BIZNESS

Ministru kabineta 7. februāra sēdē apstiprināti Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka nozīmīgākos dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas – tātad no šā gada 3. aprīļa. Atgādinām, ka 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kuriem līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu cenu plus 20%. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – t.i., arī pēc 2017. gada 3. aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs AS “Latvijas Gāze”. MK...

Nepilnības būvniecības procesa reglamentējošos normatīvajos aktos nozarē ir radījušas mērenu haosu, no kura ilgstoši cieš gan būvnieki un projektu attīstītāji, gan valsts un pašvaldību iestādes. Lai valstī sakārtotu būvniecības procesu, nepieciešams harmonizēt Būvniecības likumu un Vispārīgo būvnoteikumu pavadošos Ministru kabineta noteikumus, skaidri definēt procesā iesaistīto atbildības sadalījumu un vienkāršot būvniecības procesa administrēšanu un kontroli, - uzsver Aino Salmiņš, Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomnieks. Lai gan pašlaik spēkā esošais būvniecības likums savulaik tapis ar mērķi radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas veicinātu būvniecības nozares attīstību, paaugstinātu ēku kvalitāti un drošību, pašvaldību pēdējo gadu pieredze liecina par gluži pretējo. Daudzos punktos likumā noteiktais nesaskan ar Vispārīgajiem būvniecības noteikumiem, turklāt būvniecības procesa dalībnieku atbildību sadalījums bieži vien ir neskaidrs. Tā rezultātā likuma īstenošanas posmā vērojamas dažādas interpretācijas. "Kopš likuma stāšanās spēkā pilsētu būvvalžu slodze ir pieaugusi par trešdaļu, un, ņemot vērā likumā noteiktos būvniecības ieceru izskatīšanas termiņus, veidojas lielas rindas, kas kavē projektu īstenošanu....

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 6. februāra uzsākusi pieņemt pieteikumus inovāciju "vaučeru" atbalsta pakalpojumiem. Projekti tiek pieņemti projekta "Tehnoloģiju pārneses programma" ietvaros. Aktivitātes ietvaros atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (MVK), kas izstrādā jaunus produktus vai tehnoloģijas. Atbalsts inovāciju "vaučeru" MVK pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts, lai atbalstītu ar jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi saistītu darbību finansēšanu: tehniski ekonomiskā priekšizpēte; rūpnieciskie pētījumi; eksperimentālā izstrāde, tai skaitā prototipu izgatavošana; produktu rūpnieciskā dizaina izstrāde; jauna produkta vai tehnoloģijas testēšana un sertificēšana; kā arī rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana šādiem rūpnieciskā īpašuma objektiem: izgudrojuma patents, dizainparaugs un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfija. Atbalsta mērķis ir veicināt inovācijas aktivitāti MVK, tehnoloģiju pārneses ceļā sniedzot tiem atbalstu jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstībai, kas sniedz ieguldījumu Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Pieejamais finansējums - 3 741 885,00 EUR. Atbalsta intensitāte vienam projektam ir 60% no attiecināmo izmaksu summas un maksimālais atbalsta apmērs vienai saistīto...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izstrādājusi noteikumus, kuros noteikts, kādu informāciju dabasgāzes tirgotājam un publiskajam tirgotājam, kā arī elektroenerģijas tirgotājam jāietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos. Lai izzinātu ieinteresēto pušu viedokli, Regulators izsludina publisko konsultāciju par izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par informāciju elektroenerģijas un dabasgāzes galalietotājiem". Vienlaikus noteikumu projekts nosaka ne tikai to, kādu informāciju, bet arī kādā apjomā tā dabasgāzes tirgotājam, publiskajam tirgotājam un arī elektroenerģijas tirgotājam jāietver enerģijas galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos, tostarp arī informatīvajos materiālos par izlīdzināto maksājumu. Tāpat noteikumi nosaka kārtību, kā un arī cik bieži tirgotājam jānodrošina iespēja galalietotājam iepazīties ar informatīvajiem materiāliem. Šis ir vēl viens no normatīvajiem aktiem, kas Regulatoram jāizstrādā līdz ar gaidāmo dabasgāzes tirgus atvēršanu. Priekšlikumus un komentārus par noteikumu projektu lūdz Regulatoram iesniegt rakstveidā, kā arī elektroniskā formā, nosūtot tos uz elektroniskā pasta adresi [email protected] līdz 2017.gada 17.februārim.

Lai veicinātu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju rīkotajos konkursos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi jaunu regulējumu - Ministru kabineta noteikumu projektu "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība". Noteikumu projekts 2017.gada 2.februārī nodots izskatīšanai sadarbības partneriem, izsludinot to Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunais regulējums noteiks ZPI īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Tāpat tajā uzskaitītas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti vai brīvprātīgi piemērojams ZPI, un ZPI kritēriji, kurus izmanto to publiskajā iepirkumā. ZPI mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, publisko iepirkumu rezultātā iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanu visā to aprites ciklā, vienlaicīgi sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Informācija par ZPI galvenajiem principiem un sniegtajiem ieguvumiem un pieredzes stāsti ir apkopoti video, kas pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://ieej.lv/Kz5ub Savukārt, lai kliedētu mītu par to, ka videi draudzīgās preces maksā vairāk, VARAM tīmekļa...

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas ceturtdien, 2.februārī, otrajā lasījumā atbalstīti Saeimā. UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā. UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas. Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē. Likuma grozījumi paredz atteikties...

Veicot interneta maksājumus no š.g. 1.aprīļa banku klientiem būs jāizmanto tā saucamā stingrā autentifikācija. Lai ieviestu drošu divu faktoru klientu autentifikāciju internetā, bankas ir izstrādājušas plašu risinājumu klāstu. Rūpējoties par lielāku interneta maksājumu drošību, kā arī ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un tendences attālināto pakalpojumu izmantošanā banku klientu vidū, aizvien vairāk uzmanības visā pasaulē tiek veltīts interneta maksājumu drošībai. Tādēļ 2015.gada vasarā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos, atbilstoši Eiropas Banku iestādes Galīgajām pamatnostādnēm par interneta maksājumu drošību. Šie grozījumi paredz jaunas prasības bankām interneta maksājumu drošības pilnveidošanai. Ņemot vērā resursus un laiku, kas bija nepieciešams šādu autentifikācijas risinājumu ieviešanai, tirgus dalībniekiem tika noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.aprīlim, kad jāievieš risinājumi drošai divu faktoru klientu autentifikācijai internetbankā. Katra banka ir radījusi savus rīkus, kā nodrošināt drošu divu faktoru klientu autentifikāciju internetbankā, piemēram, tā var būt tikai klientam zināma parole...

Trešdien, 1. februārī, notiks šā gada pirmā Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) vadības komitejas sēde, kuras laikā ar sociālajiem un sadarbības partneriem plānots vienoties par uzņēmējdarbības politikas prioritātēm 2017. gadā. Tāpat tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs šim gadam. Rotācijas kārtībā šogad tas būs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis. Par uzņēmējdarbības prioritātēm šim gadam ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un EM valsts sekretārs Juris Stinka vienosies ar sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), un sadarbības partneru - LTRK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem. Pērn TSP prezidēja LDDK. Vērtējot paveikto, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka augstu vērtē sadarbību ar EM, kas pērn padomes ietvaros kļuvusi ciešāka, un ļauj cerēt, ka būs produktīva arī daudz plašākā mērogā. “Viens no nozīmīgākajiem pērn paveiktajiem darbiem ir Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna izstrāde. Darba devējiem ir gandarījums, ka ministra izvirzītās prioritātes - tiesiskuma...

Teju katrs otrais uzņēmums jeb 48% naudu darbiniekiem dažādiem tēriņiem izsniedz skaidrā naudā vai pārskaita uz viņu privātajiem kontiem, tā faktiski pilnībā zaudējot kontroli par uzņēmuma līdzekļiem, liecina finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "WestStein" un pētījumu kompānijas "Kantar TNS" veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja. Uzņēmuma debetkarti darbiniekiem dažādiem ikdienas norēķiniem, piemēram, biroja tēriņiem, klientu attiecībām - dāvanām, pusdienām, ziediem utt. - vadītāji uztic vien 18% gadījumu. "Jāņem vērā, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas vadīt darbinieku tēriņus. Ja lielie uzņēmumi var izvirzīt savus noteikumus un maksāt par pakalpojumiem, pat par ziedu iegādi, pēcapmaksā, tad MVU segmentā šādu iespēju bieži nav - jāmeklē citas alternatīvas," uzskata "WestStein" valdes locekle Signe Kalniņa. Vienlaikus 38% respondentu pauda viedokli, ka pašreizējā darbinieku izdevumu kontroles pieejā vēlētos lielāku caurskatāmību, proti, zināt, kad, cik daudz un par ko tiek tērēti uzņēmuma līdzekļi. "Viens no uzņēmumu, it sevišķi mazu un vidēju, finanšu veselības nosacījumiem ir naudas plūsmas kontrole. Taču situācijā,...

Lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamos normatīvos aktus un pilnveidotu pārtikas aprites uzraudzību, valdība 24.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrija sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimai. ES pārtikas aprites regulējums prasa visu pārtikas produktu marķējumā norādīt paziņojumu par uzturvērtību, atskaitot tos pārtikas produktus, tostarp amatnieciski ražotos, kurus ražotāji mazā daudzumā tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tos tieši piegādā galapatērētājiem. Tā kā ES normatīvajos aktos nav noteikts, kas ir mazā daudzumā ražoti pārtikas produkti, Pārtikas aprites uzraudzības likumā paredzēts noteikt, ka Latvijā "mazs daudzums" ir visa mājas apstākļos saražotā un izplatītā pārtika. Iecerēts papildināt likumā noteikto Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) funkciju uzskaitījumu, nosakot, ka PVD būs kontrolējošā iestāde par pārtiku un ēdināšanu zaļo publisko iepirkuma līgumu prasību izpildei. Paredzēts, ka PVD izlases kārtībā veiks nosacījumu izpildes kontroli pārtikas kvalitātes atbilstībai zaļā iepirkuma kritērijiem ēdināšanas uzņēmumos, lai pārliecinātos, ka paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu (piemēram, produktu, kas atbilst...

Konkurences padome (KP) 12.janvārī pieņēma lēmumu aizliegt SIA "Plesko Real Estate" piešķirt tiesības SIA "RIMI LATVIA" (RIMI) izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā "DOMINA Shopping" Rīgā, Ieriķu ielā 3. KP secināja, ka darījums nodarītu būtisku kaitējumu konkurencei, nostiprinot mazumtirgotāja pozīcijas tirgū un samazinot citu konkurentu iespējas efektīvi konkurēt, tāpēc tas ir aizliedzams. Izvērtējot apstākļus, KP konstatēja, ka darījuma īstenošana palielinātu un nostiprinātu RIMI tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu RIMI tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas. Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP lēma par darījuma aizliegšanu. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "RIMI ir nostiprinājis savu pozīciju tirgū - tam pieder liels skaits veikalu stratēģiski nozīmīgās...

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International ir paziņojusi pasaules valstu korupcijas uztveres indeksa (KUI) datus - 176 pasaules valstu vidū Latvija ierindojas 44.vietā ar 57 punktiem no 100, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Latvija ieguvusi līdz šim labāko punktu skaitu - 57, kas ir par diviem punktiem vairāk nekā pērn. Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā mūsu valstī ir samazinājusies iecietība pret korupciju. 2014.gadā Latvija šajā indeksā bija novērtēta ar 55 punktiem, 2013.gadā - ar 53 punktiem, bet 2012.gadā - ar 49 punktiem. Lietuva salīdzinājumā ar pērno gadu zaudējusi 6 pozīcijas un ierindojas 38.vietā ar 59 punktiem, kas ir par 2 punktiem mazāk kā 2015.gada rezultātos. Savukārt Igaunija šī gada indeksā pakāpusies par vienu vietu - 22.vieta ar tādu pašu punktu skaitu kā pērn 70 punkti. (Tabulu skatīt raksta lejasdaļā.) KUI kopumā izmantoti 11 dažādu organizāciju dati, kas ir salīdzināmi starp valstīm. Indeksā iekļauti dati no Pasaules ekonomikas foruma, "Freedom House",...

Kāda ir atšķirība starp "patentu" un "patentmaksu"? Termini, kuru saknes ir vienādas, plašākā sabiedrībā nereti raisa pārpratumus un neizpratni par to nozīmi un lietojumu. Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji skaidro atšķirību. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis pēc gadu mijas, ņemot vērā ļoti aktīvās publiskās diskusijas par pareizu nodokļu un nodevu nomaksu. Saistībā ar terminu lietošanu zināmu apjukumu ir radījusi jauna normatīvo aktu termina "patentmaksa" ieviešana atsevišķām profesijām un saimnieciskā darba veicēju grupām. "Patents ir īpašumtiesības, kas ļauj tā īpašniekam aizliegt citiem sava izgudrojuma izmantošanu bez atļaujas, kā arī nākotnē dod iespēju no tā saņemt ienākumus," skaidro PV direktors Sandris Laganovskis. "Terminu "patents" attiecina uz jaunizgudrotu ierīci, paņēmienu, vielu vai bioloģisku materiālu," piebilst PV direktors. "Savukārt patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību", skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja, "ar to tiek apzīmēts...

Valdība nolēmusi pilnveidot nosacījumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātei ieguldījumiem degradēto objektu un teritoriju revitalizācijai Rīgā: palielināt finansējuma slieksni maza mēroga infrastruktūras objektu sakārtošanai, izveidot aktivitāšu īstenošanas Uzraudzības padomi un paplašināt īstenojamo publicitātes pasākumu loku.Minētās izmaiņas paredz 24.janvārī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi"". Līdz ar sagaidāmajām izmaiņām Eiropas Komisijas izdotajā normatīvajā regulējumā, arī nacionālajā līmenī lemts palielināt ieguldījumu slieksni maza mēroga infrastruktūras objektu revitalizācijā. Lai izvairītos no ieguldījumiem infrastruktūrā, kas balstīti uz nesaimnieciskiem lēmumiem par turpmākajām infrastruktūras uzturēšanas iespējām, tika lemts palielināt maza mēroga infrastruktūras kopējo izmaksu apmēra slieksni no 5 uz 15 miljoniem eiro. Šis solis nacionālajā līmenī sperts, balstoties publisku būvju investīciju izmaksās uz vienu kvadrātmetru 2010.-2015.gadā. Publisko būvju vidējās izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir 2 000 eiro. Vidēji viena šīs aktivitātes ietvaros...

Ekonomikas ministrija (EM) turpina aktīvu darbu pie jauna nodokļu modeļa izstrādes mazajiem uzņēmumiem un jau martā plānota tā aprobācija, kad jaunais modelis pirms virzīšanas apstiprināšanai tiks prezentēts mazajiem uzņēmējiem. Projektu vada Dr. oec. Māris Jurušs – viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas doktoriem nodokļu jomā. Savukārt ekspertu grupā strādās gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām un akadēmiskajām aprindām. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir definējis, ka šajā un sekojošajos gados EM prioritātes vērstas uz to, lai vidējā termiņā Latvijā veicinātu virzību uz inovatīvas ekonomikas modeli. “Secīgi arī šim regulējumam jābūt vērstam uz lielo mērķi. Tāpēc EM maina pieeju un šo regulējumu radīs atbilstoši uzņēmēju vajadzībām – īpašu nodokļu modeli uzņēmējiem darbības uzsākšanas periodā, kā arī mazajiem uzņēmējiem, kurus raksturo zemi ieņēmumi,” informē EM valsts sekretārs Juris Stinka. Turpmākais darbs pie nodokļu regulējuma mazajiem uzņēmējiem noritēs trīs fāzēs. Pirmā –padziļināta analīze. “Tās ietvaros šobrīd padziļināti pētām...