BIZNESS

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. aprīlī atbalstīja skatīšanai valdībā grozījumus Konkurences likumā, kas sniegtu Konkurences padomei efektīvas pilnvaras vērsties pret publisku personu – valsts un pašvaldību – radītiem konkurences kropļojumiem. Konkurences padomes pērn rudenī īstenotajā sabiedriskās domas pētījumā respondenti – uzņēmumi, asociācijas, juridiskie biroji un pašvaldības – norādīja, ka viena no aktuālākajām konkurences tiesību problemātikām Latvijā ir publisku personu radītie konkurences kropļojumi. Šo problemātiku Konkurences padome novēro arī savā ikdienas darbībā – pērn iestāde saņēma gandrīz 50 iesniegumus par publisku personu radītiem konkurences ierobežojumiem. Tas ir divreiz vairāk nekā 2015. gadā. Publisku personu radītie konkurences kropļojumi var izpausties kā privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām labvēlīgākus nosacījumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Konkurences padome atgādina, ka iestāde no 2016. gada 1. janvāra atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam izvērtē valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas pamatotību. Ministru kabineta komitejas sēdē skatītie grozījumi Konkurences likumā minēto kārtību nedublē un neatceļ....

Ministru kabinets šā gada 4. aprīļa sēdē, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumu sniegšanu par turpmāko rīcību saistībā ar SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" reorganizēšanu" , lēma par valsts SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" (SAMC) reorganizēšanu, izveidojot: - valsts aģentūru "Latvijas nacionālais akreditācijas birojs", kas pildīs nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas un nodrošinās publiskos pakalpojumus (plānots izveidot līdz 2017. gada beigām); - un biedrību, kas pildīs Latvijas valsts standarta funkcijas un pienākumus (izveides laiks atkarīgs no izmaiņu veikšanas virknē normatīvo aktu). Šobrīd SAMC struktūrā ietilpst divi biroji, no kuriem viens (Latvijas nacionālais akreditācijas birojs) pilda nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas, savukārt otrs (Latvijas standarts) - nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas. Neviena no šīm institūcijām faktiski nenodarbojās ar komercdarbību, jo to mērķis nav peļņas gūšana. Jau iepriekšējos gados, vērtējot valsts kapitālsabiedrību darbību, tika lemts, ka daļa no SAMC būtu pārveidojama par valsts aģentūru. Savukārt nacionālās standartizācijas...

Valdības sēdē 4. aprīlī tika izskatīts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumu Nr.153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos” ieviešanu”, kas paredz jaunu norēķina sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā. Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas risinājums paredz, ka maksājošie pasažieri varēs samaksāt par braucienu, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi tiks samazināta skaidras naudas aprite, pastāvēs mazāk riska negodprātīgai transportlīdzekļa vadītāju rīcībai, kā arī iespējas pārvadātājiem izvēlēties banku, ar kuru sadarboties. Tāpat paredzēts izveidot vienoto valsts datu bāzi, kurā vienkopus atrastos informācija par personu, kuru braucienus apmaksā valsts, statusu un veiktajiem braucieniem. Jaunā sistēma neuzliks par pienākumu pilsētām – Rīgai un Jelgavai –, kas jau ir ieviesušas savu sistēmu, ieviest vienu konkrētu risinājumu, bet tās varēs saglabāt jau izveidoto norēķinu kārtību. Savukārt pārējām republikas nozīmes pilsētām personu, kuru braucienus apmaksā valsts, personalizēta uzskaite būs jānodrošina līdz 2020.gada beigām. Autotransporta direkcijas sistēma...

No 4. aprīļa apgrozībā nonākusi 50 eiro banknote ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka tā ir ceturtā Eiropas sērijā. Jaunā banknote ar Eiropas portretu un smaragdzaļu skaitli labāk nodrošināta pret viltojumiem. Tās pretviltošanas elementi ietver logu ar portretu hologrammas augšējā daļā, kas kļūst caurskatāms, aplūkojot banknoti pret gaismu. Logā no abām banknotes pusēm redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Šis portrets redzams arī ūdenszīmē blakus smaragdzaļam skaitlim, uz kura, pagrozot banknoti, saskatāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Uz banknotes ir arī reljefs iespiedums cilvēkiem ar redzes traucējumiem. "Pat šajā digitālajā laikmetā skaidrā nauda joprojām ir vitāli svarīga mūsu tautsaimniecībai," teica ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi). "ECB uzdevumā veiktais apsekojums par skaidrās naudas izmantošanu, kas tiks drīzumā publicēts, liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas maksājumu eiro zonas tirdzniecības vietās veic skaidrā naudā. Darījumu vērtības izteiksmē tā ir vairāk nekā puse maksājumu." Pilnīgi apsekojuma rezultāti būs...

