KOMERCPRAKSE

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbinieki 2021. gadā veica komercprakses uzraudzību saistībā ar konsultēšanas rīku (t.s. čatbotu) izmantošanu saziņai ar patērētājiem. Veicot uzraudzības aktivitātes, PTAC ierosināja 12 administratīvās lietas un visiem iesaistītajiem komersantiem nosūtīja informatīvas vēstules. Turpmāka iesaistīto subjektu preventīva aicināšana ievērot normatīvo aktu prasības nākotnē varētu novērst dažādas problēmsituācijas un nepieļaut patērētāju tiesību pārkāpumus. Projekta “Komercprakses, piedāvājot patērētāju konsultēšanas rīkus, apzināšana un analīze, pārkāpumu novēršana” uzraudzības aktivitāšu nepieciešamības pamatā ir apstākļi un tendences, kas saistītas ar pieaugošu patērētāju tiesisko interešu apdraudējuma risku tirgus digitalizācijas apstākļos, pārdevējiem un pakalpojuma sniedzējiem ieviešot dažādas automatizācijas vai robotizācijas sistēmas, kas komunicē ar patērētājiem digitālajā vidē (turpmāk – virtuālās palīdzības sistēmas). Praksē tās mēdz saukt dažādos terminos, piemēram, tērzēšanas roboti, virtuālie asistenti un virtuālie palīgi (no angļu valodas – chatbots). Projekta mērķis bija apzināt tirgus situāciju un izdarīt secinājumus par virtuālo palīdzības sistēmu izmantošanas riskiem, konsultēt pārdevējus un pakalpojumu sniedzējus par konstatētajām neatbilstībām,...

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat mazumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 170. Vispārīgās prasības

Eiropas Savienības fondu un citu finanšu devēju projektu konkursi ir lielisks veids, kā realizēt idejas. Lai piesaistītu ES fondu vai citu finanšu devēju finansējumu, ir jāsagatavo projekta pieteikums. Savukārt, lai sagatavotu labu projekta pieteikumu un veiksmīgi to ieviestu, jāievēro vairāki priekšnoteikumi. Vairāk par priekšnoteikumiem projekta pieteikuma sagatavošanā — šajā rakstā. Autore padomus balstīs uz personīgo pieredzi un kā piemērus minēs projektus, kuru tapšanā pati ir darbojusies. Pirmkārt, ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar projekta konkursa nolikumu, pieteikuma formu, iesniegšanas vietu, veidu un termiņu, normatīvajiem aktiem un vērtēšanas kritērijiem. Projektu konkursa nolikumā vienmēr ir izklāstīta galvenā informācija, kas attiecas uz konkrēto projektu, un tajā visbiežāk ir arī atsauces uz normatīvajiem aktiem — Eiropas Savienības regulām, Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Lai labāk izprastu, kādu informāciju rakstīt projekta pieteikumā, ir jāpēta vērtēšanas kritēriji, jo tajos ir iekļauta informācija par to, ko tieši projektu vērtētāji vērtēs. Bieži vien pēc vērtēšanas kritērijiem var noteikt, kuri jautājumi...

Rīgas dome atgādina, ka komersantiem no 1. jūlija jānodrošina atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pie tirdzniecības vietām ar platību virs 500 m2, ja tām ir pieguļošas autostāvvietas (izņemot ielu malu autostāvvietas), degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, piedāvājot vismaz vieglā iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu. To paredz 2022. gada 2. martā pieņemtie grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”, kas noteic nodrošināt plašākas atkritumu šķirošanas iespējas un uzlabot atkritumu apsaimniekošanas kārtību galvaspilsētā. No šā gada marta māju apsaimniekotājiem ir noteikts pienākums sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem nodrošināt vieglā un stikla atkritumu šķirošanu daudzdzīvokļu ēkās, izvietojot attiecīgus konteinerus. Iepakojuma un stikla taras konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kas 2022. gadā būs sašķirots pareizi un tiks izvests kā iepakojuma konteiners, var samazināt mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus līdz pat 35%. Šķirojot vieglo iepakojumu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), sadarbojoties ar Datu valsts inspekciju (DVI) un Finanšu nozares asociāciju (FNA), ir izstrādājusi ieteikumus fizisko personu datu apstrādei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) un sankciju ievērošanas jomā. Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kurā kompetentās institūcijas finanšu sektora tirgus dalībniekiem ir izstrādājušas šādu skaidrojošo informāciju. Ieteikumi kā atsevišķa nodaļa iekļauti FKTK 2021. gada 21. decembra ieteikumos Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei". Šie ieteikumi ir veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Uzsākot darbu pie ieteikumu izstrādes, tika apkopoti problēmjautājumi, ar kuriem finanšu iestādes saskaras ikdienas darbā. Ieteikumos kompetentās iestādes sagatavojušas skaidrojumus un iespējamos risinājumus, lai finanšu iestādes varētu vienlaikus izpildīt gan NILLTPFN likuma, gan Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu...

