TIESĪBAS

Ministru kabinets 12.augustā apstiprināja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija noteikumos Nr.609 "Noteikumi par advokāta eksāmena maksu"" , ar ko noteica, ka turpmāk advokāta eksāmena maksa būs 100 eiro gadījumā, ja pretendents strādā par zvērināta advokāta palīgu, un 285 eiro – pārējiem pretendentiem, kas vēlas kārtot advokāta eksāmenu. Kā teikts grozījumu anotācijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija vērsusies Tieslietu ministrijā ar ierosinājumu paaugstināt advokāta eksāmena maksu. Ierosinājums tika pamatots ar to, ka kopš 2011.gada ir būtiski samazinājies zvērinātu advokātu pretendentu skaits, līdz ar ko samazinājušās pretendentu iemaksas par zvērināta advokāta eksāmena kārtošanu. Tas savukārt nozīmē to, ka pie maza zvērinātu advokātu pretendentu skaita nav iespējams segt advokāta eksāmena izmaksas, ko galvenokārt veido desmit komisijas locekļu atlīdzība un administrēšanas izmaksas. Tāpat šie noteikumi nav pārskatīti pēc būtības kopš to spēkā stāšanās dienas 2004.gada 24.jūlijā, proti, gandrīz desmit gadus. Tieslietu ministrijā konstatēts, ka nav samērīgi piemērot augstu eksāmena maksu pretendentiem, jo pretendentam tomēr...

Personas, kuras turpinās veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, varēs saukt pie kriminālatbildības. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 13.augustā, atbalstītais priekšlikums grozījumiem Krimināllikumā. Komisijas deputāti šo likumprojektu atbalstīja otrajā lasījumā. "Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmums un smiedamies maksā salīdzinoši niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu apturēšanas nepildīšanu, veicot trešās grupas būves būvdarbus vai būvdarbus daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā bez būvatļaujas, ja tāda attiecīgo darbu veikšanai bija nepieciešama, vai pirms tam, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par nosacījumu izpildi. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas...

Alternatīvo strīdu risināšana ir iespēja gan patērētājiem, gan tirgotājiem risināt strīdus, iesaistot ārpustiesas struktūras, piemēram, samierinātājs, mediators, un citas personas, kas saved kopā puses, lai palīdzētu rast risinājumu. Šo strīdu risināšanas veidu patērētājs var izmantot, ja ir radusies problēma ar iegādāto preci, vai saņemto pakalpojumu, bet uzņēmējam ir savi argumenti, kāpēc nepiekrīt apmierināt patērētāja prasījumu. Vai, piemēram, alternatīvo strīdu risināšana var noderēt gadījumā, ja uzņēmējs, kurš saņēmis patērētāja sūdzību par preci vai pakalpojuma kvalitāti, un sarunas nav bijušas veiksmīgas, u.tml. Lai gan Eiropas Savienībā (ES) ir pieņemti divi tiesību akti, t.i. direktīva par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu un regula par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu tiešsaistē, tomēr pastāv virkne faktoru (kapacitātes trūkums, finansiālie, institucionālie u.c.), kas kavē ieviest alternatīvo strīdu risināšanu Latvijā. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jānodrošina direktīvā 2013/11/ES noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos līdz 2015.gada 9.jūlijam. Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija jau 2012.gadā izveidoja sertificētu mediatoru tīklu, kura kontaktpersonas atrodas...

Nacionālajām konkurences uzraudzības iestādēm jābūt neatkarīgām, lai tās spētu efektīvi piemērot Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību normatīvos aktus. Tā Eiropas Komisija (EK) uzsvērusi publicētajā ziņojumā, kurā sniegts ieskats par sasniegto aizvadīto desmit gadu laikā, kopš stājās spēkā Regula 1/2003. Regula 1/2003 paredzēja būtiskas izmaiņas ES konkurences tiesību piemērošanā. Proti, ES dalībvalstu konkurences iestādes ir tiesīgas izskatīt lietas un piemērot sodus par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102.panta pārkāpumiem. Balstoties uz līdzšinējo pieredzi desmit gadu garumā, EK ziņojumā izvirza vairākas prioritārās jomas, kurām nākotnē plāno pievērst papildu uzmanību. EK ziņojumā īpaši izcēlusi nacionālo konkurences uzraudzības iestāžu neatkarību, kas ir būtiska, lai iestāde spētu efektīvi piemērot ES konkurences tiesību normatīvos aktus. Vienlaikus EK norāda uz nepieciešamību konkurences iestādes nodrošināt ar tām nepieciešamajiem resursiem sekmīgas konkurences politikas īstenošanai. Eiropas Komisijas Viceprezidents konkurences politikas jautājumos Hoakins Almunja (Joaquín Almunia): „Ir laiks balstīties uz pēdējās dekādes sasniegumiem un pārliecināties, ka nacionālās konkurences iestādes ir patiesi...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) no šī gada 18.jūnija rīkoto organizēto masu pasākumu vietās: Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jēkabpilī, Salacgrīvā, Kuldīgā, Saulkrastos, Siguldā, Ogrē, Valkā, Saldū un Daugavpils novadā veicis kopskaitā 40 kontroles pasākumus. Veicot pārbaudes izklaides pasākumu un masu pasākumu vietās tika pārbaudīts, vai, saņemot samaksu par izklaides pasākuma apmeklējumu, apmeklētājiem tiek izsniegtas VID reģistrētas biļetes. Kopskaitā veiktas 10 pārbaudes, kuru laikā pārkāpumi konstatēti piecos gadījumos - vienā gadījumā pasākuma apmeklētājiem tika realizētas ieejas biļetes, kuras nav reģistrētas VID; vienā gadījumā saņemot samaksu par ieeju pasākumā, biļete vai cits darījumu apliecinošs dokuments pasākuma apmeklētājam netika izsniegts; vienā gadījumā tika konstatēts naudas iztrūkums par jau realizētām ieejas biļetēm. Tāpat tika konstatēts, ka biļešu realizācijā tiek iesaistītas brīvprātīgās personas, kā arī biļetes realizēja persona, par kuru VID savlaicīgi nav sniegtas ziņas. Tāpat veicot pārbaudes organizēto masu pasākumu vietās īpaša uzmanība tika pievērsta pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām,...

Šī gada 14.jūlijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt biedrību "Auto Asociācija" par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu. Biedrībai piemērots naudas sods 10 429,92 eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. KP lēmumā konstatēja, ka biedrības "Auto Asociācija" biedri - lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā - asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli. "Auto Asociācijas" biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu. Biedrība "Auto Asociācija" apspriestos komerciālos noteikumus par automašīnu servisu un apkopi saskaņojusi arī ar Latvijas Līzinga devēju asociāciju (LDDA), vienojoties par būtiskiem līzinga darījumu pamata noteikumiem. Proti, ka operatīvā līzinga gadījumā automašīnas tehniskās apkopes un remontus iespējams veikt tikai attiecīgo automašīnu marku pilnvaroto pārstāvju servisos. Šāda vienošanās samazina neatkarīgo servisu...

Ar tieslietu ministra pienākumu izpildītāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra R.Naudiņa 2014. gada 7.augusta lēmumu no amata atcelta zvērināta tiesu izpildītāja A.Geslere. Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija 2014.gada 23.jūlija sēdē izskatīja tieslietu ministres pienākumu izpildītāja labklājības ministra U. Auguļa 2014.gada 9.jūlijā ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju A.Gesleri. 2014.gada 28.jūlijā disciplinārlietu komisija pieņēma lēmumu, kurā konstatēts, ka zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpusi virkni tiesību normu. Pieļautie pārkāpumi izpaudās A. Geslerei nenododot citai tiesu izpildītājai vismaz 59 izpildu lietas, bet vairāk kā 500 nodotās izpildu lietas nereģistrējot lietvedības sistēmā, nesastādot aprēķinus izpildu lietās, kurās saņemta atlīdzība, neizsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, lai gan periodisko maksājumu parāda piedziņa pabeigta, nereģistrējot saņemtos dokumentus, nesakārtojot atsevišķas izpildu lietas katram saņemtajam izpildu dokumentam, kā arī atrodoties prombūtnē bez tiesiska pamata. Tāpat A. Geslere pieļāvusi pārkāpumus depozītu summu uzskaitē. Ņemot vērā pieļauto disciplināro pārkāpumu kopējo raksturu un smagumu, pašas zvērinātas tiesu izpildītājas sniegtos paskaidrojumus, disciplinārlietu komisija, uzskatot, ka minētie...

Šā gada 18.jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, kas nosaka mediācijas tiesisko regulējumu. Savukārt 5.augustā Ministru kabinets apstiprināja Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtību, kas nosaka to, kā pieteikties mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, tā saturu un maksu, kā arī mediatora sertifikāta paraugu. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju ir izstrādājusi INFOGRAFIKU par mediācijas procesu. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošas puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesā.

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Eiropas Banku Iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI)) atgādina ES bankām un apdrošināšanas sabiedrībām par viņu pienākumiem ievērot patērētāju tiesību aizsardzības prasības veicot savu produktu izvietošanu (tā saucamo "self-placement"), t.i. piedāvājot klientiem finanšu instrumentus, ko tās vai to grupu uzņēmumi ir emitējuši ar mērķi izpildīt prudenciālas prasības (par kapitāla pietiekamību, aktīvu kvalitāti utt.). Tas varētu būt, piemēram, pašu banku obligāciju, vai subordinēto obligāciju izplatīšana, grupas pārvaldīto ieguldījumu fondu, t.sk. slēgto fondu, izplatīšana, saistītas kompānijas apdrošināšanas produktu un pensiju plāna izplatīšana utt. Eiropas uzraudzības iestādes vērsušas uzmanību, ka izplatot savus produktus, pirmkārt jāņem vērā klienta, nevis pašas iestādes vai grupas intereses, lai netiktu pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības prasības. Vairāk par to – EBI, EVTI un EAAPI paziņojumos: http://www.eba.europa.eu/-/the-joint-committee-of-the-esas-reminds-financial-institutions-of-their-responsibilities-when-placing-their-own-financial-products-with-consumers http://www.esma.europa.eu/news/Joint-Committee-ESAs-reminds-financial-institutions-their-responsibilities-when-placing-their-o?t=326&o=home https://eiopa.europa.eu/fileadmin/tx_dam/files/pressreleases/2014-07-31_Joint_Committee_note_on_self_placement.pdf

Enerģiju patērējošie produkti veido lielu daļu no dabas resursu un enerģijas patēriņa. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir pakāpeniski un efektīvi jāsamazina šādu produktu negatīvā ietekme uz vidi. Ņemot vērā, ka patērētājiem sniegtā informācija ieņem nozīmīgu lomu tirgū, Eiropas Savienībā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19.maija Direktīva 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm. Direktīvas mērķis ir nodrošināt patērētājus ar standartizētu informāciju par produktu enerģijas patēriņu un citu nozīmīgu resursu patēriņu, tādējādi uzlabojot patērētāju spēju pieņemt pārdomātus lēmumus. Konkrētas marķējuma prasības katrai atsevišķai produktu grupai nosaka Eiropas Komisijas regulas. Marķējuma galvenais enerogefektivitātes rādītājs ir A-G klašu skala zaļā, dzeltenā un sarkanā krāsā (ko noteiktos gadījumos var aizstāt ar A+, A++ un A+++ klasi). Mūsdienās enerģiju patērējošu produktu pārdošana internetā kļūst populārāka un aizņem aizvien lielāku tirgus daļu. Līdz ar to 2014. gada 6.jūnijā stājušās spēkā piemērojamās prasības...

Ministru kabinets otrdien, 5.augustā, izskatīja informatīvo ziņojumu par tiesu darbības teritoriju izmaiņām, ar ko plānots līdzšinējo piecu līdz desmit rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā ieviest vienu rajona (pilsētas) tiesu ar vairākiem tiesu namiem līdzšinējo tiesu vietā. Kā teikts informatīvajā ziņojumā, tiesu darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai būtu nepieciešams pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu. Tādā veidā līdzšinējās tiesas tiktu pārveidotas par tiesu namiem. Tiesu namu ideja tiek īstenota juridiski, bet ne fiziski, ar to izprotot, ka tiesu ēkas un tiesnešu skaitu neplāno likvidēt. Ievērojot, ka reģionos esošā infrastruktūra šobrīd nav attīstīta tik lielā mērā, lai nodrošinātu, ka tiesu namu reformu var ieviest visā Latvijas teritorijā vienlaicīgi, atzīts, ka apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski, proti, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā. Apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošanu juridiski, pārveidojot...

Ministru kabinets otrdien, 5. augustā izskatīja informatīvo ziņojumu par Augstākās tiesas (turpmāk - AT) Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās. Kā teikts ziņojumā, AT Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim, jo pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp AT, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, nosakot, ka pēc reformas pabeigšanas visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – AT. Kā izriet no AT sniegtās informācijas, tad AT Krimināllietu tiesu palātas lietvedībā uz šo brīdi ir aptuveni 30 krimināllietas, kuru izskatīšana noteikta pamatā septembrī un oktobrī. Statistikas dati liecina, ka ir pamats pieņemt, ka uz šo brīdi AT Krimināllietu tiesu palātā esošo lietu izskatīšana varētu tikt pabeigta līdz šī gada beigām, kad darbu beidz Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. Jānorāda, ka lielākais potenciāli iespējamais risks saistāms ar tām krimināllietām, kurās jau...

Otrdien, 5.augustā, Ministru kabinets apstiprināja Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtību, kas nosaka to, kā pieteikties mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, tā saturu un maksu, kā arī mediatora sertifikāta paraugu. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību, mēģina rast konstruktīvu strīda risinājumu. Kā teikts noteikumu anotācijā, tiesas ieteikta mediācija sāksies no 2015.gada 1.janvāra. Tiesai, iesakot mediatoru lietas dalībniekiem, ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi novadīt mediācijas procesu, veicinot domstarpību risināšanu, tādēļ nepieciešama mediatoru sertifikācija un atestācija. Šodien pieņemtie noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, kura vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, piesakās mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, sertifikācijas pārbaudījuma, kā arī atestācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību, sertificēta mediatora sertifikāta paraugu. Noteikumi paredzēs, ka sertifikācijas pārbaudījuma maksa ir 205 eiro, savukārt atestācijas – 51 eiro.

Otrdien, 5. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005. gada 20. septembra noteikumos Nr. 725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”, kas nosaka papildu prasības uztura bagātinātāju reklāmas un izplatīšanas jomā, tādējādi nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu. Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk, reklamējot uztura bagātinātāju, reklāmā būs jānorāda, ka reklamējamais pārtikas produkts ir „Uztura bagātinātājs”. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz iekļaut prasību, ka uztura bagātinātāju ražotājam vai izplatītājam tirdzniecības vieta ir jānodrošina ar informāciju par produktiem, ko tas izplata, lai pārdevējs varētu sniegt arī atbilstošu informāciju patērētājam. Šādu prasību ir nepieciešams ieviest, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību un skaidru patērētāja informētību uztura bagātinātāju iegādē. Praksē ir sastopami gadījumi, kad tiek reklamēts uztura bagātinātājs, bet reklāmā netiek iekļauts produkta tirdzniecības nosaukums „Uztura bagātinātājs”. Piemēram, tiek reklamēti vitamīni, bet reklāmā netiek iekļauta norāde vai...

Konkurences padome jūlijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Balticovo", ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" paziņoto vienošanos. Vienošanās veicinās konkurenci brīvas turēšanas apstākļos iegūto vistu olu tirgū un palielinās izvēles iespējas patērētājiem. KP lēmumā secina, ka sadarbības rezultātā palielināsies visu vienošanās iesaistīto uzņēmumu konkurētspēja, tiks sekmēta konkrēto preču izplatība un ražošanas attīstība. Tāpat vienošanās rezultātā palielināsies patērētāju izvēles iespējas. Lai palielinātu realizējamo brīvas turēšanas apstākļos iegūtu vistu olu skaitu, vienošanās paredz, ka AS "Balticovo" izaudzēs un sadarbības partneriem - ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" - pārdos dējējvistu jaunputnus un dējējvistu barību. Tāpat AS "Balticovo" nodrošinās šo putnu veterināro aprūpi, saražoto olu šķirošanu, iepakošanu, pārstrādi produktos un izplatīšanu, kā arī neproduktīvo putnu nodošanu kautuvēm. Saskaņā ar vienošanos ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" brīvās turēšanas apstākļos iegūtās vistu olas tiks pārdotas AS "Balticovo" tālākai izplatīšanai Latvijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas tirgos. Tomēr vienošanās neierobežo ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" iespējas savu produkciju pārdot...