BIZNESS

Šonedēļ, kad līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē atlicis viens mēnesis, Rīgā tiek organizēta Eiropas darba devēju konfederācijas BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupas sanāksme, kurā tiks apspriesta ES kopējā nodokļu politika, gan ar pievienotās vērtības nodokli saistīti jautājumi. Uz nodokļu politikas darba grupas secinājumu pamata tiek izstrādāta Eiropas darba devēju pozīcija nozīmīgos nodokļu politikas jautājumos un iesniegta Eiropas Komisijai. BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupa tiekas vairākas reizes gadā, tostarp divas reizes gadā organizējot sanāksmes attiecīgajā laikā prezidējošajās ES dalībvalstīs un šajās sanāksmēs izskatot aktuālās likumdošanas iniciatīvas nodokļu politikas jomā. Šajās sanāksmēs regulāri piedalās Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta pārstāvji, lai tieši gūtu ieskatu Eiropas biznesa vides nostājā un viedokļos par nodokļu politikas iniciatīvām. BUSINESSEUROPE pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kā arī aktīvi iesaistās ne tikai ES līmeņa, bet arī globāla mēroga nodokļu politikas jautājumu risināšanā, piedaloties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un tās paspārnē esošās Biznesa...

Piektdien, 28.novembrī, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi 2015.gada Agrās brīdināšanas ziņojumu (AMR), kas ir ikgadējs makroekonomikas nelīdzsvarotību procedūras sākumpunkts Eiropas semestra ietvaros. Līdzīgi kā iepriekšējā 2014.gada ziņojumā, arī šogad EK padziļinātās izpētes ziņojumā ierosināja skatīt 16 dalībvalstis. Latvijā makroekonomiskā nesabalansētība netiek konstatētas, informē Finanšu ministrija. Ziņojuma mērķis ir identificēt tādas makroekonomikas nesabalansētības, kuras apdraud Eiropas Savienības (ES) ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Agrās brīdināšanas ziņojuma pamatā ir divas rādītāju grupas - 11 pamata rādītāji un papildus rādītāju kopa. Rādītāju analīzes mērķis ir secināt, kuras ES dalībvalstis ir skatāmas padziļinātas izpētes ziņojumā. 2015.gada AMR ziņojuma ietvaros no 11 pamata rādītājiem Latvija neizpildīja trīs - starptautiskās investīciju bilances, bezdarba līmeņa noteiktās robežas un mājokļu cenu izmaiņu rādītāju. Vērtējot ilgtermiņā, starptautiskās investīciju bilances noteiktais -35% no iekšzemes kopprodukta (IKP) mērķlīmenis Latvijā tika konstanti pārsniegts pēdējos 10 gadus. Laika periodā no 2001. līdz 2008.gadam, demonstrējot konsekventu pieauguma tempu, rādītājs divreiz pārsniedza pieļaujamo līmeni, 2009.gadā sasniedzot -82,7% atzīmi....

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā iepriekš veiktos aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu izvērtējumus, plāno pilnveidot minēto pasākumu īstenošanas nosacījumus. Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, kas ceturtdien, 27.novembrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Lai nodrošinātu elastīgāku un savlaicīgu pakalpojuma saņemšanu, plānots, ka turpmāk, organizējot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nerīkos publisko iepirkumu, kā arī neslēgs līgumus ar izglītības iestādēm. Turpmāk visi apmācību īstenošanas nosacījumi un pušu pienākumi būs noteikti iepriekšminētajos noteikumos. Tādējādi paredzēts, ka līgumu slēgs starp bezdarbnieku un izglītības iestādi un NVA segs bezdarbnieku apmācību izmaksas. Tāpat paredzēts noteikt konkrētu (fiksētu) apmācību kuponu vērtību, jo šobrīd noteiktā maksimālā kupona vērtība pieļauj iespēju izglītības iestādēm iesniegt piedāvājumus arī par zemāku kupona vērtību. Subsidētās nodarbinātības pasākumos (Pasākumi noteiktām personu grupām) plānots...

E-videi un elektroniskajiem pakalpojumiem ir jākļūst par Latvijas tautsaimniecības attīstības dzinējspēku, it sevišķi pakalpojumu nozarē, lēma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Pakalpojumu padome. E-vides attīstībā viens no galvenajiem uzdevumiem ir e-paraksta lietošanas atvieglošana un popularizēšana, kas ir definēta kā Pakalpojumu padomes vidēja termiņa darbības prioritāte, kuras ieviešanas plāns paredz virkni aktivitāšu likumdošanas pilnveidošanā un elektroniskā paraksta lietošanas popularizēšanā. "Laiks un nauda ir vieni no būtiskākajiem uzņēmēju resursiem. Komunikācijai un darījumu slēgšanai e-vidē ir jākļūst par Latvijas uzņēmējdarbības ikdienu, kas palīdzētu uzņēmējiem ietaupīt šos resursus un koncentrēties uz galveno uzdevumu - peļņas gūšanu. Tāpēc vienam no pirmajiem soļiem e-vides attīstībā ir jābūt elektroniskā paraksta popularizēšanai un lietošanas veicināšanai" uzskata Aldis Gulbis, LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētājs un SIA "Komerccentrs Dati Grupa" valdes priekšsēdētājs. LTRK Pakalpojumu padomes ietvaros ir izveidota četrpusēja darba grupa, kurā piedalās LTRK Pakalpojumu padomes, Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra (LVRTC), Uzņēmumu reģistra (UR) un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas...

Valsts ieņēmumu dienests informē (turpmāk - VID), ka ir atvērtas jaunas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem ievest noteiktas preces no Gruzijas, Moldovas, Kambodžas un Ukrainas ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm. VID informē, ka ir atvērtas jaunas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm. • Jauna tarifu kvota pieejama Gruzijas izcelsmes ķiplokiem saskaņā ar Komisijas 2014.gada 19.septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr.989/2014, ar ko atver Savienības tarifu kvotas Gruzijas izcelsmes lauksaimniecības produktiem un paredz to pārvaldību. Minētajai precei kvota Nr.096820 ar 0 % muitas nodokļa likmi piemērojama no 2014.gada 1.septembra. Pieprasot šo kvotu, ir nepieciešams iesniegt preču izcelsmi apliecinošu dokumentu. • Jaunas tarifu kvotas pieejamas Moldovas izcelsmes tomātiem, ķiplokiem, vīnogām, āboliem, plūmēm un vīnogu sulai saskaņā ar Komisijas 2014.gada 18.septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr.988/2014, ar ko atver Savienības tarifu kvotas Moldovas Republikas izcelsmes lauksaimniecības produktiem un paredz to pārvaldību. Minētajām precēm kvotas...

Latvijas un Gruzijas darba devēju pārstāvji sper soli uz ciešāku biznesa sakaru izveidi, nodibinot Latvijas - Gruzijas Lietišķo sadarbības padomi (LSP), ko 27. novembrī abu valstu prezidentu klātbūtnē apliecinājuši ar svinīgu nolikuma parakstīšanu. Vakar Latvijas-Gruzijas LSP sanāksmē puses vienojās par ciešāku un intensīvāku ekonomisko sadarbību, savstarpējo tirdzniecības apjomu paaugstināšanu, pārtikas preču apmaiņu abos virzienos un tā noieta veicināšanu, kā arī citiem jautājumiem. Ar Gruzijas ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministru Giorgi Kvirikashvili, lai pārrunātu līdz šim sasniegto Latvijas un Gruzijas ekonomiskajā sadarbībā un iespējas paplašināt divpusējo sadarbību, tikās arī ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola. Ministre pauda pārliecību, ka būtisku ieguldījumu abu valstu uzņēmēju sadarbības veicināšanai sniegs šogad nodibinātā Latvijas - Gruzijas Lietišķās sadarbības padome un vizītes ietvaros notikusī padomes pirmā sēde, kā arī noslēgtais sadarbības līgums starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Gruzijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Nozīmīgs divpusējās sadarbības veicināšanas instruments ir Latvijas - Gruzijas starpvaldību komisija, tādēļ ministri tikšanās...

Šā gada 4.decembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina uzņēmējus, uzņēmējdarbības iesācējus, kā arī citus biznesa vides pārstāvjus uz gada lielāko un nozīmīgāko uzņēmējdarbībai veltīto pasākumu - LIAA Biznesa forumu. Šogad forumā pieredzējuši ārvalstu un vietējie eksperti prezentēs savas idejas, kā strauji attīstīt biznesu, domāt ārpus rāmjiem un ieviest pārmaiņas tradicionālajās biznesa metodēs, kā arī diskutēs par dizaina, inovācijas un mārketinga lomu uzņēmējdarbībā un par to, kā piesaistīt investīcijas un uzsākt veiksmīgu uzņēmējdarbību. Forumu atklās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un LIAA direktors Andris Ozols. Dienas pirmajā daļā LIAA Biznesa foruma dalībnieki tiek aicināti apmeklēt ekspertu paneļdiskusiju "Izaicinājumi, pārmaiņas un biznesa izaugsme", kurā piedalīsies pasaulē pazīstami mārketinga eksperti. Foruma otrajā daļā notiks prezentācijas un diskusijas paralēlās darba grupās, kur veiksmīgi Latvijas uzņēmēji un dažādu nozaru ārvalstu eksperti apmainīsies viedokļiem par dizaina un inovācijas nozīmi uzņēmējdarbībā, spriedīs par mārketinga lomu uzņēmumā, kā arī dalīsies investoru...

Ministru kabineta 25.novembra sēdē apstiprināts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns, kurā iekļautos pasākumus plānots īstenot līdz šā gada beigām un 2015.gadā uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā, jaunā būvniecības procesa ietvaros, nekustamā īpašuma reģistrācijā, grāmatvedības un nodokļu jomā, e-pakalpojumu jomā, investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildē. Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola uzsver: "Uzņēmēju aptauju rezultāti rāda, ka joprojām vidēji 13 % sava darba laika uzņēmēji velta administratīvo procedūru veikšanai. Tāpēc darbs pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas ir uzdevums, kuram Ekonomikas ministrijas rīcības plānā jābūt ik gadu. Lai Latvijas uzņēmējdarbības vide būtu konkurētspējīga pasaulē, pievilcīga gan mūsu uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem, tajā regulāri jāveic uzlabojumi. Ikvienā sarunā ar uzņēmējiem var rast jaunus priekšlikumus un idejas, ko valdība vēl varētu darīt, lai atvieglotu biznesa veikšanu Latvijā un celtu mūsu visu labklājību. Kā ekonomikas ministre aicinu pārējos ministrus ar lielu atbildību izturēties pret plānotajiem pasākumiem, rūpīgi sekot to izpildes statusam un izpildīt uzņēmējiem dotos solījumus, lai visi kopā mēs...

Pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos" atklāj, ka Latvijas lielajos uzņēmumos pēdējos sešus gadus valdēs vidēji bijušas 20% sieviešu un 80% vīriešu. Tipiskākais lielo uzņēmumu valdes profils ir viena sieviete un četri vīrieši un valdes priekšsēdētājs ir vīrietis. Savukārt Latvijas lielo uzņēmumu padomēs minētajā laikā periodā bijušas 15% sieviešu un 85% vīriešu. Pētījums tika prezentēts vakar, 25.novembrī, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē "Ieguvums biznesam - līdzvērtība". Ar pilnu pētījuma ziņojumu var iepazīties šeit. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi faktori kavē un veicina sieviešu līdzdalības paaugstināšanos uzņēmēju lēmējinstitūcijās. Salīdzinot iegūtos pētījuma rezultātus ar Eiropas Komisijas (EK Ziņojums, 2014) statistiku, var secināt, ka sieviešu īpatsvars Latvijas lielo uzņēmumu valdēs ir mazāks nekā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā. Interesanti, ka priekšsēdētāju sieviešu īpatsvars ir pieaudzis pēckrīzes periodā no 8% 2010.gadā līdz 16% 2013.gadā, tomēr tas joprojām vērtējams kā zems. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere norāda: “Pētījuma rezultāti ilustrē, ka Latvijā ir...

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) 25.novembrī rīko konferenci "Ieguvums biznesam - līdzvērtība", kuras laikā uzņēmēji un eksperti kopskaitā no 12 valstīm diskutēs par biznesa ieguvumiem, sekmējot līdzvērtīgu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību ekonomiskajos procesos. Tāpat konferences laikā tiks prezentēts 2014.gada pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos". Konferenci atklās labklājības ministrs Uldis Augulis un Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere. Konferencē piedalīsies uzņēmēji un dažādības vadības eksperti no Lielbritānijas, Slovēnijas, Grieķijas, Francijas un citām valstīm. 2014.gada veiktais pētījums pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos", vērš uzmanību efektīvam visu cilvēkresursu potenciāla izmantošanai un skraidro faktorus, kas kavē un veicina sieviešu līdzdalības paaugstināšanos lielo uzņēmumu lēmējinstitūcijās Latvijā. Konferencē piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmēji un eksperti, kas, daloties ar savu pieredzi un ieteikumiem uzņēmumu nākotnes attīstībai, dalībniekiem sniegs ieskatu, kā, ieviešot iniciatīvas, kas vērstas uz abu dzimumu pārstāvju aktīvu iesaistīšanu, iespējams gūt pievienoto ekonomisko un sociālo vērtību biznesam un parādītu sekmīgu uzņēmumu...

Lai izvairītos no nevajadzīgiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2014.gada beigām un atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2014.gada saimnieciskās darbības ienākuma būs mazāks nekā 50 EUR, 2015.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, par to savlaicīgi – līdz 2014.gada beigām – ziņot VID. Piemēram, ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību 2000.gadā, pēdējos divus gadus darbību nav veikusi un nav guvusi ienākumus, tai līdz 2014.gada beigām ir jāiesniedz VID iesniegums par izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 2.1daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta piektajā daļā ir noteikts, ka minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības ir 50 EUR. Tas nozīmē, ka saimnieciskās...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka priekšlikums konkrētos gadījumos noteikt uzņēmuma valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem komersantiem, kam reģistrējot savu saimniecisko darbību, nav bijis nodoms nodarboties ar godīgu komercdarbību, bet gan apzināti uzkrāt nodokļu parādus un pēc tam pamest savas komercsabiedrības, vai kuru mērķis jau sākotnēji ir bijis iesaistīties vai atbalstīt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā no valsts budžeta. VID priekšlikums nekādā veidā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām. Tas ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kuri nodokļu parādu gadījumos izvēlas nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izvairīties no atbildības, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šie negodprātīgie komersanti īsā laikā izveido parādu virs 16 000 eiro un neveic nekādas...

Itālijas galvaspilsētā Romā 21.novembrī tikās visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darba devēju konfederāciju un Eiropas darba devēju vadošās organizācijas BUSINESSEUROPE vadība, lai pārrunātu aktuālos ES uzņēmējdarbības vides un globālās konkurētspējas jautājumus. Šajā sanāksmē piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, pārstāvot Latviju kā nākamo ES Padomē prezidējošo valsti. Tikšanās laikā BUSINESSEUROPE prezentēja savu pozīciju par ES investīciju vidi un tās izaicinājumiem (skatīt http://ej.uz/ijt5). Raksturojot tā galvenos secinājumus, BUSINESSEUROPE prezidente Emma Marčegalia norādīja, ka investīciju apjoms attiecībā pret IKP Eiropas Savienībā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā un ir nekavējoties jārīkojas, lai situāciju uzlabotu. Kā būtiskākos investīcijas veicinošos soļus BUSINESSEUROPE akcentē: nepieciešamību pēc stabila un paredzama regulējuma ikvienā dalībvalstī un ES kopumā, nodrošinot iespēju pieņemt ilgtermiņa lēmumus; mazināt Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspēju apgrūtinošas izmaksas – piemēram, augstas energoresursu un darbaspēka izmaksas; veicināt finansējuma pieejamību, ietverot gan banku, gan nebanku finansējuma avotus; nodrošināt efektīvāku ES fondu pieejamību un izmantošanas...

"Pilnībā piekrītot tam, ka nepieciešams īstenot stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinājumu noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem," uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune. Minētais ierosinājums ietverts Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā "Par nodokļiem un nodevām" un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu,"" paredzot papildināt likumu ar XI nodaļu "Kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana". Likumprojektus paredzēts izskatīt 22.novembra Ministru kabineta sēdē. "Ministru prezidentei, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem nosūtītā vēstulē LTRK biedri lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai saprātīgos termiņos un izmantojot likumdošanā paredzētos mehānismus, tiktu efektīvi izmeklētas krimināllietas un saukti pie kriminālatbildības tie valdes locekļi, kas vainojami ļaunprātīgā nodokļu nenomaksā," informē L.Caune. "Pretējā gadījumā Latvijā tiks degradēta uzņēmējdarbības vide un tiesiskā paļāvība, ko vēl negatīvāk ietekmētu kontrolējošās iestādes iespējamās kļūdas attiecīgā regulējuma piemērošanā. Prognozējams, ka šādas nekvalitatīvas likumdošanas iniciatīvas samazinās nodokļu ieņēmumus,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību uz to, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis regulējumu, kas paredz jaunas prasības kases aparātiem un sistēmām, kā arī tirdzniecības vietu aprīkošanai ar hibrīda kases aparātiem un sistēmām: no 2015.gada 1.jūlija gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 200 tūkstošus eiro, būs jāsāk lietot hibrīda kases aparāts. Savukārt kases sistēma uzņēmumā būs jāsāk lietot, ja apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegs 1,5 miljonus eiro. LTRK uzskata, ka jauno noteikumu ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas - pēc LTRK provizoriski veiktajiem aprēķiniem valsts mērogā tirdzniecībā strādājošajiem uzņēmumiem noteikumos ietverto prasību ieviešanā jārēķinās ar vairāk nekā 120 miljoniem eiro. LTRK uzskata, ka izvirzīto mērķi - cīnīties ar „ēnu" ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk. LTRK aktīvākie biedri – Tirdzniecības padomes locekļi – uzskata, ka noteikumu ieviešanu ir nepieciešams pārcelt un veikt to tehnisku pārstrādi atbilstoši citu valstu pieredzei, kā arī plānveidīgi sagatavoties...