PERSONĀLS

Cilvēki darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, t.sk., prognozējamu, varēs saņemt no valsts budžeta apmaksātus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Iepriekšminēto paredz 7.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Plānots, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu interesents varēs saņemt tajā laika periodā, kurā viņam būs noteikta invaliditāte (kā to līdz šim paredzēja 2009.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus) vai prognozējamas invaliditātes statuss. Minēto pakalpojumu varēs saņemt arī atkārtoti, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atkārtoti noteiks prognozējamu invaliditāti un ārstējošais ārsts rehabilitācijas plānā atkārtoti noteiks pakalpojuma nepieciešamību. Arī cilvēkiem ar invaliditāti būs tiesības minēto pakalpojumu saņemt atkārtoti gadījumos, kuri paredzēti jaunajā noteikumu projektā. Lai saņemtu pakalpojumu, interesentam būs jāiesniedz pakalpojuma sniedzējam vairāki dokumenti - iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, ģimenes ārsta izziņa par cilvēka veselības stāvokli,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8.jūlijā ar balsu vairākumu nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz no šī gada rudens atsākt indeksēt mazās pensijas un pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Likumprojekts apvieno divus Saeimas frakciju un vienu valdības iesniegtu likumprojektu, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredz arī precizēt normu, ka tiesības pieprasīt pensiju piecus gadus pirms noteiktā vecuma būs personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas bērnu, kurš līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti. Patlaban šādas tiesības noteiktas personām, kas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai aprūpēja bērnu ar invaliditāti. Attiecībā uz pensiju indeksāciju likumprojekts paredz, ka valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī, tiks pārskatītas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss būs mazāks par skaitli „1”, valsts pensijas pārskatītas netiks. Grozījumi tāpat paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt iespēju personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav...

2011.gada trīs mēnešos, indeksējot pensijas (bez piemaksas) un atlīdzības, kas nepārsniedz 135 latus, no valsts sociālās apdrošināšanas un valsts budžeta kopumā ir nepieciešami 3 miljoni latu, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. „Mazo pensiju indeksācija ir sociāli atbildīgas valsts pienākums nevis izšķiršanās jautājums. Budžeta konsolidācija, Māstrihtas kritēriju izpilde vai aprēķinu veikšana par to, cik reizes ir pieaugusi pensija kopš 2008.gada, nevar būt arguments, lai vistrūcīgāko sabiedrības daļu šodien pakļautu vēl lielākam nabadzības riskam. Šiem pensionāriem ir jāsaglabā vismaz esošais līdzekļu minimums, lai spētu norēķināties par pakalpojumiem un precēm, kas kļuvušas dārgākas nodokļu pieauguma rezultātā,” uzsver labklājības ministre Ilona Jurševska. Vienlaikus ministre norāda, ka „mazo pensiju indeksācija nevar notikt uz to pensionāru rēķina, kuri darba tirgū ir atradušies daudz ilgāku laiku, godprātīgi veikuši sociālās iemaksas, tādējādi nodrošinot sev nosacīti lielākas pensijas”. 2012.gadā pensiju (bez piemaksām) un atlīdzību indeksācijai, kas nepārsniedz 135 latus kopumā nepieciešami 13,6 miljoni latu. Iepriekšminētais attiektos uz gandrīz...

Izmantojot nodarbinātības veicināšanas stratēģiju, Eiropas Komisija gatavojas gandrīz divkāršot to jauniešu, pasniedzēju un pētnieku skaitu, kuri saņem ES stipendijas studijām un apmācībām ārzemēs — no 400 000 saņēmējiem gadā šobrīd līdz gandrīz 800 000 saņēmējiem nākotnē, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu 11.jūlijā preses konferencē teikusi, ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ Komisija 2014.–2020. gada budžeta projektā ir ierosinājusi ievērojamu ES līdzekļu palielinājumu izglītībai, jaunatnei un radošumam, ir uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un palīdzēt cilvēkiem iegūt pareizās iemaņas, jo tas ir ļoti svarīgi, lai atbilstu perspektīvās darbavietas prasībām un lai apkarotu nabadzību. Lielāks ieguldījums radošajā industrijā arī veicinātu nodarbinātības iespējas nozarē, kas nodrošina 4,5 % no ES IKP un kur strādā 3,8 % no visiem nodarbinātajiem. Uzstājoties pasākumā, kas veltīts rakstpratības politikai (“Iemācīt eiropiešiem lasīt”) Komisāre Vasiliu atzīmēja: “Šie līdzekļi nodrošinās labas perspektīvas tiem cilvēkiem un organizācijām, kas aktīvi darbojas...

Lai precizētu kārtību, kādā apdrošinātajam cilvēkam atlīdzināmi papildu izdevumi saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos. Noteikumos precizēta un atrunāta kārtība, kādos gadījumos un pamatojoties uz kādiem dokumentiem cilvēkam jāatlīdzina papildu izdevumi, ja tie netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas. Pirmkārt, situācijās, kad cilvēkam atlīdzināmi izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Tāpat arī gadījumos, kad cilvēkam izmaksā apdrošināšanas atlīdzību palielinātā apmērā. Vienlaikus precizēta arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu pārrēķināšanas kārtība, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. To paredz 19.jūlijā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Labklājības ministrija atgādina, ka likums Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām paredz, ka apdrošinātajam cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, kas ietver naudas izmaksas (slimības pabalsts,...