Lai arī veicot personas datu apstrādi pētniecības nolūkos, ir jāievēro tie paši principi, kā veicot jebkuru citu datu apstrādi, pastāv atsevišķi izņēmumi. Salīdzinājumā ar “ierasto” datu apstrādi, datu apstrāde pētniecības nolūkos pamatā atšķiras ar datu subjektu (turpmāk-persona) tiesību īstenošanu un nolūka ierobežojuma principa īstenošanu, informē Datu valsts inspekcija. Arī pētniecības nolūkos veiktai datu apstrādei ir jāpastāv atbilstošam nolūkam (mērķim), tiesiskajam pamatojumam, skaidri noteiktam atbildīgajam pārzinim (turpmāk – organizācija), kā arī jāievēro datu apstrādes principi - likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, pārskatatbildība . Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk tekstā – Datu regula) ir noteikts, ka, ja personas datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos (Latvijā – Fizisko personu datu apstrādes likums) var paredzēt atkāpes no Datu regulā noteiktajām tiesībām uz piekļuvi, tiesībām labot savus datus, tiesībām ierobežot datu apstrādi un tiesībām iebilst pret datu apstrādi ....

No 2022. gada 21. februāra tiks papildināti pārvadātājam izvirzītie uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi, paplašināts pārkāpumu loks, par kuru izdarīšanu var tikt ietekmēta pārvadātāja atbilstība labas reputācijas prasībai, kā arī tiks stiprināta kontrolējošo institūciju sadarbība. Vienlaikus gaidāmi arī papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumos. To paredz Mobilitātes pakotne. No 21. februāra, stājoties spēkā Mobilitātes pakotnes nosacījumiem, pārvadātājam būs jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiktu atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. Tāpat pārvadātāja rīcībā turpmāk būs noteikts transportlīdzekļu un vadītāju skaits (samērīgs ar veikto pārvadājumu apjomu), kuri atrodas kādā saimnieciskās darbības centra dalībvalstī, kā arī pārvadātājam būs jānodrošina, lai kontroles institūcijām uzņēmuma telpās būtu pieejami uzņēmējdarbības pamatdokumentu oriģināli, tai skaitā elektroniskie dokumenti, informē Autotransporta direkcija. Turpmāk tiks ieviests samazinātais finansiālais nodrošinājums uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā pilnā masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Pārvadātājam būs...

Ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 6 "Grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", no 1. marta būs vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Daļai būvdarbu vairs nebūs jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, daļu būvdarbu varēs uzsākt uzreiz pēc paziņojuma iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta pielietojumu, ieviestas jaunas definīcijas ēkas vienkāršotajai atjaunošanai un pārbūvei. Būvniecības ieceres dokumenti nav jāiesniedz No 1. marta būvniecības ieceres dokumenti nebūs nepieciešami mājokļa interjera projektam, fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot krāsas toni, fasādes apgaismojuma, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti. Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas, bet publiskajā ārtelpā, nemainot arhitektonisko veidolu. Izņēmums ir ēkas ar kultūras pieminekļa statusu. Tāpat būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas...

