BIZNESS

Jaunā gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Komercķīlas likumā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošināt iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski, vienkāršojot esošo reģistrācijas procedūru un samazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesības izlietošanas regulējumu. Saskaņā ar grozījumiem Komercķīlas likumā tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz: Komercķīlas priekšmetu (tostarp tiek paplašināts reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļām);un citas prasības. Lai uzzinātu papildus informāciju par izmaiņām Komercķīlas likumā, aicinām iepazīties ar Uzņēmumu reģistra sagatavoto informāciju par Komercķīlas normatīvā regulējuma grozījumiem šeit:http://www.ur.gov.lv/faili/Prezentacija_grozijumi_Komerckilas_likuma.pdf

Godīga un caurspīdīga uzņēmējdarbības vide ir valsts ekonomikas virzītājspēks, tāpēc valsts pienākums ir atbalstīt un veicināt godīgu konkurenci. Savukārt uzņēmēju pienākums ir atbildēt par sava darba rezultātiem un godprātīgi attiekties gan pret valsti, gan citiem tirgus dalībniekiem, kuri spēj veiksmīgi vadīt savas finanses, uzskata Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Viena no negodprātīgas uzņēmējdarbības praksēm ir tīša nodokļu nemaksāšana, it īpaši nodokļu parādu gadījumos tos nerisinot ar valsti, bet gan pametot savus rūpalus un veidojot jaunus, tādējādi izvairoties no atbildības. Šī iemesla dēļ Finanšu ministrija izstrādāja piedāvājumu, kā šo problēmu risināt, lai ierobežotu tieši negodprātīgas darbības. Rezultātā valdība 5. decembrī atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai konkrētos gadījumos varētu noteikt valdes locekļiem personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Arī Saeima šos grozījumus ir atbalstījusi. Tas būtu efektīvs rīks, lai līdzšinējo praksi izskaustu un atbildība no juridiskās personas pārietu uz fizisko personu. Lai Valsts...

Beidzoties pārejas periodam, decembrī stājušās spēkā izmaiņas Regulā Nr.1169/2011, kas paredz pārtikas ražotājiem būtiskas izmaiņas iepakojuma marķējumā. Regulas mērķis ir turpināt uzlabot patērētāju iespējas iegūt objektīvu informāciju par uzturā lietoto pārtiku, paredzot, ka pārtikas produktu marķējumā patērētājiem jāsniedz vēl pilnīgāka un skaidrāka informācija par produktiem, nekā tas bija līdz šim. Jaunā regula, kas tika pieņemta pirms trim gadiem un noteica pārejas periodu ražotājiem, paredz pakāpeniski uzlabot iepakojuma marķējumu un izskaust patērētāju maldināšanu par produktu saturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi un ražošanas un izgatavošanas veidu, kas savukārt veicina godīgāku konkurenci, ņemot vērā, ka visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi interpretējami noteikumi. Sagatavošanās process jebkuram ražotājam prasa papildu resursus, jo jāveic izmaiņas iepakojuma dizainā, un jāsalāgo ar katra tirgus vēl nacionālajām prasībām. Tāpēc liela nozīme ir pārejas periodam, kas ļauj jau savlaicīgi sagatavoties un vienā reizē apvienot vairāku likumdošanas izmaiņu veikšanu, kas stājās spēkā dažādos termiņos. Tāpat svarīgas ir Pārtikas un veterinārā dienesta...

Iestājoties par godīgu konkurenci un nodokļu disciplīnas veicināšanu valstī, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir izstrādājis un apstiprinājis ''Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija piemērošanas ieteikumus'', kuri tiek piemēroti, izvērtējot VID līgumattiecību partnerus. Apzinoties, ka stingra nodokļu disciplīna publisko iepirkumu jomā ir visas sabiedrības interesēs, VID aicina arī citus valsts un pašvaldību publisko iepirkumu pasūtītājus atbildīgi vērtēt savus līgumpartnerus un vērīgi sekot Publisko iepirkumu likuma normām. Ilgus gadus sabiedrībā dominējis viedoklis, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem, jo vērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana bieži rada šaubas par pasūtītāja kritēriju pamatotību un pretendentu godaprātu. VID ir ieinteresēts, lai nodokļi no ikviena publiskā iepirkuma atgrieztos pie tiem, kuri tos maksā. Tas nozīmē, ka ieguvējiem jābūt ne tikai pasūtītājam un pretendentam, kuru starpā noslēgts līgums, bet galvenokārt - sabiedrībai, par kuras samaksāto nodokļu naudu valsts iepirkums tiek veikts. Tāpēc VID aicina valsts un pašvaldību pārstāvjus atbildīgi izvērtēt publisko iepirkumu pretendentus. Labklājība...