Ģimenes valsts pabalstu no 2011.gada 1.jūlija izmaksās līdzšinējā apmērā visām ģimenēm, kas to ir saņēmušas līdz šim. Šim mērķim nepieciešami 11,16 milj. lati. Lai neradītu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, ģimenes valsts pabalsta izmaksai nepieciešamos līdzekļus kompensēs no Nodarbinātības speciālā budžeta ietaupījumiem. Tas iespējams, jo samazinājies gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, gan to cilvēku skaits, kuri ir tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu, gan arī paša pabalsta apmērs, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. „Ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992.gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991.gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudzreiz sliktāka nekā šobrīd. Mums ir jādomā ne tikai par rītdienu, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot šodien. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu,” uzskata labklājības ministre Ilona Jurševska. Labklājības ministrija uzsver, ka...

Jau no šī gada 1.septembra cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem būs iespēja ar mobilā telefona īsziņas starpniecību vērsties pēc palīdzības glābšanas dienestā. SMS operatīvā dienesta palīdzības saņemšanai cilvēks varēs nosūtīt uz tālruņa numuru 112, savukārt operatīvais dienests pieprasījumu novirzīs attiecīgajam dienestam - ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, policijai, „ātrajai palīdzībai”, gāzes dienestam. Šobrīd vēl tiek diskutēts par to, kas cilvēkam būtu jānorāda īsziņā palīdzības izsaukšanai, piemēram, dzīvesvietas adrese u.c., atsaucoties uz Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pārtāju sniegto informāciju, informē Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre. Plānots, ka augustā pakalpojums tiks īstenots testa režīmā un, ja, netiks konstatēti trūkumi, tad jau ar septembri pakalpojumu īstenos pilnā apmērā. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informējis par to, ka arī neatliekamo ātro palīdzību cilvēks ar dzirdes traucējumiem jau tuvākajā laikā varētu izsaukt ar SMS starpniecību. Pašlaik pie šī jautājuma atbildīgās iestādes strādājot. Labklājības ministre Ilona Jurševskaatzinīgi novērtējusi jaunā pakalpojuma ieviešanu un atbalstu cilvēkiem...

Saeima 1.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas pilnveido bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildības tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi nosaka, ka par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem nedrīkstēs strādāt personas, kas sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kā arī personas, kurām sodāmība par šādiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta. Tāpat noteikts, ka, pieņemot darbā bērnu iestāžu vadītājus un darbiniekus, no Sodu reģistra būs jāpieprasa izziņa ne tikai par personu sodāmību, bet arī par to, vai persona administratīvi sodīta, piemēram, par alkohola un cigarešu pārdošanu nepilngadīgajiem, sīko huligānismu, bērnu iesaistīšanu dzeršanā vai novešanu līdz dzērumam, iesaistīšanu ubagošanā, atstāšanu bez uzraudzības, bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu, kā arī pārkāpumiem bērnu pasākumu organizēšanā, kas saistīti ar viņu ārējā izskata demonstrēšanu un vērtēšanu. Izmaiņas arī detalizētāk nosaka, ka darba devējam jāatstādina no amata attiecīgais bērnu iestādes darbinieks, ja ir pamatotas aizdomas...

Labklājības ministrija plāno ar Austrāliju noslēgt sadarbības līgumu sociālās drošības jomā, tādējādi, ļaujot cilvēkiem saņemt pensiju un citus pabalstus gadījumos, kad viņi pārvietojas no Latvijas Republikas uz Austrāliju un otrādi, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. To paredz 14.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā. Līgumu plānots parakstīt septembra sākumā Rīgā, tomēr vispirms tas jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pēc parakstīšanas to ratificēs Saeima. Pēc Līguma noslēgšanas cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo vai dzīvojuši Austrālijas teritorijā, kā arī ir vai ir bijuši sociāli apdrošināti un dzīvo Latvijas Republikā, varēs saņemt gan pensiju (pabalstu) no otras valsts, gan, summējot otrā valstī uzkrāto stāžu, iegūt tiesības uz pensijas (pabalsta) noteikšanu un izmaksu. Pēc Austrālijas sniegtās informācijas saskaņā ar līgumu pensiju no Latvijas Austrālijā varētu saņemt ap 2000 cilvēku. Savukārt Latvijā pensiju no Austrālijas varētu saņemt aptuveni 60 cilvēki. Plānots, ka Latvija un Austrālija līdz...

Ņemot vērā, ka šī gada beigās noslēgsies tā dēvētais simtlatnieku pasākums, valdība otrdien, 19.jūlijā, konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2012.gada janvāra atjaunot nodarbinātības pasākuma Algotie pagaidu sabiedriskie darbi īstenošanu, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. LM norāda, ka iespējamais darba vietu skaits, kas veidosies tautsaimniecībā, nav pietiekams, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū. Prognozes liecina, ka situācija darba tirgū Latvijā neuzlabosies strauji, tādēļ nepieciešami papildus ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros, tsk., turpinot sabiedrisko darbu programmu. Ja nākamgad bezdarbniekiem netiks sniegts atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, pieaugs trūcīgu personu skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija. Tāpēc plānots, ka tuvāko pāris gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu un valsts līdzfinansējumu pašvaldībās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varētu iesaistīt apmēram 49 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku. Turklāt minētais pasākums būs sasaistīts ar sociālajiem pakalpojumiem, lai motivētu ilgstošos bezdarbniekus iesaistīties darba tirgū, uzturētu un...

Aizliedzot pieprasīt svešvalodas prasmi - deputāti ignorē ne tikai uzņēmējdarbības praksi un Latvijā ratificētās SDO konvencijas, kā jau iepriekš norādīja LDDK, bet arī degradē profesionālu cilvēku iespējas iegūt labu darbu un saņemt atbilstošu atalgojumu, lai atpelnītu investīcijas izglītība, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Vienotības" partiju deputāti nekautrējoties virza priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka turpmāk darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu. Grozījumi ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaji populistiski. Grozījumi ir necieņa pret darba devējiem, kuriem ir tiesības pieprasīt no darbiniekiem atbilstošas prasmes un kompetences, kā arī diskriminē profesionālus speciālistus darba tirgū – jo viņu zināšanas netiek novērtētas darbinieku atlases procesā. LDDK uzskata, ka ir amorāli sabiedrībai sniegt ziņu, ka zināšanas un prasmes nav noteicošā konkurētspējas priekšrocība indivīdam darba tirgū. Jauniešiem ir jāpieņem lēmumi...

Piedāvātā pensiju indeksācija ne finansiāli, ne morāli nav iespējama, ņemot vērā Latvijas demogrāfijas prognozes un obligātā sociālās apdrošināšanas sistēmas (OSA) īstermiņa un ilgtermiņa nestabilitāti. Kopš 2009.gada OSA sistēmas ietvaros notiek būtiska līdzekļu pārdale no šobrīd nodarbinātajām personām būtiskajiem apdrošināšanas veidiem, kā slimības, maternitātes un vecāku apdrošināšana, par labu pensiju apdrošināšanai, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte. LDDK uzskata, ka tā nav tālredzīga valsts politika, bet politiķu vēlme izmantot administratīvo resursu un svešu naudu, lai tiktu atkārtoti ievēlēti 11.Saeimā. Piedāvātā pensiju indeksācija novestu pie esošās situācijas tālākas pasliktināšanās, un visticamāk, jau tuvākajos gados būtu nepieciešama atkārtota sistēmas koriģēšana pensiju samazināšanas virzienā. Jau pašlaik pastāv būtisks speciālā budžeta deficīts - 2010.gadā deficīts bija 335 milj. latu, 2011.gadā plānots deficīts 366 milj. latu, bet 2012.gadā tiek prognozēts vairāk nekā 400 milj. latu liels deficīts. Saskaņā ar aprēķiniem OSA budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009.gada sākumā bija 951 miljons latu, būs notērēta līdz...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, precizējot ārvalstu bruņoto spēku karavīru klātbūtnes tiesisko pamatu Latvijā, kā arī atvieglojot sabiedroto valstu karavīru tranzītu caur mūsu valsts teritoriju, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumos noteikts, ka ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikā uzturas, īstenojot sadarbību, ko paredz starptautiskas vienošanās. Likums papildināts ar jaunu regulējumu, nosakot, ka militārās mācības un manevri var notikt ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību centros un poligonos, bet nepieciešamības gadījumā arī citās teritorijās. Šādos gadījumos tas noteikti jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku. Ar likuma grozījumiem vienkāršota procedūra, kādā Latvijas teritoriju ceļā uz mācībām vai ar citu mērķi šķērso sabiedroto valstu – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu – bruņoto spēku vienības. Attiecībā uz ārpus šīm organizācijām esošo trešo valstu bruņotajiem spēkiem arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā procedūra. Tāpat likumā skaidrāk noteikta Elektronisko sakaru direkcijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, izsniedzot atļaujas ārvalstu bruņotajiem spēkiem, lai tie...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 106.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Apstrīdētās normas paredz, ka rezidentam, kura apmācības izdevumi segti no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas ir vismaz trīs gadi jāstrādā noteiktās ārstniecības iestādēs. Savukārt, ja persona pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz trīs gadus nenostrādā noteiktās ārstniecības iestādēs vai pārtrauc mācības rezidentūrā, vai nesekmīgi apgūst mācību programmu, tai jāatmaksā ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi (rezidenta apmācībai izlietoties valsts budžeta līdzekļi). Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā rajona tiesa – norāda, ka...

Lai noteiktu kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu ´„Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas”, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam, pašvaldības veido izglītības iestādes, kas īsteno ne tikai vispārējās, bet arī profesionālās izglītības programmas. Vispārējās izglītības programmu pedagogu darba samaksas finansēšanu regulē MK 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, savukārt pedagogu, kuri īsteno profesionālās...