TIESĪBAS

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka ar 2011.gada 15.decembri ir stājies spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas dod iespēju fiziskajām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. 1. Kā deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus? Fiziskās personas mantiskā stāvokļa deklarācijas III sadaļā iespējams brīvprātīgi deklarēt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos, iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, t.i., visus tos ienākumus, kuri nav minēti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā, un no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija maksājams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. 2. Kas ir uzskatāmi par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim? Jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā, t.sk.:. · ienākums no nereģistrētas saimnieciskās darbības (t.sk., ienākums no pakalpojumu sniegšanas, ienākums no sava īpašuma iznomāšanas); · ienākums...

Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotais pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2012.gada februārī. - Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām Komentārs/skaidrojums: Ar likuma grozījumiem 3.panta otrajā daļā aizstāts vārds "papildlikmi" ar vārdiem "objektu un likmi". 11.panta otro daļa papildināta ar 121.punktu šādā redakcijā: par atļaujas izsniegšanu šķirnes pārbaudes veikšanai. Pieņemšanas datums: 26.01.2012. Spēkā stāšanās datums: 11.02.2012. - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Komentārs/skaidrojums: Kodekss papildināts ar 165.9 pantu - Mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošana. Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par kārtības un termiņa neievērošanu attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanu kredītiestādē - uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem. Pieņemšanas datums: 23.02.2012. Spēkā stāšanās datums: 01.03.2012. - Grozījumi Maksātnespējas likumā Komentārs/skaidrojums: Pārejas noteikumu 7.punktā pirmajā un otrajā teikumā vārdi un skaitļi „no 2017.gada 1.janvāra” aizstāti ar vārdiem un skaitļiem „no 2022.gada 1.janvāra”; trešajā...

Saeima 15.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Iesniegumu likumā. Likuma grozījumi paredz, ka no šī gada 1.septembra iedzīvotāji sarakstei ar valsts un pašvaldību institūcijām varēs izmantot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv un līdz ar to efektīvāk līdzdarboties valsts pārvaldē, Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi dos iespēju iedzīvotājiem vērsties iestādē ar iesniegumu, to neparakstot ar elektronisko parakstu. Portālā www.latvija.lv varēs autentificēties ar interneta bankas vai elektroniskās identifikācijas kartes starpniecību – šāda forma ļaus attiecīgajai iestādei noskaidrot personas identitāti. Portālā www.latvija.lv lietotājs varēs izvēlēties kam un kādā formā adresēt iesniegumu, turpat to aizpildīt un iesniegt. Informāciju par atbildes saņemšanu persona varēs saņemt savā e-pastā, savukārt atbildi uz iesniegumu varēs izlasīt savā portāla lietotāja profilā. Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm būs jāintegrē sava dokumentu vadības sistēma, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvāto tehnisko risinājumu vai izvēloties savu. Iestāde saņems paziņojumu par jauna iesnieguma saņemšanu, un tai būs jāizvērtē, vai iesniegums atbilst iestādes kompetencei. Ja...

Valdībai līdz 15.aprīlim jānāk klajā ar vienotu pozīciju jautājumā par sodu politiku ātruma pārkāpējiem. To trešdien, 14.martā, spriežot par piedāvātajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nolēma Saeimas Juridiskā komisija, infiormē Saeimas Preses dienests. Ievērojot iekšlietu ministra Riharda Kozlovska lūgumu, komisija deva atbildīgajām ministrijām laiku apkopot ekspertu viedokļus un vienoties ar vienotu priekšlikumu strīdīgajā jautājumā. Deputāti arī lūdza ministrijas sagatavot ziņojumu par Baltijas valstu un citu Eiropas valstu praksi ātruma pārkāpēju sodīšanā. Komisijā otrajam lasījumam iesniegti divi dažādi priekšlikumi attiecībā uz ātruma pārsniegšanu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nākusi klajā ar piedāvājumu atteikties no naudas soda piemērošanas, ja ātrums pārsniegts par ne vairāk kā 10 km/h. Savukārt Valsts policijas sagatavotie kodeksa grozījumi paredz vieglajiem automobiļiem par šādu pārkāpumu piemērot tikai brīdinājumu, taču vienlaikus par 10 latiem palielināt naudas sodus par lielākiem ātruma pārkāpumiem. Priekšlikums nesodīt par ātruma pārsniegšanu zem 10 km/h izteikts, ņemot vērā bažas, ka fotoradari fiksē ātruma pārsniegšanu jau par 3-4...

Jautājums. Ko darīt darba devējam, ja darbinieks ir parādā? Darbiniekam savulaik uz līguma pamata aizdota nauda (kad to vēl varēja darīt bez licences izņemšanas). Darbinieks strādā vēl uzņēmumā. Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā noslēgtā aizdevuma līguma noteikumus, pastāv divi risinājuma varianti: Pirmkārt, svarīgi ir apzināties, kādi aizdevuma atmaksas nosacījumi ir paredzēti starp darba devēju un darbinieku noslēgtajā aizdevuma līgumā. Ja līgums paredz iespēju ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas, tādā gadījumā atbilstoši Darba likumam darba devējs var ieturēt šo summu no darbinieka darba algas, vienlaicīgi ievērojot Darba likuma 80.pantā paredzētos ieturējuma ierobežojumus. Otrkārt, ja aizdevuma līgums tieši neparedz ieturējumu iespēju, tādā gadījumā darba devējam nav tiesības ieturēt neatmaksāto aizdevuma summas daļu no darbinieka darba algas. Šādā gadījumā darba devējam visticamāk būs jāvēršas tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Turklāt, iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājam ir tiesības lūgt piemērot prasības...

Satiksmes ministrija (SM) rosina paplašināt droša elektroniskā paraksta lietošanas iespējas, paredzot tā izmantošanu arī darījumos ar nekustamo īpašumu, galvojuma līgumiem, kā arī ģimenes un īpašuma tiesību jomās, informē Ilze Svikliņa, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja visu, piemēram, ar nekustamo īpašumu saistītu, procesu veikt elektroniski, ar zvērināta notāra starpniecību, neierodoties zemesgrāmatas nodaļā personīgi. Izņēmumi būs darījumi, kad nepieciešama personas fiziska klātbūtne un dokumentu, piemēram, pases uzrādīšana. Parakstot elektroniskos dokumentus, drošs e-paraksts vienmēr jālieto kopā ar laika zīmogu, lai apliecinātu, ka elektroniskais dokuments noteiktā laikā un vietā ir iezīmēts pie uzticama sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja. Tāpat paredzēts atvieglot atkārtotu pieteikšanos drošam elektroniskajam parakstam – to varēs izdarīt, pieteikumu parakstot ar drošu e-parakstu. Šīs un citas izmaiņas paredzētas SM izstrādātajos grozījumos „Elektronisko dokumentu likumā”, ko 8.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Lai tie stātos spēkā, tie jāapstiprina valdībā un Saeimā. Minētie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2011.gada 20.decembrī valdības sēdē izskatīto SM Informatīvo...

8.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Maksātnespējas (MNL) un Civilprocesa (CPL) likumā. TM ir izvērtējusi likumu piemērošanu praksē, tāpēc grozījumi risinās tajā atklātās problēmas, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Grozījumi CPL paredz, ka tiesnesim būs jāinformē parādnieks arī par tiesībām līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai sniegt pierādījumus par spēju segt parādsaistības. Līdz šim tiesnesis nosūtīja parādniekam tikai kreditora pieteikumu, lēmumu par lietas ierosināšanu un informēja parādnieku un kreditoru par lietas izskatīšanas dienu. „Grozījumi skaidri pateiks, ka tiesnesim ne tikai jāmeklē maksātnespējas procesa pazīme, bet arī jāskatās, vai ir strīds par tiesībām un vai parādnieks ir spējīgs samaksāt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības. Ja ir strīds par tiesībām vai parādnieks spēj segt parādsaistības, tiesnesis nepasludinās maksātnespējas procesu un izbeigs lietu,” skaidrojis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Izmaiņas MNL nosaka pabeigt ātrāk (1-2 gadu laikā) pirms 2010. gada 1. novembra sāktos maksātnespējas procesus vai piemērot spēkā esošā...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt cilvēku un vēja elektrostaciju tuvumā esošo objektu drošību elektrostaciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā ap vēja elektrostacijām ar augstumu virs 12 metriem. 2011.gada beigās Latvijā darbojās 36 vēja elektrostacijas, 2011.gadā kopā saražojot elektroenerģiju 69,7 GWh, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt, ka aizsargjoslas platums ap vēja elektrostacijām ir 1,5 reizes lielāks nekā elektrostacijas augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, izņemot vēja elektrostacijas, kuru augstums nepārsniedz 12 metrus. Vēja elektrostacijām ar horizontālu rotācijas asi augstākais punkts ir augstums, ko sasniedz vēja elektrostacijas rotora spārns. Vēja elektrostacijām ar vertikālu rotācijas asi augstākais punkts ir vienāds ar rotora ass augstumu vai spārna augstumu atkarībā no vēja elektrostacijas modeļa. Lai likuma grozījumu rezultātā netiktu mainīta esošo vēja elektrostaciju aizsargjosla, vēja elektrostacijām, kas jau ir uzbūvētas vai kurām jau ir izsniegtas...

Saeima 8.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi paredz zemes īpašniekam tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu. Tas atvieglos viņa tiesības vērsties tiesā, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz šīm būvēm. Tāpat zemes īpašnieks varēs lūgt kadastra sistēmā dzēst ierakstu par uz viņa zemes citai personai piederošu būvi, kas dabā neeksistē. Patlaban likums šādu iespēju neparedz un ieraksta par dabā neesošu ēku dzēšana no kadastra informācijas sistēmas ir apgrūtināta. Tāpat likums paredz tiesības jebkuram no kopīpašuma īpašniekiem bez pārējo piekrišanas ierosināt kadastra datu, tostarp nekustamā īpašuma nosaukuma, adreses, apgrūtinājuma, zemes un būves lietošanas veida, aktualizāciju. Tas nepieciešams, lai uzlabotu kadastra datu kvalitāti, jo pašreizējā kārtība apgrūtina iespēju aktualizēt kadastra datus un tajos ir konstatētas neatbilstības ar faktisko situāciju. Patlaban zemes koplietotājiem ir grūtības ievērot likumā paredzētos termiņus zemes reformas pabeigšanai, jo nekustamā īpašuma objekta noteikšanu var ierosināt tikai visi...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 6.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā, Saeimas Preses dienests. Likumprojektā plānots noteikt īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā plānots arī definēt, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts. Jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas, norāda likumprojekta autori. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums. Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt pārējos valdes locekļus, ja valde gatavojas lemt par darījumiem, kuros viņam ir intereses vai tās ir kādai ar viņu saistītai...

7.martā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 2.lasījumā plānots skatīt Satiksmes ministrijas (SM) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) parlamentā virzītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) saistībā ar ātrumu, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Šie grozījumi sagatavoti, lai veicinātu vienotu un ritmisku auto plūsmu, kā arī uzlabotu satiksmes drošību. Grozījumu izstrādē ņemta vērā reālā situācija uz Latvijas ceļiem, kā arī citu valstu pieredze un prakse. Būtiskākās izmaiņas, kas saistītas ar šiem grozījumiem paredz, ka ar foto radaru ātruma pārsniegšanu fiksēs un naudas sodu piemēros, tad, ja atļautais ātrums tiks pārsniegts par vairāk nekā 11 km/h virs atļautās normas. Tāpat kā līdz šim – par to nav plānots piešķirt pārkāpumu uzskaites punktus. Savukārt, ja ātruma pārsniegšanu līdz 11 km/h virs atļautās normas konstatēs policija, autovadītājam paredzēts piemērot administratīvo sodu – brīdinājumu, bet pārkāpuma uzskaites punkti netiks piešķirti. Ja braukšanas ātrums tiks pārsniegts no 11–20 km/h, autovadītājam plānots izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu, bez...

Grozījumus noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm plānots skatīt 8. marta Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Tieslietu ministrijā, kas sagatavojusi šo noteikumu projektu, plānotie grozījumi ir būtiski, jo tie paredz jaunus principus, pēc kuriem noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses, un plānots, ka turpmāk šie principi būs spēkā pastāvīgi, nevis kā pašlaik, kad amata atlīdzības takses tiek pārskatītas ik pa trim gadiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas. Grozījumi skars gan zvērinātus tiesu izpildītājus, gan jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei izpildu dokumentu (piedzinēji) vai pret kuru sprieduma izpildes nolūkā tiek vērsti piespiedu izpildes līdzekļi (parādnieki). Turklāt, kā teikts noteikumu projekta anotācijā, noteikumu projektā ietvertais regulējums, kas saistīts ar paredzamo ienākumu samazinājumu, varētu veicināt apstākli, ka zvērināti tiesu izpildītāji nolemj atteikties no zvērināta tiesu izpildītāja karjeras turpināšanas par labu citam labāk atalgotam darbam. Tā kā grozījumi ir apjomīgi, noteikumus par zvērinātu tiesu...

Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt pašnodarbinātu personu aizsardzību pret diskrimināciju, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret fizisku personu, kura vēlas uzsākt saimniecisko darbību, kā arī personas iespējām piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus., informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas ir vienlīdz tiesīgs uzsākt pašnodarbinātību, kā arī piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus. Tāpēc LM ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret fizisku personu, kura vēlas uzsākt vai jau veic saimniecisko darbību, un attiecībā uz šīs personas iespējām piedāvāt, pirkt vai pārdot preces un pakalpojumus. To paredz 1.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie likumprojekti Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums un grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, sabiedriskajām organizācijām, jāpieņem valdībā un jāapstiprina Saeimā. Ar likumprojektiem var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: - ar...

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā Par valsts pensijām, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Grozījumi 1.martā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāpieņem valdībā un jāapstiprina Saeimā. Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu. Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies...

Topošie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka uzņēmēji, kuri godprātīgi pilda savas saistības pret valsti, varēs saņemt vairākus atvieglojumus, kā arī izmantot citas priekšrocības, informē Saeimas Preses dienests. Kā plz.lv apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” 1.marta Saeimas sēdē izskatīts pirmajā lasījumā , līdz 15. martam tiek gaidīti priekšlikumi otrajam lasījumam, savukārt pašu likumprojektu steidzamības kārtībā otrajā lasījumā plānots izskatīt 22. martā. Kā vēsta Saeimas Preses dienests, likumprojekts paredz izveidot uzticamo uzņēmumu sarakstu, ar kuru padziļinātās sadarbības programmas ietvaros plānots realizēt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, atvieglot administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī uzlabot uzņēmēju savstarpējo sadarbību. Uzņēmēji programmā varēs pieteikties brīvprātīgi, un viņiem būs tiesības izmantot noteiktos atvieglojumus un priekšrocības - pievienotās vērtības nodokļa ātrāku atmaksu, kā arī vienkāršotas muitas procedūras bez papildu pārbaudēm. Tāpat plānots godprātīgos uzņēmējus nodrošināt ar individuālu nodokļu konsultantu, kā arī savlaicīgi sniegt...