KOMERCPRAKSE

Otrdien, 23.septembrī, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumos, kas veicinās patērētāju aizsardzību finanšu jomā, tostarp mazinot krāpniecības iespēju. Tiks samazināta arī iespēja iedzīvoties pārmērīgās parādsaistībās, regulējuma tvērumā iekļaujot atliktos maksājumus. To paredz otrdien, 23.septembrī, valdībā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" un grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā. Likumprojekti nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīvas par patērētāju kredītlīgumiem prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Izstrādātie grozījumi paredz, ka atliktie maksājumi, kuros preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs patērētājam ļauj norēķināties par preci vai pakalpojumu bez procentiem vai citām maksām ilgākā laika periodā, sadalot to maksājumos, turpmāk tiks uzskatīti par kreditēšanas līgumu. Šādi pirkumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī būtu attiecināmas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības, tostarp patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana. Lielajiem uzņēmumiem (>250 darbiniekiem, apgrozījums >50 milj.EUR) - atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem - būs...

Nedaudz vairāk nekā pēc gada - no 2026. gada 27. septembra - visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāks piemērot Zaļās pārkārtošanās akta1 prasības. Atbilstoši tām tirgotājiem būs pienākums sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm. Turklāt minētais akts paredz arī papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai, informē zvērinātu advokātu birojs Spīgulis & Kukainis. Tas nozīmē, ka pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem no 2026. gada 27. septembra pirms distances līguma noslēgšanas patērētājs būs plašāk jāinformē par precēm un pakalpojumiem. Zaļās pārkārtošanās akta mērķis ir veicināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību ar augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, lai paātrinātu zaļās pārkārtošanās procesus sabiedrībā. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825 (2024. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES Patlaban regulējumā jau ir noteikts tirgotāja pienākums informēt patērētājus par preces vai...

Lai palīdzētu iepircējiem noteikt atbilstošus norēķinu termiņus ar piegādātājiem par precēm, kurām nav obligāti jānorāda minimālais derīguma termiņš – svaigajiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem (preces), Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi informatīvo materiālu "Kritēriji svaigu augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu atzīšanai par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpratnē". Tajā ietverti kritēriji, kas palīdz noteikt, vai šīs preces uzskatāmas par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) izpratnē. Preču korekta novērtēšana ir būtiska, jo tā tieši ietekmē to, kāds norēķinu termiņš ar piegādātājiem ir pieļaujams. Saskaņā ar NTPAL par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm tiek uzskatītas tādas preces, kuras savu īpašību dēļ vai noteiktā pārstrādes posmā kļūst nederīgas pārdošanai 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes. Tomēr likums nenosaka konkrētus kritērijus, kas ļautu novērtēt, vai attiecīgās preces ir uzskatāmas par ātrbojīgām. Informatīvais materiāls tapis, proaktīvi reaģējot uz KP novēroto, ka iepircēji...

Iespējams, esat redzējuši šādus īpaši izdevīgus piedāvājumus: noliktavas izpārdošana pirms veikala slēgšanas, portatīvais dators par neticami zemu cenu vai populāra zīmola austiņas ar 70% atlaidi. Mēs visi esam saskārušies ar piedāvājumu, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiess. Eiropas patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kā atpazīt maldinošus piedāvājumus vai neuzticamus interneta veikalus un izvairīties no negaidītām izmaksām un citiem pārsteigumiem. Kā atpazīt maldinošu piedāvājumu: Salīdziniet cenas. Esiet īpaši piesardzīgi ar milzīgām atlaidēm un solīto ātro piegādi. Salīdziniet citu interneta veikalu piedāvātās cenas un pārliecinieties, vai produkts tiešām ir tik lēts, kā šķiet. Interneta veikali, kas piedāvā produktus par daudz zemāku cenu nekā citi veikali, var būt neuzticami. Neuzķerieties uz steigas radīšanas taktikām. Ļoti bieži "laika ierobežoti" piedāvājumi ir mārketinga viltība. Ja apmeklēsiet šo pašu interneta vietni nākamajā dienā vai pēc vairākām dienām, iespējams redzēsiet tieši to pašu "pēdējā brīža" akciju. Tas ir veids,...

