BJP RAKSTI

Rakstā ir sniegts ieskats aktuālākajos Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana Senāta 2022. gada 25. februāra lēmums lietā SKA–654/2022 Lietā tika izskatīts strīds saistībā ar nepamatoti lēta piedāvājuma pazīmēm vienā no iepirkuma priekšmeta izmaksu pozīcijām. Pretendentiem iepirkuma līguma izpildes gaitā citstarp jā­sniedz ceļa meteoroloģisko staciju datu sistēmas pakalpojums, un attiecīgi tiesa skatīja jautājumu, vai trešās personas (konkursa uzvarētāja) piedāvājumu minētajā izmaksu pozīcijā norādītās cenas dēļ pasūtītājam bija pamats vērtēt kā nepamatoti lētu. Kā norāda Senāts, nepamatots ir pieteicējas pieteikumā paustais uzskats, ka šīs lietas uzdevums ir kliedēt pieteicējas aizdomas, ka trešās personas finanšu piedāvājuma izmaksu pozīcijas cena ir nepamatoti zema, un šajā lietā ir pārbaudāms, vai pasūtītājs ir pareizi izmantojis tam piešķirto novērtējuma brīvību trešās personas finanšu piedāvājuma konkrētās pozīcijas šķietami nepamatoti lētas cenas izvērtēšanā. No trešās personas sniegtā skaidrojuma pasūtītājam izriet, ka attiecīgajā izmaksu pozīcijā ir iekļauta abonentmaksa sistēmas (programmnodrošinājuma) ražotājam, t.i., tiks nomāts serveris ar jau gatavu...

Publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti Latvijā ir nepieciešami, un ar pirmo Baltijā vērienīgāko Ķekavas apvedceļa izbūves projektu varam pamatoti lepoties. Šāda atziņa izskanēja PPP veltītajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) domnīcas Futurum Latvia organizētajā ekspertu diskusijā „Privātā un publiskā partnerība – glābšanas riņķis vai ekonomikas dzinējspēks?”. Kā norādījuši diskusijas rīkotāji, tās mērķis ir stiprināt PPP modeļa izmantošanu veselības, enerģētikas, izglītības, infrastruktūras attīstības, tūrisma, drošības un citās nozarēs līdz 2026. gadam un vēlāk, īstenojot valsts un pašvaldību projektus. Lai gan Publiskās un privātās partnerības likums ir stājies spēkā jau 2009. gada oktobrī, vairāk nekā desmit gadu neviens PPP projekts netika īstenots. Pirmais PPP līgums tika noslēgts pirms apmēram gada, kad Satiksmes ministrija un akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) vienojās ar akciju sabiedrību Ķekava ABT par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. Projekta summa ir 250 miljoni eiro, kuri 25 gadu laikā tiks samaksāti būvniekam, ekspertu diskusijā informēja Ritvars Timermanis,...

Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 5. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā SKC–820/2022 (C69335521) Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantā noteikts, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid–19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100% no mēnešalgas. Saskaņā ar Veselības ministrijas 2021. gada 29. aprīļa rīkojuma Nr. 114 „Par piemaksu piešķiršanu atbildīgo institūciju ārstniecības personām un pārējiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid–19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā” 7. punktu [..] darbiniekiem un ierēdņiem, kuri ir iesaistīti Covid–19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, noteikta...

Līdzīgi kā tas notika COVID–19 pandēmijas laikā, arī patlaban sāk aktualizēties jautājums par papīra rēķinu un preču pavaddokumentu aizvietošanu ar elektroniskiem. Ne tik daudz ērtuma, cik izmaksu mazināšanas dēļ. Elektroniskie rēķini nerada lielas grūtības, taču preču pavaddokumenti gan. Pat neesmu droša, kas rada lielākas problēmas – vai tas, ka saņēmēja paraksts tiek prasīts kā preču pavaddokumenta obligātais rekvizīts, lai pierādītu preču piegādes faktu, vai iestāžu normatīvo aktu interpretācija šajā jautājumā. Tādēļ vēlos runāt par vairākiem tiesas spriedumiem, kas nonāk pretrunā ar iestāžu tiesību aktu interpretāciju un pašreizējo praksi, kā arī izgaismo būtisku problēmu – esošais tiesiskais regulējums kavē elektronizāciju! Saņēmēja pašrocīgs paraksts kā obligāts rekvizīts? Veicot starptautiskos kravu pārvadājumus ar autotransportu vai gaisa kuģi, jānoformē autopārvadājuma pavadzīme (CMR) vai gaisa kravas pavadzīme. 1956. gada 19. maija Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR konvencija) 4. un 5. pantā noteikts, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi. Pavadzīmi noformē trijos eksemplāros, to paraksta...

Latvijā 2021. gadā kopā veikti 1439 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 66,7 milj. eiro nodokļos, nokavējuma naudā un soda naudā.1 Nodokļu risku pārvaldība, kas varētu būt daļa no uzņēmuma vispārējās biznesa stratēģijas un korporatīvās pārvaldības aspektiem, palīdz izvairīties no nevajadzīgām nodokļu izmaksām un saistītajām sekām, vienlaikus nodrošinot atbilstību nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajām normatīvo tiesību aktu prasībām. Tādējādi veiksmīgi tiek formulēta nostāja trešajām pusēm, piemēram, nodokļu administrācijai, investoriem, kā arī būtisks aspekts ir reputācijas jautājums sadarbības partneru un klientu acīs. Tāpēc ir svarīgi nodokļu risku pārvaldības jautājumiem pievērsties stratēģiski un tos, pirmkārt, apzināties un, otrkārt, sekmīgi un taktiski vadīt. Nodokļu risku pārvaldība Visbiežāk uzzināt par nodokļu riskiem uzņēmumā var, vienkārši pajautājot grāmatvedim vai finanšu direktoram, jo šīs personas noteikti zina, vai...

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Cilvēktiesību jomā pieņemts runāt par demokrātijā pastāvošām brīvībām, diskriminācijas aizliegumiem, minoritāšu tiesībām. Daudz retāk tiek uzsvērta sociālekonomisko cilvēktiesību joma. Taču arī tiesības uz pamatvajadzību nodrošināšanu, uz taisnīgu atlīdzību, uz kvalitatīvu veselības aprūpi ir starptautiski atzītas cilvēktiesības. Patlaban šo jomu aktualizē inflācija, apkures sezona energoresursu krīzē un citi iespējamie ekonomikas sarežģījumi. Par sociālekonomisko cilvēktiesību situāciju Latvijā izvaicājam tiesībsargu Juri Jansonu, Tiesībsarga biroja vadītāju. Kādi ir tiesībsarga darba izaicinājumi ekonomisko krīžu brīžos? Kā krīzes skar iedzīvotāju sociālekonomiskās tiesības, un vai jau vērojams, ka tās kļūst aktuālākas? Atbildot uz šo jautājumu, nepieciešama neliela atkāpe nesenajā vēsturē, kad vērsāmies Satversmes tiesā par vairāku sociālās tiesības regulējošu normatīvo aktu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Jau Valsts kontrole bija konstatējusi problēmas, un publiski pat izskanēja komentāri, ka šajā jomā valda haoss. Sākām ar garantēto minimālo ienākumu (GMI), jo šis regulējums bija visneskaidrākais un nejēdzīgākais, ko Satversmes tiesā spilgti apliecināja valsts puse ar liekulīgu, augstprātīgu, maldinošu,...

Ļoti bieži Rīgas šķīrējtiesa saņem jautājumus, kuri saistīti ar kreditoru lūgumu sniegt ieteikumus par soļiem, kuri veicami parāda piedziņas efektīva risinājuma saņemšanai. Nav ideālas receptes vai garantētas instrukcijas, kas sniegtu pilnīgi noteiktu rezultātu. Tomēr jāatzīst, ka praksē vairumā gadījumu, izpildot konkrētus soļus, kreditoram ir iespēja ne tikai atgūt parādu, bet arī noregulēt attiecības ar parādnieku. Turpmāk aprakstīti ieteicamie pasākumi, kas veicami, lai risinātu parāda atgūšanas jautājumu ar parādnieku. Parāda konstatēšana Pirms sākat jebkādu komunikāciju ar parādnieku, pārbaudiet esošo dokumentāciju, savstarpējās vienošanās. Veiciet parāda aprēķinu – cik ilgi kavēts parāds, kādā apjomā, kāda ir bijusi iepriekšējā komunikācija ar parādnieku, vai ir visa nepieciešamā dokumentācija, kura pierāda parādnieka saistības. Sakārtojiet sadarbības partneru un klientu lietas, lai jums būtu vieglāk izprast situāciju ar parādnieku un parāda piedziņas gaitā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija. Šķīrējtiesvedības praksē ir gadījumi, kad strīda risināšanas gaitā tiek noskaidrots, ka ir tikušas noslēgtas mutiskas vai rakstiskas vienošanās starp kreditora darbiniekiem (menedžeriem,...

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības. Nereti tam, lai šis dokuments būtu noformēts korekti, netiek pievērsta pietiekama vērība līdz brīdim, kad rodas domstarpības ar darbinieku un darba līguma atbilstība Darba likumam tiek izvērtēta tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Pirms norādu uz biežāk pieļautajām kļūdām, ar kurām saskaramies praksē, gribu atgādināt, ka darba līgums no citiem privāttiesiskiem līgumiem atšķiras ar to, ka ne viss, kam darbinieks būs piekritis, parakstot līgumu, būs spēkā. Proti, vēlos vērst lasītāja uzmanību uz Darba likuma 6. pantā noteikto darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošo noteikumu spēkā neesamības principu. Atbilstoši šim principam spēkā neesoši un nepiemērojami ir tādi darba līguma noteikumi, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, salīdzinot ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Turklāt darbinieka stāvokli pasliktinoši noteikumi nav piemērojami arī tad, ja darbinieks tos nav apstrīdējis. Ja radīsies strīdi, šādus noteikumus nepiemēros ne tiesa, ne Valsts darba inspekcija. Raksta...

Praksē ik pa brīdim rodas situācija, kad, panākuši uzvaru kādā civillietā par parāda piedziņu un saņēmuši spriedumu ar atzīmi par spēkā stāšanos, prasītāji tā arī netiek pie spriedumā piespriestās summas, jo izrādās, ka parādniekam (juridiskajai personai) nav palikusi manta, uz ko vērst piedziņu. Lai gan likumdevēja nodoms ir bijis visos gadījumos aprobežot kreditoru prasījumus ar parādnieka (kapitālsabiedrības) mantu, tomēr izņēmuma kārtā, pastāvot parādnieka mantas nepietiekamībai, kreditors tomēr ir tiesīgs vērsties arī pret personām, pret kurām pašam parādniekam ir prasījumi. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka būtiska loma šādam kreditoru interešu aizsardzības mehānismam ir situācijās, kad valdes loceklis ir vienlaikus arī sabiedrības dalībnieks. Proti, šādā situācijā saprātīgi nav sagaidāms, ka dalībnieku sapulce varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret tās valdes locekli, kā to paredz Komerclikuma 172. panta pirmā daļa. Taču prasības necelšana var kaitēt kreditoriem, jo sabiedrībai nodarītie zaudējumi visbiežāk nozīmē sabiedrības mantas faktisku samazināšanos, kā rezultātā sabiedrībai parasti rodas problēmas ar saistību izpildi1....

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Pamatojoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas MoneyVal novērtējumu,1 Latvijā ir paaugstināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski. Lai šos riskus mazinātu, valstī tiek īstenoti dažādi pasākumi, tai skaitā veicot grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” aizliegts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” noteikts fiziskajām personām skaidras naudas deklarēšanas pienākums, šķērsojot valsts iekšējo robežu ar summu 10 000 eiro apmērā vai vairāk. 2019. gada 3. aprīļa grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka aizliegumu izmantot skaidru naudu darījumos ar nekustamiem īpašumiem, stājušies spēkā 2019. gada 1. maijā. Likuma 30. pants ir papildināts ar 1.6 daļu...

