TIESĪBAS

Virkni grozījumu normatīvajos aktos, kas nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību Ministru kabinets pieņēma 2. maijā. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2. aprīļa Latvijā ir ieviestas identifikācijas kartes (eID) un šobrīd šādu dokumentu ir iespējams saņemt arī visiem ārvalstniekiem, kas legāli uzturas Latvijā, informē Gunta Skrebele, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pieņemtie grozījumi stājas spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Ja līdz šim ārvalstniekam uzturēšanās atļauja ielīmes veidā tika izsniegta uz derīguma termiņu, kas nepārsniedz pases derīguma termiņu, tad turpmāk ārvalstniekam izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas eID formā vairs nebūs sasaistītas ar ārvalstnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņu. Ja ārvalstniekam uzturēšanās atļaujas darbības laikā būs jāmaina pase, tad uzturēšanās atļauja joprojām būs derīga, taču pēc jaunās pases saņemšanas 30 dienu laikā par šo dokumentu būs jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informācijas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā. Noteikts, ka turpmāk arī...

2012. gada 3. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-14-03 „Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par valsts tiesībām ierobežot kādas personu grupas pamattiesības citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzības labā Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3. 1 5. apakšpunkts un 11. punkts un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkts veido vienotu regulējumu, kas noteic, ka ar rezidentūrā uzņemtu personu, kas izlēmusi studēt par valsts budžeta līdzekļiem, tiek noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka pēc rezidentūras beigšanas persona...

Saeimas Juridiskā komisija 8.maijā izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz virkni uzlabojumu, kas paātrinās krimināllietu iztiesāšanu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas piedāvātā likuma grozījumu redakcija paredz, ka visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Šāda kārtība būtu viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu. Tādējādi plānots atteikties no lietu skatīšanas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kas patlaban kā otrā instance izskata atsevišķu kategoriju krimināllietas. Uz lietas uzskatīšanu palātā nereti jāgaida gadiem, bet atlikto lietu skaits sasniedz pat 40 procentus. Ar likuma grozījumiem plānots ierobežot līdz šim novēroto tiesu praksi kavēties ar pilna tiesas sprieduma sastādīšanu. Jaunā likuma redakcija sašaurinās iespējas atlikt pilna sprieduma sastādīšanu – to varēs darīt tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Tāpat pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu varēs atlikt tikai vienu reizi. Patlaban likums nosaka, ka...

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku”. Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam...

Saeima 3.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz efektivizēt juridiskās palīdzības sniegšanu un saņemšanu, kā arī ietaupīt budžeta līdzekļus un juridiskās palīdzības sniedzēju resursus, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi juridiskās palīdzības pieprasītājam paredz pienākumu savlaicīgi līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā un prasītajā apjomā iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus. Tostarp personai pēc pieprasījuma būs jāuzrāda dokuments, kas ļauj saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, piemēram, trūcīgas personas statusu apliecinoša izziņa. Palīdzības saņēmējam būs pienākums arī savlaicīgi informēt, ja tā nevarēs ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi. Tas ļaus ietaupīt līdzekļus, jo juridiskās palīdzības sniedzējam jāmaksā arī par laiku, kad tas gaida palīdzības saņēmēju, kurš nav ieradies. Ja persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla noteiktajā laikā un vietā nebūs ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja, tai varēs atteikt juridiskās palīdzības sniegšanu. Vienlaicīgi trešajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paplašina juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumus un atbildību. Juridiskās palīdzības sniedzējs...

Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.847 "Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” tika izskatīts 7. maija Ministru kabineta komitejas sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Veselības ministrijā, kas izstrādājusi šos noteikumu projektu, šis grozījums ir ātrākais iesppējamais variants šā brīža situācijā, kad tā saucamās jaunās psihoaktīvās jeb psihotropās vielas, kas pēc būtības jau ir aizliegtas pašreiz spēkā esošajos noteikumos, tomēr ar “labu” juristu un ekspertu palīdzību tiek realizētas tirgū. Lai izbeigtu juristu un ekspertu “cīņas”, līdz gada beigām ir plānots šos noteikumus pilnībā pārstrādāt un aizliegto vielu sarakstu veidot pēc tā dēvētā formulas principa, kas nozīmētu, ka noteikumi vairs nebūtu jāpapildina ar jaunu psihotropo vielu ikreiz, kad jaunums parādās tirgū, jo formulas princips aizliegtu visus teorētiski iespējamos konkrētās vielas atvasinājumus. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka pēc noteikumu pilnīgas pārstrādāšanas attiecīgās institūcijas nesekos līdzi šim tirgum un neveiks izmaiņas likumdošanā, ja tas būs nepieciešams. Taču, tā kā šo noteikumu...

Henrijs Niedra, vecākais jurists, Zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus birojs Latvijā joprojām ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas, tāpēc vērojama liela ārvalstu investoru interese un aktivitāte saistībā ar Latvijas uzņēmumu iegādi. Piemēram, attīstās tendence iegādāties lauksaimniecības uzņēmumus, kas lielo parādsaistību dēļ atrodas uz bankrota sliekšņa vai ir nerentabli, bet tiem pieder vērtīgi aktīvi. Nereti šie ārvalstu investori ir ar lielu pieredzi uzņēmumu iegādē un pārņemšanā, turpretī vietējais uzņēmējs nevēršas pie kompetentiem speciālistiem un paļaujas uz otras puses juristu sagatavotajiem dokumentiem. Iepriekš minētais apstāklis var novest pie situācijas, ka vietējam uzņēmējam pēc sava uzņēmuma pārdošanas nākas secināt, ka viņš ne vien nav ieguvējs no darījuma, bet pircējs pret viņu vēl ir iesniedzis prasību tiesā. Tāpēc, lai aizsargātu savas intereses un, pārdodot uzņēmumu, nepaliktu bešā, ir derīgi zināt, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Jāsāk ar uzņēmuma sagatavošanu pārdošanai. Lai noslēgtu veiksmīgu darījumu, uzņēmums vispirms ir jāsagatavo pārdošanai. Jāsakārto uzņēmuma organizatoriskie un finanšu jautājumi, bilance; grāmatvedības reģistri jāpadara...

2012. gada 20. aprīlī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-16-01 „Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normu, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”. Personas tiesības uz taisnīgu tiesu ir īstenojamas neatkarīgi no personas finansiālā stāvokļa Apstrīdētās normas Maksātnespējas likuma 62. panta pirmā daļa nosaka, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.2 panta otro daļu, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentus, kas apliecina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu, kā arī maksātnespējas procesa depozīta samaksu. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas, tiesvedībā ir lieta, kurā piecas privātpersonas iesniegušas blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2011. gada 10. marta lēmumu, ar kuru atstāts bez virzības...

Kādas higiēnas prasības tiek izvirzītas telpām, kurās paredzēts ražot pārtiku mājas apstākļos, aprakstīts rokasgrāmatā labas prakses vadlīnijām pārtikas amatniecībā, ko Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros izstrādājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sadarbībā ar Lauku Sieviešu apvienību. Kopējās prasības, kādai jābūt mājas virtuvei vai atsevišķai telpai, mājas apstākļos ražojot gaļu, pienu vai maizi, ir šādas: - Telpa - tai jābūt bez kondensāta un bez pelējuma. - Sienas –tām izmanto ūdens necaurlaidīgus, neabsorbējošus, mazgājamus un netoksiskus, vēlams gaišus, materiālus, lai varētu uzturēt tīrību un arī mazgāt vismaz darba virsmu augstumā (krāsotas, flīzes, mazgājamās tapetes vai cits piemērots gluds, tīrāms materiāls). - Grīdas - tām jābūt no materiāla, ko var mazgāt un uzturēt tīrībā (flīzes, linolejs, krāsota, lakota u.c. vai cits piemērots netoksisks un tīrāms materiāls). – grīdas segumam nedrīkst būt spraugu un redzamu bojājumu (sasistas flīzes, ieplīsis vai izdilis linolejs, nobružāta krāsa vai laka). - Griesti – tiem jābūt viegli kopjamiem un tīriem (uz...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka līdz 2012.gada 15.aprīlim VID iesniegtas jau 10 358 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 2810 deklarācijas iesniegtas laikā no 2.aprīļa līdz 15.aprīlim. Visbiežāk iedzīvotāji interesējušies par aizdevumu un aizņēmumu darījumu atspoguļošanu mantiskā stāvokļa deklarācijās, par skaidras naudas uzkrājumu norādīšanu mantiskā stāvokļa deklarācijās un par vispārīga rakstura jautājumiem, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa . Ņemot vērā līdz šim iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās biežāk sastopamās kļūdas, VID atgādina, ka personai, aizpildot mantiskā stāvokļa deklarāciju, jāuzrāda mantiskā stāvokļa deklarācijas veids. Piemēram, ja mantiskā stāvokļa deklarācijā tiek norādīta informācija saskaņā ar stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24:00, tad jāizdara atzīme lodziņā līdzās ierakstam „Mantiskā stāvokļa deklarācija pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī plkst.24:00”. Bez minētā ir jānorāda viens no attiecīgajiem mantiskā stāvokļa deklarācijas veidiem: · par personu, kurai ir pienākums aizpildīt deklarāciju; · par nepilngadīgu vai rīcībnespējīgu personu; · par personu, kura brīvprātīgi aizpilda deklarāciju, izdarot atzīmi attiecīgajā lodziņā. Atzīme lodziņā līdzās...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas kriminālpārvalde2012.gada 4.aprīlī Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja2011.gada 22.janvārī uzsākto kriminālprocesu par kādā bijušās PSRS kara daļas ēkā, Daugavpils novadā konstatēto muitošanai pakļauto preču, tabakas ražošanas iekārtas, tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanai nepieciešamo līdzekļu glabāšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas, ko veikusi personu grupa pēc iepriekšējās vienošanās. Visi trīs noziedzīgā nodarījuma organizatori ir apcietināti un saskaņā ar Krimināllikuma 191.panta 2.daļu iespējamais sods par šādu pārkāpumu ir brīvības atņemšana no trim līdz desmit gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada 22.janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 191.panta 2.daļu uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā VID Muitas kriminālpārvaldes izmeklētājiem ir izdevies noskaidrot lietas apstākļus, iesaistītās personas, kā arī iegūt pierādījumu kopumu, kas ļauj uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām (sešiem Latvijas Republikas pilsoņiem un vienu Krievijas Federācijas pilsoni), tajā skaitā pret trīs noziedzīgā nodarījuma organizatoriem, no kuriem divi ir Latvijas...

Šogad ne viens vien referāts, kas izskanēja II Starptautiskās konferences „Justice 2012. Juridiskie aspekti biznesā” laikā, bija saistīts ar tematu, kā aizsargāt biznesu no negodprātīgām darbībām. Diemžēl ekonomiskā krīze vairojusi noziedzīgu darbību iespējamību. Viens no veidiem, kā iedzīvoties uz uzņēmumu rēķina, ir korporatīvā krāpšana. Par korporatīvās krāpšanas veidiem, to novēršanu un izmeklēšanu konferencē runāja zvērināta advokāte Ilze Znotiņa, Deloitte Latvia asociētā partnere, Sertificēto krāpšanas izmeklētāju asociācijas (ACFE) biedre. Kā liecina statistika, korporatīvā krāpšana ir iemesls aptuveni 30 % no maksātnespējas gadījumiem, un tā kļuvusi par globālu problēmu. Krāpšana uzņēmumiem izmaksā ļoti dārgi, pieredze rāda, ka nereti korporatīvās krāpšanās dēļ tiek zaudēti 5 % no uzņēmuma gada ieņēmumiem. Pēc ACFE, kas ir pasaulē lielākā krāpšanas apkarošanas organizācija, 2010. gada pārskatā publicētajiem datiem vidējie zaudējumi uzņēmumiem, ko rada krāpšana, ir ap 160 000 USD. Kā informē juriste I. Znotiņa, lai novērstu šāda veida uzņēmumu gremdēšanu, pasaulē pieaudzis valsts sankcionētu korporatīvās krāpšanas izmeklēšanas gadījumu. Vienlaikus...

Ņemot vērā izmeklēšanas gaitā papildus gūtos pierādījumus, 2012.gada 15.martā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvalde kriminālprocesu, kas tika uzsākts 2011.gada 25.jūlijā pēc Krimināllikuma XIX nodaļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm, pārkvalificēja saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu , 195.panta 3.daļu , 218.panta 2.daļu un 275.panta 2.daļu . Kriminālprocesā iesaistītā fiktīvā uzņēmuma, kura pakalpojumus izmantoja kopumā 22 uzņēmumi, pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam ir 81 834,73 lati. Šobrīd par aizdomās turētām ir atzītas divas personas, no kurām vienai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet otrai ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2011.gada 25.jūlijā VID Finanšu policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma XIX nodaļā, par kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā laika periodā no 2010.jūlija līdz 2012.gadam. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka kriminālprocesā iesaistīti 22 uzņēmumi, kas savās priekšnodokļa atskaitēs uzrādīja darījumus ar vienu fiktīvu uzņēmumu, ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas...

Zemkopības ministrija informē, ka saskaņā ar Zvejniecības likuma 16. pantu ir pieņemts lēmums par zemūdens medību aizliegumu Latvijā 2012. gada pavasarī līdz 30. aprīlim. Zemkopības ministrija ir saņēmusi atzinumu no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta par nepieciešamību noteikt zemūdens mednieku darbību aizliegumu līdz 30. aprīlim. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta atzinumā norādīts, ka zemūdens mednieki var piekļūt vietām, kurās ir nārstojošo zivju koncentrācijas un var būtiski traucēt nārsta gaitu. Turklāt šajā laikā redzamība ūdenī ir slikta un var tikt nomedītas zivis, kuru ieguve šajā laika posmā ir aizliegta, informē Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Lēmuma par zemūdens medību aizliegumu līdz 30. aprīlim atbalstījusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ņemot vērā sludinājumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis, lēmums stājās spēkā 11. aprīlī.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, 2012.gada martā veicot kontroles pasākumus kādā uzņēmumā Rēzeknē, konstatēja, ka tā grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti degvielas iegādes attaisnojuma dokumenti par kopējo vērtību 174 999,94 lati skaidrā naudā. Šis ir jau otrais uzņēmums Latgalē, kur VID nodokļu inspektori konstatē šāda veida pārkāpumu. Minētajam uzņēmumam pārbaude veikta saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas pārbaudi. Ņemot vērā tematiskajā pārbaudē konstatēto, uzņēmumam tiks uzsākts nodokļu audits, savukārt grāmatvedības dokumenti pēc nodokļu audita pabeigšanas tiks nosūtīti arī Valsts policijai izvērtēšanai par kriminālprocesa uzsākšanu par dokumentu viltošanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2012.gada marta beigās VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematisko pārbaudi kādā uzņēmumā Rēzeknē, kura reģistrētais darbības veids ir kravu pārvadājumi. Tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka virkne ierakstu par degvielas iegādi uzņēmuma grāmatvedībā ir veikti, pamatojoties uz elektronisko kases sistēmu čekiem, kuru vizuālais izskats radīja aizdomas par to autentiskumu. Grāmatvedībā uzrādītie degvielas iegādes attaisnojuma...