Patentu valdē 2025. gada pirmajā pusgadā fiksēts vidēji 8% pieaugums nacionālās procedūras kārtībā pieteikto preču zīmju un dizainparaugu pieteikumiem, kā arī preču zīmju starptautisko reģistrāciju attiecinājumiem uz Latviju, salīdzinot ar 2024. gadu. Vienlaikus par 15% sarukuši starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju. Ja 2024. gadā pirmajos sešos mēnešos pieteikti 613 nacionālās procedūras preču zīmju pieteikumi, šajā gadā tie bija 674. Starptautisko preču zīmju reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju pirmajā pusgadā bija 407, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Dizainparaugu jomā nacionālās procedūras pieteikumu skaits šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 19, kas ir par diviem vairāk nekā pērn, bet starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju - 11. Patentu valdē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir saņemti 63 nacionālo patentu pieteikumi, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā, kad tika saņemti 42 patentu pieteikumi. No Latvijas augstskolām saņemti desmit pieteikumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) iesnieguši 19...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 295 000 eiro sodu AS "DelfinGroup" grupas uzņēmumam SIA "ViziaFinance" par negodīgu komercpraksi, liecina PTAC publiskotā informācija. PTAC secinājusi, ka "ViziaFinance" ilgstošā laika periodā ir īstenojusi profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, būtiski negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību. "ViziaFinance" pieļāvusi būtisku pārkāpumu, neievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto pienākumu, proti, veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, uzņēmums neieguva informāciju par patērētāja esošajām saistībām un ikmēneša maksājumiem no visiem kredītinformācijas birojiem, tādējādi nesaņemot pilnu informāciju un nepienācīgi izvērtējot patērētāju spēju atmaksāt kredītu, radot stāvokli, ka kredīti tika izsniegti daļai tādu patērētāju, kuriem tos nedrīkstēja izsniegt, un ļaujot daļai no patērētāju uzņemties pārmērīgas kredītsaistības. PTAC lēmumā teikts, ka "ViziaFinance" rīcība ir klasificējama kā "smags pārkāpums". Tam ir būtiska ietekme uz patērētāju kolektīvajām interesēm, jo "ViziaFinance" ir nozīmīgs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ir īstenota negodīga komercprakse, kas skar vai var skart plašu patērētāju loku. PTAC norāda, ka pārkāpumi īstenoti vairāk nekā...

Valdības 25. jūnijā apstiprinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz, ka tiks ieviests vienots Eiropas Savienības (ES) identifikācijas pakalpojums un atvieglots digitālo platformu operatoru administratīvais slogs. Noteikumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp ziņojošie platformu operatori turpmāk varēs izmantot ES vai tās dalībvalstu izveidotu identifikācijas pakalpojumu kā standartizētu veidu pārdevēju identitātes un rezidences pārbaudei. FM skaidro, ka šādos gadījumos operatoriem būs jāsniedz mazāks pārdevēju identificējošās informācijas apjoms - tikai pārdevēja vārds vai nosaukums, identifikatora numurs un identifikatora izdevējs. Informācija kļūs pieejama tieši caur dalībvalsts izveidotu identifikācijas pakalpojumu, norāda FM. Piemēram, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs reģistrējas digitālajā platformā, un, izmantojot savas dalībvalsts radīto piekļuves sistēmu, pieslēdzas tās nodokļu administrācijas sistēmai. Sistēma izveido unikālu šī pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja (fiziskas personas) identifikatoru, kas no dalībvalsts informācijas sistēmas tiek paziņots digitālajai platformai, aizvirzot pārdevēju...

Saeima 5. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kas uzņēmējiem ļaus saprotamāk, ātrāk un ērtāk reģistrēt kapitālsabiedrību. Izmaiņas vienkāršos pamatkapitāla apmaksas kārtību un samazinās Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu un birokrātisko slogu. Šie grozījumi ir daļa no Tieslietu ministrijas plāna mērķtiecīgi mazināt birokrātiju un stiprināt uzņēmējdarbības vidi Latvijā, lai uzņēmēji var koncentrēties uz galveno – savu biznesu, nevis dokumentu kārtošanu. Mazāk formalitāšu nozīmē vairāk laika idejām, darbam un attīstībai, kā arī padara Latviju ārzemju investīcijām par pievilcīgāku vidi, norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Grozījumi Komerclikumā paredz vienkāršot pamatkapitāla apmaksas kārtību. Dibinot kapitālsabiedrību un apmaksājot pamatkapitālu naudā, dokuments par apmaksu Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz tikai tad, ja ieguldījuma apmērs pārsniegs 50 000 eiro. Savukārt, palielinot pamatkapitālu, šāds dokuments nebūs jāiesniedz, kamēr pamatkapitāls nesasniedz 50 000 eiro. Tiks atvieglota arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtība. SIA dibinātāji paši varēs novērtēt mantisko ieguldījumu līdz 25 000...

Saeimas 30. aprīļa sēdē paredzēts skatīt likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra direktīvas (ES) 2024/825 prasības, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā nodrošina patērētājiem labāku informētību un aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, kā arī groza Zaļās pārkārtošanās akta prasību izpildi. Likumprojekts paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jaunām normām, lai novērstu patērētāju maldināšanu, kā arī negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem un komunikāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura vides un sociālajiem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem. Zaļās pārkārtošanās akts paredz, ka komercprakses īstenotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, novēršot tādas komercprakses, kas saistītas ar dažādu preču...

