BIZNESS

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" , kas patlaban iesniegti Saeimā, paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Izmaiņas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas. Likumprojekts paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi...

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk - LTAB), kurš administrē OCTA Garantijas fondu, pilnveidojis līdzekļu atgūšanas veidus no tiem autovadītājiem, kas izraisījuši CSNg bez OCTA apdrošināšanas, bet kavē vai izvairās no zaudējumu segšanas Garantijas fondam. "Mūsu mērķis ir rast efektīvākas metodes, kā sabalansēt Garantijas fonda ienākumus un izdevumus, kas ir visu autoīpašnieku interesēs, jo obligātie atskaitījumi Garantijas fondā tiek veikti no ikviena spēkrata īpašnieka iegādātās OCTA polises," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Lai sekmētu ātrāku un efektīvāku līdzekļu atgūšanu Garantijas fondā, LTAB turpmāk ciešāk sadarbosies ar apdrošinātājiem, apmainoties ar informāciju par tiem klientiem, kuri pretendē uz OCTA apdrošināšanas atlīdzību un vienlaikus ir arī Garantijas fonda parādnieki. "Esam izstrādājuši mehānismu, kā tiesiskā ceļā saņemt Garantijas fondā līdzekļus no autoīpašniekiem - likumpārkāpējiem, kas iepriekš izraisījuši CSNg bez OCTA un radījuši zaudējumus Garantijas fondam un paralēli arī pretendē saņemt no apdrošinātāja OCTA atlīdzību," informē LTAB valdes priekšsēdētājs. "Pērnā gada beigās apdrošinātāji uzsāka veikt iemaksas Garantijas...

Jaunajām automašīnām līdz četru gadu vecumam tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu trešdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, skatot sagatavotos grozījumus "Ceļu satiksmes likumā". Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados. Grozījumi paredz, ka Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim un piekabei ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc reģistrācijas Latvijā. Otrā tehniskā apskate būs jāveic ne vēlāk kā divus gadus pēc pirmreizējās apskates. Savukārt, sasniedzot četru gadu vecumu, turpmākās tehniskās apskates šādām automašīnām būs jāveic katru gadu. Patlaban likums noteic, ka iepriekš nereģistrētai automašīnai pirmreizējo valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās tehniskās apskates automašīnām jāveic katru gadu. Likumprojektu vēl nepieciešams saskaņot ar visām atbildīgajām ministrijām, bet deputāti šodien šo ideju...

Līdzīgi kā 2015.gadā arī pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, privātajos pensiju plānos turpinājās tādas tendences kā dalībnieku skaita pieaugums un jauns dalībnieku veikto iemaksu vēsturiskais maksimums, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 2016.gadā privātajos pensiju plānos tika iemaksāti 71.8 milj. eiro, t.i. par 6.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Dalībnieku iemaksas gada laikā pieauga par 7.2%, savukārt darba devēju iemaksas par 0.8% atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. 2016.gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 380.6 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 15.2%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 30.8 milj. eiro jeb par 42% vairāk nekā 2015.gadā, t.sk. 98% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gadā bija 3.2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0.75% līdz 7.5%. Atsevišķiem plāniem augstāku ienesīgumu sasniegt palīdzēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro. Gada beigās 46% no pensiju plānu portfeļa veidoja...

Datu valsts inspekcija (DVI) informē, ka 2017.gada februārī DVI direktore, izvērtējot saņemtos lietas materiālus, kā arī veiktās datu apstrādes apjomu, mērķi, pārkāpuma raksturu, personas, kas tika saukta pie administratīvās atbildības, mantisko stāvokli, pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu juridiskai personai par personas datu apstrādi, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo naudas sodu juridiskai personai – 11 400 EUR apmērā. Juridiskā persona komerciāliem nolūkiem ilgstošā laika periodā publicēja personas datus sociālās tīklošanās vietnēs, tajā skaitā www.facebook.com un www.twitter.com bez Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktā tiesiskā pamata, tas ir, konkrētajā gadījumā, bez personas, kuras dati (vārds, uzvārds un fotoattēls) tika publicēti, piekrišanas, un izplatīti neierobežotam cilvēku skaitam ne tikai Latvijā, bet pasaulē. DVI norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmā daļa paredz administratīvo atbildību par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 570 EUR, amatpersonām —...

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ziņo, ka ir publicēts Eirobarometra Nacionālais ziņojums par Latviju. Tajā noskaidrots, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi par nozīmīgākajām ES problēmām uzskata imigrāciju un terorismu, liecina Eirobarometra 86 aptaujas rezultāti. Šīs problēmas visā Eiropā par nozīmīgākajām tika atzītas arī pagājušā gada pavasarī, tiesa, šoreiz tās minētas retāk. Kā Latvijā, tā citur Eiropā pieaudzis to cilvēku īpatsvars, pēc kuru domām lietas ES virzās pareizā virzienā. Aicināti nosaukt divas galvenās ES šī brīža problēmas, 57% Latvijā aptaujāto cilvēku minēja imigrāciju, bet terorismu nosauca 45%. Visā ES šādas atbildes sniedza attiecīgi 45% un 32% aptaujāto. Valsts līmenī par svarīgāko problēmu Latvijas iedzīvotāji savukārt uzskata veselības un sociālās aprūpes sistēmu (42%), kā otro būtiskāko minot bezdarbu (30%). Pārējie eiropieši kā būtiskākās savas valsts problēmas visbiežāk minējuši bezdarbu (30%) un imigrāciju (26%). Salīdzinot ar pagājušā gada pavasari, Latvijā palielinājusies cilvēku uzticība masu medijiem un vairumam varas institūciju. Latvijā ES uzticas 45% pilsoņu -...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicējusi atbildes uz jautājumiem, skaidrojot jaunos autentifikācijas noteikumus internetbankās. 1. Kas ir droša divu faktoru klientu autentifikācija jeb stingrā autentifikācija? Autentifikācija ir attālināts kādas personas atpazīšanas process. Finanšu pakalpojuma lietotājam i-bankās tas nozīmē, ka pirms dot atļauju veikt darījumu, tiek noskaidrots vai lietotājs ir tā persona, par ko uzdodas. Parasti atpazīšanas (autentifikācijas) līdzekļi balstās uz kādu no trim elementiem vai faktoriem: • lietotājs kaut ko zina (piem., paroli vai identifikācijas numuru - PIN), • lietotājam kaut kas pieder (piem., magnētiskā karte, viedkarte, kodu kalkulators u.c.), • pamatojoties uz lietotāja biometriskajām īpašībām (piem., balss, pirkstu nospiedumi u.c.). Stingrā autentifikācija ir process, kurā tiek izmantoti vismaz divi no iepriekšminētajiem autentifikācijas faktoriem, piemēram, kodu kalkulatora kods un PIN kods. Turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un otrreiz neizmantojamam. Šī iemesla dēļ statiska parole un kods no kodu kartes netiek uzskatīts par stingro autentifikāciju. 2....

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.469 "Noteikumi par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai"" un šā gada 2.martā nodeva tos starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl jāapstiprina valdības sēdē. Šobrīd Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtie paralēlie aizdevumi ir pieejami tikai sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet nav pieejami lielajiem komersantiem. Grozījumi noteikumos paredz, ka pēc to apstiprināšanas arī lielajiem komersantiem būs pieejami Altum paralēlie aizdevumi, kuri tiek sniegti kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija ierosina par 992 463 eiro palielināt lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu. Līdz ar to kopumā lielajiem komersantiem pieejamais finansējums būs 5 992 463 eiro. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt 12-15 lielo saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Kā ziņots iepriekš, atbalsta programmas ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi ar paaugstinātu kredīta risku, lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju attīstību...

Otrdien, 28.februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto “Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam”, kas paredz pasākumu kopumu stabila, droša un starptautiski konkurētspējīga finanšu sektora attīstībai. Finanšu sektora attīstības plānā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšanu. Kopumā plānā iezīmēti rīcības virzieni un izrietošie uzdevumi četrām finanšu sektora nozarēm – banku, kapitāla tirgus, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozarei. Banku nozarē kā galvenais stratēģiskais virziens iezīmēta kreditēšanas aktivizēšana, palielinot kreditēšanas tempu pieaugumu atbilstoši IKP tempiem. Savukārt kapitāla tirgus nozarē – uzņēmumu skaita, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, palielināšana. Tāpat arī mērķis ir attīstīt kapitāla instrumentus finansējuma piesaistes un ieguldījumu iespēju paplašināšanai un palielināt institucionālo un privāto investoru aktivitāti vietējā kapitāla tirgū. Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju nozarē plānots pieņemt kolektīvās finansēšanas...

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā Uzņēmumu reģistra (UR) nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses. To paredz grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas otrdien, 28.februārī, Saeimas Juridiskajā komisijā sagatavoti trešajam galīgajam lasījumam. UR plāno pāriet uz lietu vešanu elektroniskā formā un pilnībā digitalizēt UR arhīvā esošos dokumentus. Ņemot vērā, ka tehniskie pārkārtojumi prasa laiku un resursus, plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā. UR ziņas savos reģistros būs tiesīgs aktualizēt, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datu bāzēs esošo informāciju. Tādējādi ziņas, kas būs iegūstamas no, piemēram, Iedzīvotāju reģistra vai Valsts adrešu reģistra, vairs netiks pieprasītas no personas. Patlaban uzņēmumu reģistrācija un dokumentu iesniegšana ir piesaistīta konkrētai UR nodaļai, kas liedz uzņēmējiem formalitātes kārtot tajā pilsētā, kura tiem ir ērtāk pieejama. Vienlaikus jau patlaban ir iespēja reģistrācijas dokumentus iesniegt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē. Likuma grozījumi paredz atteikties...

Ministru kabinets (MK) 28. februārī apstiprināja virkni no jaunā Publisko iepirkumu likuma deleģējuma izrietošos noteikumus. Saeima 2016.gada 15.decembrī pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu, kas stājas spēkā šī gada 1.martā. Jaunajā Publisko iepirkumu likumā ir noteikts deleģējums izstrādāt vairākus MK noteikumus, kuriem jāstājas spēkā vienlaikus ar jauno Publisko iepirkumu likumu, tas ir, 1.martā. Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi sekojošus noteikumu projektus: "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"; "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem"; "Noteikumi par autotransporta līdzekļu kategorijām, kuru iepirkumos piemēro īpašas prasības, un autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku"; "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību" ; "Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība"; "Noteikumi par depozīta maksājumu"; "Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem" ; "Noteikumi par depozīta maksājumu". Tādējādi ir ticis izveidots normatīvā akta piemērotājiem saprotamāks regulējums...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 EUR par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu EUR apmērā. 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51...

Viens no Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna prioritārajiem rīcības virzieniem ir veidot uz klientu orientētu valsts pārvaldi, kas savā ikdienas darbā ievēro "konsultē vispirms" principu, norāda Ekonomikas ministrija. "Konsultē vispirms" principa mērķis ir panākt, ka uzņēmējiem ir skaidri saprotamas uzņēmējdarbībā piemērojamās prasības. Uzraugošo darbību ietvaros jānodrošina prasību izpilde, tāpēc uzraugošajām institūcijām primāri jāsniedz normu un prasību skaidrojums, īpaši pirmreizēju pārkāpumu gadījumā, dodot termiņu nepilnību novēršanai. "Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā."Konsultē vispirms" principa ieviešana un īstenošana ļaus sasniegt labāku rezultātu normatīvo aktu ievērošanā, kā arī nodrošinās efektīvāku un atvērtāku sadarbību starp tirgus uzraugošajām institūcijām un komersantiem," norāda ministrs A. Ašerādens. Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie vadlīniju dokumenta, kurā tiks ietverti labās prakses principi un vienots algoritms "konsultē vispirms" principa ieviešanai valsts uzraudzībā. Ministrija aicina uzņēmējus un ikvienu interesentu aktīvi iesaistīties vadlīniju dokumenta izstrādē un sniegt informāciju par līdzšinējo sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, kā arī redzējumu par...

Uzņēmumu reģistrs ir veicis nozīmīgas izmaiņas portāla latvija.lv e-pakalpojumā "Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem". Veiktie uzlabojumi e-pakalpojumā paredz izziņas saņemšanu dažu minūšu laikā pēc apmaksas veikšanas tiešsaistē, ja izziņas saņemšanas veids tiek izvēlēts "E-pastā" vai "Portālā". E-pakalpojums sniedz iespēju saņemt informāciju ātri un ērti, ārpus iestādes darba laika un neatkarīgi no atrašanās vietas. Izvēloties saņemšanas veidu "E-pastā" vai "Portālā", izziņas pieprasījums tiek apstrādāts nekavējoties pēc apmaksas veikšanas, kā arī tiek piemērota 10% atlaide pakalpojumam. Pēc pieprasījuma apstrādes 10-15 minūšu laikā (apstrādes laiks atkarīgs no konkrētā maksājumu pakalpojuma sniedzēja) uz portālu vai klienta e-pastu tiek nogādāta oficiālā iestādes izziņa, kurā iestrādāts e-zīmogs. E-zīmogs nodrošina juridisku spēku dokumentam un apliecina datu ticamību un atbilstību Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītajai informācijai. Ja portālā saņemšanas veids tiek norādīts „Pa pastu" vai „Personīgi", izziņas izsniegšanas termiņš saglabājas kā līdz šim - 2 darba dienas. Uzņēmumu reģistrs brīdina, ka šobrīd pakalpojums strādā testa režīmā, tāpēc...

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 23.februārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" , kas pilnveidos līdzšinējo kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa. Kopumā tiks saglabāts šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanu transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļiem ietvaros. Ar noteikumu projektu tiek pārņemtas vairākas Eiropas Savienības (ES) Direktīvas, kā rezultātā tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā ES. Tāpat kā līdz šim, noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā tiek veiktas transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļiem. Ja Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim piešķirs 2.vērtējumu, tiks anulēta esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē, noņemta tehniskās apskates uzlīme un dota pagaidu atļauja. Ja transportlīdzeklim piešķirs 3.vērtējumu, tā tālākā piedalīšanās ceļu satiksmē būs aizliegta. Šādā gadījumā inspektors aizturēs transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un anulēs atļauju...