PERSONĀLS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina izstrādāt tiesiski skaidru mehānismu, lai vietējo darbinieku atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu būtu līdzvērtīgs tam, ko saņem no trešajām valstīm piesaistīti darbinieki.Kā informēja LBAS, jautājums par atšķirīgajiem atalgojuma nosacījumiem pēc savienības iniciatīvas izskatīts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka vietējam darbiniekam par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nedrīkst maksāt mazāk tikai tādēļ, ka ārvalstnieka nodarbināšanai normatīvajos aktos noteikts augstāks atalgojuma slieksnis.Spēkā esošais regulējums paredz, ka, piešķirot ārvalstniekam tiesības uz nodarbinātību, viņam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs parasti ir saistīts ar attiecīgās nozares vidējo bruto darba samaksu vai nozares ģenerālvienošanās noteikto minimālo algu. Vietējiem darbiniekiem šāds īpašs atalgojuma slieksnis netiek piemērots. Tādējādi var rasties situācijas, kad vienā uzņēmumā salīdzināmu darbu veicošs vietējais darbinieks saņem būtiski mazāku algu nekā no trešās valsts piesaistīts darbinieks.Viena no LBAS dalīborganizācijām transporta nozarē kā piemēru minējusi gadījumu, kad ārvalstnieka mēneša bruto darba samaksa...

Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē apspriests jautājums par iespēju palielināt komandējuma dienas naudu Latvijā, kā to rosina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)- komandējuma dienas naudu sākotnēji palielināt no 8 līdz 12 eiro, bet turpmāk no 14 līdz 16 eiro dienā. Tā kā LBAS ierosinājumam ir fiskāla ietekme, to vērtēs, gatavojot nākamā gada budžetu, informējusi Finanšu ministrija.Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi atturīgu viedoklis šajā jautājumā.Nepieciešamību palielināt komandējuma dienas naudu vismaz līdz 12 eiro arodbiedrība vairākkārt aktualizējusi sociālā dialoga sarunās, tomēr līdz šim attiecīgi normatīvā regulējuma grozījumi nav veikti. Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz 8 eiro dienas naudu par katru komandējuma dienu Latvijā. Šādu summu paredzēts izmaksāt arī papildu izdevumu kompensēšanai darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar regulāriem darba braucieniem.Arodbiedrības uzsver, ka dienas nauda nav piemaksa pie algas, bet gan kompensācija par papildu izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot darba pienākumus ārpus pastāvīgās darbavietas. Arodbiedrības ieskatā pašreizējais dienas naudas apmērs vairs neļauj...

No 15. septembra stājies spēkā jaunais 20. augustā Saeimā otrajā caurlūkošanā atkārtoti pieņemtais un Valsts prezidenta 1. septembrī izsludinātais Imigrācijas likums, kurā saglabāta iespēja ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā apmaiņā pret investīcijām.Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka jaunajā likumā pamatā saglabāti iepriekšējā regulējuma principi, taču likums paredz arī vairākas būtiskas atšķirības.Vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītājiem turpmāk jāņem vērā stingrākas prasības attiecībā uz to, kādās valodās var iesniegt dokumentus. Pieprasot vīzu un pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā, savukārt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasījumiem, kā arī dokumentiem, ko iesniedz uzaicinātāji, pievienojot ielūguma vai izsaukuma pieteikumam, ir jābūt latviešu valodā.Kamēr ilgtermiņa vīzas pieprasīšanas kārtība nemainās, uzturēšanās atļauju pretendentus skars būtiskas izmaiņas. Likums paredz mainīt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas termiņus, vairākos gadījumos nosakot divu gadu termiņu, bet vienlaikus atceļot ikgadēju reģistrēšanas pienākumu. Vienlaikus likums vairs neparedz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas iespēju nekustamā īpašuma pircējiem vai ieguldītājiem kredītiestāžu...

Paredzams, ka diskusijas par imigrācijas noteikumu stingrāku vēršanu un darbaspēka trūkumu Latvijā tik drīz nenorims. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir izsludinājis jauno Imigrācijas likumu, un tas stāsies spēkā 2026. gada 15. septembrī. Tomēr valsts vēlme visu stingrāk kontrolēt sastapusies ar pamatīgu biznesa vides pretestību - uzņēmēji atklāti brīdina, ka pārmērīgi ierobežojumi nodarīs pāri valsts ekonomikai.Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver: nošķirt drošību no valsts attīstības vajadzībām ir pareizi, taču cīņa ar nelegālo migrāciju nedrīkst nozīmēt koka nociršanu kopā ar sausajiem zariem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka pašreizējie risinājumi nevis novērš Iekšlietu ministrijas pašas identificētās problēmas - vājo kontroli un sadrumstalotos valsts datus -, bet gan tikai uzliek papildu finansiālo un administratīvo slogu godīgiem uzņēmumiem.Situācija kļūst vēl saspringtāka, ja paskatās uz skaitļiem. Eiropas Komisija prognozē, ka līdz 2100. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt par vairāk nekā trešdaļu. Šādā demogrāfiskajā bedrē kvalificētu specālistu un investīciju...

Valdības 8. septembra sēdes darba kārtībā ir Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par ieceri no 2027. gada pakāpeniski ieviest bāzes pensiju.LM piedāvā no 2027. gada 1. janvāra sākt bāzes pensijas ieviešanu Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuri sasnieguši vismaz 85 gadu vecumu. Iecerēts palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, kā arī ieviest jaunu piemaksu par stāžu no 1996. gada 1. janvāra.Pēc tam bāzes pensijas saņēmēju loku paredzēts paplašināt ik pēc trim gadiem pa piecu gadu vecuma grupām. No 2030. gada to saņemtu pensionāri no 80 gadu vecuma, no 2033. gada - no 75 gadu vecuma, no 2036. gada - no 70 gadu vecuma, savukārt no 2039. gada - visi vecuma pensijas saņēmēji no 65 gadu vecuma.Lai īstenotu piedāvājumu, nepieciešami grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī vairākos citos likumos, tai skaitā izdienas pensiju regulējošajos normatīvajos aktos.Ministrijas piedāvājums paredz bāzes pensijas ieviešanu sākt no 2027. gada 1....

Paroles digitālajā vidē tiek izmantotas jau vairāk nekā 60 gadus, tomēr arī mūsdienās tās joprojām ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā piekļūt digitālajiem pakalpojumiem. Lai gan tehnoloģijas ir attīstījušās un pieejama daudzfaktoru autentifikācija, biometriskie risinājumi un digitālā identitāte, paroļu noplūdes un ar tām saistītie kiberuzbrukumi nav izzuduši.Kā norāda SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja Ludmila Bērica, problēma arvien biežāk nav pašas paroles stiprumā, bet gan paļaušanās uz paroli kā galveno digitālās identitātes apliecināšanas veidu.Jo vairāk kontu, jo lielāks drošības risksIkdienā cilvēks izmanto desmitiem vai pat simtiem digitālo kontu – darba sistēmās, e-veikalos, sociālajos tīklos, straumēšanas platformās un mobilajās lietotnēs. Atcerēties katram kontam atšķirīgu paroli ir sarežģīti, tāpēc lietotāji mēdz atkārtoti izmantot vienas un tās pašas paroles vai mainīt tajās tikai dažus simbolus.PasswordManager.com 2026. gada aptaujā 84% ASV pieaugušo norādīja, ka neizmanto unikālu paroli katram kontam, bet 20% atzina, ka vienu un to pašu paroli izmanto lielākajai daļai kontu. Līdzīga tendence konstatēta arī...

Latvijas nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta būtiska flotes un tīkla restrukturizācija, tieši ietekmēs simtiem darbinieku nodarbinātības garantijas, uzskata Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA). Tāpēc arodbiedrība aicina «airBaltic» noslēgt vienošanos par potenciāli atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām un sociālo pasākumu kopumu. Arodbiedrība uzskata, ka sarunas par darbinieku skaita samazināšanu nav iespējamas bez pilnīgas un savlaicīgas informācijas par uzņēmuma biznesa plānu. Arodbiedrība izsaka bažas arī par Šveicē dibinātā "airBaltic" uzņēmuma lomu. LAA ieskatā pastāv risks, ka šī struktūra varētu tikt izmantota kā instruments darbinieku skaita samazināšanas īstenošanai, līdzīgi kā tas notika 2020. gadā ar meitasuzņēmumu - pagaidu nodarbinātības aģentūru AS "Aviation Crew Resources", kad piloti tika piespiesti pāriet uz zemākas algas līgumiem vai zaudēt darbu. Līdzīga shēma esot veidota arī 2009. gadā ar līgumiem Kiprā.Ar paziņojumu par jau pieņemtu lēmumu nepietiekLAA konstatējusi, ka "airBaltic" vadība nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par savlaicīgu informēšanu un konsultāciju uzsākšanu pirms lēmumu pieņemšanas par biznesa plānu, kas...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir publicējusi jaunākos datus par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2025. gadā. Finanšu plānotājiem un ekonomikas analītiķiem šie dati sniedz svarīgu ieskatu sabiedrības pirktspējā, reģionālajās atšķirībās un patēriņa tendencēs. Tomēr, analizējot datus vēsturiskā griezumā, jāņem vērā gan būtiskā cenu pieauguma ietekme, gan šogad ieviestās metodoloģiskās izmaiņas izdevumu klasifikācijā.619 eiro mēnesī uz personuSaskaņā ar CSP datiem 2025. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu personu mēnesī bija 619 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (sešu gadu periodā), vidējie izdevumi ir auguši par 196 eiro jeb 46%.Svarīga nianse finanšu analītiķiem: Šis iespaidīgais kāpums ir galvenokārt nomināls, ko diktējis patēriņa cenu kāpums. Salīdzināmajās cenās (reālajā izteiksmē) patēriņa izdevumu pieaugums sešu gadu laikā ir bijis tikai 7%, kas liecina par mērenu reālās pirktspējas attīstību.Jāatzīmē, ka statistikas nolūkos definētie patēriņa izdevumi neietver izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.Patēriņa struktūrā dominē pārtika un mājoklisGandrīz pusi no visiem mājsaimniecības budžeta tēriņiem...

Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Izvērtējums situācijai par brīvprātīgā darba veicēju iespējām veikt brīvprātīgo darbu pie komersantiem" secināts, ka brīvprātīgā darba paplašināšana uz peļņu gūstošiem komersantiem nav atbalstāma, jo tā rada nopietnus draudus valsts budžetam, darba tirgus stabilitātei un darba ņēmēju sociālajai aizsardzībai. Šāds izvērtējums veikts pēc tam, kad 2026. gada 2. jūnija Ministru kabineta sēdē tika izteikts aicinājums Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) analizēt šādas sistēmas paplašināšanas iespējamās sekas un sagatavot atzinumu.Pašreizējā sistēma sargā darba tirgu un sabiedrības interesesŠobrīd spēkā esošais Brīvprātīgā darba likums precīzi definē brīvprātīgā darba jēdzienu kā bezatlīdzības darbu sabiedrības labā, kuram nav peļņas gūšanas nolūka. Likums skaidri nosaka to subjektu loku, kuriem ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu: tās ir biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, politiskās partijas, kā arī sociālie uzņēmumi. Šāds ierobežojums kalpo kā būtisks aizsargmehānisms, kas garantē, ka brīvprātīgie netiek izmantoti kā bezmaksas darbaspēks amatos, kuros parasti būtu jānodrošina atlīdzība, tādējādi saglabājot veselīgu darba...

Valsts darba inspekcija atgādina, ka starptautisko sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ darba devēja pienākumus pret darbiniekiem. Kamēr darba tiesiskās attiecības nav izbeigtas Darba likumā noteiktajā kārtībā, darba devējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.Pēdējā laika notikumi, tostarp veikalu tīkla "Mere" darbības pārtraukšana Latvijā, daudziem darbiniekiem ir radījuši jautājumus par viņu darba tiesībām. Līdzīgas situācijas nākotnē var rasties arī citos uzņēmumos, kurus ietekmē starptautiskās sankcijas vai citi būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.Darba samaksa joprojām ir jāizmaksāJa darba devējam ir piemērotas starptautiskās sankcijas un ir bloķēti uzņēmuma finanšu līdzekļi, tas nenozīmē, ka darbinieki automātiski zaudē tiesības uz darba samaksu. Normatīvie akti paredz iespēju darba devējam vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus darbinieku atalgojuma izmaksai.Ja darbu vairs nav iespējams nodrošinātJa darba devējs objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar nodrošināt darbu, viņam jāpieņem lēmums par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, ievērojot Darba likuma prasības.Darba attiecības nevar izbeigt automātiski tikai tādēļ, ka...

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai minimālās algas atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā, norādīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā.LM ziņojumā norādīts, ka minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga 2025. gadā bija 1815 eiro, tādēļ minimālā alga nākamajam gadam aprēķināta 834,9 eiro apmērā, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tas būtu par 55 eiro jeb 7% vairāk nekā šogad, kad minimālā alga ir 780 eiro.Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā paaugstināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ņemta vērā valsts budžetā.LM secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas palielinājumu ar pieaugumu, kas izriet no noteiktās 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, bet...

Latvijas Republikas Senāts nesen pieņēmis nozīmīgu spriedumu, kas būtiski maina līdzšinējo izpratni par to, kā aprēķināms izdienas stāžs Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tiesas atziņas liecina, ka personām, kuras dienestu uzsākušas pēc 1990. gada 4. maija un nodienējušas vismaz 10 gadus, izdienas stāžā ir iespējams ieskaitīt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, nostrādāto laiku. Šis lēmums ir īpaši svarīgs situācijās, kad ārpus dienesta pavadītie darba periodi ir izšķiroši minimālā 20 gadu stāža sasniegšanai, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.Strīds izcēlās pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un vēlāk arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās bijušajam policistam piešķirt izdienas pensiju. Iestādes uzskatīja, ka pieteicēja Apvienotajā Karalistē nostrādātie seši gadi nav ieskaitāmi kopējā stāžā, tādējādi viņam pietrūka nepilni divi gadi līdz nepieciešamajai 20 gadu robežai. Zemāko instanču tiesas savu nostāju pamatoja ar pieņēmumu, ka likumdevēja mērķis bijis izdienas stāžā iekļaut tikai Latvijas teritorijā uzkrātos darba periodus, taču Senāts...

Saeima 23. jūlijā nodeva skatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā grozījumus likumā, kas paredz piešķirt personas kodu ārzemniekiem, kuri pieprasa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz paplašināt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kompetenci saistībā ar trešo valstu pilsoņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā gadījumos, ja tiek pieprasīta vīza ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 2025. gada decembrī Ministru kabineta sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kurā Iekšlietu ministrijai tika uzdots izvērtēt iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu unikāla identifikatora piešķiršanu visiem trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā.Vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan pārstāvniecības.Patlaban ziņas par personām, kuras pieprasa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, tiek reģistrētas Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS), bet šīm personām netiek piešķirts Latvijas personas kods, līdz ar to dati netiek iekļauti Fizisko personu reģistrā.Vairākas valsts pārvaldes iestādes,...

Latvijā darba samaksa turpina noturīgi augt, un 2025. gadā vidējā bruto alga sasniedza 1815 eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus atalgojuma atšķirības starp privāto un sabiedrisko sektoru ir praktiski izzudušas – 2025. gadā vidējā alga sabiedriskajā sektorā bija 1863 eiro, bet privātajā – 1800 eiro, secināts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM"Tomēr saglabājas arī ļoti krasas atšķirības starp dažādām tautsaimniecības nozarēm, kur augstākais atalgojums ir finanšu un apdrošināšanas jomā (3077 eiro), bet zemākais – izmitināšanā un ēdināšanā (1190 eiro). Mērķa scenārijs paredz, ka, ekonomikai attīstoties, līdz 2035. gadam vidējā bruto darba alga valstī varētu sasniegt vismaz 3200 eiro.Produktivitātes attīstība pēdējos gados bijusi mērena un svārstīga. Laikā no 2022. līdz 2024. gadam tā pieauga vidēji tikai par 0,1% gadā, bet 2025. gadā uzrādīja straujāku kāpumu par 2,7%. Lai gan Latvijas produktivitāte pakāpeniski pietuvojas Eiropas Savienības vidējam līmenim (2025. gadā tā...

Latvijas darba tirgus tuvākajās desmitgadēs piedzīvos būtiskas strukturālas pārmaiņas. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, kas apkopotas informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM", iezīmē ainu, kurā ekonomikas izaugsmi arvien vairāk diktēs produktivitātes kāpums un tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (MI), attīstība, kamēr darbaspēka pieejamību ierobežos sabiedrības novecošanās.Darba tirgus attīstības scenārijs uzsver nepieciešamību strauji celt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, kā arī mērķtiecīgi virzīt jauniešus un pārkvalificēt pieaugušos darbam STEM un inženierzinātņu jomās, kur nākotnē slēpsies lielākais tautsaimniecības izaugsmes potenciāls. Nozaru dalījumā vislielākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā gaidāms būvniecības un komercpakalpojumu nozarēs.Būtiski, ka lielākā daļa darba iespēju nākotnē veidosies nevis jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet gan kā aizvietojošais pieprasījums. Esošajam darbaspēkam pensionējoties vai atstājot darba tirgu, līdz 2040. gadam var atbrīvoties aptuveni 243,5 tūkstoši darbavietu.Savukārt līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums saglabāsies stabils, jo demogrāfijas negatīvo ietekmi pagaidām vēl spēs kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums darba tirgū. Tomēr pēc...