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par strīdu par virsstundu apmaksu, ja strādāts ārpus nolīgtā nepilnā darba laika. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 13. janvāra Rīcības sēdes lēmums lietā SKC-284/2022 (C30714620). Senāts lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica svarīgu skaidrojumu attiecībā par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā, tāpēc lietas apstākļi tiks norādīti tikai tiktāl, cik tas attiecas uz darbinieka prasījumu par piemaksas par virsstundu darba piedziņu. Lietas apstākļi Puses darba līgumā vienojās, ka darbinieks tiek pieņemts darbā par taksometra vadītāju uz nepilnu darba laiku 3,5 stundas dienā, 21 darba dienu mēnesī. Līdz ar to strīda periodā puses vienojās par darbiniekam apmaksājamo darba laiku 73,5 stundas mēnesī, un darba devēja pienākums bija maksāt darbiniekam laika darba algu valsts noteiktās minimālās darba stundas apmērā par...

Patlaban nav iedomājama ikdiena bez globālā tīmekļa un tajā pieejamās informācijas. Atvērtie interneta avoti var sniegt ļoti daudz noderīgas informācijas. Svarīgi atcerēties, ka uzņēmums un tā attīstība ir atkarīga no darījumiem un to veiksmīga iznākuma. Tāpēc nereti saņemam jautājumus par to, kur meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri un vai šāda uzticama informācija ir atrodama arī interneta resursos. Nepieciešamība meklēt informāciju par potenciālo sadarbības partneri parasti rodas situācijās pirms darījuma uzsākšana ar jaunu sadarbības partneri, kad nezināt par tā reputāciju, tādēļ vēlaties nodrošināties, laikus noskaidrojot pieejamās ziņas. Tāpat var būt situācijas, kad vēlaties uzsākt jauna pakalpojuma sniegšanu vai paplašināt uzņēmuma darbību ārpus valsts un nepieciešams sadarbības partneris, bet nezināt, ar kuru no uzņēmumiem būtu vērts sadarboties, - arī šādos gadījumos tiek meklēta publiski pieejama informācija. Meklējot ziņas dažādos tīmeklī pieejamos resursos, nereti var gadīties sastapties ar iepriekš neapjaustiem zemūdens akmeņiem. Ja nepieciešams pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri...

Nodokļu piemērošana kriptovalūtu darījumiem ir jauna. Tās prakse vēl arvien mainās, parādās dažādas interpretācijas. Tomēr - kādi ir galvenie nodokļu piemērošanas pamatprincipi kriptovalūtu darījumiem? Direktīvā 2018/8431 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajās vadlīnijās „Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”. Proti, virtuālās valūtas ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Svarīgi, kā tā nav nauda, tas nav likumīgs maksāšanas līdzeklis. Kriptovalūta nav banknote, monēta vai elektroniskā nauda. Kriptovalūta nav arī finanšu instruments. Virtuālā valūta tiek dēvēta arī par kriptovalūtu. Turklāt pasaulē ir vairāk nekā 6000 to veidu. Populārākās ir bitkoini (Bitcoin), ēteri (Ethereum),...

Covid–19 infekcijas izraisītās pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi plaša, to droši vien turpināsim izjust arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Beidzoties valsts atbalsta programmām, uzņēmējus var sagaidīt dažādi riski, tostarp maksātnespēja, jo būs jāsāk veikt krīzes laikā atliktie maksājumi, tostarp iekavētie nodokļu maksājumi. Pamatotas bažas rada arī inflācija un energoresursu sadārdzinājums. Kā šis laiks ietekmējis juridisko pakalpojumu sniedzējus un viņu klientus, kā uzņēmumiem veiksmīgi atjaunot darbību pirmspandēmijas līmenī, par to saruna ar Agri Bitānu, Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošo partneri, zvērinātu advokātu. Ar ko jums asociējas šis laiks, kad valstī noslēdzas ārkārtējā situācija? Vai prognozējat, ka advokātu birojiem darba apjoms pieaugs vai, varbūt tieši pretēji, samazināsies? Patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā dzīvosim turpmāk. Domāju, ka daudz kas atgriezīsies iepriekšējā ritmā, bet daudz kas arī paliks kā pandēmijas laikā. Vispirms jau tas attiecas uz attālināto darbu. Gan mēs, gan arī daļa mūsu klientu jau pirms ārkārtējās situācijas bijām sākuši strādāt hibrīdrežīmā...