TIESĪBAS

Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, Saeima ceturtdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Likuma grozījumi paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija savā mājaslapā drīkstēs publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī, ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai jāpublisko un jādzēš ziņas par parādnieku. Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksā uzturlīdzekļus tiem bērniem, kuriem viens no vecākiem nepilda savas saistības pret bērnu un izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbības rezultātos par 2014.gada augustu norādījusi, ka augusta beigās bija reģistrēti 28 187 uzturlīdzekļu parādnieki, kuri izvairās no uzturlīdzekļu došanas saviem bērniem. Augustā vien tika saņemti 374 iesniegumi ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, kuriem viens no vecākiem izvairās no uzturlīdzekļu došanas. Augustā uzturlīdzekļi tika maksāti 25 682...

Vakar un šodien Baltijas forumā diskutē par modernizācijas tendencēm tieslietu sistēmā. Forumā, kurš notiek Jūrmalas tiesā, piedalās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju pārstāvji. Starpvalstu forumā tieslietu sistēmas profesionāļi dalās pieredzē un diskutēs par efektivitātes palielināšanu pirmās un otrās instances tiesās, izmantojot mūsdienīgās tehnoloģijas. "Videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtu ieviešana mūsu tiesās ir padarījusi ikvienu tiesvedības procesu ātrāku, ērtāku, pieejamāku un arī ekonomiskāku. Pateicoties tehnoloģijām, ir samazinājies atlikto tiesas sēžu skaits lietas dalībnieku neierašanās dēļ un būtiski samazinājusies nepieciešamība pārvietot jeb konvojēt apcietināto personu no ieslodzījuma vietas uz tiesu. Tas uzlabo sabiedrības drošību, kā arī veicina iztiesāšanas termiņu saīsināšanu, par ko tik bieži mēs saņemam pārmetumus," tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzinīgi vērtē Latvijas un Šveices sadarbībā paveikto, kas noslēdzies ar videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtu aprīkojuma uzstādīšanu visās Latvijas 47 tiesās un 12 ieslodzījuma vietās, kopumā 323 zālēs, " turklāt tiek disciplinēti gan procesa dalībnieki, gan tiesa, kā arī...

Projekta „Eiropas Savienības Tiesa un tās judikatūra pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās” ietvaros vakar, 17. septembrī, notika pirmā vadības komitejas sanāksme, kuras mērķis bija klātienē iepazīties ar projekta komandu, līdz šim paveikto projekta īstenošanas nodrošināšanai un apstiprināt pētnieku izstrādāto metodoloģiju projektus, kā arī vienoties par piecu pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšanu rekomendāciju un pētījuma izstrādei. Projekta laikā no 2014.gada oktobra līdz decembrim pieredzes apmaiņas vizītes tiks organizēta uz šādām Eiropas Savienības dalībvalstīm: Latvija, Ungārija, Zviedrija, Vācija un Lielbritānija. Plānots, ka pieredzes apmaiņas vizītēs piedalīsies Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesneši un to palīgi, kas iepazīsies ar tiesu darbu citās dalībvalstīs un dalīsies praktiskā pieredzē par Eiropas Savienības judikatūras pārņemšanu un piemērošanu, kā arī kontroli pār minētajām procedūrām civiltiesību jomā. Sanāksmē bez Tieslietu ministrijas pārstāvjiem piedalījās arī pārstāvji no zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas biroja, kas sadarbībā ar projekta partneriem izstrādās rekomendācijas un vadlīnijas „Efektīva ES tiesību aktu pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās izstrāde, pārņemšana, ieviešana...

Darbu ir pabeigušas divas ekspertu grupas, kas izstrādāja priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības un pārraudzības modelim. KNAB atgādina, ka 3.decembrī, 2013. gadā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulējošo tiesību normu efektivitāti un priekšlikumiem biroja darbības uzlabošanai", un tā protokola lēmumā tika nolemts sagatavot Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pilnveidošanai, darba grupas sastāvā paredzot pārstāvjus no KNAB, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas, kā arī pieaicinot pārstāvjus no Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras. 2014. gada 17.janvārī Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumā tika izveidota augsta līmeņa ekspertu darba grupa KNAB likuma regulējuma pilnveidošanai un iestādes darba efektivizēšanai. Darba grupu vadīja Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane. Šeit pieejami minētās darba grupas sagatavotie priekšlikumi un grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā: • Dienesta ziņojums; • Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā; •...

Pirmdien, 15.septembrī, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš nosūtījis vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tajā ministrs aicina atbildīgo komisiju pasteidzināt darbu ar likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” virzīšanu izskatīšanai Saeimā, lai nozīmīgās izmaiņas maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmā tiktu pieņemtas pēc iespējas ātrāk. Šobrīd spēkā esošais maksātnespējas procesa regulējums nosaka plašas maksātnespējas administratora pilnvaras un tiesības lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā. Vienlaikus tas neparedz administratora profesijas statusu un no tā izrietošos pienākumus. Tā kā administratora profesijas statuss nav noteikts, nav iespējams nodrošināt pienācīgu kontroles mehānismu pār viņu rīcības tiesiskumu un saukšanu pie atbildības gadījumos, kad administratori savā darbībā pieļāvuši pārkāpumus. Lai maksātnespējas administrators spētu nodrošināt tiesisku procesa gaitu, viņam savā rīcībā jābūt neitrālam un neatkarīgam, bet tā kā administratori juridiski nav pielīdzināti valsts amatpersonām, viņu atbildības līmenis pret to uzraugošajām un kontrolējošam institūcijām ir zems; administratori nav pakļaujami arī disciplināratbildībai. Risinot šo situāciju, Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir veicis pārbaudi pēc 6. septembrī notikušā negadījuma, kad būtiski sasvērās Siguldas gaisa trošu vagoniņš, un apturējis vagoniņa darbību, pieprasot ārpuskārtas tehnisko pārbaudi. Par vagoniņa darbības atjaunošanu PTAC lems, izvērtējot ārpuskārtas pārbaudes rezultātus, kā arī lietas materiālus. PTAC šo gadījumu klasificē kā bīstamās iekārtas avāriju, pēc kuras iekārtu nedrīkstēja darbināt, nepaziņojot PTAC un nesagaidot izmeklēšanas rezultātus. Pirmdien PTAC veiktajā pārbaudē konstatēts, ka negadījums ar gaisa trošu ceļa vagoniņu notika, nefunkcionējot iekārtas drošības ierīcei, kura nepieļauj vagoniņa kustību, ieejot piestātnē tālāk par paredzēto drošības atzīmi. Iepriekšminētajā situācijā drošības ierīces atteice uzskatāma par daļēju bīstamās iekārtas bojājumu un līdz ar to notikušais gadījums, kura rezultātā bīstami sasvērās vagoniņš, kurā atradās 12 pasažieri, kvalificējams kā bīstamās iekārtas avārija, kā to nosaka Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumu Nr.535 “Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība” 2.punkts: “Bīstamās iekārtas avārija ir gadījums, kas saistīts ar pēkšņu...

Ceturtdien, 11.septembrī, Saeima atbalstīja grozījumu Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (Statūti) apstiprināšanu, kas paredz Latvijas pievienošanos pārējām dalībvalstīm attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu un trīs kara noziegumu veidiem. Pieņemot grozījumus attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu, Statūtu dalībvalstis vienojas, ka Romas Starptautiskā krimināltiesa (Starptautiskā Krimināltiesa) īstenos savas pilnvaras pār agresijas noziegumu. Šobrīd minētos grozījumus attiecībā uz agresijas noziegumu ir ratificējušas piecpadsmit Statūtu dalībvalstis, ieskaitot tādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kā Igaunija, Austrija, Beļģija un Vācija. Statūtos termins "agresijas noziegums" nozīmē tāda agresijas akta plānošanu, gatavošanu, uzsākšanu vai izpildi, kas pēc sava rakstura, smaguma un mēroga ir nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums - ko veic persona, kuras stāvoklis tai rada iespēju efektīvi kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību. Tāpat grozījumi paredz papildināt Statūtus ar trīs jauniem kara noziegumu veidiem, kas attiecas uz iekšējiem bruņotiem konfliktiem. 2015.gada 1.janvārī Latvija kļūs par prezidējošo valsti ES Padomē, kur viens no Latvijas...

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) vērš uzmanību uz to, ka 2013.gada 25.jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.278 ar sekojošu saturu: "Par darba dienu pārcelšanu 2014.gadā 1. Pamatojoties uz Darba likuma 133.panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no piektdienas, 2014.gada 2.maija, uz sestdienu, 2014.gada 10.maiju, un darba dienu no pirmdienas, 2014.gada 17.novembra, uz sestdienu, 2014.gada 22.novembri. 2. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šā rīkojuma 1.punktu." Tomēr atsevišķas tiesas ignorēja valdības rīkojumu un nozīmēja sēdes 2014.gada 17.novembrī, kas ir brīvdiena. Nevienam nevar aizliegt nākt un strādāt brīvajā laikā. Taču nolikt tiesas sēdes brīvdienā, nozīmē ignorēt tiesu un citu iestāžu darbinieku tiesības pilnvērtīgi atpūsties un precīzi izpildīt valdības rīkojumu. Tādējādi brīvdienā (2014.g. 17.novembrī) būs jānodarbina tiesu apsardze, Valsts policijas konvojs, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, tiesas kanceleja, tiesas sēžu sekretāri, tiesnešu palīgi, tulki, advokāti,...

Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Šķīrējtiesu likumu, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam. Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori. Jaunais likums nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība. Pastāvīgajā šķīrējtiesā būs ne mazāk kā 10 šķīrējtiesneši. Pastāvīgajai šķīrējtiesai jābūt nodrošinātai atsevišķām, šķīrējtiesas darbībai piemērotām telpām, lietvedībai un apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, kā arī jāuztur interneta mājas lapa. Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju izveidot...

Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ieviešot izmaiņas prasījuma nodrošinājuma regulējumā. Izmaiņas deputāti rosinājuši, lai novērstu gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai, kas iespējami, atsevišķām tiesām negodprātīgi piemērojot Civilprocesa likumā iekļauto prasījuma nodrošinājuma regulējumu, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Šis lēmums nenāk viegli, jo esam spiesti likumu papildināt ar ābeces patiesībām, kas juristiem būtu jāapgūst pirmajā kursā. Taču esam patiesi noraizējušies par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas gadījumiem, kā arī tiesu lēmumiem, kas faktiski paralizē uzņēmumu darbu. Nevaram ietekmēt tiesu lēmumus, taču darīsim visu, lai samazinātu iespējas negodprātīgai likumu interpretācijai,” norāda komisijas vadītāja. Reaģējot uz likuma garam neatbilstošu Civilprocesa likuma normu interpretāciju atsevišķās tiesās, pēc Juridiskās komisijas iniciatīvas likumā vēlreiz nostiprināti tiesas spriešanas pamatprincipi situācijās, kad tiesa vai tiesnesis lemj par prasības nodrošināšanu civilprocesā, piemēram, atbildētāja bankas kontu apķīlāšanu, informē I.Čepāne. Likumā uzsvērts, ka šādās lietās jāvērtē prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, kā...

Turpmāk autovadītājiem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, lai strādātu autopārvadājumu uzņēmumā Latvijā, auto vadīšanas profesionālo iemaņu apliecināšanai tiks izsniegta vadītāja kvalifikācijas karte. Tas nozīmē, ka šiem autovadītājiem pēc darba atļaujas saņemšanas vairs nebūs jāmaina savas trešajās valstīs iegūtās vadītāja apliecības pret Latvijas vadītāja apliecībām. Tā vietā viņiem tiks izsniegts atsevišķs dokuments – kvalifikācijas karte, kas apliecinās viņu profesionālo kvalifikāciju. Tās maksimālais derīguma termiņš būs pieci gadi. Tādējādi tiktu samazināts ar šo transportlīdzekļu vadītāju piesaistīšanu saistītais administratīvais slogs, kā arī atvieglota autopārvadājumu uzņēmumu darbība ārvalstīs. Pašlaik, lai kompensētu transportlīdzekļu vadītāju trūkumu kravu un pasažieru pārvadājumu nozarē, uzņēmumi arvien plašāk piesaista transportlīdzekļu vadītājus, kas nav ES pilsoņi. Turklāt, šie vadītāji pārsvarā veic pārvadājumus uz trešajām valstīm un bieži vien sastopas ar neizpratni no kontrolējošo institūciju puses attiecībā uz to, kāpēc viņiem, kā trešo valstu pilsoņiem, ir Latvijas vadītāja apliecība. Jauno kārtību paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos „Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas...

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aizvadītajā nedēļā Jelgavā, Zemgales apgabaltiesā, tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai apspriestu aktualitātes saistībā ar tiesu efektivizāciju. Tieslietu ministrs Zemgales tiesu apgabala tiesu priekšsēdētājus informēja par tiesu palātu darba izbeigšanu, tiesu darbības teritoriju pārskatīšanu, grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, kā arī apsprieda praksi, kas izveidojusies, piemērojot Civilprocesa likumā paredzēto iespēju nodot lietu citai tiesai, ja šādi iespējams nodrošināt lietas ātrāku izskatīšanu. Civilprocesa likuma grozījums no šī gada sākuma rada iespēju panākt lietu ātrāku izskatīšanu, tā mazinot sabiedrības neapmierinātību ar tiesvedības ilgajiem termiņiem. Tomēr rūpīgi analizējot līdzšinējo lietu pārdales praksi un uzklausot tiesnešu viedokļus Rīgas un reģionu tiesās, ir konstatēti vairāki jautājumi, kuros prakse un normas izpratne atšķiras. Ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka lietu nodošana tiesas noslodzes samazināšanas nolūkā nav pieļaujama, ja tā rezultātā netiek panākta lietas ātrāka izskatīšana, proti, ja lieta tiek izskatīta aptuveni tajā pašā laikā vai pat vēlāk nekā sākotnēji ticis plānots. Lai vienotos...

No 213 Uzņēmumu reģistrā reģistrētām šķīrējtiesām 88 šķīrējtiesas nav izpildījušas likumā noteiktās prasības un arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas Civillikuma jaunajam regulējumam atbilstošus reglamenta grozījumus. Līdz ar to 88 šķīrējtiesas no Uzņēmumu reģistra ir izslēgtas. Uzņēmumu reģistrs vēlas vērst sabiedrības uzmanību šīm šķīrējtiesu saraksta izmaiņām. Civilprocesa likums paredz, ka gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, kura ir izslēgta no reģistra, pusēm ir jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds ir izskatāms rajona (pilsētas) tiesā. Tādējādi aicinām visus, kuriem pastāv vienošanās par civiltiesiskā strīda izšķiršanu kādā no šķīrējtiesām, pārliecināties, vai šī šķīrējtiesa nav izslēgta no šķīrējtiesu reģistra. Aktualizētais saraksts ar šķīrējtiesām, kuras nav izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra un ir tiesīgas darboties, ir pieejams Uzņēmumu reģistra mājaslapā, sadaļā UR reģistri. Saskaņā ar Civilprocesa likumu, tās šķīrējtiesas, kuras Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, var pabeigt uzsākto lietu izskatīšanu...

Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 2.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam. Likumu grozījumi paredz reformēt nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmu un radīt iespējas notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda - stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma. "Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī izmaksas notiesāto uzturēšanai. Ir virkne valstu, kur šī sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā," uzsver Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. "Elektronisko aproču ieviešana mūsu...

Konkurences padome (KP) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut degvielas tirgotāju SIA "RusLatNafta" un SIA "APARTS" apvienošanos. KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies SIA "RusLatNafta" dominējošais stāvoklis benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū. Pēc apvienošanās SIA "RusLatNafta" turpinās degvielas tirdzniecību no SIA "APARTS" pārņemtajās 19 degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā un citviet Latvijas teritorijā. Pašlaik SIA "RusLatNafta" degvielas tirdzniecību veic 16 DUS. KP lēmumā norāda, ka SIA "RusLatNafta" līdz šim nav darbojusies nevienā no konkrētajiem tirgiem, kuros saimniecisko darbību veikusi SIA "APARTS". Tādējādi apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks nomainīs otru, nemainoties tirgus struktūrai konkrētajos tirgos. Apvienošanās procesā SIA "APARTS" nodos visu savu mantu, tiesības un saistības SIA "RusLatNafta". SIA "APARTS" beigs pastāvēt un tiks izslēgta no Latvijas Republikas Komercreģistra bez likvidācijas procesa. 2013.gadā SIA "RusLatNafta" un SIA "APARTS" kopējā tirgus daļa benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā bija mazāka par 10%. SIA "RusLatNafta" vienīgais dalībnieks, kam pieder 100%...