Lai gan Saeima 21. martā 3. lasījumā apstiprināja grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un par to informējam arī aprīļa numurā žurnālā "Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis", tomēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir grozījumus nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas. “Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,” uzsver Valsts prezidents. Raimonds Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem. Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem. Likuma...

Marta nogalē Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizēja ikgadējo konferenci "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?", kurā ieskatu Rīgas nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus aktualitātēs un par plānotajiem projektiem, kas varētu aktivizēt īpašumu tirgu, informēja Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Runājot par mājokļu tirgu Rīgā, politiķis secināja, ka šis tirgus segments ir atkopies pēc Imigrācijas likuma izmaiņām, kas ierobežoja iespējas ārvalstniekiem iegādāties īpašumus pret uzturēšanās atļaujām. Pašlaik darījumu skaits pārsniedz 2014. gada līmeni, kas esot īpašs signāls jauno mājokļu projektu attīstīšanai Rīgā. Ja 2014. gadā jauno dzīvojamo projektu segmentā 44% darījumu veica nerezidenti, tad pērn to skaits palicis vien 17%, kas liecina, ka ir būtiski palielinājies vietējo pircēju īpatsvars. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn kopumā NĪ darījumu skaits Rīgā palielinājies par 16%, bet katrs trešais mājokļa pirkums bijis ar valsts atbalsta programmas Altum palīdzību. Pēdējo gadu laikā akcentējusies problēma: kvalitatīvu biroja ēku segmentā trūkst telpu, īpaši pieprasītas esot gatavas telpas ar...

Jau no sestdienas, 1.aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankās - papildus ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi. Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina visus banku klientus pārliecināties, ka arī pēc 1.aprīļa tiem būs pieejamas internetbankas ar atbilstošiem pieejas rīkiem. "Maksājumu drošības pastiprināšanai notiek izmaiņas internetbanku pieejas risinājumos, tādēļ aicinām visus klientus, kam vēl nav pilnīgas skaidrības par šo jautājumu, sazināties ar savu banku un izvēlēties sev ērtāko un izdevīgāko autentifikācijas līdzekli. Risinājumu klāsts ir plašs - bankās ir padomāts gan par aktīviem mobilo ierīču lietotājiem, gan arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus," stāsta Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Banku veiktās izmaiņas pieejā internetbankām un maksājumu veikšanā ir saistītas ar paaugstinātām IT drošības prasībām, kas iekļautas Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos. Kodu kartēm pievienosies citi ērti un droši autentifikācijas risinājumi...

Otrdien, 28.martā, valdība atbalstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) projekta “E-iepirkumu un e-izsoļu platformas attīstība” iekļaušanu vienotās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) mērķarhitektūrā. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu un tā finansējuma kopējais apjoms ir 2 000 000 eiro. Projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti darbības procesi un izstrādātas un publicētas nozares informācijas atkalizmantošanas datu kopas. Projekta mērķi ir atvieglot Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem dalību iepirkumu procesā, veicot jaunus elektroniskos pakalpojumus un pilnveidojot EIS funkcionālās iespējas, t.sk. sasaisti ar e-CERTIS portālu, kā arī atvieglot komersantiem dalību starptautiskajos iepirkumos, nodrošinot atkalizmantojamu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) datu pieejamību EIS platformā. Iecerēts arī nodrošināt elektronisko iepirkumu darījumu un iepirkumu datu atvēršanu sabiedrībai, kā arī paplašināt elektroniski pieejamo datu apjomu un procesu izpildes elektronizācijas līmeni publiskajos iepirkumos saistīto personu starpā. Latvijā vidējais publisko iepirkumu skaits gadā ir 15 000 iepirkumu, kuru kopējā summa vidēji veido 2,5 miljardi eiro gadā. Pieņemot,...

Šā gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiek atvērts brīvai konkurencei. Līdz ar to šā gada 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kurām līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs un sev piemērotākais piedāvājums, un jānoslēdz jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātu cenu plus 20%. Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus sekot līdzi norisēm tirgū un līdz šā gada 15. jūnijam izvēlēties savu tirgotāju un izdevīgāko piedāvājumu. Šobrīd gatavību sākt aktīvu darbību dabasgāzes tirgū pauduši 15 komersanti, ar kuriem var iepazīties Regulatora tīmekļvietnē publicētajā tirgotāju reģistrā: https://www.sprk.gov.lv/aktuali/dabasgazes-tirgotajiem. Par tirgotāju piedāvājumiem ir iespējams uzzināt: vēršoties pie konkrētā tirgotāja; tirgotāja publicētajā informācijā tā tīmekļa vietnē; tirgotāja individuāli izplatītajā informācijā katram dabasgāzes lietotājam. Ekonomikas ministrijas mērķis bija dabasgāzes...

Attīstības finanšu institūcija "Altum" (ALTUM) pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, "gudro naudu" jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 000 eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu. Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei. Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā. Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs: " Patlaban Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir īpašs Jaunuzņēmumu...

Sākot no 2017.gada aprīļa Vides izglītības fonda pārraudzītā starptautiskā Zaļās Atslēgas ekosertifikācijas programma būs pieejama katram Latvijas viesmīlības uzņēmumam un iestādei, kam rūp vide. Līdz šim tā nebija - to iegūt varēja tikai viesnīcas un kempingi. Tagad uz Zaļās Atslēgas sertifikātu varēs pretendēt arī hosteļi, mazās tūrisma mītnes, resorāni, konferenču centri, izglītības un izklaides centri un citas institūcijas. 2017. gadā ir plānotas divas programmas pieteikšanās kārtas - līdz 1.maijam un 1.decembrim. "Zaļās Atslēgas priekšrocība ir tā, ka programma, nezaudējot vides ambīcijas, ļauj katram uzņēmumam un iestādei izvēlēties un īstenot vides iniciatīvas atbilstoši savām iespējām un prioritātēm. Tādēļ programmas kritērijos, līdztekus obligātajiem kritērijiem ir arī vadlīniju kritēriji, kas tiek ieviesti ilgākā laika periodā pēc sertifikācijas uzsākšanas," uzsver Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme. Zaļā Atslēga ir brīvprātīga tūrisma ekosertifikācijas sistēma, kas šobrīd veiksmīgi darbojas vairāk nekā 2500 viesmīlības uzņēmumos 54 valstīs. Tā ir kļuvusi par aktuālo līderi viesmīlības nozares ekosertifikācijā un straujāk augošo...

Saeima 23.ma rtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem. Izmaiņas paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs. Lai izskaustu fiktīvus pirkšanas un...

Latvijas Bankas padome, uzklausot makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas speciālistu ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā, 23. martā nolēmusi palielināt inflācijas prognozi 2017. gadam. Pasaules pārtikas cenu tendences un naftas cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu liecina, ka inflācija šogad palielināsies straujāk, nekā prognozēts. Latvijas Bankas 2017. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 2.7% (2016. gada decembra prognoze - 1.6%). 2016. gada janvārī pasaules naftas cenas samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā - līdz 30 ASV dolāriem par barelu. Kopš tā laika bija vērojama naftas cenu pieauguma tendence, kas gadu mijā vēl pastiprinājās, naftas cenām sasniedzot 55 ASV dolārus barelā. Tā jau ir atspoguļojusies degvielas cenās, bet vēl turpinās palielināt citu preču un pakalpojumu cenas. Paralēli pasaules pārtikas cenu pieaugumam būtiski palielinājušās pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas Latvijā, un šo kāpumu veicinājuši vairāki faktori: pasaules tirgū vērojama piena, gaļas un cukura, bet pēdējo mēnešu laikā arī labības cenu augšupvērsta tendence....

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ko 23.martā Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā. UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas. Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē. Likuma grozījumi paredz...

Lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas trešdien, 22.martā, galīgajam lasījumam izskatīšanai Saeimā atbalstītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sacīts likumprojekta anotācijā. Grozījumi paredz, ka ierobežojumi varēs attiekties uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat tas varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators un kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā. Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām...