Nozīmīgākie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”

Saeimā steidzamības kārtībā šā gada 8. jūnijā otrajā un galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” (stājās spēkā 2023. gada 30. jūnijā), ar kuru likums, kas līdz šim grozīts 112 reizes, papildināts ar jaunām izmaiņām, kas paredz nosacīti jaunu nodokļu administrācijas pārbaudi. Tajā integrēti vairāki iepriekš noteiktie pārbaužu veidi, nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas regulējuma un esošā vienošanās līguma regulējuma izmaiņas. Grozījumi arī paredz atsevišķu nodokļu revīzijas (audita) regulējuma aspektu pārskatīšanu, kā arī nodokļu parāda piedziņas procesa un nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto summu dzēšanas nosacījumu pilnveidi, nodokļu (kontroles) rēķina izsniegšanas kārtību un citus būtiskus pilnveidojumus.

No likuma izslēdz strīdīgas normas

Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu Saeimā iesniedza jau 2022. gada 7. novembrī, un bija vairāki iemesli gan tā virzīšanai steidzamības kārtībā, gan arī tā nepieņemšanai līdz šā gada vasarai. Kā likumprojekta izskatīšanas gaitā pirmajā lasījumā šā gada 18. maijā referēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs: „Nepieņemot šo likumu, pastāv risks, ka Latvija var nesaņemt daļu no finansējuma, kas varētu būt 20 miljonu eiro apjomā.” Un, proti, lai no Eiropas Komisijas saņemtu kopējo maksājumu 438 miljonu eiro apmērā, Latvijai līdz šā gada 30. jūnijam bija jāizpilda atsevišķas tai noteiktas prasības, ar ko detalizētāk var iepazīties tostarp attiecīgās Saeimas sēdes stenogrammā.

Likumprojekts arī saturēja strīdīgas tiesību normas, par kuru izslēgšanu nācās vienoties (uz laiku), lai konceptuāli grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām” tomēr pieņemtu un tostarp saņemtu iepriekš minēto finansējumu. Proti, no likumprojekta tika izslēgta koncepcija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesībām veikt uzrēķinu tiem uzņēmējiem, kuru darbinieku darba samaksa mēnesī ir mazāka par 80% no atbilstošās profesijas mēneša vidējās darba samaksas vai vidējās stundas tarifa likmes nozarē valstī, vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits mēnesī ir mazāks par mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai, tostarp vēloties piemērot minēto kārtību uz pārbaudāmo taksācijas periodu, kas sākas ar 2023. gadu, un turpmākajiem taksācijas gadiem.

Praksē VID, neskatoties uz to, ka iepriekš minētā koncepcija nav ieguvusi tās vispārpieņemto tiesisko spēku, vēršas pie nodokļu maksātājiem ar lūgumu to ievērot jau patlaban un labprātīgi veikt papildu nodokļu nomaksu valsts budžetā, kā arī precizēt nodokļu deklarācijas, kas tehniskā valodā tiek apzīmēts ar to, ka uzņēmumā „pastāv aplokšņu algu risks”. Ar tā dēvēto aplokšņu algu risku savulaik tika nolemts cīnīties, papildinot Krimināllikumu. Ar 2016. gada 10. marta grozījumiem Krimināllikumā (stājās spēkā 2016. gada 7. aprīlī) likumā ieviesa 217.¹ pantu – par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Likumā „Par nodokļiem un nodevām” ietvertie jaunākie grozījumi nodokļu revīzijas (audita) tiesiskajā regulējumā ir veikti arīdzan saistībā ar Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2020–31–01 „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

Nodokļu pārbaužu veidu maiņa

Valsts kontrole pirmās revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1–35/2017 „Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” tika sniegts ieteikums Finanšu ministrijai sadarbībā ar VID pilnveidot normatīvo regulējumu nodokļu kontroles procesa efektivizēšanai, lai kontroles process būtu izsekojams ne tikai nodokļu administrācijai, bet jebkurai iesaistītajai un trešajai kvalificētajai pusei. Tāpat bija ieteikts, lai vienkāršais kontroles process, kad jāpārbauda atsevišķu normatīvo aktu ievērošana un atsevišķi grāmatvedības dokumenti, nepamatoti nepārtaptu par komplicētu pārbaudi, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu vai nodevu maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība. Attiecīgi ar grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” ietvertas izmaiņas nodokļu administrācijas pārbaudes procesa īstenošanā. 

Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāju nevajadzētu apgrūtināt ar dažādām VID pārbaudēm un visas nepieciešamās pārbaudes būtu īstenojamas vienas pārbaudes ietvaros, ar grozījumiem tiek paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole. Tajā būs integrēti līdz šim likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu), jo tā arī turpmāk tiek saglabāta kā atsevišķa pastāvīga VID pārbaude. Proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1. pants ir papildināts tostarp ar tā 37. punktu šādā redakcijā:

Jaunā pieeja nodokļu administrēšanā ietver trīs posmus:

• informācijas iegūšana riska analīzei un tālākām nodokļu administrēšanas darbībām – šajā posmā izmaiņas netiek plānotas un tas pamatā tiek īstenots ārpus konkrētās VID pārbaudes. Šajā posmā var tikt veiktas tādas nodokļu administrēšanas darbības kā novērošana un apsekošana (varēja tikt veikta arī tematiskās pārbaudes vai nodokļu revīzijas (audita) ietvaros). Kā piemēri informācijas iegūšanas posma ietvaram būtu: VID rīcībā esošās informācijas par nodokļu maksātāju izvērtēšana un analīze, tostarp no ārējiem avotiem, nodokļu maksātāja iesniegtās informācijas un dokumentu pārbaude, informācijas pieprasīšana, saimnieciskās darbības novērošana, kontrolpirkumu veikšana, preču paraugu ņemšana, virtuālie apmeklējumi, attālināti pieslēdzoties nodokļu maksātāja elektroniskā veidā glabātiem datiem un citi;
• nodokļu kontrole – jaunā VID pārbaude, kas ietvers šādus līdz jauno grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” spēkā stāšanās mirklim noteikto pārbaužu veidus: tematisko pārbaudi, datu atbilstības pārbaudi, nodokļu apmēra precizēšanu, ar nodokli apliekamā objekta precizēšanu. Nodokļu kontrole tiks veikta arī attiecībā uz muitas nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizības pārbaudi, taču tiktāl, ciktāl piemērošanas jautājumus neregulētu tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie tiesību akti;
• nodokļu revīzija (audits) – attiecībā uz šo pārbaudes veidu pēc iespējas aktualizēts likumā „Par nodokļiem un nodevām” lietotais formulējums „pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai”, konkretizēts noilguma termiņš šim pārbaudes viedam, kurā vienlaikus tiek pārbaudītas transfertcenas, paredzēts, ka nodokļu maksātāji šai pārbaudei tiek atlasīti, pamatojoties uz personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā u.c.

Nodokļu kontrole var noslēgties ar lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, proti, izmaiņas paredz secīgu pārbaužu īstenošanu. Turklāt, kā ir atzīts likumprojekta anotācijā, nodokļu kontrole būtībā ir plānota līdzīga nodokļu revīzijai (auditam). Ja iestādes iegūto faktu kopums ir pietiekams nodokļu rēķina izdošanai, vai, ja konstatēto pārkāpumu vai neatbilstību ir iespēja novērst pašam nodokļu maksātājam, VID var izvēlēties veikt nodokļu kontroli, savukārt, ja būs nepieciešama padziļināta informācijas iegūšana un plašāka faktu noskaidrošana (piemēram, iegūstot informāciju arī no trešajām personām, tajā skaitā, ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm), kā piemērotākā nodokļu administrācijas pārbaude var tikt noteikta nodokļu revīzija (audits).

Nodokļu maksātājam tiks nosūtīts paziņojums par nodokļu kontroles uzsākšanu, kur termiņā, kas nav garāks par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas, nodokļu maksātājs tiktu aicināts novērst VID konstatētās neatbilstības un pārkāpumus vai iesniegt paskaidrojumu ar savu viedokli, ar izņēmumu, kad nodokļu kontrole tiktu uzsākta bez paziņojuma, pamatojoties uz citas iestādes administratīvajā procesā pieņemtu lēmumu vai pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. 

Šajos gadījumos nodokļu kontrole tiks uzsākta ar brīdi, kad VID būs saņēmis no kompetentās iestādes informāciju par pārkāpumu (t.i., iestādes izdotu administratīvo aktu, kas nav apstrīdēts, vai pēc apstrīdēšanas ir atstāts spēkā) vai pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (kas nav apstrīdēts, vai pēc apstrīdēšanas iestādē ir atstāts spēkā). Šādos gadījumos nodokļu maksātājam tiks izdots nodokļu kontroles rēķins mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, nesūtot paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu. Ja nodokļu maksātājs ar VID nesadarbosies un nereaģēs uz paziņojumu, VID turpinās nodokļu kontroles procesu un tā ietvaros izdos nodokļu kontroles rēķinu, ar kuru aprēķinās papildu maksājumus budžetā.

Nodokļu kontroli varēs veikt triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes pārbaudi likumā noteiktajos gadījumos – piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Un VID divu mēnešu lakā ir jāpieņem lēmums attiecībā uz nodokļu kontroles rezultātiem ar iespēju to pagarināt uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no pārbaudes uzsākšanas dienas (paziņojuma nosūtīšanas un ar atšķirībām muitas tiesību jomā).

Nodokļu kontroles rēķins

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1. pants papildināts ar tā 38. punktu ar nodokļu kontroles rēķina skaidrojumu. Proti, nodokļu kontroles rēķins ir nodokļu kontroles rezultātā pieņemtais lēmums par budžetā maksājamo nodokli (nodevu), nokavējuma naudu vai soda naudu. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka nodokļu (kontroles) rēķins ir administratīvā akta (lēmuma) nosaukums, kuru VID pieņems nodokļu kontroles rezultātā, aprēķinot budžetā maksājamo nodokli, nokavējuma naudu vai soda naudu (kas piemērojama tikai ar nodokļiem apliekamā objekta precizēšanas gadījumos – sk. likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.³ daļu). 

Paredzēts, ka nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus būs pienākums iemaksāt budžetā 30 dienu laikā no nodokļu kontroles rēķina paziņošanas dienas, izņemot muitas nodokli, jo to nodokļu maksātājam būs pienākums samaksāt atbilstoši muitas normatīvajos aktos noteiktajam termiņam. Līdz šim atsevišķos nodokļu normatīvajos aktos bija noteikti atšķirīgi VID aprēķināto nodokļu samaksas termiņi. Nodokļu rēķinu izdod triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa. Savukārt, ja tiek pārbaudīta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze likumā noteiktajos gadījumos – nodokļu rēķinu izdod piecu gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa.

Tostarp ar jaunajiem grozījumiem veiktas izmaiņas saistībā ar nodokļu deklarāciju precizēšanu, nosakot, ka nodokļu maksātajam ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja (papildu aspektam, ja nav uzsākts vai veikts nodokļu audits) šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav izdots nodokļu kontroles rēķins, nav noslēgts vienošanās līgums, vai nodokļu kontrole izbeigta ar lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, jo tās rezultātā papildu nodokļu (nodevu) maksājumi budžetā netika noteikti. Piecu gadu termiņš iespējai precizēt nodokļu deklarācijas iespējams, ja deklarācijas labojums vai precizējums izriet no transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, vai arī tas saistīts ar nodokli, kuru ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi.

Grozījumi veikti arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta divpadsmitajā daļā, nosakot, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu kontroles rēķinā ietvertajam aprēķinam, tam pašam jāpierāda, ka tas nav pamatots. Šīs izmaiņas veiktas papildu minētā likuma 38. pantā noteiktajam, ka gadījumos, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina pats nodokļu maksātājs.

