KOMERCPRAKSE

Jau labu laiku sabiedrībā diskutē par to, ka nereti veikali pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet kas pēc būtības ir vēl laba un lietojama, izmet atkritumos, nevis ziedo trūcīgākajiem. No šā gada 1. jūlija stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļauj noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Jau 2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (likums), kas noteica, ka, sākot ar 01.07.2019., ja pārtikai, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz ...», beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Šā gada 18. jūnijā MK pieņēma noteikumus Nr. 261 «Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām» (MK noteikumi). Papildus šiem noteikumiem MK 18. jūnijā pieņēma arī grozījumus MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 104 «Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība» (MK noteikumi Nr.104), kas saistīti ar pārtikas preču apriti pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Šīs izmaiņas ierosināja Eiropas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Tautsaimniecības komisijas atbalstītie grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Likumprojekts paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms...

Kā informē Lursoft, ka lielai daļai no parādniekiem, kuri reģistrēti Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē, ir nodokļu parādi, vēl daļai ir reģistrēts maksātnespējas process, bet 43,87% ir nodrošinājumi. Raugoties, ar kādiem rezultātiem parādnieki strādājuši 2017.gadā, redzams, ka pārskatus par 2017.gadu iesnieguši 70% uzņēmumu. 12,7% no tiem apgrozījums 2017.gadā bijis 0 eiro, bet 57,5% no visiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem. Visbiežāk Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodami mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Tie veido 14,43% no kopējā datu bāzē reģistrēto debitoru skaita, savukārt 10,23% no visiem parādniekiem ir būvniecības uzņēmumi. Starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ir arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī firmas, kuras sniedz sauszemes transporta pakalpojumus. Parādnieku vidū sastopami ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas veido 14,5% no kopējā debitoru skaita, kuriem Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti parādi. Rēķinu nemaksāšana – pirmais signāls, kas liecina par uzņēmuma problēmām Pētījums atklāj, ka rēķinu savlaicīga neapmaksāšana nereti ir bijis...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 2018. gadā ir izskatījis 3604 patērētāju sūdzības un sniedzis 34209 konsultācijas. Visvairāk sūdzības (1027 sūdzības) 2018. gadā ir saņemtas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Savukārt par iegādātām līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemta 751 sūdzība, un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 548 sūdzības. Par līgumsaistību neizpildi saņemtas 259 sūdzības, savukārt par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem - 191 sūdzība. Sniedzot palīdzību patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, PTAC 2018.gadā ir izskatījis 2465 iesniegumus par strīdiem, no kuriem 910 gadījumos, jeb 36,9 % strīdi ir tikuši atrisināti, 404 gadījumos patērētāji informēti par tiesībām turpināt strīdu risināt Patērētāju strīdu risināšanas komisijā un 656 gadījumos patērētājiem sniegta palīdzība un skaidrojums par turpmāko iespējamo rīcību. Līdzīgi kā 2017.gadā arī 2018.gadā liels sūdzību skaits (1027 sūdzības) tika saņemts par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Lielais saņemto sūdzību skaits liecina, ka patērētāji ir labi informēti par savām avioregulā ((EK) Nr.261/2004) noteiktajām tiesībām un apzinās...

Datu valsts inspekcija informē, ka Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde CNIL (Commission Nationale de l’Informatique et des Libertés) 2019.gada 21.janvārī par neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām sodīja uzņēmumu GOOGLE LLC, piemērojot naudas sodu 50 miljonu eiro apmērā par personas datu apstrādes pārredzamības principa nenodrošināšanu un neatbilstošu datu subjekta piekrišanu attiecībā uz personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanu. CNIL 2018.gada 25.maijā saņēma divu asociāciju sūdzības “None Of Your Business”(“NOYB”) un “La Quadrature du Net” (“LQDN”) norādot, ka GOOGLE LLC nav juridiska pamata uzņēmuma lietotāju personas datu apstrādei, it īpaši personalizētu komerciālu paziņojumu sūtīšanai. Inspekcija norāda, ka LQDN tika pilnvarots pārstāvēt 10 000 uzņēmuma klientu (sūdzības iesniedzējus). Pēc sūdzību saņemšanas CNIL uzreiz uzsāka izmeklēšanu par iesniegtajām sūdzībām. Izskatot lietu CNIL konstatēja divu veidu pārkāpumus Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā: Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas trūkums; Nepastāv tiesiskais pamats personalizētu komerciālo paziņojumu sūtīšanai. Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas...

Visās dalībvalstīs no 2018. gada 3. decembra ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK. Regulējums izbeidz patērētāju ģeobloķēšanu. Saskaņā ar šo regulējumu, ES mazumtirgotājiem ir jānodrošina piekļuve precēm un pakalpojumiem visiem patērētājiem uz vienādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā ES valstī atrodas pircējs. Regulas apstiprināta 2018. gada 6. februārī. Iepirkšanās tiešsaistē ir daļa no daudzu eiropiešu ikdienas dzīves. 2017. gadā trešdaļa cilvēku, kuri iepirkās internetā, veica pasūtījumus no piegādātājiem, kuri atrodas citā Eiropas Savienības valstī. Taču ne vienmēr bijis viegli iegādāties pārrobežu preces, nereti pircējiem nācās sastapties ar dažādiem šķēršļiem, kas liedz viņiem iegūt kāroto preci. Eiropas Komisija savā pētījumā analizēja tūkstošiem tīmekļa vietņu visā ES un noskaidroja, ka tikai 37% gadījumos lietotāji no...

Konkurences padome (KP) konstatē, ka komersanti, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas jeb dažādu preču un pakalpojumu kuponu tirdzniecību internetā, uzskatāmi ne tikai par tiešsaistes vietnēm, bet arī par mazumtirgotājiem, tādējādi tie ir atbildīgi par vietnēs veikto saimniecisko darbību un tās atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) normām. KP veica izpēti par komersantu, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas vietnēs, darbību atbilstību NMPAL normām un konstatēja, ka ne visi komersanti uzskata, ka tie ir mazumtirgotāji un tiem ir saistošs NMPAL regulējums. Kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās vietnes piedāvā iegādāties kuponus, kas dod patērētājiem tiesības saņemt pakalpojumu vai preci, ko nodrošina piegādātāji. Tādējādi šie komersanti nodrošina ne tikai tiešsaistes platformu darbību, bet arī veic preču un pakalpojumu elektronisko tirdzniecību. KP norāda, ka komersantu saimnieciskā darbība, pārdodot gala patērētājiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču kuponus, tiek vērtēta kā mazumtirdzniecība NMPAL izpratnē. Likums ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, tostarp aizliedz mazumtirgotājiem piemērot...