KOMERCPRAKSE

Komersantiem, kas sniedz darba devējiem personāla atlases pakalpojumus darbam Latvijā paredzēts mazināt administratīvo slogu. Turpmāk atsevišķie licences saņēmēja pienākumi netiks attiecināti uz komersantiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus Latvijas darba devējiem. To nosaka ceturtdien, 4. janvārī valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumos „Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība". Turklāt ar minētiem grozījumiem tiek noteikts, ka personāla atlases pakalpojumu sniedzēji, ievērojot pakalpojuma būtību, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem. Jau šobrīd ir noteikts, ka komersanti, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir paredzēts saņemt samaksu no darba devēja, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem, tādējādi minētajam grozījumam ir precizējošs raksturs. Tāpat grozījumos ir paredzēts, ka personām, kas saņem darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs, ir jānodrošina tādi darba samaksas nosacījumi, kas garantē vismaz par normālo darba laiku paredzēto minimālo mēneša darba samaksu attiecīgajā valstī. Tas nepieciešams tāpēc,...

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) pieņemtie noteikumi “Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumi”, kas paredz jaunu kārtību, kā gala lietotājus informēt par paaugstinātu tarifu izsaukumiem. Komersantam, kas izsaukumam uz cita komersanta tīklu piemēro paaugstinātu tarifu , kas pārsniedz Regulatora noteikto tarifa slieksni - 2,98 centus (bez PVN) par izsaukuma minūti, ir pienākums pirms savienojuma atskaņot balss paziņojumu par paaugstinātu tarifu. Gadījumā, ja komersants izsaukumam piemēro paaugstinātu tarifu, kas nepārsniedz Regulatora noteikto tarifa slieksni, komersantam ir brīva iespēja izvēlēties - sniegt vai nesniegt savam galalietotājam pirms savienojuma informāciju par paaugstinātu tarifu balss paziņojuma vai skaņas signāla veidā (brīdinājuma signāls). Tas nozīmē, ka galalietotājiem tiks samazināta iespēja saņemt pārmērīgi augstus rēķinus par izsaukumiem uz citu operatoru tīkliem, kur ir noteikts paaugstināts tarifs, kas nereti ir izsaukumi uz ārstniecības iestādēm. Noteikumi paredz, ka komersants balss paziņojumu par paaugstinātu tarifu nodrošina bez maksas un valsts valodā. Komersantam ir pienākums...

Lai nodrošinātu Sociālā uzņēmuma likuma piemērošanu no 2018. gada 1.aprīļa, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”, kas ceturtdien, 14. decembrī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānotie noteikumi nosaka sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamos dokumentus, kā arī to iesniegšanas un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, sociālā uzņēmuma uzraudzības kārtību, darbības rādītājus un to izvērtēšanas kritērijus. Tāpat noteikumos plānots noteikt sociālo uzņēmumu reģistra saturu, kā arī reģistra darbības, aktualizācijas un izmatošanas kārtību. Sociālā uzņēmuma likums nosaka, ka sociālā uzņēmuma statusu var iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ja to statūtos noteiktais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, tādējādi noteikumos tiek definētas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir tādas iedzīvotāju grupas, kurām ir apgrūtinātas iespējas gūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un...

Jauno ES personas datu aizsardzības regulu zinātāji gaida ar lielām bažām. Tā ietekmēs lielāko daļu uzņēmumu, organizāciju un valsts iestāžu, jo paredz jaunus noteikumus personas datu aizsardzībai un apstrādei visā Eiropā. Taču dažādi pētījumi liecina, ka pagaidām par šādas regulas esamību zina un uztraucas vien aptuveni trešā daļa uzņēmumu. Pieejai vajadzētu būt nopietnākai, jo soda nauda par prasību neievērošanu var sasniegt pat 4% no gada apgrozījuma! Minētās regulas piemērošana tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā. Tās mērķis ir pasargāt ikviena pilsoņa privātumu, ierobežojot uzņēmumu iespējas nelegāli rīkoties ar privātpersonu datiem pret viņu gribu, aizsargāt ES tirgu no lielā tehnoloģiju uzplaukuma un fundamentāli sakārtot normatīvos aktus personas datu jautājumos. Iepriekš spēkā bija 1995. gadā pieņemts dokuments ar atsevišķām modifikācijām vēlākajos gados, kas neatbilda milzīgajam pasaules un ES tehnoloģiskā izrāviena kontekstam. Šī regula tiek uzskatīta par lielāko normatīvo aktu atjaunojumu Eiropā pēdējo 20 gadu laikā. Kas būtu jāzina par ES vienotās personas datu regulu?...

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Grozījumi skāruši arī dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atcelšanas kārtību. Būtiskuma kritērijs. Atbilstoši līdzšinējam Komerclikuma regulējumam tiesa, lai atceltu dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu varēja vērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumu dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanā un norisē ir būtiski. Vienlaikus tiesu praksē ir konstatēti gadījumi, kad, vērtējot pārkāpuma būtiskumu, primāri izmanto mērauklu, vai pārkāpums ietekmēja balsojuma rezultātu, proti, vai balsojums sapulcē būtu citādāks, ja šāds pārkāpums netiktu pieļauts. Tomēr šāda “būtiskuma kritērija” šaura interpretācija var novest pie situācijām, kad klaji tiek ignorētas mazākuma dalībnieku (akcionāru) intereses. Tiesu praksē ir gadījumi, kad SIA mazākuma dalībnieks vispār netiek aicināts uz dalībnieku sapulci, bet tiesa šo pārkāpumu atzīst par...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šī gada pirmajos 9 mēnešos ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem. Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem - 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus. Patērētāji ir labāk informēti par savām tiesībām, un līdz ar avio pakalpojumu izmantošanas apjoma pieaugumu, palielinās arī sūdzību skaits. Kā vēl vienu spēcīgu iemeslu sūdzību skaita...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot "kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā", kā arī piedāvāšot jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums būs saistošs jaunajam ieguvējam tikai...

Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Sociālā uzņēmuma likumu, kura mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča iepriekš norādīja, ka “atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā līdz šim vēl nebija izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus”. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido...

Ceturtdien, 12. oktobrī, Saeima 1. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu paketi ar grozījumiem kooperatīvo sabiedrību regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas. Likumprojektu pakete (likumprojekts “Kooperatīvo sabiedrību likums” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””) paredz šādas izmaiņas: Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā). Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā. Izmaiņas paredz arī atvieglotu kooperatīvo sabiedrību dibināšanas kārtību – nav obligāta dibināšanas sapulce, precizētas tiesības un pienākumi, samazināts statūtos norādāmās informācijas apjoms). Tiks stiprinātas arī biedra...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pēc konsultācijām ar iesaistītajām pusēm ir noslēdzis darbu pie jaunajām Vadlīnijām „Vadlīnijas paziņojumu par vidi izmantošanai komercpraksē? (turpmāk - Vadlīnijas), kuru mērķis ir sniegt padomus uzņēmējiem godīgas komercprakses īstenošanai, komercpraksē izmantojot paziņojumus par vidi. Paziņojumi par vidi norāda, ka precei vai pakalpojumam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi nekā citām precēm vai pakalpojumiem. Paziņojumi var būt attiecināmi uz preču ražošanu, iepakošanu, izplatīšanu un lietošanas procesu. Šāda veida paziņojumi ir redzami gan reklāmās, gan arī uz produktiem kā logo, emblēmas, marķējumu shēmas, norādes uz sertifikātiem, apgalvojumi, grafikas. Tāpat tie var būt izteikti arī attēlu, krāsu un skaņu veidā. Paziņojumiem par vidi ir jābūt pamatotiem, konkrētiem, precīziem un nepārprotamiem, lai patērētājiem tie būtu viegli saprotami izvēloties konkrētu preci vai pakalpojumu. Tie nedrīkst maldināt patērētāju. Tā kā patērētāji var neatpazīt dažādus privātos, vietējos vai starptautiskos simbolus, uzņēmējiem ir ieteicams pievienot skaidrojumus, kas ļaus vieglāk uztvert informāciju par konkrētā...

Latvija pakāpusies uz 14. vietu Bāzeles Pārvaldības institūta veidotajā ikgadējā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku reitingā (Basel Anti-Money Laundering (AML) Index). Tas ir augstākais Latvijas līdz šim saņemtais novērtējums 146 indeksā iekļauto pasaules valstu konkurencē. Finanšu ministrija turpina darbu pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma uzlabošanas. Paredzēts vērsties arī pie uzņēmēju auditorijas un sabiedrības kopumā, īstenojot motivāciju veicinošu pasākumu kopumu ēnu ekonomikas mazināšanai. Tāpat plānots arī koordinēti īstenot steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definēt sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai. Savukārt ar mērķi attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, šogad apstiprināts arī Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019. gadam. Tādējādi paredzēts īstenot pasākumus ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanai. Tāpat plānā definēti finanšu tirgus attīstībai būtiskākie aspekti turpmākajos gados...

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 12.panta pirmajā daļā un 13.panta pirmajā daļā noteiktās kompetences ietvaros norāda, ka paziņojumi, kas atbilst ISPL 1.panta 3.punktā noteiktajam, ir atzīstami par komerciāliem paziņojumiem, un tādējādi šādu paziņojumu sūtīšana ir jāveic, ievērojot ISPL un Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) noteikumus. Inspekcija vērš uzmanību uz to, ka komerciālo paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā. Komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9.panta otrās daļas nosacījumi, turklāt papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Savukārt komerciālu paziņojumu uz juridiskās personas elektroniskā pasta adresi ir atļauts sūtīt bez iepriekš saņemtas piekrišanas, taču ievērojot šā likuma 9.panta ceturto daļu, tas ir, ja tiek lietota derīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru komerciālā paziņojuma saņēmējs varētu sūtīt...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) 16.08.2017. pieņēmis lēmumus par SIA “SS” un SIA “INTERNET” īstenoto negodīgo komercpraksi, piemērojot katram no uzņēmumiem soda naudu 15 000 EUR apmērā, kā arī uzliekot tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgas komercprakses īstenošanu attiecībā uz patērētājiem interneta vietnēs www.ss.lv, vēlāk www.ss.com (turpmāk - Vietne). Pēc patērētāju sūdzību skaita krasa pieauguma, kas 2016.gada nogalē un 2017.gadā pārsniedza 100 sūdzības saistībā ar tīmekļvietni www.ss.lv, 2017.gada februārī PTAC uzsāka izvērtēt SIA “INTERNET” un SIA “SS” īstenoto komercpraksi. Uzņēmumi tika aicināti pārkāpumus novērst labprātīgi, tomēr komersanti kopš 2017. gada aprīļa nereaģēja uz vairākkārtējiem PTAC aicinājumiem un pieprasījumiem, kā rezultātā tika pieņemti lēmumi, piemērojot soda naudu 15 000 EUR apmērā un uzliekot tiesisku pienākumu novērst pārkāpumus. Būtiskākie pārkāpumi: PTAC ir secinājis, ka patērētājiem Vietnē netiek sniegta patiesa informācija par sludinājumu publicēšanas pakalpojumu sniedzēju. PTAC konstatēja, ka Vietnē ir norādīta kontaktinformācija par SIA "INTERNET”, tomēr patērētājam, iegādājoties sludinājumu publicēšanas pakalpojumu un veicot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apturējis SIA “Internet” saimniecisko darbību. Šis uzņēmums administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni www.ss.lv (turpmāk – ss.lv). Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā. Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, patērētājus aicina neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu. Liekot uzsvaru uz godīgu komercpraksi lietoto auto tirdzniecībā, VID jau kopš gada sākuma SIA “Internet” lūdza sniegt pamatinformāciju par personām, kas ievieto lietotu auto sludinājumus portālā ss.lv. Šī informācija ir svarīga, jo ir pamatotas aizdomas, ka atsevišķas personas portālu izmanto, lai organizētu PVN izkrāpšanas shēmas. VID ir atklājis vairākas šādas shēmas. Vienā no tām bija iesaistīts vairāk nekā 700 automobiļu, radot zaudējumus pusmiljons eiro apmērā. Komersantam 2017. gadā tika izsūtītas četras brīdinājuma vēstules ar aicinājumu sniegt VID pieprasīto informāciju, tāpat notika divas tikšanās, kurās SIA “Internet” pārstāvji atteicās sadarboties. Komersants ignorēja arī...

Pēc nepilniem 12 mēnešiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, būs jāievēro jauns datu aizsardzības noteikumu kopums, ko sauc par Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Vispārīgās datu aizsardzības regulas uzdevums ir vienādot datu aizsardzības noteikumus Eiropā un noteikt atbilstības pienākumus attiecībā uz datu apriti Eiropas Savienībā, starp ES dalībvalstīm un to sadarbības partneriem visā pasaulē. Būtībā tās mērķis ir uzlabot personas datu lietošanu un glabāšanu un pasargāt tos no ļaunprātīgas izmantošanas. Pirmkārt, Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir precizēta ES direktīvā par datu aizsardzību dotā izplūdusī personas datu definīcija ("jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu"), pievienojot plašāku kontekstu. Saskaņā ar grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamgad, par personas datiem ir uzskatāmas IP adreses, ģenētiskā, garīgā, kultūras, ekonomiskā vai sociālā un tamlīdzīga informācija. Ir ietverti pat pavārdi un pseidonīmi - tos bieži var sasaistīt ar konkrētu indivīdu organizācijā. Šajā definīcijā ietilpst arī klientu vārdi, tālruņa numuri un adreses, piegādātāju un darbinieku dokumenti....