Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu (publicējam saīsinātu variantu). Iesniedzējs LIAA projekta “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” ietvaros, pēc izsludinātās iepirkuma procedūras, noslēdza līgumu ar konkursa uzvarētāju ražošanas uzņēmumu no Itālijas. Līgums paredzēja, ka Itālijas uzņēmums saņems no Iesniedzēja avansa maksājumus:

1) iemaksa 2011.gada decembrī uz piestādīta rēķina pamata 10% apmērā no iekārtas iegādes vērtības – 190 000 EUR (133 532,76 LVL), jāveic 10 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas;
2) iemaksa 2012.gada martā uz piestādītā rēķina pamata 10% apmērā no iekārtas iegādes vērtības – 190 000 EUR (133 532,76 LVL) jāveic 100 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Ja šie nosacījumi netiktu pildīti, Pārdevējam bija tiesības lauzt līgumu. Iesniedzēja grāmatvedībā šie avansa maksājumi tika iegrāmatoti kā avansa maksājumi par pamatlīdzekli ES (darījums ar nodokļu maksātāju) un piemērots reverss par katru darījumu – 29 377,21 LVL. Iesniedzējs norāda, ka, pamatojoties uz Lursoft datu bāzi par ES reģistrētiem uzņēmumiem, 2012.gada oktobrī konstatējis, ka Itālijas uzņēmumam iecelts likvidators. Iesniedzējs norāda, ka ir sūtījis vairākas pretenzijas, bet atbildes nav. Lai atgūtu ieguldītos līdzekļus, Iesniedzējs ir piesaistījis juristus. Saskaņā ar līgumu Iesniedzējam ir tiesības pieprasīt šā līguma laušanu un Pārdevējam jau iemaksātās summas atgriešanu, kā arī naudas sodu 95 000 EUR (66 766,38 LVL), ja pārdevējs nepilda līguma nosacījumus. 1. Vai Iesniedzējam jāveic priekšnodokļa korekcijas – jāņem ārā priekšnodoklis veiktajos avansa maksājumos, jo iekārta netiks saņemta? 2. Iekļaujot samaksātos avansa maksājumus zaudējumos, jo cerība atgūt naudu ir niecīga, vai UIN deklarācijā jāpalielina apliekamo ienākumu par zaudējuma summu – 380 000 EUR (267 065,52 LVL) saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 6.punktu? 3. Vai uzņēmumam jāņem vērā līgumā atrunātā soda nauda 95 000,00 EUR (66 766,38 LVL), ja nav cerību atgūt pamatparāda summu? VIDlūdza Finanšu ministrijai tiesisko palīdzību jautājumā, vai līguma neizpildes gadījumā Iesniedzējam ir jākoriģē ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 6.punktam, norakstot izdevumos samaksātās avansa maksājumu summas, kas saskaņā ar līgumu ir samaksātas par pamatlīdzekļa iegādi un atbilstoši Gada pārskatu likuma 10.pantā noteiktai bilances shēmai iegrāmatotas ilgtermiņa ieguldījumu postenī “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem”, un vai iepriekš minētās summas ir uzskatāmas par zaudēto parādu (debitoru) Gada pārskatu likuma 37.panta pirmās daļas izpratnē. Ministrija 2013.gada 14.maija tiesiskajā palīdzībā sniedza šādu viedokli. Gada pārskatu likuma 17.panta otrajā daļā noteikts, ka katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma. Turklāt Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Tādējādi Gada pārskatu likuma 10.panta noteiktās bilances shēmas ilgtermiņa ieguldījumu postenī “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem” norādītā summa pēc ekonomiskās būtības ir ilgtermiņa debitora parāds, un uz to attiecas Gada pārskatu likuma 37.panta prasības. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka Gada pārskatu likuma 37.panta pirmā daļa attiecas gan uz īstermiņa, gan arī uz ilgtermiņa debitoru parādiem. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējam, norakstot izdevumos iesniegumā minētās avansa maksājumu summas, kas saskaņā ar līgumu ir samaksātas Itālijas uzņēmumam par pamatlīdzekļa iegādi un atbilstoši Gada pārskatu likuma 10.pantā noteiktai bilances shēmai iegrāmatotas ilgtermiņa ieguldījumu postenī “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem”, atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 6.punktam ir jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums par izdevumos iekļautajām avansa maksājuma summām. Par 1.jautājumu VID paskaidro: 2011.gada decembrī un 2012.gada martā, veicot avansa maksājumus pamatlīdzekļa pārdevējam – Itālijā reģistrētai apliekamai personai, Iesniedzējs veica ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus, par ko tam bija jāaprēķina un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. 2012.gada 29.novembrī Saeima pieņēma Pievienotās vērtības nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī, un ar šī likuma spēkā stāšanos 2012.gada 31.decembrī spēku zaudēja likums “Par pievienotās vērtības nodokli”. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma pārejas noteikumu 1.punktu ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par pievienotās vērtības nodokli”. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 86.panta ceturtajai daļai, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā preces saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40) 17.14.apakšpunktā noteikts, ka deklarācijas 50.rindā norāda ar nodokļa standartlikmi apliekamo vērtību par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja un par pakalpojumu saņemšanu no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu ir iekšzeme. Šajā rindā norāda arī no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja saskaņā ar likuma 122.panta trešo daļu saņemto preču vērtību. Ja saņemta atlaide, anulēts pirkums vai pakalpojums, samazināta saņemto preču vai pakalpojumu cena vai saņemts atpakaļ avanss, tad saņemtās atlaides, anulētā pirkuma, preču vai pakalpojumu cenas samazinājuma vai atpakaļ saņemtā avansa summu norāda ar mīnusa zīmi. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 17.19.apakšpunktam deklarācijas 55.rindā norāda pēc standartlikmes aprēķināto nodokļa summu par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja un pakalpojumu saņemšanu no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu ir iekšzeme. Šajā rindā norāda arī aprēķināto nodokļa summu par preču saņemšanu no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja saskaņā ar likuma 122.panta trešo daļu. Ja saņemta atlaide, anulēts pirkums vai pakalpojums, samazināta saņemto preču vai pakalpojumu cena vai saņemts atpakaļ avanss, aprēķinātā nodokļa summu norāda ar mīnusa zīmi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 17.26.5.apakšpunktu deklarācijas 64.rindā norāda nodokļa summu ar mīnusa zīmi, ja saņemta atlaide, anulēts pirkums, samazināta saņemto preču vai pakalpojumu cena, preces nosūtītas atpakaļ vai saņemts atpakaļ avanss. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kas par preču iegādi vai saņemtajiem pakalpojumiem ir aprēķinājis nodokli kā preču vai pakalpojumu saņēmējs, saņem atlaidi, preces tiek nosūtītas atpakaļ, pirkums tiek anulēts, tiek samazināta iegādāto preču vai pakalpojumu cena vai atpakaļ saņemts avanss, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 29.4.1.apakšpunktu nodokļa deklarācijas pielikuma PVN 1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” II daļas “Nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm” (turpmāk – deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļa) 4.ailē norāda saņemto preču vai pakalpojumu vērtības samazinājumu vai anulētā pirkuma vērtību ar mīnusa zīmi. Savukārt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 29.5.1.apakšpunktā noteikts, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kas par preču iegādi vai saņemtajiem pakalpojumiem ir aprēķinājis nodokli kā preču vai pakalpojumu saņēmējs, saņem atlaidi, preces tiek nosūtītas atpakaļ, pirkums tiek anulēts, tiek samazināta pakalpojumu vai iegādāto preču cena vai atpakaļ saņemts avanss, tad deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļas 5.ailē norāda priekšnodoklī norādītā nodokļa samazinājuma vērtību ar mīnusa zīmi. Ņemot vērā minēto, ja Iesniedzējs no Itālijas apliekamās personas saņems atpakaļ tai iepriekš samaksāto avansa summu par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tad darījuma vērtību Iesniedzējs norādīs deklarācijas 50.rindā ar mīnusa zīmi, bet aprēķinātā PVN summu norādīs deklarācijas 55. un 64.rindā ar mīnusa zīmi tajā taksācijas periodā, kad saņems atpakaļ iepriekš samaksātā avansa summu. Vienlaicīgi iepriekš samaksātā avansa summas saņemšana atpakaļ ir jāuzrāda arī deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļā ar mīnusa zīmi. Gadījumā, ja Iesniedzējs no Itālijas apliekamās personas nesaņems atpakaļ tai iepriekš samaksāto avansa summu par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tam PVN deklarācijās korekcijas nebūs jāveic. Par 2.jautājumu VID paskaidro: Atbilstoši Gada pārskata likuma 10.pantā noteiktajai bilances shēmai, par pamatlīdzekļiem veikto avansa maksājumu summas norādāmas ilgtermiņa ieguldījumu II iedaļas “Pamatlīdzekļi” 6.postenī “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem”, savukārt debitoru summas norādāmas apgrozāmo līdzekļu sastāvā III iedaļā “Debitori”. Gada pārskatu likuma 17.panta otrajā daļā noteikts, ka katram debitoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma. Savukārt atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai daļai debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Debitoru parādu atlikumi bilancē jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), tas attiecīgi jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai jāiekļauj zaudējumos. Turklāt Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 8.punktā noteikts, ka sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Tādējādi, ievērojot Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto, iesniegumā norādītās avansa maksājuma summas, kas saskaņā ar līgumu veiktas par pamatlīdzekļu iegādi un atbilstoši Gada pārskatu likuma 10.panta noteiktās bilances shēmai iegrāmatotas ilgtermiņa ieguldījumu postenī “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem”, pēc ekonomiskās būtības ir ilgtermiņa debitora parāds un uz to attiecas Gada pārskatu likuma 37.panta prasības. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja (turpmāk arī – maksātājs) – rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības – apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Koeficientu 1,5 nepiemēro ziedojumu summām, kuras ziedotas šā likuma 20.¹pantā minētajām institūcijām un, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, nav ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, kā arī ziedojuma saņēmējs neveic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 6.punktā ir noteikts, ka nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7. un 9.¹pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās). Ņemot vērā, ka iesniegumā norādītās avansa maksājuma summas, kuras Iesniedzējs Latvijas investīciju un attīstības aģentūras projekta “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” ietvaros saskaņā ar līgumu samaksājis Itālijas uzņēmumam par iekārtas iegādi, pēc ekonomiskās būtības ir ilgtermiņa debitora parāds, tad līguma neizpildes gadījumā, iekļaujot izdevumos neatgūtās avansa maksājuma summas, Iesniedzējam atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 6.punktam par izdevumos iekļautajām summām ir jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. Par 3.jautājumu VID paskaidro": Gada pārskatu likuma 4.panta 2.¹daļas 2.punktā un 4.punktā noteikts, ka Ministru kabinets šā likuma piemērošanai nosaka kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus, kā arī uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 33.punktā noteikts, ka ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē. Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteikts, ka gada pārskata posteņu novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, iekļaujot pārskatā tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu. Saskaņā ar Ministru kabineta 21.jūnija noteikumu Nr.488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 107.punktu iespējamos aktīvus, kas varētu rasties saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu (piemēram, noslēgtu nodomu līgumu vai iespējas līgumu), nedrīkst iekļaut bilancē. Ja paredzams, ka no iespējamiem aktīviem sabiedrība nākotnē saņems saimnieciskos labumus, informāciju par tiem var sniegt vadības ziņojumā. Tādējādi, ievērojot Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteikto gada pārskata posteņu novērtēšanas principu, iesniegumā norādītā soda nauda 66 766,38 LVL, ko saskaņā ar līguma nosacījumiem Iesniedzējam ir tiesības pieprasīt no piegādātāja par līguma nosacījumu neizpildi, bet par kuru Iesniedzējs nav izrakstījis atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 7.panta prasībām noformētu attaisnojumu dokumentu, nav iekļaujama Iesniedzēja pārskata perioda bilancē.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Priekšnodokļa korekcija līguma laušanas gadījumā, ja veikta samaksa avansā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €