TIESĪBAS

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir veicis pārbaudi pēc 6. septembrī notikušā negadījuma, kad būtiski sasvērās Siguldas gaisa trošu vagoniņš, un apturējis vagoniņa darbību, pieprasot ārpuskārtas tehnisko pārbaudi. Par vagoniņa darbības atjaunošanu PTAC lems, izvērtējot ārpuskārtas pārbaudes rezultātus, kā arī lietas materiālus. PTAC šo gadījumu klasificē kā bīstamās iekārtas avāriju, pēc kuras iekārtu nedrīkstēja darbināt, nepaziņojot PTAC un nesagaidot izmeklēšanas rezultātus. Pirmdien PTAC veiktajā pārbaudē konstatēts, ka negadījums ar gaisa trošu ceļa vagoniņu notika, nefunkcionējot iekārtas drošības ierīcei, kura nepieļauj vagoniņa kustību, ieejot piestātnē tālāk par paredzēto drošības atzīmi. Iepriekšminētajā situācijā drošības ierīces atteice uzskatāma par daļēju bīstamās iekārtas bojājumu un līdz ar to notikušais gadījums, kura rezultātā bīstami sasvērās vagoniņš, kurā atradās 12 pasažieri, kvalificējams kā bīstamās iekārtas avārija, kā to nosaka Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumu Nr.535 “Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība” 2.punkts: “Bīstamās iekārtas avārija ir gadījums, kas saistīts ar pēkšņu...

Ceturtdien, 11.septembrī, Saeima atbalstīja grozījumu Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (Statūti) apstiprināšanu, kas paredz Latvijas pievienošanos pārējām dalībvalstīm attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu un trīs kara noziegumu veidiem. Pieņemot grozījumus attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu, Statūtu dalībvalstis vienojas, ka Romas Starptautiskā krimināltiesa (Starptautiskā Krimināltiesa) īstenos savas pilnvaras pār agresijas noziegumu. Šobrīd minētos grozījumus attiecībā uz agresijas noziegumu ir ratificējušas piecpadsmit Statūtu dalībvalstis, ieskaitot tādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kā Igaunija, Austrija, Beļģija un Vācija. Statūtos termins "agresijas noziegums" nozīmē tāda agresijas akta plānošanu, gatavošanu, uzsākšanu vai izpildi, kas pēc sava rakstura, smaguma un mēroga ir nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums - ko veic persona, kuras stāvoklis tai rada iespēju efektīvi kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību. Tāpat grozījumi paredz papildināt Statūtus ar trīs jauniem kara noziegumu veidiem, kas attiecas uz iekšējiem bruņotiem konfliktiem. 2015.gada 1.janvārī Latvija kļūs par prezidējošo valsti ES Padomē, kur viens no Latvijas...

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) vērš uzmanību uz to, ka 2013.gada 25.jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.278 ar sekojošu saturu: "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā 1. Pamatojoties uz Darba likuma 133.panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no piektdienas, 2014.gada 2.maija, uz sestdienu, 2014.gada 10.maiju, un darba dienu no pirmdienas, 2014.gada 17.novembra, uz sestdienu, 2014.gada 22.novembri. 2. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šā rīkojuma 1.punktu." Tomēr atsevišķas tiesas ignorēja valdības rīkojumu un nozīmēja sēdes 2014.gada 17.novembrī, kas ir brīvdiena. Nevienam nevar aizliegt nākt un strādāt brīvajā laikā. Taču nolikt tiesas sēdes brīvdienā, nozīmē ignorēt tiesu un citu iestāžu darbinieku tiesības pilnvērtīgi atpūsties un precīzi izpildīt valdības rīkojumu. Tādējādi brīvdienā (2014.g. 17.novembrī) būs jānodarbina tiesu apsardze, Valsts policijas konvojs, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, tiesas kanceleja, tiesas sēžu sekretāri, tiesnešu palīgi, tulki, advokāti,...

Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Šķīrējtiesu likumu, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam. Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori. Jaunais likums nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība. Pastāvīgajā šķīrējtiesā būs ne mazāk kā 10 šķīrējtiesneši. Pastāvīgajai šķīrējtiesai jābūt nodrošinātai atsevišķām, šķīrējtiesas darbībai piemērotām telpām, lietvedībai un apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, kā arī jāuztur interneta mājas lapa. Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju izveidot...

Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ieviešot izmaiņas prasījuma nodrošinājuma regulējumā. Izmaiņas deputāti rosinājuši, lai novērstu gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai, kas iespējami, atsevišķām tiesām negodprātīgi piemērojot Civilprocesa likumā iekļauto prasījuma nodrošinājuma regulējumu, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Šis lēmums nenāk viegli, jo esam spiesti likumu papildināt ar ābeces patiesībām, kas juristiem būtu jāapgūst pirmajā kursā. Taču esam patiesi noraizējušies par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas gadījumiem, kā arī tiesu lēmumiem, kas faktiski paralizē uzņēmumu darbu. Nevaram ietekmēt tiesu lēmumus, taču darīsim visu, lai samazinātu iespējas negodprātīgai likumu interpretācijai,” norāda komisijas vadītāja. Reaģējot uz likuma garam neatbilstošu Civilprocesa likuma normu interpretāciju atsevišķās tiesās, pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas likumā vēlreiz nostiprināti tiesas spriešanas pamatprincipi situācijās, kad tiesa vai tiesnesis lemj par prasības nodrošināšanu civilprocesā, piemēram, atbildētāja bankas kontu apķīlāšanu, informē I.Čepāne. Likumā uzsvērts, ka šādās lietās jāvērtē prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, kā...

Turpmāk autovadītājiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, lai strādātu autopārvadājumu uzņēmumā Latvijā, auto vadīšanas profesionālo iemaņu apliecināšanai tiks izsniegta vadītāja kvalifikācijas karte. Tas nozīmē, ka šiem autovadītājiem pēc darba atļaujas saņemšanas vairs nebūs jāmaina savas trešajās valstīs iegūtās vadītāja apliecības pret Latvijas vadītāja apliecībām. Tā vietā viņiem tiks izsniegts atsevišķs dokuments – kvalifikācijas karte, kas apliecinās viņu profesionālo kvalifikāciju. Tās maksimālais derīguma termiņš būs pieci gadi. Tādējādi tiktu samazināts ar šo transportlīdzekļu vadītāju piesaistīšanu saistītais administratīvais slogs, kā arī atvieglota autopārvadājumu uzņēmumu darbība ārvalstīs. Pašlaik, lai kompensētu transportlīdzekļu vadītāju trūkumu kravu un pasažieru pārvadājumu nozarē, uzņēmumi arvien plašāk piesaista transportlīdzekļu vadītājus, kas nav ES pilsoņi. Turklāt, šie vadītāji pārsvarā veic pārvadājumus uz trešajām valstīm un bieži vien sastopas ar neizpratni no kontrolējošo institūciju puses attiecībā uz to, kāpēc viņiem, kā trešo valstu pilsoņiem, ir Latvijas vadītāja apliecība. Jauno kārtību paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos „Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas...

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aizvadītajā nedēļā Jelgavā, Zemgales apgabaltiesā, tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai apspriestu aktualitātes saistībā ar tiesu efektivizāciju. Tieslietu ministrs Zemgales tiesu apgabala tiesu priekšsēdētājus informēja par tiesu palātu darba izbeigšanu, tiesu darbības teritoriju pārskatīšanu, grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, kā arī apsprieda praksi, kas izveidojusies, piemērojot Civilprocesa likumā paredzēto iespēju nodot lietu citai tiesai, ja šādi iespējams nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu. Civilprocesa likuma grozījums no šī gada sākuma rada iespēju panākt lietu ātrāku izskatīšanu, tā mazinot sabiedrības neapmierinātību ar tiesvedības ilgajiem termiņiem. Tomēr rūpīgi analizējot līdzšinējo lietu pārdales praksi un uzklausot tiesnešu viedokļus Rīgas un reģionu tiesās, ir konstatēti vairāki jautājumi, kuros prakse un normas izpratne atšķiras. Ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka lietu nodošana tiesas noslodzes samazināšanas nolūkā nav pieļaujama, ja tā rezultātā netiek panākta lietas ātrāka izskatīšana, proti, ja lieta tiek izskatīta aptuveni tajā pašā laikā vai pat vēlāk nekā sākotnēji ticis plānots. Lai vienotos...

No 213 Uzņēmumu reģistrā reģistrētām šķīrējtiesām 88 šķīrējtiesas nav izpildījušas likumā noteiktās prasības un arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas Civillikuma jaunajam regulējumam atbilstošus reglamenta grozījumus. Līdz ar to 88 šķīrējtiesas no Uzņēmumu reģistra ir izslēgtas. Uzņēmumu reģistrs vēlas vērst sabiedrības uzmanību šīm šķīrējtiesu saraksta izmaiņām. Civilprocesa likums paredz, ka gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, kura ir izslēgta no reģistra, pusēm ir jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds ir izskatāms rajona (pilsētas) tiesā. Tādējādi aicinām visus, kuriem pastāv vienošanās par civiltiesiskā strīda izšķiršanu kādā no šķīrējtiesām, pārliecināties, vai šī šķīrējtiesa nav izslēgta no šķīrējtiesu reģistra. Aktualizētais saraksts ar šķīrējtiesām, kuras nav izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra un ir tiesīgas darboties, ir pieejams Uzņēmumu reģistra mājaslapā, sadaļā UR reģistri. Saskaņā ar Civilprocesa likumu, tās šķīrējtiesas, kuras Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, var pabeigt uzsākto lietu izskatīšanu...

Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 2.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam. Likumu grozījumi paredz reformēt nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmu un radīt iespējas notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda - stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma. "Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī izmaksas notiesāto uzturēšanai. Ir virkne valstu, kur šī sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā," uzsver Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. "Elektronisko aproču ieviešana mūsu...

Konkurences padome (KP) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut degvielas tirgotāju SIA "RusLatNafta" un SIA "APARTS" apvienošanos. KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies SIA "RusLatNafta" dominējošais stāvoklis benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū. Pēc apvienošanās SIA "RusLatNafta" turpinās degvielas tirdzniecību no SIA "APARTS" pārņemtajās 19 degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā un citviet Latvijas teritorijā. Pašlaik SIA "RusLatNafta" degvielas tirdzniecību veic 16 DUS. KP lēmumā norāda, ka SIA "RusLatNafta" līdz šim nav darbojusies nevienā no konkrētajiem tirgiem, kuros saimniecisko darbību veikusi SIA "APARTS". Tādējādi apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks nomainīs otru, nemainoties tirgus struktūrai konkrētajos tirgos. Apvienošanās procesā SIA "APARTS" nodos visu savu mantu, tiesības un saistības SIA "RusLatNafta". SIA "APARTS" beigs pastāvēt un tiks izslēgta no Latvijas Republikas Komercreģistra bez likvidācijas procesa. 2013.gadā SIA "RusLatNafta" un SIA "APARTS" kopējā tirgus daļa benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā bija mazāka par 10%. SIA "RusLatNafta" vienīgais dalībnieks, kam pieder 100%...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 27.augustā, nolēma rosināt grozījumus Krimināllikumā, lai efektīvāk cīnītos pret tā saucamajām sarunātajām spēlēm Latvijas profesionālajā sportā. Komisija Krimināltiesību politikas apakškomisijai iesniegs konkrētus priekšlikumus cīņai pret šādām nelegālām aktivitātēm, kā arī aicinās tieslietu un iekšlietu ministrus strādāt pie šīs problēmas risinājuma, informē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. "Lai arī komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas puses izskanēja viedoklis, ka Krimināllikums pret šādām noziedzīgām darbībām strādā un problēma ir galvenokārt tā piemērošanā, komisijas deputāti tomēr uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai rosinātu izmaiņas. To apliecina šodien sēdē dzirdētās vairāku profesionālā sporta organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu bažas par nepietiekamo regulējumu, lai efektīvi cīnītos pret nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu, kā arī, lai pasargātu jaunos spēlētājus no negatīva priekšstata par profesionālo sportu mūsu valstī," uzsver A.Latkovskis. Aizsardzības komisija rosinās Krimināllikumā ieviest jaunu pantu par oficiālu sporta pasākumu prettiesisku ietekmēšanu. Grozījumi par konkrētu personu uzpirkšanu vai citādu prettiesisku...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā 31.jūlijāpabeigts kriminālprocess, pieņemot prokurora priekšrakstus par sodu un atzīstot par vainīgām un sodot piecas personas par izvairīšanos no nodokļu un ar nodokli apliekamo objektu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, kā arī pabeigts kriminālprocess pret juridisku personu, piemērojot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai. Apsūdzētās personas organizēja jaunu uzņēmuma struktūrvienību fizisku atvēršanu un nodrošināja struktūrvienību apgādi ar tās darbībai paredzēto inventāru un pamatlīdzekļiem, kā arī nodrošināja uzņēmuma rentabilitāti, sekojot līdzi attiecīgo struktūrvienību budžeta izpildei, lai varētu izdarīt noziedzīgas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu un ar nodokli apliekamo objektu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Papildus piecu fizisku personu izdarītam noziedzīgam nodarījumam kriminālprocesā tika konstatēts, ka piecu apsūdzēto personu izdarītais noziedzīgais nodarījums tika izdarīts juridiskās personas labā, kas ir pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai. Apsūdzētajiem celta apsūdzība par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un 20.panta trešajā un ceturtajā daļā....