Valsts sekretāru sanāksmē 11. decembrī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā", kas varētu stāties spēkā no 2015.gada 1.jūlija. Pašreiz kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistrā (NMR), kā arī VID iesniedzamos dokumentus, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” (MK noteikumi Nr.150). Tajos ietvertais regulējums ir jāprecizē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tā kā izmaiņas līdzšinējos noteikumos varētu būt apjomīgas, Finanšu ministrija rosinājusi pieņemt noteikumus jaunā redakcijā. Jauni noteikumu projektā pamatā ir saglabāts MK noteikumu Nr.150 esošais regulējums. Noteikumu projekts ir papildināts ar jaunu regulējumu, kas paredz: - NMR daļā par reģistrētas un paziņotas saimnieciskās darbības veicējiem, no budžeta finansētajām institūcijām, ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā un...

Latvija 9.decembrī saņēmusi pirmos Eiropas Komisijas (EK) avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā 2014. - 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai. Avansa maksājumi saņemti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) ietvaros, attiecīgi 22 571 773 eiro un 12 684 498 eiro apmērā. "Šobrīd, kad Latvijas ES fondu darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" ir oficiāli apstiprināta EK, mūsu tālākais mērķis ir iespējami ātri uzsākt jaunā perioda aktivitātes. Ir patiess prieks un lepnums, ka Latvija ne vien bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai apstiprināta darbības programma, bet arī jaunā plānošanas perioda avansa maksājumus mums izdevies saņemt savlaicīgi. Esam spēruši vēl vienu lielu soli tuvāk tam, lai jau 2015.gada nogalē mēs varētu uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Papildus jau saņemtajiem ERAF un KF avansa maksājumiem, jau tuvākajā laikā sagaidāms arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) avanss 6 019 827 eiro apmērā. Avansa maksājumus katra ES...

"Ja visa pasaule pēdējos gados ir virzījusies uz priekšu un tās ekonomika attīstījusies, bet Eiropa stāv uz vietas, - ir skaidrs, ka mēs esam kaut ko darījuši nepareizi! Jaunās Junkera Komisijas uzdevums ir uzsākt patiesu rūpniecības un biznesa renesansi visā Eiropā, vienlaikus izmantojot ekonomisko attīstību kā visefektīvāko veidu labvēlīgu starptautisko un globālo attiecību veidošanai un nostiprināšanai," - tā piektdien, 12. decembrī, viesojoties Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) un tiekoties ar tās vadību uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Rūpniecības un uzņēmējdarbības ģenerāldirektors Daniels Kaleja(Daniel Calleja).Ģenerāldirektors LDDK viesojās, lai pārrunātu nākamajā gadā LDDK rīkotos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros pasākumus, kuru mērķis ir aktualizēt ES, nacionāla un reģionāla mēroga uzņēmējdarbības konkurētspējas izaicinājumus un izstrādāt biznesa vides rekomendācijas to risināšanai. D.Kaleja augstu novērtēja LDDK gatavību izmantot Latvijas prezidentūras periodu, lai visaugstākajā līmenī meklētu risinājumus problemātikai, kas patlaban aktuāla visai Eiropai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka Latvijas prezidentūra ir pēdējais brīdis diskutēt par reģionālo...

Datu valsts inspekcija ir atjauninājusi rekomendācijas “Personas datu apstrādes drošība”, kurās veikta virkne izmaiņu saistībā ar nesenajiem grozījumiem likumdošanā. Rekomendācija pamatā paredzēta nelielām organizācijām un uzņēmumiem kā praktisku padomu kopums IT drošības jautājumos no personas datu aizsardzības viedokļa. Drošu un likumdošanai atbilstošu informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana organizācijām var būt komplicēts uzdevums, kura veikšanai nepieciešams gan laiks, gan līdzekļi, gan arī speciālas zināšanas. Ja IT sistēmās tiek apstrādāti personas dati, tas rada papildu riskus. Lai panāktu, ka datu apstrāde ir droša un uzticama, jāievieš tehniski pasākumi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī katras organizācijas iespējām un vajadzībām. Lejuplādējiet rekomendācijas “Personas datu apstrādes drošība”

