PERSONĀLS

Ņemot vērā, ka šī gada beigās noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums, valdība otrdien, 19.jūlijā, konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2012.gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma Algotie pagaidu sabiedriskie darbi īstenošanu, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. LM norāda, ka iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji, tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tsk., turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija. Tāpēc plānots, ka tuvāko pāris gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varētu iesaistīt apmēram 49 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku. Turklāt minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un...

Aizliedzot pieprasīt svešvalodas prasmi - deputāti ignorē ne tikai uzņēmējdarbības praksi un Latvijā ratificētās SDO konvencijas, kā jau iepriekš norādīja LDDK, bet arī degradē profesionālu cilvēku iespējas iegūt labu darbu un saņemt atbilstošu atalgojumu, lai atpelnītu investīcijas izglītība, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Vienotības" partiju deputāti nekautrējoties virza priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka turpmāk darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu. Grozījumi ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaji populistiski. Grozījumi ir necieņa pret darba devējiem, kuriem ir tiesības pieprasīt no darbiniekiem atbilstošas prasmes un kompetences, kā arī diskriminē profesionālus speciālistus darba tirgū – jo viņu zināšanas netiek novērtētas darbinieku atlases procesā. LDDK uzskata, ka ir amorāli sabiedrībai sniegt ziņu, ka zināšanas un prasmes nav noteicošā konkurētspējas priekšrocība indivīdam darba tirgū. Jauniešiem ir jāpieņem lēmumi...

Piedāvātā pensiju indeksācija ne finansiāli, ne morāli nav iespējama, ņemot vērā Latvijas demogrāfijas prognozes un obligātā sociālās apdrošināšanas sistēmas (OSA) īstermiņa un ilgtermiņa nestabilitāti. Kopš 2009.gada OSA sistēmas ietvaros notiek būtiska līdzekļu pārdale no šobrīd nodarbinātajām personām būtiskajiem apdrošināšanas veidiem, kā slimības, maternitātes un vecāku apdrošināšana, par labu pensiju apdrošināšanai, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. LDDK uzskata, ka tā nav tālredzīga valsts politika, bet politiķu vēlme izmantot administratīvo resursu un svešu naudu, lai tiktu atkārtoti ievēlēti 11.Saeimā. Piedāvātā pensiju indeksācija novestu pie esošās situācijas tālākas pasliktināšanās, un visticamāk, jau tuvākajos gados būtu nepieciešama atkārtota sistēmas koriģēšana pensiju samazināšanas virzienā. Jau pašlaik pastāv būtisks speciālā budžeta deficīts - 2010.gadā deficīts bija 335 milj. latu, 2011.gadā plānots deficīts 366 milj. latu, bet 2012.gadā tiek prognozēts vairāk nekā 400 milj. latu liels deficīts. Saskaņā ar aprēķiniem OSA budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009.gada sākumā bija 951 miljons latu, būs notērēta līdz...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, precizējot ārvalstu bruņoto spēku karavīru klātbūtnes tiesisko pamatu Latvijā, kā arī atvieglojot sabiedroto valstu karavīru tranzītu caur mūsu valsts teritoriju, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumos noteikts, ka ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikā uzturas, īstenojot sadarbību, ko paredz starptautiskas vienošanās. Likums papildināts ar jaunu regulējumu, nosakot, ka militārās mācības un manevri var notikt ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību centros un poligonos, bet nepieciešamības gadījumā arī citās teritorijās. Šādos gadījumos tas noteikti jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku. Ar likuma grozījumiem vienkāršota procedūra, kādā Latvijas teritoriju ceļā uz mācībām vai ar citu mērķi šķērso sabiedroto valstu – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu – bruņoto spēku vienības. Attiecībā uz ārpus šīm organizācijām esošo trešo valstu bruņotajiem spēkiem arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā procedūra. Tāpat likumā skaidrāk noteikta Elektronisko sakaru direkcijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, izsniedzot atļaujas ārvalstu bruņotajiem spēkiem, lai tie...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 106.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Apstrīdētās normas paredz, ka rezidentam, kura apmācības izdevumi segti no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas ir vismaz trīs gadi jāstrādā noteiktās ārstniecības iestādēs. Savukārt, ja persona pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz trīs gadus nenostrādā noteiktās ārstniecības iestādēs vai pārtrauc mācības rezidentūrā, vai nesekmīgi apgūst mācību programmu, tai jāatmaksā ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi (rezidenta apmācībai izlietoties valsts budžeta līdzekļi). Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā rajona tiesa – norāda, ka...

Lai noteiktu kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu ´„Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas”, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, pašvaldības veido izglītības iestādes, kas īsteno ne tikai vispārējās, bet arī profesionālās izglītības programmas. Vispārējās izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanu regulē MK 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, savukārt pedagogu, kuri īsteno profesionālās...