Vienošanās līguma noslēgšanas iespējamie uzlabojumi

Likumprojektā ietvertās izmaiņas attiecībā uz vienošanās līguma noslēgšanas iespēju ar nodokļu administrāciju (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41. pants) paredz iespēju noslēgt vienošanās līgumu nodokļu revīzijas (audita) laikā līdz lēmuma par attiecīgās pārbaudes rezultātiem pieņemšanai. Tiek paplašināts vienošanās līguma institūts, to attiecinot arī uz sākotnējo lēmumu pieņemšanas procesu, kura ietvaros VID un nodokļu maksātājs varēs vienoties minētās pārbaudes ietvaros par administratīvi tiesiskajām attiecībām, noslēdzot vienošanās līgumu, kā rezultātā tam tiktu atcelti:

1. 60% no nokavējuma naudas, kas aprēķināta par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un soda naudas, kas uzlikta par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs;
2. 60% no soda naudas, kas uzlikta par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Nodokļu kontroles laikā nodokļu maksātājam tiek dota iespēja noslēgt vienošanās līgumu līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai – tad nodokļu maksātājam atceļ 85% no nokavējuma naudas, kas aprēķināta par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz nodokļu kontroles uzsākšanas dienai. Šādā gadījumā rēķinu neizdod, bet to ietver vienošanās līgumā, kā arī tam var piemērot minētā likuma 26.¹ panta („Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums”) nosacījumus.

Ja vienošanās līgumu par nodokļu kontrolē aprēķinātajiem papildu maksājumiem noslēdz pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas, tad, noslēdzot vienošanās līgumu, atceļ:

1. 1) 75% no aprēķinātās nokavējuma naudas, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz nodokļu kontroles rēķina apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām;
2. 2) 55% no aprēķinātās nokavējuma naudas, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā (kamēr tiesvedība notiek pirmās instances tiesā), attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10% (45% otrās instances tiesā un 35% – kasācijas instances tiesā).

Ja vienošanās līgumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātā papildus noteiktajiem maksājumiem noslēdz pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas, tad, noslēdzot vienošanās līgumu:

1. no aprēķinātās nokavējuma naudas un soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar šā likuma 32. panta („Atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu”) ceturto vai piekto daļu vai saskaņā ar 32.⁴ pantu („Atkārtots nodokļu pārkāpums”) par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, vai saskaņā ar šā likuma 34. pantu („Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem”), atceļ: a) 50%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām,b) 30%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10%;
2. no aprēķinātās nokavējuma naudas un soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar šā likuma 32. panta septīto daļu par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, atceļ: a) soda naudu un 50% nokavējuma naudas, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, b) 30%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10%;
3. no soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar šā likuma 32. panta ceturto vai piekto daļu vai saskaņā ar 32.⁴ pantu par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar šā likuma 32. panta 5.¹ daļu, un soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 31. pantu („Atbildība par nodokļa bāzes samazināšanu un citiem likuma pārkāpumiem”), atceļ: a) 50%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, b) 30%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10%;
4. no soda naudas, kas uzlikta saskaņā ar šā likuma 32. panta septīto daļu par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, atceļ: a) 85%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz līdz lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, b) 65%, ja nodokļu maksātājs iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu iesniedz tiesvedības laikā, attiecīgi katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10%.

Nodokļu maksātājs noslēgtajā vienošanās līgumā samaksai noteiktos maksājumus budžetā samaksā gada laikā pēc tā noslēgšanas dienas, bet fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, – divu gadu laikā. Nodokļu maksātājs katru mēnesi samaksā proporcionālu daļu no vienošanās līgumā noteikto maksājumu summas šajā līgumā noteiktos maksājumu veikšanas termiņos. Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma noteikumus, vienošanās līgums zaudē spēku, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie maksājumi tiek piedzīti bezstrīda kārtībā.

Termiņa pagarinājumi – automatizēti 

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24. pants tostarp ir papildināts ar 9.² daļu, kurā ir noteiktas VID tiesības likumā noteiktajos gadījumos VID administrētajiem nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas maksājumiem piešķirt un atteikt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu ar VID informācijas sistēmas sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. 

Šāds automatizēti pieņemts lēmums ir derīgs bez VID amatpersonas paraksta. Lēmumā norāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, un tam jāietver informāciju par to, kā nodokļu maksātājs var saņemt skaidrojumu par lēmuma automatizēto pieņemšanu. Ar automatizēti pieņemtu lēmumu juridiskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos, savukārt fiziskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos vai maksājumos reizi divos mēnešos. 

Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nokavētos nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, VID, pirms tas atceļ automatizēti pieņemtu lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, par to informē nodokļu maksātāju. VID arī jāpublicē savā tīmekļvietnē informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu, tostarp par nodokļu maksātāja novērtējuma kritērijiem un lēmuma tiesiskajām un faktiskajām sekām.

Rīcība ar nodokļu pārmaksām 

Likumā ietvertās izmaiņas attiecībā uz nodokļu pārmaksas dzēšanu ir veiktas, lai izpildītu Valsts kontroles 2017. gada 15. septembra revīzijas ziņojuma Nr. 2.4.1–38– 2/2016 „Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem – valsts budžeta ieņēmumu daļa” ieteikumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministru izvērtēt nepieciešamību normatīvajos aktos noregulēt mirušo fizisko personu nodokļu pārmaksu dzēšanas un atprasīšanas noilguma termiņus, lai nodokļu pārmaksas tiktu dzēstas, ievērojot mirušo personu tiesisko mantinieku tiesības.

Ar grozījumiem papildinātas nodokļu maksātāja tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Proti, nodokļu maksātāja – fiziskās personas – nāves gadījumā minētās tiesības pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu trīs gadu laikā no mantojuma atklāšanās.

Tostarp nodokļu maksātājam ir tiesības pieprasīt budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad summa ir iemaksāta. Nodokļu maksātāja – fiziskās personas – nāves gadījumā minētās tiesības pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās.

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” tostarp paredz VID pienākumu dzēst valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas un vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summas, savukārt pašvaldībām dzēst pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos, kuros ieskaitāmi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas vai nepareizi iemaksāto maksājumu summas šādos gadījumos:

1. ja iestājies noilgums pārmaksāto nodokļu summu vai budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksāto maksājumu summu atmaksāšanai vai novirzīšanai kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai;
2. ja juridiskā persona beigusi pastāvēt un nav tās tiesību pārņēmēja vai ja fiziskā persona mirusi un triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās dienas mantinieks nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksātās summas atmaksu;
3. ja VID pieņēmis lēmumu atteikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu un minētais lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas Saeimā 3. lasījumā pieņemti 2023. gada 8. jūnijā, paredz jaunu publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga risinājumu no 2024. gada 1. janvāra, kas norādīs uz uzņēmuma piederību kādai no 5 šādiem reitinga kopējā novērtējuma vērtējumiem, kas būs redzams arī publiski (A – uzņēmumi ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi; B – uzņēmumi, kuriem ir nodokļu saistību izpildes riski vismaz vienā jomā (reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa) un kuriem ir jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji; C – uzņēmumi, kuri pārkāpumu dēļ ir izslēgti no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt to saimniecisko darbību; N – uzņēmumi, kuri neveic aktīvu saimniecisko darbību, t.i., nerada apmaksātas darbavietas un attiecīgi nemaksā nodokļus; J – pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrētie uzņēmumi). 

Detalizētu nodokļu nomaksas disciplīnu par sevi varēs redzēt attiecīgie likuma subjekti to EDS profilā (komercsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu filiāles, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, ja tie sastāda gada pārskatu, un citi līdzvērtīgi tiesību subjekti).

No Padziļinātās sadarbības programmas, kurā patlaban ir 75 zelta līmeņa dalībnieki, 376 sudraba līmeņa dalībnieki un 5386 bronzas līmeņa dalībnieki, ar jaunā nodokļu maksātāju reitinga risinājuma ieviešanu ir paredzēts atteikties. Ņemot vērā, ka no 2024. gada 1. janvāra no likuma tiek izslēgts 7.¹ pants, attiecīgi spēku zaudēs Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 748 „Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi” un tiks veikti grozījumi citos saistītos normatīvajos tiesību aktos.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.