TIESĪBAS

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes darbinieki, veicot nodokļu kontroles pasākumus, vairākos gadījumos ir konstatējuši, ka uzņēmumu grāmatvedības dokumentos, iespējams, tiek uzrādīti viltoti čeki par it kā liela daudzuma degvielas iegādi degvielas uzpildes stacijās, norēķinoties par to skaidrā naudā. Veicot nodokļu auditus uzņēmumos 2012.gada aprīlī un maijā, ir konstatēti gadījumi, kad grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti čeki arī par būvmateriālu, auto rezerves daļu, mēbeļu un citu preču iegādi, par tām it kā norēķinoties skaidrā naudā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Tas tiek darīts ar mērķi neatspoguļot uzņēmuma patiesos izdevumus un tādējādi samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru Šobrīd vienā no nodokļu auditiem konstatēts, ka uzņēmums, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, savā grāmatvedībā uzrādījis čekus par 162 288 litru degvielas iegādi 137 944,70 latu apmērā, kā arī apģērbu un mēbeļu iegādi kopumā 22 549,38 latu apmērā, it kā veicot norēķinus skaidrā naudā. Kāda cita uzņēmuma grāmatvedībā uzrādīti 26 dažādu uzņēmumu izsniegti...

Eiropas Komisija 2012. gada 25. janvārī tika ierosinājusi visaptverošu 1995. gada ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku. Kā plz.lv informēja Eiropas komisijas pārstāvniecībā Latvijā, šis ierosinājums pašlaik tiek skatīts Eiropas Padomes sanāksmēs un pašlaik nav zināms, kad tas varētu tikt pieņemts Eiropas Parlamentā. Kad jaunā reforma tiktu pieņemta Eiropas Parlamentā, tai Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu jāstājas spēkā divu gadu laikā. Eiropas Komisijas paziņojumā teikts, ka tehnoloģiskais progress un globalizācija ir dziļi mainījuši veidu, kādā tiek vākti mūsu dati, kā notiek piekļuve tiem un kā tie tiek izmantoti. Turklāt 27 ES dalībvalstis 1995. gada noteikumus ir īstenojušas atšķirīgi, kā rezultātā arī izpilde ir notikusi dažādi. Ar vienotu tiesību aktu tiktu novērsta pašlaik pastāvošā sadrumstalotība un ar lieliem izdevumiem saistītais administratīvais slogs, ļaujot uzņēmumiem ietaupīt apmēram 2,3 miljardus eiro gadā. Šī ierosme palīdzētu nostiprināt patērētāju uzticēšanos tiešsaistes pakalpojumiem, sniedzot tik ļoti nepieciešamo stimulu izaugsmei,...

Lai aizliegtu krāpniecisko finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību, Saeimā tiks virzīti grozījumi virknē likumu. To, turpinot diskusiju ar ekspertiem par finanšu piramīdu darbību Latvijā un uzklausot Uzņēmuma reģistra sagatavoto ziņojumu, 16.maijā, noskaidroja Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti, Saeimas Preses dienests. Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks pauda satraukumu par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju saistībā ar organizācijas „MMM” plāniem visā Latvijas teritorijā atvērt 27 birojus. „Tiek veidota nacionāla mēroga nelikumīga un nelegāla struktūra. Organizācija nav reģistrēta, un tās darbības mērķi nav zināmi, tāpēc jāturpina strādāt pie nopietnākas situācijas analīzes,” uzsvēra R.Ražuks. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis pauda viedokli, ka „MMM” reģistrācija būtu atsakāma tās statūtos un pieteikumā norādīto darbības mērķu dēļ, jo tie ir pretrunā likumam. Tomēr uzņēmumi reģistrācijas dokumentos var norādīt arī citus darbības mērķus, nepieminot finanšu piramīdu veidošanu, un pašlaik normatīvie akti komersantiem neuzliek pienākumu reģistrējoties norādīt darbības mērķus. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt reģistrāciju. R.Balodis vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesībsargājošajām...

2012.gada 10. maijā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai nosūtīja 2010.gadā uzsāktu kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 190.panta otro daļu par kontrabandu, sniedzot nepatiesas ziņas par Latvijā ievestas antīkas automašīnas vērtību un tādējādi apmēram pieckārtīgi samazinot muitas maksājumus, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. 2010.gada 10.novembrī VID Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 190.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmēm pret kādu 34 gadus vecu Latvijas pilsoni. Vīrietis 2010.gadā ieveda Latvijā senlaicīgu automašīnu – 1960.gadā ražotu Cadillac kabrioletu, ko bija iegādājies Amerikas Savienotajās Valstīs. Noformējot ar automašīnas ievešanu saistītās muitas formalitātes, VID muitas amatpersonām tika iesniegti kravas pavaddokumenti un automašīnas iegādes dokumenti par 8000 (astoņiem tūkstošiem) ASV dolāru. Pamatojoties uz šiem dokumentiem tika noformēta kravas deklarācija un aprēķināti Latvijas valsts budžetā maksājamie nodokļi. Tomēr VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersonām radās aizdomas, ka dokumentos norādītā automašīnas cena neatbilst tās patiesajai vērtībai. Sadarbībā ar Amerikas...

