0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTieslietu padome izvērtējusi plānotos plašos grozījumus likumā "Par tiesu varu"

Tieslietu padome izvērtējusi plānotos plašos grozījumus likumā “Par tiesu varu”

Tieslietu padome atbalsta lielu daļu no paredzētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", taču vairāki grozījumi vai to ieviešanas mehānismi netika akceptēti, izskatot tos Tieslietu padomes 8.aprīļa un 22.aprīļa sēdēs.   Tiesu darba organizācija un lietu izskatīšanas procesu uzlabošana Tieslietu padome atbalsta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības ieviešanu tiesās, kas paredz katrā tiesā nosacīt lietu izskatīšanas termiņu standartu un tiesas priekšsēdētāja pārraudzību lietu izskatīšanas faktiskajiem termiņiem. Taču padome nepiekrīt, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam ar apgabaltiesas priekšsēdētāju jāsaskaņo tiesas darba plānu attiecīgajam gadam, norādot plānotās lietu izskatīšanas ilguma robežas, bet apgabaltiesas priekšsēdētājam ar tieslietu ministru jāsaskaņo lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā. Tieslietu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Tieslietu padome atbalsta lielu daļu no paredzētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", taču vairāki grozījumi vai to ieviešanas mehānismi netika akceptēti, izskatot tos Tieslietu padomes 8.aprīļa un 22.aprīļa sēdēs.   Tiesu darba organizācija un lietu izskatīšanas procesu uzlabošana Tieslietu padome atbalsta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības ieviešanu tiesās, kas paredz katrā tiesā nosacīt lietu izskatīšanas termiņu standartu un tiesas priekšsēdētāja pārraudzību lietu izskatīšanas faktiskajiem termiņiem. Taču padome nepiekrīt, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam ar apgabaltiesas priekšsēdētāju jāsaskaņo tiesas darba plānu attiecīgajam gadam, norādot plānotās lietu izskatīšanas ilguma robežas, bet apgabaltiesas priekšsēdētājam ar tieslietu ministru jāsaskaņo lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā. Tieslietu padome akceptē tiesas nolēmumu publicēšanu mājaslapā internetā un tiesas sēžu kalendāra veidošanu, iekļaujot tajā informāciju par zvērinātu advokātu un prokuroru darba grafiku un aizņemtību.   Tiesu priekšsēdētāju pilnvaru un atbildības palielināšana Likums tiek papildināts ar jauniem tiesu priekšsēdētāju pienākumiem. Paredzēts, ka tiesas priekšsēdētājs uzrauga tiesas darba organizāciju, veicina vienotu tiesu praksi tiesā, nodrošina tiesas darba atklātumu, uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā, veicina profesionālās ētikas normu ievērošanu tiesā. Tiesas priekšsēdētājam tiek dotas pilnvaras pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesnešu tiesvedībā esošajās lietās, pieprasīt tiesnesim paskaidrojumus par tiesneša darba organizācijas jautājumiem un dot rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei. Tieslietu padome neuzskata, ka tiesas priekšsēdētājam būtu jāveic lietu pārdale starp tiesnešiem, ja tiesnesis bez pamatota iemesla nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Tieslietu padome piekrīt izmaiņām izmeklēšanas tiesnešu darba organizācijā. Šos tiesnešus pienākumu pildīšanai nenorīkos rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs, kā līdz šim, bet apgabaltiesas priekšsēdētājs noteiks tās rajona (pilsētas) tiesas apgabaltiesas teritorijā, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, kā arī noteiks izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā. Likuma grozījumos paredzēts ierobežot tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, nosakot, ka viena un tā pati persona var būt par tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus pēc kārtas. Tieslietu padome neatbalsta šādus ierobežojumus, bet piekrīt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja viena pilnvaru termiņa ilgums tiek samazināts no līdzšinējiem septiņiem uz pieciem gadiem.   Lietu piekritības un strukturālās reformas Tieslietu padome atbalsta tā sauktās "tīrās" trīspakāpju tiesu sistēmas ieviešanu Latvijā, līdz ar to grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas nosacīs, ka rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance visām civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, bet apgabaltiesa tikai apelācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi. Attiecībā uz Augstāko tiesu Tieslietu padome principiāli atbalsta strukturālo reformu, kas paredz likvidēt Tiesu palātas un Augstākajā tiesā saglabāt tikai kasācija instanci, taču uzskata, ka likuma pamatpantos līdz palātu likvidācijai jāsaglabā esošo Augstākās tiesas struktūru, bet pārejas noteikumos jānorāda konkrēts datums, līdz kuram pastāvēs Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta. Turklāt Tieslietu padome atbalsta Civillietu tiesu palātas reorganizācijas termiņa saīsināšanu (bija paredzēts, ka palāta strādā līdz 2018.gada 31.decembrim), vienlaikus vēršot uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt atbilstošu un savlaicīgu normatīvo regulējumu šai reformai. Saistībā ar Augstāko tiesu vēl viens principiāls priekšlikums - likumprojektā paredzēts jaunās Augstākās tiesas trīs kasācijas instances struktūrvienības saukt par departamentiem, atsakoties no Senāta vārda, taču Tieslietu padome uzskata, ka vēsturiskais Senāta nosaukums jāsaglabā, tādēļ rosina aizstāt likumprojektā minēto vārdu "departaments" ar vārdu "Senāts".