Labklājības ministrija (LM) atkārtoti plāno parakstīt jaunu līgumu ar Norvēģijas Karalisko Darba ministriju par jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem. Tādējādi būs nodrošināts, ka šie jūrnieki joprojām būs sociāli apdrošināti Latvijā, atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kā jūrnieki, kuri nodarbināti uz Latvijas kuģu reģistrā reģistrēto kuģu klāja. Šobrīd nepieciešams līgumu pārslēgt, jo arī Norvēģijā ir stājušies spēkā jauno sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas nosacījumi (Regula (EK) Nr.883/2004). Līgums aizstās 2004.gadā noslēgto pagaidu līgumu, nodrošinot tādu pašu kārtību kā līdz šim. Tāpat kā līdz šim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), saņemot iesniegumu par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu Latvijā no Norvēģijas kuģa īpašnieka, viņa vietējā pārstāvja vai jūrnieka, izdos sertifikātu (veidlapa A1). Tas noteiks, ka uz attiecīgo jūrnieku attieksies Latvijas sociālās drošības tiesību akti. Vienu šī sertifikāta kopiju VSAA nosūta darba ņēmējam, vienu - darba devējam un vienu - Norvēģijas kompetentajai iestādei (Nacionālajam ārvalstu sociālās apdrošināšanas birojam). Minētajā sertifikātā norāda arī laika...

Par spīti ieilgušajam politiskajam konfliktam un nestabilajai ārējai ekonomiskajai videi, Latvijas preču eksports oktobrī uzrādījis straujāko mēneša pieaugumu kopš 2011. gada un pirmo reizi viena mēneša ietvaros tas pārsniedzis miljardu eiro, informē Finanšu ministrija. Ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 6,7%, uzrādot kāpumu preču eksportā par 15,3% un samazinājumu importā par 0,2%. Straujais eksporta kāpums būtiski uzlaboja tirdzniecības bilanci, samazinot ārējās tirdzniecības deficītu līdz 82 miljoniem eiro. Tik zems deficīts pēdējo reizi bija fiksēts 2009. gada beigās. Zīmīgi, ka oktobrī Latvijas eksports kopumā pieaudzis gan uz Eiropas Savienības, gan uz Neatkarīgo valstu savienības valstīm. Neskatoties uz Krievijas noteiktajām sankcijām un rubļa vērtības kritumu, kura vērtība oktobrī attiecībā pret eiro samazinājās aptuveni par 9%, kopējais eksports uz Krieviju gada laikā pieauga par 7,8%, ko galvenokārt ietekmēja stiprā alkohola eksporta pieaugums. Oktobrī Krievija bija otra lielākā Latvijas tirdzniecības partnere aiz Lietuvas, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā oktobrī veidoja 11,9%. Krievijas sankcijām pakļauto preču...

Valdība šodien plānojusi skatīt Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par prasībām apsardzes nozares uzņēmumu licencēšanai. Nozares organizācijas un darba devēji ir iesnieguši virkni ierosinājumu - tai skaitā, paaugstināt valsts nodevas apmēru licencei fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ieviest maksu par ikgadējo licences pārreģistrāciju un noteikt minimālo darbinieku skaitu uzņēmumam, kas vēlas sniegt fiziskās apsardzes pakalpojumus. Nozares organizācijas uzskata, ka minētie priekšlikumi nodrošinātu papildus ieņēmumus valsts budžetā un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos nozarē, taču Iekšlietu ministrija priekšlikumiem nepiekrīt, norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. "2014.gada 20.martā stājās spēkā Apsardzes darbības likums, kurā noteikts, ka MK jānosaka prasības apsardzes komersantu licenču saņemšanai. Iekšlietu ministrija, strādājot pie noteikumiem aicināja nozares pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kas sekmētu taisnīgas konkurences pastāvēšanu nozarē. Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) un Latvijas Darba devēju konfederācija nāca klajā ar vairākiem būtiskiem ierosinājumiem, kurus Iekšlietu ministrija nav ņēmusi vērā. Pašreiz tiek skatīti priekšlikumi par fiziskās apsardzes licences maksas apmēru, ikgadējo valsts...

Piektdien, 5. decembrī, valdība izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Izmaiņas nosaka negodprātīgu nodokļu maksātāju valdes locekļa atbildību par nodokļu parādiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas, paaugstinot nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Grozījumi paaugstinās juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz juridiskās personas nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā un citu tai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ieviešot šīs izmaiņas, tiks radīts mehānisms, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistības. Valdes loceklim noteiktos gadījumos tiek noteikta personiskā atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem. VID varēs izvērtēt valdes locekļa pienākumu atlīdzināt juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus tikai gadījumā, ja juridiskai personai nebūs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai uzsāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes...

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, kas paredz lielāku atbildību tām amatpersonām, kuras Latvijā vēlas reģistrēt savu komercsabiedrību vai ārvalstu filiāli un kuras tajā pašā laikā nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņi. Grozījumi noteiks, ka turpmāk šīs amatpersonas komercsabiedrību vai ārvalstu filiāli Latvijā varēs reģistrēt, tikai ierodoties personīgi vismaz vienam valdes loceklim. Ar šiem grozījumiem tiks ierobežota iespēja Latvijā reģistrēt komersantu vai ārvalsts filiāli ar krāpnieciskām pazīmēm. Šobrīd, piemēram, tiek pieļauta tādu amatpersonu reģistrācija, kuras nekad nav bijušas Latvijā. Tai pat laikā komercreģistrā tiek iesniegti reģistrācijas dokumenti, kurus šīs personas Latvijā ir personīgi parakstījušas. Tādēļ nebūtu pieļaujams par amatpersonām reģistrēt tādas fiziskās personas, kuras nekad nav ieradušās Latvijā un par kuru identitāti nav pārliecinājušās atbildīgās iestādes. Grozījumi likumā paredz arī to, ka pieteikumu komercsabiedrības vai ārvalstu filiāles reģistrācijai nevar iesniegt elektroniski un nevar iesniegt arī pilnvarota persona pat gadījumā, ja...

Vēl līdz 16.decembrim viesnīcām, kempingiem un hosteļiem ir iespēja pieteikties Zaļās atslēgas ekosertifikācijas programmā, sertifikāta saņemšanai 2015.gadam. Zaļā Atslēga ir kļuvusi par pasaulē nozīmīgāko un ātrāk augušo ekosertifikācijas sistēmu tūrisma mītnēm. Programmas mērķis ir samazināt tūrisma negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidu, izglītojot un informējot katras iestādes darbiniekus un klientus par vides ietekmēm, vairojot ilgtspējīgu metožu izmantošanu pārvaldē un tehnoloģijās, un vadot katru uzņēmumu ar atbildību pret vidi, tādējādi samazinot resursu un enerģijas patēriņu. Sertifikācija ietver kritērijus infrastruktūras, pārvaldes un komunikācijas jomās un palīdz samazināt negatīvo tūrisma ietekmi uz vidi, kā arī veicina vides pārvaldes sistēmu ieviešanu tūrisma sektorā. Kopumā viesnīcām, lai iegūtu Zaļo atslēgu, ir jāatbilst vairāk kā 110 kritērijiem divpadsmit kritēriju grupās. Dažas no iekļautajām kategorijām ir: ūdens, atkritumi, enerģija, personāla informētība, ķīmisko vielu izmantošana, pārtika un ēdināšana. Šogad, līdztekus viesnīcu sertifikācijai, ar atsevišķiem kritērijiem programma ir pieejama arī kempingiem, savukārt ar nākamo gadu tā visā pasaulē būs pieejama arī restorāniem....

Šonedēļ, kad līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē atlicis viens mēnesis, Rīgā tiek organizēta Eiropas darba devēju konfederācijas BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupas sanāksme, kurā tiks apspriesta ES kopējā nodokļu politika, gan ar pievienotās vērtības nodokli saistīti jautājumi. Uz nodokļu politikas darba grupas secinājumu pamata tiek izstrādāta Eiropas darba devēju pozīcija nozīmīgos nodokļu politikas jautājumos un iesniegta Eiropas Komisijai. BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupa tiekas vairākas reizes gadā, tostarp divas reizes gadā organizējot sanāksmes attiecīgajā laikā prezidējošajās ES dalībvalstīs un šajās sanāksmēs izskatot aktuālās likumdošanas iniciatīvas nodokļu politikas jomā. Šajās sanāksmēs regulāri piedalās Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta pārstāvji, lai tieši gūtu ieskatu Eiropas biznesa vides nostājā un viedokļos par nodokļu politikas iniciatīvām. BUSINESSEUROPE pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kā arī aktīvi iesaistās ne tikai ES līmeņa, bet arī globāla mēroga nodokļu politikas jautājumu risināšanā, piedaloties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un tās paspārnē esošās Biznesa...