PERSONĀLS

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir grūti atrast darbu. Iemesli ir dažādi – sīva konkurence, neatbilstošas prasmes, pieredzes trūkums vai vienkārši neskaidra orientēšanās darba tirgū. Taču aina nav tik viennozīmīga. Tajā pašā laikā darba devēji gadiem ilgi sūdzas par darbinieku trūkumu un nespēju aizpildīt vakances. Kāpēc laikā, kad bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, tik liela daļa cilvēku joprojām jūtas izstumti no darba tirgus? Un vēl būtiskāks jautājums, kā izkļūt no šī darba tirgus paradoksa?Trūkst vajadzīgo prasmjuDarba tirgū šobrīd iezīmējas būtiska plaisa starp darba devēju vajadzībām un darba meklētāju iespējām. Vairākās nozarēs vakances ilgstoši paliek neaizpildītas, jo trūkst atbilstoši kvalificētu speciālistu. Īpaši izteikti tas redzams tādās jomās kā ceļu būve vai elektroinženierija. Šeit veidojas tā sauktā prasmju neatbilstība (skills mismatch) – situācija, kad darba tirgū ir pieprasījums pēc noteiktām kompetencēm, bet potenciālie darbinieki tās nav apguvuši vai šīs profesijas nav izvēlējušies.Vienlaikus formāli skatoties, vakanču portālos regulāri parādās simtiem jaunu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma tomēr atbalstīja to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% par virsstundām svētku dienās, balsojot par Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu.Toreiz pēc balsojuma Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš atzīmēja, ka deputāti paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām.Pēc LBAS aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk. "Ja...

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. martā atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu piemaksu samazināšanu.Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām. To paredzēts skatīt nākamās otrdienas komisijas sēdē pirms kārtējo jautājumu skatīšanas.Ņemot vērā atbalstīto, Juridiskā biroja pārstāve aicināja deputātus noteikt pārejas periodu, proti, ka izmaiņas...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (OECD Skills Outlook 2025)(PIAAC) 2025. gada dati.Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.Pētījumā tika iesaistītas sekojošas valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Japāna, Kanāda, Koreja, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Singapūra, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedija un ASV. Prasmes netiek izmantotas pilnībāLatvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un...

Kopējais darbinieku atalgojums valstī 2025. gadā ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.

No 23. februāra Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsākusi darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā 2026. gadā. Programma ļauj uzņēmumiem ar valsts līdzfinansējumu vasaras periodā piesaistīt papildu darbaspēku, vienlaikus sniedzot skolēniem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi un praktiskas iemaņas.Darba devēji pieteikumus var iesniegt līdz 15. martam digitāli NVA CV un vakanču portālā, aizpildot pieteikuma anketu un norādot skolēniem piedāvātās darba vietas.NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs skaidro, ka skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums ļauj darba devējiem vasaras periodā ar valsts atbalstu piesaistīt papildu darbaspēku, vienlaikus sniedzot iespēju jauniešiem iegūt vērtīgu darba pieredzi, attīstīt darba iemaņas un iepazīt darba vidi.Beļisovs aicina darba devējus pieteikuma iesniegšanu neatlikt uz pēdējo brīdi, jo pieteikumi tiks izvērtēti to iesniegšanas secībā un pieprasījums pēc valsts līdzfinansēto darba vietu izveides var pārsniegt pasākumam pieejamo finansējumu. Darba devēju iesniegtos pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem izvērtēs NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņems lēmumu apstiprināt...

Darba devējiem, organizējot darba laika grafikus un nodrošinot komandas darba koordināciju, nereti jārod līdzsvars starp efektīvu darba organizāciju un darbinieku tiesībām uz privātumu. Situācijās, kad kolēģiem nepieciešams zināt, kuri darbinieki konkrētajā brīdī ir darbā, lai varētu savstarpēji sazināties vai nodrošināt nepārtrauktu darba procesu, grafikos drīkst iekļaut tikai tādu informāciju, kurai ir skaidrs un likumīgs mērķis, norāda Datu valsts inspekcija.Gadījumos, kad darba devējam ir jānodrošina, ka visiem vai lielai daļai darbinieku ir pieejama informācija par citu kolēģu darba laiku, darba vietu u.c. (piemēram, lai kolēģi varētu savstarpēji sazināties un koordinēt darbu, kurā būtiski zināt tobrīd izpildei norīkotos kolēģus), būtiski nodrošināt, ka šāda informācija satur tikai tos datus, kuru pieejamībai ir likumīgs mērķis un kuri ir nepieciešami darba organizācijas nodrošināšanai.Šāds grafiks var saturēt vispārīgu norādi, ka konkrēts darbinieks atrodas prombūtnē, ja darba devējs var pamatot šādas informācijas iekļaušanas nepieciešamību. Detalizēta prombūtnes iemesla norādīšana – darbnespēja, atvaļinājums, brīvdiena utml. - visiem darbiniekiem pieejamā grafikā būtu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 18. februārī tika izskatīti 16 no kopumā 54 priekšlikumiem, kas iesniegti Darba likuma grozījumu otrajam lasījumam, bet strīdīgākos priekšlikumus sēdes dalībnieki vienojās otrajā lasījumā skatīt martā.Komisija atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz iespēju pusēm vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ja gada laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un spēkā stājies jauns koplīgums. Priekšlikums paredz, ka par atkāpšanos otrai pusei rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās skar visu vai daļu koplīguma noteikumu, kā arī iemeslu.Deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Bergana-Berģa iesniegto priekšlikumu par uz Latviju nosūtīto darbinieku paziņošanas kārtību. Tas paredz precizēt informācijas apjomu, ko ārvalstu darba devējam jānorāda Valsts darba inspekcijai (VDI), papildinot prasību ar personu apliecinoša dokumenta izdevējvalsti.Diskusijas raisīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par darbinieku un darbinieku pārstāvju informēšanu, ja uzņēmumā tiek ieviestas un lietotas augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas. Komisija konceptuāli...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi noteikt darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni akūtas saslimšanas gadījumā no vienas līdz trim darba dienām kalendārajā gadā bez darba nespējas lapas noformēšanas, paredzot pienākumu darba devējam par šīm dienām saglabāt darba samaksu. Arodbiedrība uzskata, ka šāds modelis novērstu slimu cilvēku atrašanos darbavietā un mazinātu ģimenes ārstu administratīvo slogu.Labklājības ministrija (LM) tomēr secinājusi, ka jauns regulējums Darba likumā par vienas dienas prombūtni slimības dēļ nav nepieciešams, jo jau patlaban nodarbinātie var pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu.Tomēr LBAS ieskatā šādi darbiniekam tiek radīts "dubultais sods". Proti, ja darbinieks izmanto vienu neapmaksātu dienu, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā tiek atvērta slimības lapa, viņš zaudē ienākumus gan par sarunāto dienu, gan par pirmo darba nespējas lapas dienu, ko darba devējs saskaņā ar likumu neapmaksā. Tādējādi darbinieki finansiālu apsvērumu dēļ varētu izvēlēties nekavējoties vērsties pie ārsta, nevis...

Labklājības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus Profesiju klasifikatora aktualizēšanai un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un pamatojošos dokumentus, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunu profesiju iekļaušanu Profesiju klasifikatorā. Attiecīgi ir sagatavots noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas nodots starpministriju saskaņošanai. Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi Profesiju klasifikatora aktualizēšanai, tai skaitā klasifikatorā tiek iekļautas jaunas profesijas un noteikti to pamatuzdevumi. Tā, piemēram, klasifikatorā tiks norādītas jaunas profesijas - kiberdrošības tehniķis, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, likmju pieņemšanas operators, psihoanalītiķis, ģimenes asistents u.c.Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, vienlaikus jānorāda arī...

Otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem, norāda Finanšu ministrija (FM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savāktos parakstus aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu.FM uzsver, ka valsts fondēto pensiju jeb otrais pensiju līmenis ir būtiska Latvijas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem papildu ienākumus vecumdienās un mazināt nākotnes nabadzības risku. Otrais pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa uzkrājuma mehānisms, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai kapitāls laika gaitā pieaugtu.Tāpat FM norāda, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus jau tiek vērtēts kritiski, jo daļai iedzīvotāju tas nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu un palielināt sociālās nodrošināšanas riskus.Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvā norādīts, ka patlaban visiem pēc 1971. gada dzimušajiem obligāti tiek ieturēti 6% no...

Darbinieki arvien biežāk sūdzas par situācijām, kad darba devējs piekļuvis viņu e-pasta kastēm bez iepriekšējas informēšanas vai atļaujas. Viņi uzsver, ka darba e-pasts bieži satur arī personisku informāciju un privātus dokumentus, un bažas par konfidencialitātes pārkāpumiem nereti aktualizējas pat pēc darba attiecību izbeigšanās. Datu valsts inspekcija (DVI) sagatavojusi skaidrojumu par to, vai darba devējam ir tiesības aplūkot darbinieka darba e-pastus.Jāņem vērā, ka arī darba e-pasta kastītē var atrasties personas dati. Līdz ar to darba devējam jāievēro datu aizsardzības prasības tiktāl, cik tas var veikt datu, kas atrodami e-pasta sarakstēs, apstrādi. Vienkāršākiem vārdiem - darba devējam jāapzinās, ka arī, ja tā rīcībā nonākusi darbinieku privāta sarakste, tās apstrādei var būt piemērojams personas datu aizsardzības prasības, līdz ar to šos datus nedrīkst publicēt tīmeklī vai pārsūtīt citiem darbiniekiem, kuriem nav pamata apstrādāt šos datus. Apstrādei jāatbilst personas datu aizsardzības principiem.Tā kā par e-pasta kastītes tehnisku uzturēšanu pārsvarā atbild darba devējs, bet par informācijas atbilstošu...

Priekšlikumu iesniegšana Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu Saeimā noslēdzas 6. februārī, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, aicinot grozījumos saglabāt un stiprināt darbinieku tiesisko aizsardzību, veicināt sociālo partneru spēju veidošanu un palielināt darba koplīgumu skaitu.LBAS atgādina, ka pēc kompromisa panākšanas darba devēji rosinājuši papildu izmaiņas, kas, pēc arodbiedrības domām, būtiski pasliktinātu darbinieku situāciju, tāpēc LBAS iesniegusi Saeimai arī savus uzlabojumu priekšlikumus.Starp tiem ir rosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu gadījumā, ja netiek izmaksāta darba samaksa kopumā, nevis tikai darba alga. LBAS skaidro, ka darba samaksa ietver arī piemaksas, prēmijas, pabalstus un atvaļinājuma kompensācijas, kas praksē var veidot nozīmīgu ienākumu daļu.LBAS aicina pilnveidot dīkstāves regulējumu, paredzot, ka atlīdzības samazinājums par dīkstāvi būtu pieļaujams tikai gadījumos, kad dīkstāve radusies no darba devēja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu rezultātā.Vienlaikus...