KOMERCPRAKSE

Starpinstitūciju saskaņošanai 8. jūlijā nodoti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuru mērķis ir stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistes tirdzniecībā, jo īpaši aizsardzību pret negodīgas komercprakses īstenotājiem. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji iegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecībā. Tāpēc paredzēts veicināt augstāku patērētāju informētību. Pirmkārt, komercprakses īstenotājam būtu skaidri jānorāda informācija, vai trešā persona, kas tiešsaistes tirdzniecības vietās piedāvā preci vai pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, ir vai nav pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – attiecīgi, vai šajā tiešsaistes tirdzniecībā būs piemērojamas patērētāju tiesības. Otrkārt, komercprakses īstenotājam skaidri jānorāda, kura ir apmaksāta reklāma gadījumos, ja patērētājam ir iespēja meklēt preces vai pakalpojumus pēc atslēgvārda, frāzes u.c., un meklēšanas rezultātā kāda prece vai pakalpojums atrodas augstāk (vai ir pamanāmāka), un ja par to ir veikti maksājumi (vai gūti citi labumi). Turklāt patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi. Treškārt, komercprakses...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka no 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Atgādinām, ka 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Vairāk informācija par reģistrēšanos Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Jāņem vērā, ka iesnieguma izvērtēšana, sakarā ar starpnieka atbilstības izvērtēšanas nepieciešamību, var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim! Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka apdrošināšanas kompānijas dažādi piemēro normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecībā uz starpnieku (juridisko personu) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Regulāri tiek saņemti...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko Saeima 20. maijā apstiprināja galīgajā lasījumā, ļaus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) efektīvāk atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses. Likums papildināts ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, kurā iekļautas jaunas uzraudzības un pārkāpumu novēršanas pilnvaras PTAC. Ņemot vērā straujo e-komercijas attīstību, jaunās tiesības PTAC palīdzēs vieglāk atklāt pārkāpumus elektroniskajā vidē un veicināt patērētāju uzticību digitālajam tirgum. Likumā papildinātas PTAC tiesības ar tiesneša atļauju saņemt informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām. Šī informācija ir nepieciešama, izmeklējot pārkāpumus, kas saistīti ar tīmekļvietņu, to serveru, mobilo lietotņu, tālruņu, e-pastu, IP adrešu un domēna vārdu izmantošanu patērētāju tiesību pārkāpumu izdarīšanā. Tāpat PTAC piešķirtas tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes, t.i. aizvērt un bloķēt tīmekļvietnes un dažādas programmatūras, kā arī izņemt saturu internetā. Šīs tiesības tiek noteiktas arī Veselības inspekcijai. Šobrīd digitālajā vidē patērētājam ir vairāk risku nekā iepērkoties klātienē – digitālajā vidē informācijas apmaiņa un...

Turpinot pakāpenisku pāreju uz drošas iepirkšanās vides ieviešanu tirdzniecības nozarē, valdība 18. maija sēdē lēma atļaut atsākt klātienes darbu arī tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 m2, esošajiem veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve (ārējā ieeja) tirdzniecības vietai. Lēmums stāsies spēkā pēc attiecīgo grozījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī (plānots, ka 20. maijā). Ar 18. maija sēdē apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Ar atsevišķu ārēju piekļuvi (ārēju ieeju) tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas, pagalma u.tml. Attiecīgi šajās tirdzniecības vietās nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildu ieeju vai izeju, t.sk. nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citādā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas utt. Līdz...

Mūsdienās e-komercija attīstās straujiem soļiem, bet Covid-19 krīze šo tempu ir vairāk nekā dubultojusi, norāda Mg.iur. Zanda Dāvida, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) galvenā juriste, Biznesa augstskolas Turība lektore un Latvijas Universitātes doktorante. Pandēmija ir bijusi kā stimuls daudziem uzņēmumiem, tostarp arī lielajiem, kuri attīstīt e-komerciju bija plānojuši tālākā nākotnē. E-komercija attīstās ļoti strauji, jo parādās jauni digitālā mārketinga veidi, ienāk jaunas tehnoloģijas, dažādi rīki, piemēram, virtuālie asistenti. Patērētājs un bieži vien pat uzraudzības iestādes nespēj izsekot līdzi visiem tehnoloģiskajiem, digitālā mārketinga un e-komercijas jauninājumiem. Parādās arī jauni patērētāju datu analīzes veidi. Komersantiem šai ziņā ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas būtiski maina datu apstrādes principus, jo Eiropas Savienība virzās uz to, lai dati tiktu apstrādāti pēc iespējas mazāk, lai pircējiem būtu skaidrs, kādā veidā viņu dati tiek analizēti, kur tos izmantos, vai tos nodos kādam tālāk. Patērētājam ir jābūt iespējai atteikties no savu datu nodošanas, bet šī izvēle nedrīkstētu ietekmēt...

Kopš 2019. gada ir stājušies spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Regulējums satur aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, pieļaujot vien konkrētus izņēmumus. Piemēram, kreditēšanas pakalpojumus atļauts reklamēt kredīta devēja birojā vai klientu centros, tā mājaslapā vai adresējot personīgi klientiem, ja viņi tam ir piekrituši. Savukārt kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst reklamēt savu zīmolvārdu – nosaukumu, ko kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sevis un savu pakalpojumu identificēšanai tirgū. Atšķirībā no kreditēšanas pakalpojumiem, zīmolvārda reklāmu ir atļauts izplatīt televīzijā, presē un citos veidos. Praksē kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji minētos ierobežojumus cenšas plaši tulkot, ieviešot radošus risinājumus reklāmas saturā. Taču, lai gan radošums mārketinga risinājumos kopumā ir atbalstāms, tomēr vienmēr jāapsver, vai tādējādi pēc būtības netiek apietas un pārkāptas likuma prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad ir pieņēmis divus lēmumus, kurā vērtējis kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojuma pārkāpumus. 2021. gada 5. martā PTAC pieņēma lēmumu Nr. 3-pk pret SIA “VIA SMS”...

Saeima 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. Jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt...

Šajā publikācijā izskatīsim starptautiskā mērogā un daudzās civiltiesību jurisdikcijās plaši izmantojamo trasta (uzticības) aktīvu pārvaldīšanas institūtu kā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas formu, kuru Latvijas likumdošanas akti diemžēl neregulē, un autoru rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē ar attiecīgām nodokļu sekām. Aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju, jo, ņemot vērā esošo situāciju valstī un pasaulē, iespējams, pienācis laiks regulēt trastu arī Latvijā. Tēmas aktualitāte Ņemot vērā no Latvijas emigrējošo personu statistiku — apmēram 15 tūkstošus gadā1, ir aktuāls jautājums, kurš pārvaldīs viņiem un viņu ģimenes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus (turpmāk NĪ), kas prasa ne tikai līdzekļus eiro izteiksmē, bet arī zināšanas NĪ pārvaldīšanas jomā, pat ja runa ir par parastu sērijveida divistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Ne visiem ir radi, kuri varētu pieskatīt un apmaksāt visus ar izbraukušo personu NĪ saistītos maksājumus, kad kļūs aktuāls jautājums, kam NĪ īpašnieks, ilgstoši atrodoties tālu no mājām,...

Eiropas Komisija un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publicējušas rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. Komisija sadarbojās ar Starptautisko Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (ICPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Šajā koordinētajā pārbaudē tika aplūkoti 344 gadījumi par t.s., vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē. Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar ES regulējumu. Šāda prakse, kas pazīstama kā "zaļmaldināšana", palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus (saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības aptauju 78% patērētāju uzskata, ka ļoti svarīga ir, piemēram, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, ir veicis kāda parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Konkrēto komercpraksi firma veica laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, izmantojot valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kur uz parādniekiem sūtītajās īsziņās un e-pastos izdarīja spiedienu, radot iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākais parāda samaksai bez tiesas. Šādi īstenotā negodīgā komercprakse ir skārusi vismaz 511 patērētājus. PTAC piemērojis soda naudu 7 000 EUR apmērā, devis rīkojumu aizliegt negodīgu komercpraksi, kā arī turpmākajā komercpraksē nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu. Atbilstoši patērētāju sniegtai informācijai firma nosūtīja patērētājiem e-pasta vēstules par kavēto maksājumu un īsziņas ar aicinājumu sazināties ar parādu piedziņas firmu par kavētā maksājuma samaksu laikā no pulksten 23.00 līdz 2.00, kā arī laika posmā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam nosūtīja patērētājiem firmas sagatavotos paziņojumus par parādsaistībām, kuros atsaucās uz “Ārkārtas situāciju” un...

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī ievērojot atkārtoti izsludināto ārkārtas situāciju, pakalpojumu sniedzēji (valsts un pašvaldību iestādes, privātas kompānijas, organizācijas) ar mērķi pasargāt savus darbiniekus un klientus, bieži vien vēlas iegūt informāciju par to, vai klients/apmeklētājs nerada paaugstinātu infekcijas risku. Katra organizācija pielieto savu metodi, daži aptaujā klientu pirms pierakstīšanas un pakalpojuma sniegšanas klātienē, daži prasa rakstiskus apliecinājumus vai arī apstiprinājumus elektroniskajā sistēmā par personas veselību (persona paraksta to un norāda savu vārdu un uzvārdu, kā arī citus personas datus) u.tml. Saņemot rakstiskus apliecinājumus, pakalpojumu sniedzējs sāk apstrādāt personas datus (kurus tas nebūtu apstrādājis, ja nebūtu ņēmis apliecinājumus). Datu valsts inspekcija atgādina, ka prasīt personām apliecinājumu vai apstiprinājumu tam, ka viņi nav bijuši ārvalstīs, ka viņi nav uzskatāmi par kontaktpersonām vai nav saslimuši ar Covid-19, nav tiesiska pamata un nepieciešamības. Vienlaikus, Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ziņo, ka saņemtas sūdzības par to, ka nekustamo īpašumu pirkuma līgumos tiek iekļauti un praksē pret patērētājiem tiek piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā brīža. Tādejādi līgumslēdzējpušu, kur viena no pusēm ir patērētājs (ekonomiski un juridiski vājākā puse), neapspriestos līguma noteikumos iekļauts patērētāja pienākums kompensēt nekustamā īpašuma pārdevējam samaksāto NĪN par tekošo taksācijas gadu ir atzīstams par pretēju līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, īpaši, ņemot vērā faktu, ka praksē šie noteikumi līgumos netiek izcelti, tie tiek iekļauti līguma vispārīgo līguma noteikumu sadaļā un tajos netiek uzrādīta konkrēta summa. Tādējādi patērētājam tiek paslēpta un noklusēta būtiska informācija, kas nepamatoti palielina kopējo nekustamā īpašuma pirkuma maksu. Saskaņā ar likumu juridiskai personai uzliktie maksājumi ir...

Ministru kabinets 29. septembra sēdē apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. To paredz Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi un Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu. Kā zināms, 2020. gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Likums), kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie noteikumi paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 18.1 panta ceturto daļu un 18.2 panta pirmo daļu juridiskai personai 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā noteikts ziņu apjoms par tās patiesajiem labuma guvējiem (PLG), tostarp PLG identificējoša informācija, kā arī informācija par īstenotās kontroles veidu un juridisko personu vai ārvalsts subjektu, ar kura starpniecību tiek īstenota kontrole. Praksē bieži valda neizpratne attiecībā uz īstenotās kontroles veidu, kuru NILLTPFNL mērķa sasniegšanas labad ir nepieciešams norādīt precīzi. Kontroli var īstenot tieši vai netieši. Tiešā kontrole izpaužas tajos gadījumos, kad fiziskā persona – PLG – īsteno kontroli caur statusu pašā juridiskajā personā. Proti, izskatot aktuālākos tiesību subjektu piemērus, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) PLG īsteno kontroli kā dalībnieks, akciju sabiedrībās (turpmāk – AS) – kā akcionārs, personālsabiedrībās – kā biedrs, un atsevišķos gadījumos PLG īsteno kontroli kā izpildinstitūcijas pārstāvis (valdes...