BIZNESS

Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas. Garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Ar mērķi paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabinetā apstiprinātas izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos. Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, Jaunajos MK noteikumos paredzēts, ka atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos var izsniegt garantijas par darījumiem ar šo valstu debitoriem, nosakot garantiju izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, kas ir Eiropas Komisijas noteikts termiņš. Svarīgi atzīmēt, ka šīs garantijas būs pieejamas tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Programmā kopumā...

Otrdien, 20. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē paredzēts izskatīt MK noteikumu projektu par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamajiem datiem un to apmaiņas kārtību. Noteikumi paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs pieslēgti vienotajai azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmai (vienotā sistēma (AKUS)) vienotā tīklā. Izstrādātais noteikumu projekts nosaka vienotās sistēmas (AKUS) ieviešanas un uzturēšanas kārtību, prasības azartspēļu automātu pieslēgšanai šai sistēmai, tajā iekļaujamos datus un šo datu apmaiņas kārtību, kā arī prasības iekļaujamo datu uzglabāšanai. Noteikumu projekts nosaka arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības iegūt informāciju no vienotās sistēmas (AKUS). Saskaņā ar noteikumu projektu vienoto sistēmu (AKUS) ievieš azartspēļu organizētājs vietās, kur tas organizē azartspēles, izmantojot azartspēļu automātus. Katrā azartspēļu organizēšanas vietā azartspēļu organizētājam no 2019. gada 1. janvāra esošie azartspēļu automāti būs jāsaslēdz vienotā tīklā, nodrošinot visu datu pārraidi uz azartspēļu organizētāja centrālo serveri....

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Kopumā šim mērķim pieejamais KF finansējums ir 32,5 miljoni eiro. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē. Atbalsts tiks piešķirts ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek no 13. decembra līdz 13. martam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība. Vienam projektam maksimāli pieļaujamais attiecināmo izmaksu kopējais apmērs ir 2 miljoni eiro un maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 eiro. Noteikts arī minimālais publiskā finansējuma apmērs vienam projekta iesniegumam, un tas...

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai (LPIAA) patērētāji arvien biežāk pauž satraukumu par mobilo sakaru pakalpojumu maksas paaugstināšanos, kas vērojama pēdējā pusgada laikā. Lai gan mobilo sakaru operatori izmaiņas tarifu plānos skaidro ar nepieciešamību pēc investīcijām, vairāki eksperti ir norādījuši, ka maksas paaugstināšanu var saistīt arī ar 2017. gadā paredzēto viesabonēšanas tarifu atcelšanu Eiropas Savienības valstīs. Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes priekšsēdētāja: "Var saprast mobilo sakaru operatorus, kuri Latvijas zemo tarifu dēļ būs spiesti piemaksāt, lai saviem klientiem arī ārzemju braucienu laikā nodrošinātu tā saucamos mājas tarifus. Latvijai šis Eiropas Savienības lēmums ir saistošs, tāpēc tas ir jāpieņem gan patērētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. Saprotama ir arī operatoru vēlme nodrošināt stabilu ieņēmumu līmeni, lai tiem būtu pieejamas investīcijas jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Šie apstākļi tomēr nevar kalpot par attaisnojumu tarifu celšanai vietējiem patērētājiem, sevišķi tiem, kuri viesabonēšanas maksas atcelšanas priekšrocības neizmantos. Nav pieļaujams, ka par vienas patērētāju daļas ieguvumiem citi patērētāji būtu...

Saeima 15.decembrī pirmajā lasījumā pieņēma jaunu Sociālās uzņēmējdarbības likumu, kas ļaus nošķirt sociālos uzņēmumus no ikviena cita uzņēmuma vai nevalstiskās organizācijas. Likumprojekts izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijas izveidotajā darba grupā ar mērķi veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Jaunais likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu, bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem - tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai jeb sabiedriskā labuma radīšanā. Viena daļa atbalsta instrumentu - tiesības piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, tiesības saņemt ziedojumus, tiesības piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai - ir formulēti kā sociālā uzņēmuma tiesības saņemt noteiktus atvieglojumus. Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības, bet ne pienākums, piešķirt...

Saeima 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. "Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu," norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro. Regulējums papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro.Turpmāk kultūras...

Lai samazinātu ēnu ekonomiku taksometru nozarē attiecībā uz darbaspēka izmaksām, sagatavoti un 13. decembra valdības sēdē izskatīti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2012.gada 3.jūlija noteikumos Nr.468 "Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem", informē Satiksmes ministrija. Grozījumi valdības noteikumos nosaka, ka pašvaldība, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci) un pieņēmusi lēmumu par licences kartītes izsniegšanu taksometram, izsniedz licences kartīti, ja par taksometru veikts valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājums 130 EUR apmērā par kalendāra mēnesi. Grozījumi MK noteikumos izstrādāti atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē lemtajam, ka jāveic grozījumi saistībā ar fiksētā darbaspēka nodokļa (avansa maksājuma) taksometru nozarē ieviešanu no 2017.gada 1.janvāra. Valdība uzdeva Finanšu, Labklājības un Satiksmes ministrijai izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar fiksētā darbaspēka nodokļa (avansa maksājuma) taksometru nozarē. Atbilstoši dotajam valdības uzdevumam tika sagatavoti un Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", paredzot ieviest obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu avansu. Avansa maksājums nebūs atkarīgs no...

No 2017.gada tiek veidots reģistrs kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem Ministru kabinets 13.decembra sēdē apstiprināja jaunus Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumus, kas paredz nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, informē Ekonomikas ministrija. Kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem ir liela nozīme hipotekārajā kreditēšanā. Tieši kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis konsultē patērētāju, sameklē potenciālo kredīta devēju un piedāvā viņa vārdā sagatavot un noslēgt līgumu. Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju loks ir plašs - tie var būt gan finanšu brokeri, gan mākleri, gan privātpersonas, kas attiecīgi vienojušās ar kredīta devēju par hipotekāro kredītu piedāvāšanu patērētājiem. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir iespēja noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kas...

Jaunākā Citadele Index vērtība 3.certuksnī ir 45,67 punkti, kas Latvijas uzņēmēju noskaņojumu raksturo kā kritisku. Ja Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad var runāt par negatīvu noskaņojumu. Skatiet: Citadele Index pētījums, 2016. gada septembris-oktobris. Pētījums liecina, ka šobrīd uzņēmēju vidū biežāk ir kritisks viedoklis par vispārējo ekonomikas izaugsmi - 48% ir kritiski noskaņoti, savukārt 12% ir optimisti. Šo tendenci apstiprina arī indikatori par aptaujāto uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti un finansiālo stāvokli. Arī šeit kritisku noskaņoto uzņēmēju īpatsvars (31%) ir lielāks nekā nākotni pozitīvā gaisotnē redzošo (21%). Uzmanību piesaista arī fakts, ka tā daļa, kas plāno darbinieku skaitu uzņēmumā samazināt, ir lielāka (14%), nekā tā uzņēmumu daļa, kas plāno pieņemt jaunus darbiniekus (9%). Tomēr lielāka daļa uzņēmēju tuvākajā nākotnē plāno palielināt (12%) investīcijas savos uzņēmumos nevis samazināt (7%). Vispozitīvāk noskaņotie joprojām ir lielo uzņēmumu vadītāji (52,6%) ar 250 un vairāk...

Banka aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu var bloķēt jebkuru kontu - gan privātpersonai, gan uzņēmumam. Izrādās Latvijā nav vienotas prasības visām kredītiestādēm un katra var rīkoties pēc saviem ieskatiem un iekšējās kārtības noteikumiem, brīvi interpretējot likumā noteikto. Tāpat ir iespējas, ka cēlu mērķu vārdā - lai apkarotu nelikumīgas finanšu darbības, var ciest arī pilnīgi nevainīgi kontu turētāji, tikai uz aizdomu pamata. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) tika lūgusi komentāru no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), saistībā ar kredītiestāžu un klientu savstarpējām attiecībām, gadījumiem ar darījumu atteikumu un papildus dokumentu pieprasīšanu no bankas puses. Kā pauda FKTK, katra kredītiestāde veido savu stratēģiju, savas iekšējās procedūras un tai maksimāli jādarbojas normatīvo aktu ietvaros. "Ir tendence, ka regulējums paliek stingrāks nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma apkarošanas jomā. Tas, protams, ietekmē arī kredītiestādes klientus, un izpaužas jau uzsākot daījuma attiecības, kad klients vēršas kredītiestādē - vēlas izmantot kredītiestādes pakalpojumus un vēršas...

Lai uzņēmējdarbības uzsākšana un iespējas gūt papildu ienākumus iedzīvotājiem būtu vieglāk saprotama, Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru ir izstrādājis īpašu atbalsta rīku, kas palīdzēs noteikt savai darbībai piemērotāko saimnieciskās aktivitātes formu un nodokļu režīmu. Rīks pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv. Instrumenta demonstrācija un piemēra analīze Swedbank Finanšu institūta vadītāja Reiņa Jansona vadībā skatāma video ierakstā: Neskatoties uz arvien mainīgo biznesa vidi un spēles noteikumiem uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā ir audzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma* dati. Šogad jau ceturtdaļa (25%) iedzīvotāju norāda, ka tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2012.gadā. Tomēr pastāv arī vairāki šķēršļi, kas iedzīvotājus joprojām attur no rīcības, to vidū tieši birokrātija un likumdošanas labirinti. Tā, piemēram, to cilvēku vidū, kuri tuvākajā nākotnē plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā viens no biežāk minētajiem šķēršļiem tiek norādīts sarežģītais...

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos un tādējādi ne tikai stiprinātu savu konkurētspēju, bet arī radītu efektīvu konkurenci lielajiem nozares spēlētājiem. KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem. Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās...

Bankas pastāvīgi strādā pie savu attālināto pakalpojumu attīstības, lai uzlabotu to ērtumu, pielietojamību un drošību. No nākamā gada aprīļa plašāk zināmās drošības izmaiņas būs kodu karšu lietošanas papildināšana vai daļēja aizstāšana ar citiem autentifikācijas līdzekļiem, piemēram, kodu kalkulatoriem, mobilajām aplikācijām, īsziņām un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem. No 2017.gada 1.aprīļa maksājumu veikšanai internetbankās bankas nodrošinās klientiem stingro autentifikāciju, kas ietver vismaz vienu unikālu (neatkārtojamu) autentifikācijas elementu. Šobrīd plaši izmantotais autentifikācijas līdzeklis kodu karte satur daudzus kodus, bet tie nav unikāli katru reizi, to izmantošana zināmā laika periodā atkārtojas. Bankas jau šobrīd klientiem piedāvā kodu kalkulatorus, kā arī vairākus citus individuālos risinājumus, kā mobilos ID un kodu lietotnes. Savukārt citas strādā pie savu risinājumu izveides, kas varētu būt dažādi – mobilie ID, kods īsziņas veidā uz mobilo telefonu, mobilās lietotnes. Visu banku klienti noteikti tiks laikus informēti par izstrādātajiem risinājumiem un sagaidāmām izmaiņām darījumiem internetbankā. Tomēr arī pēc 1.aprīļa būs iespējama kodu karšu izmantošana: maksājumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka tuvojas 2017.gada 1.janvāris, ar kuru visiem elektronisko ierīču un iekārtu lietotājiem (izņemot Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus un sabiedriskā transporta nozari) jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas (ierīces un iekārtas). Tā kā šobrīd VID vēl nav reģistrēta neviena ierīce vai iekārta, kas atbilst jaunajām tehniskajām prasībām, tad visus VID vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrētos kases aparātus un kases sistēmas (tajā skaitā Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96) 5.pielikumā iekļautos kases aparātus) varēs izmantot arī pēc 2017.gada 1.janvāra. Informējam, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informēs nodokļu maksātājus par iespējām uzsākt lietot attiecīgās grupas elektroniskās ierīces un iekārtas, par kurām būs izsniegts atbilstības apliecinājums par atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām. Pēc attiecīgās grupas jaunajām prasībām atbilstošo elektronisko ierīču un iekārtu iekļaušanas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir noslēgusi darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro. Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka. Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem...