu gadījumos. Ņemot vērā to, ka ES ir aptuveni 16 miljoni starptautisku pāru un 1 miljons šķiršanos ik gadu, arvien vairāk ģimenēm ir jāpiedzen uzturlīdzekļu maksas gadījumos, kad viens no vecākiem dzīvo citā valstī un atsakās sniegt finanšu palīdzību. Ar jaunajiem noteikumiem tiek izveidota ES mēroga sistēma, lai atvieglotu uzturlīdzekļu maksājumu atgūšanu tā, lai promesošie vecāki vairs nevarētu izvairīties no savām saistībām, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. "Bērnu interesēm vienmēr jābūt pirmajā vietā. Šie noteikumi nodrošinās, ka bērni joprojām saņems finanšu atbalstu, ja kāds no vecākiem dzīvo atsevišķi citā ES valstī," sacīja priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga. Pašreiz, mēģinot atgūt nesamaksātos bērna pabalstus un citus uzturlīdzekļu veidus no personas citā ES valstī, eiropieši var saskarties ar problēmām, piemēram, ja pāris izšķiras un viens no vecākiem dodas dzīvot uz citu valsti....