Otrdien, 26.augustā, valdība atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un citos likumos, kas izstrādāti, lai noslēgtu „tīro instanču” tiesas reformas ieviešanu. Līdz ar reformas īstenošanu tiks efektivizēta un paātrināta lietu izskatīšana, kā arī nodrošināta vienkāršāka, skaidrāka un caurskatāmāka tiesu instanču hierarhija. Reformu paredzēts ieviest līdz 2016.gada beigām, kad savu darbību izbeigs Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu palāta un Civillietu palāta. „Tīro tiesu” instanču sistēmas ieviešana paredz šādas izmaiņas Latvijas tiesu sistēmā: 1. rajona (pilsētu) tiesas izskatīs visas lietas kā pirmā tiesu instance;3. AT lietas skatīs tikai kasācijas kārtībā. Līdz reformas uzsākšanai noteiktas lietas bija piekritīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai, un šo tiesu spriedumus varēja pārsūdzēt AT, kas tos skatīja gan kā apelācijas instances (AT Tiesu palātas), gan kā kasācijas instance (AT departamenti). Līdz šim paveiktais „tīro tiesu” instanču sistēmas ieviešanā Ir pieņemti nepieciešami grozījumi, lai noslēgtu pāreju uz „tīrajām tiesu” instancēm krimināllietu izskatīšanā, un Krimināllietu tiesu palātai piekritīgās lietas tiek novirzītas apgabaltiesām. Kopumā pāreja...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) 2014.gada 1.pusgadā saņemtas 144 rakstveida sūdzības par finanšu pakalpojumiem. No saņemtajām sūdzībām 38% bijušas par kredītiestāžu rīcību, 33% sūdzības par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību saņemtas, 26% sūdzības par nebanku kreditētāju rīcību saņemtas, savukārt 6% sūdzības saņemtas par apdrošinātāju rīcību. Kopējais saņemto sūdzību skaits finanšu pakalpojumu jomā salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājies par 10,6%. Par 19% samazinājies saņemto sūdzību skaits par kredītiestāžu rīcību un 14% nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību, kas skaidrojams ar iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanos un valstiski īstenoto politiku patērētāju kreditēšanas sistēmas un normatīvās bāzes pilnveidei. Savukārt par 17% palielinājies sūdzību skaits par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas skaidrojams ar jomu regulējošu normatīvo aktu ieviešanu un pakalpojumu sniedzēju licencēšanu. Lielākajā daļā gadījumu, atbildot uz individuālajām rakstveida sūdzībām, PTAC sniedza patērētājiem rakstveida konsultācijas un skaidrojumus sakarā ar viņu tiesību aizsardzības jautājumiem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumu attiecīgajam finanšu pakalpojumu sniedzējam. PTAC individuālo sūdzību...

Šā gada 27.jūnijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu par prettiesisku personu datu iegūšanu un kredītu izkrāpšanu. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētajām personām apsūdzība uzrādīta par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 193.-1 panta pirmajā daļā, 193. panta otrajā daļā, 177. panta pirmajā daļā, 180. panta pirmajā daļā, 144.panta otrajā daļā un 20. panta ceturtajā daļā. Apsūdzētie jaunieši interneta vietnē „draugiem.lv” veica prettiesisku personu datu iegūšanu un tam sekojošu kredītu izkrāpšanu. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu dotajā kriminālprocesā tika noskaidrots, ka izmeklējamos noziedzīgos nodarījumos kopumā ir cietušas 39 fiziskas personas un 3 juridiskās personas, kopumā divām vainīgajām personām celtas apsūdzības par 102 noziedzīgajiem nodarījumiem, līdz ar ko minētais kriminālprocess pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika apvienots vēl ar 22 kriminālprocesiem. Kopējais nodarītais kaitējums cietušajām personām ir vairāki tūkstoši eiro. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās...