KOMERCPRAKSE

Kā informē Lursoft, ka lielai daļai no parādniekiem, kuri reģistrēti Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē, ir nodokļu parādi, vēl daļai ir reģistrēts maksātnespējas process, bet 43,87% ir nodrošinājumi. Raugoties, ar kādiem rezultātiem parādnieki strādājuši 2017.gadā, redzams, ka pārskatus par 2017.gadu iesnieguši 70% uzņēmumu. 12,7% no tiem apgrozījums 2017.gadā bijis 0 eiro, bet 57,5% no visiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem. Visbiežāk Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodami mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Tie veido 14,43% no kopējā datu bāzē reģistrēto debitoru skaita, savukārt 10,23% no visiem parādniekiem ir būvniecības uzņēmumi. Starp biežākajiem norēķinu kavētājiem ir arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī firmas, kuras sniedz sauszemes transporta pakalpojumus. Parādnieku vidū sastopami ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas veido 14,5% no kopējā debitoru skaita, kuriem Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti parādi. Rēķinu nemaksāšana – pirmais signāls, kas liecina par uzņēmuma problēmām Pētījums atklāj, ka rēķinu savlaicīga neapmaksāšana nereti ir bijis...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 2018. gadā ir izskatījis 3604 patērētāju sūdzības un sniedzis 34209 konsultācijas. Visvairāk sūdzības (1027 sūdzības) 2018. gadā ir saņemtas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Savukārt par iegādātām līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemta 751 sūdzība, un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 548 sūdzības. Par līgumsaistību neizpildi saņemtas 259 sūdzības, savukārt par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem - 191 sūdzība. Sniedzot palīdzību patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, PTAC 2018.gadā ir izskatījis 2465 iesniegumus par strīdiem, no kuriem 910 gadījumos, jeb 36,9 % strīdi ir tikuši atrisināti, 404 gadījumos patērētāji informēti par tiesībām turpināt strīdu risināt Patērētāju strīdu risināšanas komisijā un 656 gadījumos patērētājiem sniegta palīdzība un skaidrojums par turpmāko iespējamo rīcību. Līdzīgi kā 2017.gadā arī 2018.gadā liels sūdzību skaits (1027 sūdzības) tika saņemts par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Lielais saņemto sūdzību skaits liecina, ka patērētāji ir labi informēti par savām avioregulā ((EK) Nr.261/2004) noteiktajām tiesībām un apzinās...

Datu valsts inspekcija informē, ka Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde CNIL (Commission Nationale de l’Informatique et des Libertés) 2019.gada 21.janvārī par neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām sodīja uzņēmumu GOOGLE LLC, piemērojot naudas sodu 50 miljonu eiro apmērā par personas datu apstrādes pārredzamības principa nenodrošināšanu un neatbilstošu datu subjekta piekrišanu attiecībā uz personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanu. CNIL 2018.gada 25.maijā saņēma divu asociāciju sūdzības “None Of Your Business”(“NOYB”) un “La Quadrature du Net” (“LQDN”) norādot, ka GOOGLE LLC nav juridiska pamata uzņēmuma lietotāju personas datu apstrādei, it īpaši personalizētu komerciālu paziņojumu sūtīšanai. Inspekcija norāda, ka LQDN tika pilnvarots pārstāvēt 10 000 uzņēmuma klientu (sūdzības iesniedzējus). Pēc sūdzību saņemšanas CNIL uzreiz uzsāka izmeklēšanu par iesniegtajām sūdzībām. Izskatot lietu CNIL konstatēja divu veidu pārkāpumus Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā: Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas trūkums; Nepastāv tiesiskais pamats personalizētu komerciālo paziņojumu sūtīšanai. Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas...

Visās dalībvalstīs no 2018. gada 3. decembra ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK. Regulējums izbeidz patērētāju ģeobloķēšanu. Saskaņā ar šo regulējumu, ES mazumtirgotājiem ir jānodrošina piekļuve precēm un pakalpojumiem visiem patērētājiem uz vienādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā ES valstī atrodas pircējs. Regulas apstiprināta 2018. gada 6. februārī. Iepirkšanās tiešsaistē ir daļa no daudzu eiropiešu ikdienas dzīves. 2017. gadā trešdaļa cilvēku, kuri iepirkās internetā, veica pasūtījumus no piegādātājiem, kuri atrodas citā Eiropas Savienības valstī. Taču ne vienmēr bijis viegli iegādāties pārrobežu preces, nereti pircējiem nācās sastapties ar dažādiem šķēršļiem, kas liedz viņiem iegūt kāroto preci. Eiropas Komisija savā pētījumā analizēja tūkstošiem tīmekļa vietņu visā ES un noskaidroja, ka tikai 37% gadījumos lietotāji no...

Konkurences padome (KP) konstatē, ka komersanti, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas jeb dažādu preču un pakalpojumu kuponu tirdzniecību internetā, uzskatāmi ne tikai par tiešsaistes vietnēm, bet arī par mazumtirgotājiem, tādējādi tie ir atbildīgi par vietnēs veikto saimniecisko darbību un tās atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) normām. KP veica izpēti par komersantu, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas vietnēs, darbību atbilstību NMPAL normām un konstatēja, ka ne visi komersanti uzskata, ka tie ir mazumtirgotāji un tiem ir saistošs NMPAL regulējums. Kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās vietnes piedāvā iegādāties kuponus, kas dod patērētājiem tiesības saņemt pakalpojumu vai preci, ko nodrošina piegādātāji. Tādējādi šie komersanti nodrošina ne tikai tiešsaistes platformu darbību, bet arī veic preču un pakalpojumu elektronisko tirdzniecību. KP norāda, ka komersantu saimnieciskā darbība, pārdodot gala patērētājiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču kuponus, tiek vērtēta kā mazumtirdzniecība NMPAL izpratnē. Likums ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, tostarp aizliedz mazumtirgotājiem piemērot...

No 2018.gada 18.septembra, atbilstoši Komercķīlas likuma 14.panta pirmajai daļai pieteikumi un tiem pievienojamie dokumenti Uzņēmumu reģistram iesniedzami elektroniski, izmantojot reģistra izstrādāto Komercķīlas e-pakalpojumu - https://komerckila.ur.gov.lv. Komercķīlas e-pakalpojumā iespējams iesniegt, kā arī saņemt atbildes dokumentu tiešsaistē. E-pakalpojumā jāautentificējas, jāaizpilda speciāli izveidotu forma - pieteikums, t.sk. jāpievieno pieteikumam pievienojamie dokumenti. Pieteikums un pieteikumam pievienojamie dokumenti jāparaksta ar e-parakstu - viedkartes e-parakstu (eParaksts, eID) vai eParaksts mobile. Izmantojot komercķīlas e-pakalpojumu nav nepieciešama papildus parakstu apliecināšana. E-pakalpojums pieejams, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas rīkus vai noslēdzot E-pakalpojuma izmantošanas līgumu. Gadījumi, kad tiek izmantots cits iesniegšanas kanāls: Laboto dokumentu iesniegšanai atkārtotai izskatīšanai (pēc valsts notāra lēmumā par reģistrācijas atlikšanu norādīto trūkumu novēršanas) – bet tikai gadījumā, ja sākotnējie dokumenti bija iesniegti, izmantojot kādu no citiem iesniegšanas kanāliem (klātiene, e-pasts) nevis Komercķīlas e-pakalpojumu. Gadījumā, ja sākotnējie dokumenti iesniegti Komercķīlas e-pakalpojumā, tad arī laboto dokumentu iesniegšanai jāizmanto e-pakalpojums. Gadījumos, kad līgums ar Uzņēmumu reģistru par e-pakalpojuma lietošanu nav noslēgts, kā...

Vai pakalpojuma sniedzējs – konkrētajā gadījumā ūdensmotociklu iznomātājs – ir tiesīgs pieprasīt atstāt ķīlā personu apliecinošu dokumentu (pasi, ID karti, tiesības)? Atbildi sniedz Datu Valsts inspekcija: Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4.panta 7.punktu par personas datu apstrādi ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus [..]. Tāpat pārzinim jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Personu apliecinošu dokumentu lietošanā ir jāievēro Personu apliecinošu dokumentu likuma 15.panta 3.punktā noteiktais, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu ir aizliegts nodot vai pieņemt ķīlā. Normatīvajos aktos ir noteikti atsevišķi izņēmumi, kad ir pieļaujama personu apliecinošu dokumentu izņemšana – tie noteikti Personu apliecinošu dokumentu likuma 14.pantā. Proti, bez termiņa ierobežojuma personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu drīkst izņemt dokumenta izdevējiestāde, tās pilnvarota institūcija, Valsts policija un Valsts robežsardze. Turklāt...

Eiropas Savienības Vienotā Datu aizsardzības regula, kura stājas spēkā 25. maijā, paredz, ka no personas, kuras dati tiek apstrādāti, datu apstrādātājam jāsaņem "brīvi sniegta" piekrišana. Ko īsti nozīmē "brīvi sniegta piekrišana"? Eiropas Komisija publicējusi regulas vadlīnijas, kurās iekļauts skaidrojums. "Brīvi sniegta piekrišana" nozīmē to, ka datu subjektam ir reāla izvēle un reāla kontrole pār to, vai sniegt savus datus apstrādei. Ja datu subjektam nav patiesas izvēles, ja tas jūtas spiests piekrist datu apstrādei vai nepiekrišanas gadījumā tam draud kādas negatīvas sekas, tad šāda piekrišana nav uzskatāma par derīgu. Tāpat, ja piekrišana ir ietverta kā neatņemama daļa no plašāka sadarbības nosacījumu saraksta ("terms and conditions"), arī tad tā nebūs brīvi sniegta piekrišana regulas izpratnē. Vispārinot - piekrišana netiek uzskatīta par brīvi sniegtu, ja datu subjekts nevar no tās atteikties vai to vēlāk pārtraukt bez kaitējuma sev. Plašāk runājot, jebkurš spiediens vai ietekme uz datu subjektu (kas var izpausties ļoti dažādos veidos), kas neļauj...

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem informācija par saviem klientiem būs jāsniedz arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) un Centrālās statistikas pārvaldei (CSP). To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 24.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Patlaban praksē vērojams, ka komersanti PTAC atsaka sniegt pieprasīto informāciju, norādot uz likumā noteikto pienākumu bez lietotāju un klientu piekrišanas neizpaust ziņas par viņiem, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem. Šāda situācija būtiski ietekmē PTAC darbību patērētāju tiesisko interešu aizsardzības jomā, tostarp pārkāpumu izmeklēšanā un to personu noskaidrošanā, kuras, veicot reģistrētu vai nereģistrētu saimniecisko darbību vai profesionālo darbību, īsteno negodīgu komercpraksi, tādējādi būtiski ietekmējot daudzu patērētāju ekonomiskās intereses. Likuma grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu PATC funkciju un uzdevumu izpildi uz sakaru un interneta tehnoloģijām balstītā patērētāju tirgus vidē. Tiesības pieprasīt un saņemt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošo informāciju par to abonentiem ir būtiskas, lai mūsdienu tehnoloģiju tirgus apstākļos izmeklētu un novērstu patērētāju kolektīvo...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) 2018.gada 29.martā ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā ar kuru SIA Creamfinance Latvia (turpmāk - Sabiedrība) tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi un piemērota soda nauda 15 000,00 EUR apmērā. Sabiedrība pārstāv divus īstermiņa kreditēšanas zīmolus - Crediton.lv un Ladyloan.lv. Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka Sabiedrība ar patērētājiem noslēgtajos līgumos ir iekļāvusi netaisnīgus līguma noteikumus. Pirmkārt pārkāpuma būtība izpaužas apstāklī, ka Sabiedrība, noslēdzot aizdevuma līgumu ar patērētāju un piemērojot aizdevumam 100% atlaidi, jeb aizdevuma likmi 0%, kavētas vai nepilnīgas kredīta summas atmaksas gadījumā atceļ atlaidi un aprēķina procentus (komisijas maksu) par visu faktisko periodu, tostarp, bezprocentu periodu, piemērojot tādu procentu likmi gadā, kāda būtu piemērota, ja aizdevumam nebūtu bijusi atlaide. Otrkārt Sabiedrības līgumā ietvertā nokavējuma procentu likme nav atbilstoša normatīvo aktu prasībām, konkrētajā gadījumā 0,39% dienā. Piemērojot atlaidi un piedāvājot samazinātu procentu likmi, aizdevuma līgumam tiek piemērota un līgumā norādīta konkrēta...

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aicina komersantus un sabiedrību būt piesardzīgiem, saņemot pastā vēstules no "EBN-European Business Number Latvija" departamenta vai citām līdzīgām Eiropas organizācijām, kuras piedāvā reģistrēt uzņēmumu apšaubāmas kompetences un izcelsmes Eiropas biznesa reģistrā. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa ir konstatējusi, ka personas, kuras ir saņēmušās piedāvājumus no šādām organizācijām, maldīgi uzskata tos par bezmaksas un, rūpīgi neiepazīstoties ar pielikumā esošās veidlapas saturu, neapzināti piekrīt izvirzītajiem maksas nosacījumiem. Šādām vēstulēm parasti tiek pievienota veidlapa ar atpakaļ sūtīšanai apmaksātu aploksni, kuras teksta daļā grūti uztveramā veidā norādīts, ka par minēto pakalpojumu tiks iekasēta ikmēneša maksa. Saņemot šādu vai līdzīgus piedāvājumus, policija aicina būt piesardzīgiem un rūpīgi izlasīt piedāvājumā norādītos nosacījumus. Pirms piekrist darījumam, jāpārliecinās par vairākām būtiskām darījuma detaļām, galvenokārt, par darījuma samaksu. Slēdzot darījumus interneta vidē, policija aicina pieprasīt no darījuma partneriem darījumu apliecinošus dokumentus, kuros ir skaidri norādīta darījuma maksa. Savukārt, ja...

Jau pavisam drīz, 2018. gada 25.maijā, visiem komersantiem, organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm būs jāievēro un jāpiemēro Vispārīgā datu aizsardzības regula. Plašsaziņas līdzekļos daudz tiek diskutēts par to, vai mēs esam gatavi regulas ieviešanai, taču būtiski ir savlaicīgi noskaidrot, kuri regulas punkti varētu būt lielākie klupšanas akmeņi mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), kam jāpievērš lielākā uzmanība, un, ar ko vajadzētu sākt, lai ieviestu kārtību savā datu plauktiņā. Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors Ivo Krievs savā viedoklī sniedz atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī dalās padomos, kas īpaši noderēs tieši MVU. 4 % no apgrozījuma - sods, lai iebiedētu Daudzi ir satraukti, jo regula par pārkāpumiem paredz sodu, kas var sasniegt 20 miljoni EUR vai 4% no uzņēmuma apgrozījuma. Tas ir maksimālais sods, galvenokārt, paredzēts, lai regulu tiešām ņemtu vērā. Lai gan soda apmērs ir iespaidīgs mārketinga...

Kopš viesabonēšanas režīma “viesabonē kā mājās” ieviešanas pagājuši vairāki mēneši, taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) kopā ar mobilo sakaru operatoriem un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem (PTAC) secina, ka mobilo sakaru lietotāji joprojām neizprot “viesabonē kā mājās” būtību. 2017. gada 15. jūnijā stājās spēkā jauna viesabonēšanas sistēma –“viesabonē kā mājās” princips, kas ļauj lietotājiem ceļot Eiropā un maksāt par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem. Tas nozīmē, ka lietotājiem nav jāmaksā papildu maksa par viesabonēšanas pakalpojuma izmantošanu. “Viesabonē kā mājās” princips attiecas vienīgi ceļojot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm (turpmāk – EEZ). Regulators atgādina lietotājiem, ka “viesabonē kā mājās” mērķis ir nodrošināt lietotājiem periodisku viesabonēšanas pakalpojuma izmantošanu Eiropā, nevis pakalpojuma izmantošanu pastāvīgā lietošanā, atrodoties ārzemēs. Periodiska mobilo sakaru pakalpojumu lietošana attiecas gan uz uzturēšanās laiku ārzemēs, gan izmantoto datu, īsziņu un zvanu apjomu....

Jau pavisam maz laika atlicis līdz 25. maijam, kad stāsies spēkā svarīgais Eiropas Savienības dokuments – "Vispārējās datu aizsardzības regula". Izmaiņas skars ikvienu uzņēmēju, kas savu profesionālo darbību veikšanai apkopo, vāc un uzglabā visdažādākos datus: sākot no savu darbinieku informācijas līdz pat klientu datu bāzēm, foto, video u.c. datu materiāliem. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA seminārā "Jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Personas datu aizsardzība un tās aktualitātes" Signe Plūmiņa, Rīgas domes Datu aizsardzības un IT drošības centra vadītāja, skaidroja, ka Regula ir pavisam jauns dokuments, kas ir pieņemts 2016.gada maijā, bet visās ES tā tiks tieši piemērota no 2018. gada 25. maija. Latvijā ar Regulas stāšanos spēkā, zaudēs spēku līdzšinējais Fizisko personu datu aizsardzības likums u.c. tiesību akti, kas izdoti, pamatojoties uz iepriekš minēto likumu. Regula ir juridisks dokuments, kura spēks ir augstāks nekā vietējai likumdošanai (turklāt tas ir ar vienotām prasībām visā ES). Regulas prasības attieksies arī uz tām valstīm,...

Eiropas Komisija 24. janvārī publicējusi norādījumus nolūkā veicināt, lai visā ES no 25. maija tieši un netraucēti piemērotu jaunos datu aizsardzības noteikumus. Komisija turklāt dara pieejamu jaunu MVU paredzētu tiešsaistes rīku. Līdz jaunā tiesību akta piemērošanai ir atlikušas nedaudz vairāk nekā 100 dienas, un šajos norādījumos izklāstīts, kādus pasākumus vēl būtu jāveic Eiropas Komisijai, valstu datu aizsardzības iestādēm un valstu pārvaldes iestādēm, lai sekmīgi pabeigtu sagatavošanos. Jaunā regula paredz vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, tomēr dažos aspektos būs vajadzīgas būtiskas korekcijas, piemēram, ES valstu valdībām grozot esošos tiesību aktus vai datu aizsardzības iestādēm izveidojot Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju. Norādījumos ir atgādināti galvenie jauninājumi un iespējas, ko paver jaunie noteikumi, izvērtēti jau veiktie sagatavošanās darbi un norādīts, kas vēl paveicams no Eiropas Komisijas, valstu datu aizsardzības iestāžu un valstu pārvaldes iestāžu puses. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: “Mūsu digitālo nākotni var balstīt tikai uz...