Izstrādājot ziņojumu par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD), Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) secinājusi, ka Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekme uz maksātnespējas jomu aizvien atbilst līdzšinējām tendencēm. Pēc aktuālā ziņojuma par Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmi uz maksātnespējas jomu tiek secināts, ka nav identificēti jauni riski, kuri ietekmējuši maksātnespējas jomu. Tāpat nav konstatēts, ka būtu kāda konkrēta darbības joma, kuras pārstāvji plaši piemērotu Maksātnespējas likumā ietvertos risinājumus. Attiecīgi no maksātnespējas jomas perspektīvas nav konstatējamas bažas par kādas konkrētas nozares maksātspēju. Tieslietu ministrija turpinās rūpīgi vērtēt esošo situāciju maksātnespējas jomā. 2021. gadā tika veikta Covid-19 infekcijas un tās seku mazināšanas pasākumu ietekmes uz maksātnespējas jomu sākotnējā novērtēšana. Sākotnējā ziņojumā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība līdz šim nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski...

Ministru kabineta 14. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrija rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē iepriekš konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvais regulējums papildināts ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprināja arī nosacījumus saimniecisko, tostarp, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Detalizēti ar nosacījumiem saimniecisko un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai var iepazīties Ministru kabineta 2021. gada 8. oktobra rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Nosacījumi paredz, ka visi darba devēji organizē darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Darbinieki darba vietā klātienē atrodas tikai ar darba devēja norīkojumu un, ierodoties darba vietā, apliecina, ka tiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju un nav pienākuma ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā bijis tiešs kontakts ar Covid-19 inficētu personu. Savukārt, darbinieki, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, līdz 2021.gada 15.decembrim darba telpās atrodas tikai ar derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā nozares uzraugs noziedzīgi iegūtu līdzekļu jomā sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) institūcijām ir veicis Latvijā reģistrēta uzņēmuma SIA “Chatextech” pārbaudi un konstatējis būtiskus pārkāpumus. VID ir apturējis uzņēmuma “Chatextech” darbību un piespriedis 100 000 eiro soda naudu. Secināts, ka uzņēmums nav bijis dibināts ar mērķi veikt godīgu uzņēmējdarbību, bet gan bijis čaulas kompānija, kuras aizsegā potenciāli sniegts virtuālās valūtas maiņas atbalsts izspiedējprogrammatūras uzbrukumos ASV iegūtas izpirkuma maksas legalizēšanai. Papildus piemērotajai soda naudai “Chatextech” amatpersonas tiks iekļautas riska personu reģistrā, kas liegs tām turpmāk veikt uzņēmējdarbību Latvijā. Kā norāda Lursoft, tai pieejamā informācija liecina, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā iekļautais Latvijas uzņēmums SIA “Chatextech” bijis iesaistīts ar virtuālās valūtas maiņu un ar to saistītā atbalsta izveidē, lai atvieglotu izspiedējvīrusu dalībnieku darījumus. Lursoft izziņas informācija rāda, ka SIA “Chatextech” reģistrēts vien šā gada sākumā. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir ar Krieviju saistītais Mikhail...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"". Grozījumu izstrādes mērķis ir veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem tiks novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrija rosina arī normatīvo regulējumu papildināt...

Starpinstitūciju saskaņošanai 8. jūlijā nodoti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuru mērķis ir stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistes tirdzniecībā, jo īpaši aizsardzību pret negodīgas komercprakses īstenotājiem. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji iegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecībā. Tāpēc paredzēts veicināt augstāku patērētāju informētību. Pirmkārt, komercprakses īstenotājam būtu skaidri jānorāda informācija, vai trešā persona, kas tiešsaistes tirdzniecības vietās piedāvā preci vai pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, ir vai nav pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – attiecīgi, vai šajā tiešsaistes tirdzniecībā būs piemērojamas patērētāju tiesības. Otrkārt, komercprakses īstenotājam skaidri jānorāda, kura ir apmaksāta reklāma gadījumos, ja patērētājam ir iespēja meklēt preces vai pakalpojumus pēc atslēgvārda, frāzes u.c., un meklēšanas rezultātā kāda prece vai pakalpojums atrodas augstāk (vai ir pamanāmāka), un ja par to ir veikti maksājumi (vai gūti citi labumi). Turklāt patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi. Treškārt, komercprakses...