Nodibinājuma «Valmieras novada fonds» priekšsēdētājs Ansis Bērziņš nolēmis aktīvi iesaistīties likumdošanas nepilnību novēršanā. A.Bērziņš nav nekādas ministrijas ierēdnis, ne Saeimas deputāts, taču viņš uzskata, ka ikvienam ar aktīvu līdzdalību ir iespējams ietekmēt normatīvo regulējumu valstī. Ne valstiskās organizācijas (NVO) pārstāvis šim nolūkam izvēlējies dažādus rīcības variantus. Grāmatvedis kā brīvprātīgais Valmieras novada fonds sagatavojis atklāto vēstuli, kas jau nosūtīta atbildīgajiem ministriem un citām amatpersonām, vēršot sabiedrības uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likumdošanas interpretāciju un rīcību, sodot labdarības organizāciju par brīvprātīgā darba īstenošanu. Atklāto vēstuli parakstījušas 31 nevalstiskā organizācija. Vēstulē minēts, ka VID brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās ierobežo un uzliek naudas sodu par to, ka organizācijas grāmatvedību kārto brīvprātīgais, uzskatot to par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neņemot vērā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, ka šajās organizācijās ir tiesības nodarbināt personas kā brīvprātīgos. Sekas šādai VID rīcībai un likuma interpretācijai ir februārī uzliktais 500 latu naudas sods labdarības organizācijai “Valmieras novada fonds” , kur...

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi noteikumus „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, ko 2.maijā apstiprināja valdība, informē Rūta Rudzīte, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumu projekts paredz, ka kokus ārpus meža zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot gadījumus, kad koku ciršanai ārpus meža nepieciešama atļauja. Salīdzinot ar līdz šim spēkā esošo redakciju, ir vairākas teritorijas, kur atļauja vairs nav nepieciešama (piemēram, dabiskas izcelsmes koku rindas, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības josla, u.c.), bet ir iekļauts arī jauns, līdz šim nebijis nosacījums, ka koku ciršanai ir nepieciešama pašvaldības atļauja, ja koks ir sasniedzis caurmēru 60% apmērā no īpaši aizsargājama koka caurmēra. Noteikumi paredz, ka atļauju koku ciršanai ārpus meža turpmāk izsniegs tikai pašvaldība, izņemot aizsargājama koka nociršanai, īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās, kad atļauju izsniegs Dabas aizsardzības pārvalde. Ja nepieciešams nocirst kokus būvniecības...

Saeima 10.maijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas precizē pases un jaunās personas apliecības jeb ID kartes izmantošanas kārtību vēlēšanās un referendumos, informē Saeimas Preses dienests. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas izstrādātie grozījumi papildina likuma pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka līdz elektroniskās balsošanas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā Latvijas pilsoņa pase būs vienīgais dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai. Savukārt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs piedalīties gan ar pilsoņu pasēm, gan jaunajām ID kartēm. Likuma pārejas noteikumu papildinājumi nepieciešami, ņemot vērā, ka 2012.gada 1.aprīlī uzsākta personas apliecības jeb ID kartes izsniegšana, kuru pagaidām nav iespējams izmantot, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanā. Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās, un šādu atzīmi iespējams veikt tikai pasē, nevis jaunajā ID kartē.

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, 2012.gada martā veicot kontroles pasākumus kādā ziedu mazumtirdzniecības vietā Rīgā, konstatēja, ka uzņēmums jau 2011.gada vasarā ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču turpinājis gūt ienākumus un maksāt darbiniekiem algas, nesniedzot par to normatīvajos aktos noteikto informāciju VID un izvairoties no nodokļu nomaksas valsts budžetā. VID inspektoru un uzņēmuma vadības sadarbības rezultātā VID ir iesniegts ziņojumus par sešiem darba ņēmējiem aprēķināto darba alga 14 300 latu apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 5018 latu apmērā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori 2012.gada martā organizēja kontroles pasākumus vairākos tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos ar mērķi ierobežot ieņēmumu nereģistrēšanu un darbaspēka nodarbināšanu bez darba līgumu noslēgšanas. Veicot pārbaudi kādā ziedu mazumtirdzniecības veikalā, VID amatpersonu uzmanību piesaistīja fakts, ka tirdzniecības vietā neatrodas elektroniskā kases aparāta (turpmāk - EKA) žurnāls un EKA čekā nav ieprogrammēta pievienotās vērtības nodokļa likme....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka ar 2012.gada 1.jūniju, kārtojot muitas formalitātes, juridiskas un fiziskas personas iesniegts maksājumu apliecinošs dokuments papīra formātā vairs nebūs uzskatāms par pietiekamu apliecinājumu, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu. Turpmāk VID muitas amatpersonas par darījuma apmaksu pārliecināsies Valsts kases budžeta elektronisko norēķinu sistēmā e-Kase, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Turpmāk gadījumos, kad klients, muitas kontroles punktā noformējot muitas procedūru – izlaišana brīvam apgrozījumam (imports) un saņemot nodokļu aprēķinu, veiks maksājumu tuvākajā kredītiestādē (bankā) vai internetbankā, viņam būs jāsagaida, kamēr Valsts kase iemaksāto summu būs darījusi pieejamu valsts budžeta kontā, un muitas amatpersona varēs pārliecināties, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgo maksājumu. Tikai pēc tam būs atļauts izlaist preces brīvam apgrozījumam. Proti, sākot no 2012.gada 1.jūnija gadījumos, kad persona būs veikusi muitas maksājumu par preču importu kredītiestādē vai tās internetbankā, VID muitas amatpersona Valsts kases budžeta elektronisko norēķinu sistēmā e-Kase pārliecināsies, vai maksājuma...

Bilances 9 (285) nr., kas iznāk 3. maijā, saturs: GRĀMATVEDĪBA Kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu Šā gada 27. martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, kas šā gada 4. aprīlī publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 54. un stājā spēkā šā gada 5. aprīlī. Pieņemtie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet precizē Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585) 8.1 un 8.2 punktu. Minētie grozījumi novērš šo normu interpretācijas iespējas, izsakot tās jaunā redakcijā, t.i., nosakot gadījumus, kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu. Noteikumu Nr. 585 8.1 punkta pirmais teikums nosaka, ka attaisnojuma dokumentam, kas sagatavots saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu, pievieno attiecīgos naudas izdevumus apliecinošos dokumentus. LIKUMDOŠANA Kad darījums atzīstams par spēkā neesošu Martā rīkotajā...

Virkni grozījumu normatīvajos aktos, kas nosaka uzturēšanās atļauju izsniegšanas un noformēšanas kārtību Ministru kabinets pieņēma 2. maijā. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo no 2. aprīļa Latvijā ir ieviestas identifikācijas kartes (eID) un šobrīd šādu dokumentu ir iespējams saņemt arī visiem ārvalstniekiem, kas legāli uzturas Latvijā, informē Gunta Skrebele, Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja. Kā plz.lv paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pieņemtie grozījumi stājas spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Ja līdz šim ārvalstniekam uzturēšanās atļauja ielīmes veidā tika izsniegta uz derīguma termiņu, kas nepārsniedz pases derīguma termiņu, tad turpmāk ārvalstniekam izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas eID formā vairs nebūs sasaistītas ar ārvalstnieka ceļošanas dokumenta derīguma termiņu. Ja ārvalstniekam uzturēšanās atļaujas darbības laikā būs jāmaina pase, tad uzturēšanās atļauja joprojām būs derīga, taču pēc jaunās pases saņemšanas 30 dienu laikā par šo dokumentu būs jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informācijas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā. Noteikts, ka turpmāk arī...

2012. gada 3. maijā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-14-03 „Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par valsts tiesībām ierobežot kādas personu grupas pamattiesības citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzības labā Apstrīdētās normas Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3. 1 5. apakšpunkts un 11. punkts un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkts veido vienotu regulējumu, kas noteic, ka ar rezidentūrā uzņemtu personu, kas izlēmusi studēt par valsts budžeta līdzekļiem, tiek noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka pēc rezidentūras beigšanas persona...

Saeimas Juridiskā komisija 8.maijā izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz virkni uzlabojumu, kas paātrinās krimināllietu iztiesāšanu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas piedāvātā likuma grozījumu redakcija paredz, ka visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Šāda kārtība būtu viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu. Tādējādi plānots atteikties no lietu skatīšanas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kas patlaban kā otrā instance izskata atsevišķu kategoriju krimināllietas. Uz lietas uzskatīšanu palātā nereti jāgaida gadiem, bet atlikto lietu skaits sasniedz pat 40 procentus. Ar likuma grozījumiem plānots ierobežot līdz šim novēroto tiesu praksi kavēties ar pilna tiesas sprieduma sastādīšanu. Jaunā likuma redakcija sašaurinās iespējas atlikt pilna sprieduma sastādīšanu – to varēs darīt tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ. Tāpat pilna tiesas nolēmuma sastādīšanu varēs atlikt tikai vienu reizi. Patlaban likums nosaka, ka...

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku”. Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam...

Saeima 3.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz efektivizēt juridiskās palīdzības sniegšanu un saņemšanu, kā arī ietaupīt budžeta līdzekļus un juridiskās palīdzības sniedzēju resursus, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi juridiskās palīdzības pieprasītājam paredz pienākumu savlaicīgi līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā un prasītajā apjomā iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus. Tostarp personai pēc pieprasījuma būs jāuzrāda dokuments, kas ļauj saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, piemēram, trūcīgas personas statusu apliecinoša izziņa. Palīdzības saņēmējam būs pienākums arī savlaicīgi informēt, ja tā nevarēs ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi. Tas ļaus ietaupīt līdzekļus, jo juridiskās palīdzības sniedzējam jāmaksā arī par laiku, kad tas gaida palīdzības saņēmēju, kurš nav ieradies. Ja persona atkārtoti bez attaisnojoša iemesla noteiktajā laikā un vietā nebūs ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja, tai varēs atteikt juridiskās palīdzības sniegšanu. Vienlaicīgi trešajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paplašina juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumus un atbildību. Juridiskās palīdzības sniedzējs...