TIESĪBAS

26. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts noteikumu projekts par pašvaldību ilgtermiņa saistībām, kas paredz noteikt kārtību, kādā pašvaldības ar finanšu ministra atļauju var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā, noteikumu projekts paredz, ka ilgtermiņa saistības pašvaldība var uzņemties uzsāktajiem projektiem, kuru ietvaros veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi. Ar šādu regulējumu tiktu veicināta tautsaimniecības un ekonomikas attīstība. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumā par valsts budžetu 2012. gadam noteikto, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju. Līdzīga kārtība tiek izstrādāta jau trešo gadu, pamatojoties uz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto deleģējumu. Noteikumu projektā ir noteikti dokumenti, kas ir jāiesniedz Finanšu ministrijā, lai saņemtu finanšu ministra atļauju un varētu uzņemties ilgtermiņa saistības. Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabinets. Kā...

26.janvārī Ekonomikas ministrijā notika valsts sekretāra Jura Pūces tikšanās ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadību, lai vienotos par kopīgu, pastiprinātu uzraudzību nebanku patērētāju kreditēšanas sektorā, it īpaši nelicencētu lombardu darbībai, informē Elita Rubesa-Voravko no Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas. Kā zināms, 2011.gada pirmajā pusē stājās spēkā virkne specifisku darbības nosacījumu nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas tika izstrādāti nolūkā sekmēt vienlīdzīgu konkurenci tirgū un augstāku patērētāju tiesību aizsardzību. Savukārt no 2011.gada 1.novembra spēkā stājās nosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci), kas apliecina komersanta sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ņemot vērā, ka šobrīd atsevišķi negodprātīgi komersanti mēģina apiet tiesību aktos noteiktos darbības ierobežojumus (piemēram, aizliegumu strādāt naktī), kā arī nelicencē savu uzņēmējdarbību, Valsts policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsācis veikt pastiprinātu kontroli nelegālajos kreditēšanas uzņēmumos, kas līdz 1.novembrim darbojušies kā lombardi, bet pašlaik savu darbību turpina zem komisijas veikalu vai līdzīgu pakalpojumu aizsega. Papildus nebanku kreditēšanas jomā jau...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 25.janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz noteikt tiesas uzlikto komerctiesību ierobežojumu saturu un izpildes kārtību, kā arī paplašināt iespējas piemērot vienkāršoto likvidāciju, informē Saeimas Preses dienests. Diskutējot par piedāvātajām izmaiņām, komisijas deputāti atzina, ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, to būs nepieciešams būtiski pilnveidot. Patlaban gan krimināltiesībās, gan administratīvajās tiesībās tiesa kā sodu personai var piemērot aizliegumu veikt noteikta veida vai visa veida komercdarbību un aizliegt ieņemt amatus komercdarbības pārvaldes institūcijās, taču likumos nav noteikts detalizēts šo aizliegums saturs un izpildes kārtība. Lai definētu aizliegumu saturu, noteiktu Uzņēmuma reģistra rīcību un citus saistītos jautājumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā un citos likumos, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Baiba Lielkalne. Plānots noteikt, ka persona, kurai aizliegts nodarboties ar komercdarbību, nevarēs dibināt jaunus uzņēmumus. Ja šī persona jau ir dalībnieks kādā uzņēmumā, lai neaizskartu tās īpašumtiesības, persona nebūs jāizslēdz no dalībnieku saraksta. Taču persona nedrīkstēs piedalīties lēmumu pieņemšanā par...

23. janvārī Ministru kabineta komitejas sēdē konceptuāli tika atbalstīts noteikumu projekts, kas paredz fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kredītiestāde kontā kārtību. Līdz izskatīšanai Ministru kabinetā 31. janvārī kārtība vēl tiks precizēta, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. 2011. gada 15. decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas nosaka: · Latvijas rezidentiem pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē; · amatpersonām pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (4 000 lati) vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē. Noteikumos tiek atrunāts konkrēts brīdis, kurā tiek fiksēta naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību – 2012. gada 1.jūnija dienas beigās (pl. 24:00). Laika noteikšana uzkrājumu fiksēšanai ir svarīga, lai iedzīvotāji, priekšlaicīgi (pirms 2012....

Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” tika pieņemti Saeimas 19. janvāra sēdē. Kā vēsta Saeimas mājas lapa, grozījumi tika izstrādāti, lai precizētu ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/43/EK ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (turpmāk – direktīva) 32.panta „Publiskās pārraudzības principi” sestā punkta likumā „Par zvērinātiem revidentiem” (turpmāk – likums) pārņemtās prasības, kā arī pārņemtu likumā direktīvas 34.panta „Dalībvalstu reglamentējošo noteikumu savstarpēja atzīšana” un 47.panta „Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm” prasības, kā arī lai grozītu un papildinātu likuma atsevišķas normas atbilstoši pašreizējai situācijai. Grozījumi paredz, ka tiek veiktas šādas izmaiņas: 1)pārņemts direktīvas 34.pants „Dalībvalstu reglamentējošo noteikumu savstarpēja atzīšana” paredzot, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā paļaujas uz revidentu un revidentu komercsabiedrību uzraudzības nosacījumiem šajā dalībvalstī, kā arī pārņemtas 47.pants „Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm” prasības, nosakot tiesības un pienākumu Finanšu ministrijai pēc trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nodot tai zvērinātu revidentu...

Šobrīd lielai sabiedrības daļai aktuālo Ministru kabineta noteikumu projektu „Fizisko personu skaidras naudas uzkrājumu iemaksas kontā kredītiestādē kārtība”plānots skatīt 23. janvāra Ministru kabineta komitejas sēdē. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrija, kas izstrādājusi šos noteikumus, par noteikumu projektu vēl plānots diskutēt un, pirms tos pieņemt, tie vēl jāizskata Ministru kabineta sēdē. Noteikumi Ministru kabinetam jāpieņem līdz ša gada 1. feruārim. Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, noteikumu projekta mērķis ir radīt normatīvo aktu bāzi, lai nodrošinātu skaidras naudas kontroles iespēju, paredzot pienākumu personām naudas uzkrājumu daļu, kas pārsniedz deklarēšanas slieksni, ieskaitīt savā kontā reģistrētā kredītiestādē. Šādi tiks nodrošināta iespēja kontroles institūcijām pārliecināties par naudas līdzekļu esamību. Ja personas naudas uzkrājumi ir ārvalstu valūtā, lai noteiktu naudas uzkrājumu kopsummas ekvivalentu latos, persona uzkrājumus ārvalstu valūtā pārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011.gada 31.decembrī. Šāds datums izvēlēts, par pamatu ņemot brīdi uz kuru persona fiksē savus īpašumus mantiskā stāvokļa deklarācijā, kas sakrīt ar taksācijas perioda...

Turpinām iepazīstināt Jūs ar atbildēm uz aktuālajiem jautājumiem par fizisko persnu mantiskā stāvokļa deklarāciju, kuras pilnā apjomā var lasīt žurnāla Bilance janvāra otrajā numurā Bilances galvenā redaktora Guntara Gūtes intervijā ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Karīnu Kornu. Piemēram, Guntars Gūte jautā: "Patlaban vēl nav pieņemti normatīvie akti, kuros tiktu norādīts, kāda atbildība būs par nepatiesas deklarācijas iesniegšanu un kādi būs kritēriji. Par to cilvēki arī uztraucas, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu vērsties arī par šo pārdesmit latu neatbilstību, jo ir pietiekami dzirdēts, ka nodokļu administrācija izsaka pretenzijas, ja kādā atskaitē ir kļūda par dažiem santīmiem…" Karīna Korna atbild: "Tomēr negribētu šo problēmu dramatizēt, jo tas mērķis, kam Valsts ieņēmumu dienests deklarācijas izmantos — fizisko personu auditi —, jau notiek arī pašlaik. Arī tagad Valsts ieņēmumu dienests jebkurai personai var pajautāt, no kurienes tai ir līdzekļi, par kuriem tā ir iegādājusies kādu īpašumu. Līdz ar to jaunais likums nav jauna lieta. Mantiskā stāvokļa...

Atbildes uz aktuālajiem jautājumiem par fizisko persnu mantiskā stāvokļa deklarāciju var lasīt žurnāla Bilance janvāra otrajā numurā, Bilances galvenā redaktora Guntara Gūtes intervijā ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Karīnu Kornu. Piemēram, Guntars Gūte jautā: "Ir ļoti daudz jautājumu par konkrētu niansi — vai deklarācijā ir jāuzrāda tikai tās saistības, kas pārsniedz 10 000 latu vai arī visu saistību kopējā summa, ja tā ir lielāka par 10 000 latu. Tas ir būtiski, jo esmu dzirdējis divas versijas, bet cilvēkiem arī nav skaidrības, kā tad īsti jārīkojas?" Karīna Korna atbild: "Katram deklarācijas iesniedzējam, kura neatmaksātās saistības 2011. gada 31. decembrī plkst. 24.00 pārsniedza 10 000 latu, ir jāsaskaita kopā visas neatmaksātās saistības, piemēram, hipotekārais kredīts, patēriņa kredīts, līzingaaizdevums. Jums, piemēram, sanāk 18 500 latu, no kuriem vienīgā summa, kas pārsniedz 10 000 latu, ir hipotekārais kredīts. Tātad vienā deklarācijas ailē jūs uzrādīsiet, ka jūsu kopējā neatmaksāto saistību summa ir 18 500 latu, bet pie...

Uzņēmumiem ar kompetentajiem speciālistiem un kompetentajām institūcijām darba aizsardzības jautājumos būs jāslēdz uzņēmuma līgums, šādu precizējumu paredz grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra noteikumos Nr.723 „Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību.” Grozījumus plānots skatīt 19. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē. Kā plz.lv paskaidroja Labklājības ministrija, kas izstrādājusi šos grozījumus, šie grozījumi vēl tiks saskaņoti ar attiecīgajām institūcijām un uz doto brīdi konkrēta datuma, kad tiem jāstājas spēkā, nav. Labklājības minisrija uzsver, ka uz uzņēmumiem attiecas precizējums, ka uzņēmumiem ar kompetentajiem speciālistiem un kompetentajām institūcijām darba aizsardzības jautājumos būs jāslēdz uzņēmuma līgums, lai nebūtu tā, ka ar pašlaik noteikumos noteikto savstarpējo vienošanos tiek saprasts darba līgums. Savukārt parējie grozījumi, kas top noteikumos par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību, attiecas uz darba aizsadzība sspeciālistu kvalifikāciju un vērtēšanu. Piemēram, paredzēti grozījumi kompetento speciālistu kompetences novērtēšanas kārtības precizēšanai. No 100 uz...

Praktiskā Likumdošanas Ziņneša abonentiem un Bilances Zelta komplekta abonentiem saistībā ar e-semināru “Portāla www.plz.lv atvēršanas svētki “ piedāvājam iespēju noklausīties Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces Daces Pelēkās prezentāciju “Uzticamo uzņēmumu saraksts un citas aktualitātes saistībā ar nodokļu nomaksu VID skatījumā”. Šī prezentācija ir ieraksts no Bilances konferences, kas notika 2011. gada 28. novembrī.

Saeimas Aizsardzības komisija 17.janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Detektīvdarbības likumā, kas paredz aizliegt tiesībsargājošos iestāžu amatpersonām un darbiniekiem saņemt sertifikātus detektīvdarbības veikšanai. Likumprojekta mērķis ir uzlabot vienlīdzīgas konkurences apstākļus detektīvdarbības jomā, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi paredz, ka sertifikātu par detektīvdarbības veikšanu būs tiesīgi saņemt tie Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi, kuri nav tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas vai darbinieki. Tāpat grozījumi nosaka, ka licenci par detektīvdarbības veikšanu varēs saņemt tie individuālie uzņēmumi, kuru vadītāji nav tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas vai darbinieki. Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas un darbinieki pildot savus amata pienākumus, izmanto dažādas datu bāzes un viņiem ir pieejams liels informācijas apjoms, kuru tie var izmantot arī detektīvdarbības veikšanai. Tādējādi tie detektīvi un detektīvsabiedrību vadītāji, kuri nav tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas vai darbinieki, neatrodas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, norāda likumprojekta autori. Grozījumi iekļauj arī jaunu sertifikāta saņemšanas kritēriju nosakot, ka sertifikātu varēs saņemt arī Latvijas nepilsoņi. Likumprojektā noteikti stingrāki kritēriji, kas attiecas uz personas...

Turpmāk plānots invaliditāti noteikt bez atkārtotas ekspertīzes jeb uz mūžu arī neatgriezenisku veselības traucējumu gadījumos. Par to 17.janvārī Labklājības ministrija (LM) informēja valdību. Pašreiz invaliditāti uz mūžu nosaka cilvēkiem, kuriem ir anatomiski defekti, piemēram, ir rokas plaukstas vai noteikto pirkstu trūkums, notikusi kājas vai pēdu amputācija, pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs, kurlmēmums vai abpusējs kurlums, kā arī citos gadījumos, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. Savukārt turpmāk, ja cilvēkam piecu gadu laikā konstatēti stabili neatgriezeniski funkcionēšanas jeb veselības traucējumi, invaliditāti varētu noteikt bez atkārtotas ekspertīzes jeb uz mūžu. Lai to īstenoti, nepieciešams veikt izmaiņas noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību. Pērn atkārtoti invaliditāti noteica gandrīz 28 tūkst. cilvēku, no kuriem 6719 invaliditāte noteikta uz mūžu. Pēdējos gados 25% cilvēku no kopējā invalīdu skaita, kuriem veikta atkārtota ekspertīze, ir noteikta invaliditāte uz mūžu. Tas noteikts informatīvajā ziņojumā “Par kārtību,...

Grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” gan saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā , gan saistībā ar cīņu ar ēnu ekonomiku, gan lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 1. lasījumā plānots skatīt 17. janvāra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Grozījumus izstrādājusi Finanšu ministrija. Grozījumi saistībā ar prasījumu piedziņu Eiropas Savienībā tiek veikti , pāņemot Eiropas Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Šie grozījumi, cita starpā, paredz ieviest jaunu terminu un papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.pantu “Likumā lietotie termini” ar 28.punktu šādā redakcijā: "28) nodokļu prasījums – nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins ir attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, un ar piedziņu saistītajām izmaksām." Grozījumi arī paredz, ka tiks koordinēta un veikta informācijas...

Grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos, kas skar pabalstus bezdarbniekiem, kā arī maternitātes un paternitātes pabalstu, plānots skatīt 17. janvāra Ministru kabineta sēdē. Abi noteikumu projekti top saistībā ar grozījumiem likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas pieņemti Saeimā 2011.gada 15.decembrī un stājušies spēkā 2012. gada 1.janvārī. Kā plz.lv paskaidrojaLabklājības ministrijā, kas izstrādājusi grozījumus abos Ministru kabineta noteikumos, ja Ministru kabineta sēdē tie tiks izskatīti, grozījumi stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Vēstnesī. Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.866 „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” paredz harmonizēt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanai ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normām. Kā teikts Labklājības ministrijas sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā, grozījumu mērķis pilnveidojot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai personām, kuras vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda daļā bērna kopšanas dēļ...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 11.janvārī iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā fiziskas personas savā kontā kredītiestādē iemaksā skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, informē Saeimas Preses dienests. „Nulles deklarācijas likuma pieņemšanas gaitā Budžeta komisijā bija izkristalizējušies vairāki problēmjautājumi, kurus atrisināt tika deleģēts Ministru kabineta noteikumos. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, secinājām, ka naudas iemaksas kārtība aprakstīta visai lakoniski,” pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. „Komisijas sēdē, atkārtoti iztaujājot projekta autorus par plānoto naudas iemaksas kārtību, saņēmām skaidrojumus, kas tomēr nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem. Iespējams, ka noteikumiem ir jābūt īsiem un kodolīgiem, bet visas detaļas VID saviem klientiem skaidros pats. Atbildīgās institūcijas mums apliecināja, ka visā Latvijā tiks uzsākta aktīva informatīvā kampaņa, lai iedzīvotājiem skaidrotu, kāda nauda, cik daudz, kā un kādā termiņā jāieskaita bankas kontā,” uzsvēra J.Reirs. Apspriežot piedāvāto MK noteikumu projektu, deputāti...