PERSONĀLS

Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Izvērtējums situācijai par brīvprātīgā darba veicēju iespējām veikt brīvprātīgo darbu pie komersantiem" secināts, ka brīvprātīgā darba paplašināšana uz peļņu gūstošiem komersantiem nav atbalstāma, jo tā rada nopietnus draudus valsts budžetam, darba tirgus stabilitātei un darba ņēmēju sociālajai aizsardzībai. Šāds izvērtējums veikts pēc tam, kad 2026. gada 2. jūnija Ministru kabineta sēdē tika izteikts aicinājums Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) analizēt šādas sistēmas paplašināšanas iespējamās sekas un sagatavot atzinumu.Pašreizējā sistēma sargā darba tirgu un sabiedrības interesesŠobrīd spēkā esošais Brīvprātīgā darba likums precīzi definē brīvprātīgā darba jēdzienu kā bezatlīdzības darbu sabiedrības labā, kuram nav peļņas gūšanas nolūka. Likums skaidri nosaka to subjektu loku, kuriem ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu: tās ir biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, politiskās partijas, kā arī sociālie uzņēmumi. Šāds ierobežojums kalpo kā būtisks aizsargmehānisms, kas garantē, ka brīvprātīgie netiek izmantoti kā bezmaksas darbaspēks amatos, kuros parasti būtu jānodrošina atlīdzība, tādējādi saglabājot veselīgu darba...

Valsts darba inspekcija atgādina, ka starptautisko sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ darba devēja pienākumus pret darbiniekiem. Kamēr darba tiesiskās attiecības nav izbeigtas Darba likumā noteiktajā kārtībā, darba devējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.Pēdējā laika notikumi, tostarp veikalu tīkla "Mere" darbības pārtraukšana Latvijā, daudziem darbiniekiem ir radījuši jautājumus par viņu darba tiesībām. Līdzīgas situācijas nākotnē var rasties arī citos uzņēmumos, kurus ietekmē starptautiskās sankcijas vai citi būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.Darba samaksa joprojām ir jāizmaksāJa darba devējam ir piemērotas starptautiskās sankcijas un ir bloķēti uzņēmuma finanšu līdzekļi, tas nenozīmē, ka darbinieki automātiski zaudē tiesības uz darba samaksu. Normatīvie akti paredz iespēju darba devējam vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus darbinieku atalgojuma izmaksai.Ja darbu vairs nav iespējams nodrošinātJa darba devējs objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar nodrošināt darbu, viņam jāpieņem lēmums par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, ievērojot Darba likuma prasības.Darba attiecības nevar izbeigt automātiski tikai tādēļ, ka...

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai minimālās algas atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā, norādīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā.LM ziņojumā norādīts, ka minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga 2025. gadā bija 1815 eiro, tādēļ minimālā alga nākamajam gadam aprēķināta 834,9 eiro apmērā, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tas būtu par 55 eiro jeb 7% vairāk nekā šogad, kad minimālā alga ir 780 eiro.Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā paaugstināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ņemta vērā valsts budžetā.LM secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas palielinājumu ar pieaugumu, kas izriet no noteiktās 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, bet...

Latvijas Republikas Senāts nesen pieņēmis nozīmīgu spriedumu, kas būtiski maina līdzšinējo izpratni par to, kā aprēķināms izdienas stāžs Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tiesas atziņas liecina, ka personām, kuras dienestu uzsākušas pēc 1990. gada 4. maija un nodienējušas vismaz 10 gadus, izdienas stāžā ir iespējams ieskaitīt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, nostrādāto laiku. Šis lēmums ir īpaši svarīgs situācijās, kad ārpus dienesta pavadītie darba periodi ir izšķiroši minimālā 20 gadu stāža sasniegšanai, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.Strīds izcēlās pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un vēlāk arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās bijušajam policistam piešķirt izdienas pensiju. Iestādes uzskatīja, ka pieteicēja Apvienotajā Karalistē nostrādātie seši gadi nav ieskaitāmi kopējā stāžā, tādējādi viņam pietrūka nepilni divi gadi līdz nepieciešamajai 20 gadu robežai. Zemāko instanču tiesas savu nostāju pamatoja ar pieņēmumu, ka likumdevēja mērķis bijis izdienas stāžā iekļaut tikai Latvijas teritorijā uzkrātos darba periodus, taču Senāts...

Saeima 23. jūlijā nodeva skatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā grozījumus likumā, kas paredz piešķirt personas kodu ārzemniekiem, kuri pieprasa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz paplašināt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kompetenci saistībā ar trešo valstu pilsoņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā gadījumos, ja tiek pieprasīta vīza ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 2025. gada decembrī Ministru kabineta sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kurā Iekšlietu ministrijai tika uzdots izvērtēt iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu unikāla identifikatora piešķiršanu visiem trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā.Vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan pārstāvniecības.Patlaban ziņas par personām, kuras pieprasa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, tiek reģistrētas Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS), bet šīm personām netiek piešķirts Latvijas personas kods, līdz ar to dati netiek iekļauti Fizisko personu reģistrā.Vairākas valsts pārvaldes iestādes,...

Latvijā darba samaksa turpina noturīgi augt, un 2025. gadā vidējā bruto alga sasniedza 1815 eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus atalgojuma atšķirības starp privāto un sabiedrisko sektoru ir praktiski izzudušas – 2025. gadā vidējā alga sabiedriskajā sektorā bija 1863 eiro, bet privātajā – 1800 eiro, secināts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM"Tomēr saglabājas arī ļoti krasas atšķirības starp dažādām tautsaimniecības nozarēm, kur augstākais atalgojums ir finanšu un apdrošināšanas jomā (3077 eiro), bet zemākais – izmitināšanā un ēdināšanā (1190 eiro). Mērķa scenārijs paredz, ka, ekonomikai attīstoties, līdz 2035. gadam vidējā bruto darba alga valstī varētu sasniegt vismaz 3200 eiro.Produktivitātes attīstība pēdējos gados bijusi mērena un svārstīga. Laikā no 2022. līdz 2024. gadam tā pieauga vidēji tikai par 0,1% gadā, bet 2025. gadā uzrādīja straujāku kāpumu par 2,7%. Lai gan Latvijas produktivitāte pakāpeniski pietuvojas Eiropas Savienības vidējam līmenim (2025. gadā tā...

Latvijas darba tirgus tuvākajās desmitgadēs piedzīvos būtiskas strukturālas pārmaiņas. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, kas apkopotas informatīvajā ziņojumā "PAR DARBA TIRGUS VIDĒJA UN ILGTERMIŅA PROGNOZĒM LĪDZ 2040. GADAM", iezīmē ainu, kurā ekonomikas izaugsmi arvien vairāk diktēs produktivitātes kāpums un tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (MI), attīstība, kamēr darbaspēka pieejamību ierobežos sabiedrības novecošanās.Darba tirgus attīstības scenārijs uzsver nepieciešamību strauji celt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, kā arī mērķtiecīgi virzīt jauniešus un pārkvalificēt pieaugušos darbam STEM un inženierzinātņu jomās, kur nākotnē slēpsies lielākais tautsaimniecības izaugsmes potenciāls. Nozaru dalījumā vislielākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā gaidāms būvniecības un komercpakalpojumu nozarēs.Būtiski, ka lielākā daļa darba iespēju nākotnē veidosies nevis jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet gan kā aizvietojošais pieprasījums. Esošajam darbaspēkam pensionējoties vai atstājot darba tirgu, līdz 2040. gadam var atbrīvoties aptuveni 243,5 tūkstoši darbavietu.Savukārt līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums saglabāsies stabils, jo demogrāfijas negatīvo ietekmi pagaidām vēl spēs kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums darba tirgū. Tomēr pēc...

Darba ikdiena ne vienmēr rit pēc stingri noteikta grafika, un mēdz rasties situācijas, kad darbiniekam nākas pamest savu darba vietu objektīvu, no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Lai gan ierasts uzskatīt, ka samaksa pienākas tikai par faktiski nostrādātajām stundām, Darba likuma 74. pants skaidri nosaka darba devēja pienākumu izmaksāt atlīdzību arī tad, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, atgādina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Šis regulējums ir būtisks sociālo garantiju mehānisms, kas nodrošina darbinieka ienākumu stabilitāti brīžos, kad dzīves nepieciešamības saskaras ar darba pienākumiem.Viens no biežākajiem gadījumiem, kad darbiniekam jāsaglabā darba samaksa, ir saistīts ar veselības aprūpi un profesionālo pilnveidi. Ja darba devējs izdod rīkojumu veikt veselības pārbaudi ārstniecības iestādē vai darba laikā nosūta darbinieku uz profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, šis laiks ir pilnībā apmaksājams. Tāpat likumdevējs ir paredzējis atbalstu darbiniekiem, kuri veic sabiedriski nozīmīgas darbības, piemēram, nodod asinis vai asins komponentus, ja...

Ministru kabineta (MK) sēdē 14. jūlijā tika pieņemti Labklājības ministrijas izstrādātie "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai". Šis dokuments aizstās tehniski novecojušos MK 2010. gada 12. oktobra noteikumus Nr. 976 "Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai" un ieviesīs būtiskas izmaiņas un juridisku skaidrību, kas grāmatvežiem jāņem vērā, konsultējot klientus par valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanu.Izmaiņas MUN darbiniekiem un pašnodarbināto laulātajiemŅemot vērā, ka kopš 2021. gada mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju darbiniekiem tiek piemēroti darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, viņi vairs nevar brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Līdz ar to no jaunajiem noteikumiem šis regulējums ir pilnībā izslēgts.Būtiskas izmaiņas gaidāmas pašnodarbināto laulātajiem. No 2027. gada 1. janvāra tiks atcelta līdzšinējā speciālā kārtība, kādā viņi varēja pievienoties brīvprātīgajai apdrošināšanai. Pārejas periods nosaka: personas, kas būs pievienojušās sistēmai līdz 2025. gada 31. decembrim, varēs turpināt iemaksas vecajā kārtībā vēl līdz 2026. gada beigām. Pēc tam viņi brīvprātīgi varēs pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai tikai vispārējā...

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) turpina darbu pie risinājumiem, lai mazinātu nodokļu slogu un vienkāršotu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem. EM valdībai piedāvā konceptuālu risinājumu – darba devējiem, kuri nodrošinās pilnīgu faktiski nostrādātā laika uzskaiti ar atbilstošu elektronisko sistēmu, netiks piemērotas ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksas.Vienkāršota reģistrācija un viedā uzskaiteJaunais piedāvājums paredz, ka darba attiecību un uzskaites kārtība tiks organizēta vienotā digitālā vidē tiešsaistē. Darba līgumu varēs noslēgt elektroniski pirms darba sākšanas, un ziņas par darbinieku automātiski tiks nodotas VID sistēmās. Šī sistēma varētu būt līdzīga būvniecības nozarē jau pazīstamajai elektroniskajai darba laika uzskaites sistēmai (EDLUS). Kā piemēru EM min uz banketu nolīgtu viesmīli – darbinieks, sākot darbu, sistēmā reģistrētos un pēc darba beigām izreģistrētos, nodrošinot precīzu un ticamu darba laika fiksāciju. Līdzīga prakse ar elektronisko nodarbinātības reģistru Igaunijā veiksmīgi darbojas jau kopš 2014. gada. Sociālā aizsardzība paliek, ēnu...

Eiropas Parlaments (EP) 7. jūlijā apstiprināja pārskatītos Eiropas Savienības (ES) sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumus. To mērķis ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam tiem ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES valstī. Pašlaik 16 miljoni eiropiešu dzīvo vai strādā citā ES valstī. Atjaunotie noteikumi atvieglos pārvietošanos un palīdzēs noteikt, kura valsts ir atbildīga par sociālo nodrošinājumu. Tie arī mudinās dalībvalstis savlaicīgi apmainīties ar nepieciešamo informāciju, lai atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp ļaunprātīgu praksi, piemēram, pastkastītes uzņēmumus. Bezdarbnieka pabalstiTiesību aktā ir precizēts, kā, novērtējot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā dažādās dalībvalstīs veiktie darba, pašnodarbinātības vai apdrošināšanas periodi. Cilvēkiem, kas dodas uz citu ES valsti, lai meklētu darbu, būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus no valsts, no kuras viņi aizbraukuši. Šo termiņu var pagarināt līdz tiesību izbeigšanās brīdim.Attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem ir precizēts, kura dalībvalsts ir atbildīga par pabalstu izmaksu. Ja pārrobežu darba ņēmējs 22 nedēļas bez pārtraukuma ir...

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Uzturēšanās atļauju noteikumos", kas paredz, ka ārzemnieki varēs sākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. jūlijā plāno galīgajā balsojumā apstiprināt atjauninātos noteikumus, kas nodrošinās sociālā nodrošinājuma pieejamību tiem Eiropas Savienības (ES) darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES dalībvalstī.Ilgi gaidītie grozījumi Atjauninātajā regulā par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau iepriekš panākuši provizorisku vienošanos, ievieš skaidrākus kritērijus, lai noteiktu, kuras valsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir piemērojami ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā dalībvalstī. Vienlaikus tie stiprina dalībvalstu sadarbību, nodrošinot savlaicīgu nepieciešamās informācijas apmaiņu, lai efektīvāk atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp negodīgu praksi, piemēram, tā dēvētos "pastkastītes uzņēmumus".Jaunie noteikumi koncentrējas uz piecām galvenajām jomām:bezdarbnieka pabalstiem;ģimenes pabalstiem;ilgtermiņa aprūpes pabalstiem;ekonomiski neaktīvu pārvietojošos ES pilsoņu piekļuvi sociālajiem pabalstiem;piemērojamo sociālā nodrošinājuma regulējumu norīkotajiem darbiniekiem un personām, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs.Būtiskākās izmaiņas darba devējiemIlgāks iepriekšējās apdrošināšanas periods pirms darbinieka norīkošanasDarbiniekam pirms nosūtīšanas darbā uz citu ES dalībvalsti būs jābūt vismaz trīs mēnešus sociāli apdrošinātam nosūtītājvalstī, lai viņš varētu saņemt...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Digitālo darba platformu likumprojektu, ar kuru paredzēts uzlabot platformu darbā nodarbināto darba apstākļus un personas datu aizsardzību, kā arī noteikt prasības automatizētu lēmumu pārredzamībai. Likumprojekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 29. jūnijam.Kas ir platformu darbs un digitālā darba platforma?Platformu darbs Latvijā galvenokārt pastāv piegādes un pasažieru pārvadājumu segmentos. Visbiežāk tas sastopams ēdienu piegādē un taksometra pārvadājumos. Tas definēts kā darbs, ko organizē, izmantojot digitālo darba platformu, un ko Latvijā veic fiziskā persona, pamatojoties uz līgumattiecībām ar platformu vai starpnieku.Savukārt digitālā darba platforma – tā ir fiziskā vai juridiskā persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās...

Stājušās spēkā izmaiņas Nacionālās kiberdrošības likumā, paredzot darba devēju tiesības pārbaudīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas darbinieku sodāmību, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).Grozījumi kopumā novērš praksē konstatētās neskaidrības, optimizē uzraugāmo institūciju loku, kā arī ievieš instrumentus iekšējo risku pārvaldībai un personāla drošības izvērtēšanai, norāda AM.Sagaidāms, ka pieņemtie grozījumi nodrošinās precīzāku un samērīgāku kiberdrošības regulējumu, vienlaikus garantējot daudz efektīvāku likuma subjektu uzskaiti.Ieviešot elastīgāku pieeju valsts un pašvaldību institūciju izvērtēšanā un nodrošinot organizācijām lielāku brīvību auditoru izvēlē, tiesību akta izmaiņas ne vien mazinās birokrātiskos šķēršļus, bet arī sekmēs kopējā kiberdrošības līmeņa paaugstināšanu valstī, cer normatīvā regulējuma izmaiņu autori.Līdz ar grozījumiem no valsts un pašvaldību iestāžu uzskaitījuma ir izslēgtas privāto tiesību juridiskās personas, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, piemēram, sociālajā vai kultūras jomā, jo pilna apjoma likuma prasību attiecināšana uz tām esot bijusi nesamērīga.Tiesības lemt par valsts vai pašvaldību iestāžu izslēgšanu no saraksta, ja to darbības traucējumi nerada sistēmiskus riskus valsts aizsardzībai...