Lai izskaustu nepamatotus marķējumus uz precēm un produktiem saistībā ar to dabiskumu, vides draudzīgumu un ilgtspēju, Saeima ceturtdien, 6. februārī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā. Šo izmaiņu mērķis ir palielināt patērētāju informētību, kā arī ierobežot negodīgu komercpraksi tā sauktās zaļmaldināšanas jautājumos, norāda grozījumu autori Ekonomikas ministrijā. Šādas norādes uz precēm un produktiem arī turpmāk uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, reaģējot uz cilvēku sūdzībām vai veicot tirgus uzraudzību, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda ministrijas pārstāvji. Grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk par negodīgu komercpraksi uzskatīs arī tādu informāciju uz preces vai produkta par vidi, kas nebūs pamatota ar izmērāmiem rādītājiem. Tāpat nedrīkstēs reklamēt nebūtiskus ieguvumus, kas nekādā veidā nebūs saistīti ar kādu no preces, pakalpojuma vai komercprakses īstenotāja iezīmēm. Uzņēmējs vai ražotājs arī nedrīkstēs izvietot nepatiesu informāciju par preces ilgizturību vai attiecībā uz tās intensitāti. Piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka atbilstoši lietošanas...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā pēdējo divu gadu laikā ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts KP skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī KP nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. KP aicina piegādātājus aktīvi iesaistīties un ziņot par pārkāpumiem pārtikas piegādes ķēdē, veicinot godīgu konkurences vidi. NTPAL mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī aizliegt nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. NTPAL ir spēcīgs instruments, kas varētu mainīt tirgus vidi, ja vien piegādātāji izmantotu savas tiesības un aktīvi ziņotu par negodīgu tirdzniecības praksi likuma uzraugošajai institūcijai – Konkurences padomei. Atkarība no konkrēta pircēja var radīt piegādātājam bažas, ka jebkāda veida konflikta risināšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, nelabvēlīgu...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām,...

Valdībā 3. septembrī apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai Latvijas regulējumā ieviestu Eiropas Savienības (ES) pieņemtā Zaļās pārkārtošanās akta* prasības (stājās spēkā 2024. gada 6. martā), kas tirgotājiem nosaka pienākumu sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, kā arī ievieš papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Ar Zaļās pārkārtošanās aktu tiek ieviesti īpaši noteikumi negodīgas komercprakses novēršanai, kas saistīta ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vides norādēm ("zaļmaldināšana"), maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām vai nepārredzamiem un apšaubāmiem ilgtspējas marķējumiem, kā arī tādiem aprites ekonomikas aspektiem kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība (t.i. iespēja atkārtoti pārstrādāt kādas produkta daļas/detaļas utt., lai tās atgrieztu ražošanas procesā un izmantotu no jauna). Līdz ar to tirgotājiem noteikts pienākums atgādināt patērētājiem par preču juridiskās atbilstības garantijas esamību, izmantojot saskaņoto paziņojumu, un pienākumu atgādināt par ilgizturības komercgarantiju, ja tāda tiek piedāvāta, izmantojot saskaņoto marķējumu. Tāpat...

Saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā Latvijā reģistrēto vētru un augstā nokrišņu līmeņa izraisītajiem nekustamā īpašuma un tiem piegulošo teritoriju bojājumiem, tai skaitā applūdušajām teritorijām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) jautājumu un neskaidrību gadījumā ir gatavs sniegt informāciju un atbalstu. PTAC ir informējis arī Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, norādot, ka nav pieļaujams, ka tiek atteikta atlīdzības izmaksa gadījumos, kad noteikti riski un to interpretācija ir nepietiekami izskaidroti. Ja ir applūdusi patērētāja īpašumā esošā teritorija, kuras apdrošināšanas līgumā ir ietverts plūdu vai nokrišņu izraisītas applūšanas risks, patērētājus aicina rīkoties, sekojot šādiem norādījumiem: pārliecināties, vai apdrošināšanas līgums ietver plūdu, applūšanas risku segumu; vērsties pie apdrošinātāja rakstveidā, iesniedzot visus prasītos pierādījumus; atteikuma gadījumā, nepiekrītot apdrošinātāja viedoklim, vērsties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, kas ir patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājs apdrošināšanas jomā; ja patērētājam rodas aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem vai to piemērošanu vērsties ar iesniegumu PTAC. Neskaidrību un jautājumu gadījumā zvanīt uz PTAC konsultāciju tālruni 65452554...

Valdībā 25. jūnijā apstiprināts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātais Transporta enerģijas likuma projekts. Transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares “zaļināšanu”. Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā. Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus. Piemēram, esošajā degvielas uzpildes staciju piedāvāt biometāna uzpildes punktus, uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem/atlikumiem. Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs zaļināt pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa zaļināšanu degvielas piegādātāji uzsāk 2026. gadā – samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%. Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu...