0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAValsts pārvalde kūtri iesaistījusies grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācijā

Valsts pārvalde kūtri iesaistījusies grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācijā

Sagatavots pēc informatīvā ziņojuma projekta

Kā grāmatvedi ietekmēs jaunās prasības grāmatvedības programmām
Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com

Latvija joprojām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā grāmatvedības uzskaite valsts pārvaldē tiek kārtota decentralizēti, secināts informatīvajā ziņojumā par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, kas 24. martā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē.

Grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācija ir noteikta gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, taču grāmatvedība un personālvadība tiek veikta pēc atšķirīgiem procesiem vairāk nekā 160 iestādēs. Faktiski centralizējamo iestāžu skaits tiks norādīts konceptuālajā ziņojumā, kas Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots sagatavot 2022. gada 4. ceturksnī.

Kā norādīts ziņojumā, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definēts uzdevums “Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm”, kas, no vienas puses, ar nodarbināto efektīviem digitāliem pašapkalpošanās risinājumiem atbalsta plaša nodarbināto loka iesaisti grāmatvedības un personāla pārvaldības procesos to galalietotāju līmenī neatkarīgi no konkrētās darba vietas valsts pārvaldes institūcijās, bet, no otras puses, konsolidē valsts pārvaldes finanšu uzskaites un personāla pārvaldības kompetences vienotā, augsti profesionālā un efektīvā organizācijā, kas vairumu darba funkciju spēj efektīvi pildīt attālināti.

Kopš 2009. gada valdībā vairākkārtīgi skatīti jautājumi saistībā ar grāmatvedības uzskaites centralizāciju, tomēr līdz šim nav ticis pieņemts viennozīmīgs lēmums par grāmatvedības centralizāciju vienā pakalpojumu centrā. Rezultātā atsevišķi resori pēc pašu iniciatīvas ir daļēji vai pilnībā centralizējuši grāmatvedību resoru līmenī.

2010. gadā Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma “Valsts pārvaldes atbalsta funkciju nodošanas iespēju izpētes un rekomendējamā modeļa izstrādes pakalpojums” rezultātā SIA Ernst&Young Baltic secināja, ka valstij būtu ieguvumi, ejot centralizācijas virzienā, bet lēmums valdībā par to nav pieņemts. Kopš šī pētījuma nav veikts arī izmaksu un ieguvumu pārrēķins, kas ir būtisks stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

Tāpat ziņojumā secināts, ka viena resora iestāžu ietvaros ir atšķirīgs digitālās attīstības līmenis, kā arī starp resoriem tiek izmantotas dažādas resursu vadības sistēmas, kas būtiski apgrūtina atbalsta funkciju standartizāciju un centralizāciju valsts pārvaldē, kā arī efektīvu, ātru datu analīzi.

Kopumā publiskajā pārvaldē aptuveni 160 iestādes ir nodarbināti aptuveni 950 grāmatveži, 500 personāla speciālisti un 350 finanšu speciālisti.

Centralizācijas iniciatīva resoros ir vadīta un organizēta dažādi. Pilnīgi tā notikusi, piemēram, Finanšu ministrijā. Turpretim resoros, kur padotības iestāžu vadītājiem tika piedāvāta centralizācijas iespēja, kuru varēja realizēt brīvprātīgi (piemēram, Tieslietu ministrijā), tā notikusi daļēji vai nav notikusi. No apskatītajām 112 iestādēm tikai 25% iestāžu grāmatvedības uzskaites procesi tiek veikti vienoti (centralizēti). Valsts pārvaldē cilvēku intensitāte atsevišķā grāmatvedības uzskaites procesā vislielākā ir tieši algu grāmatvedībā (20% no kopējā slodžu skaita). Kopējā tendence skaidrojama ar to, ka atlīdzības aprēķina process ir ar augstu sarežģītības līmeni, izrietošs no spēkā esošā normatīvo aktu regulējuma un pastāv iespējas piemērot individuālu praksi atsevišķu resoru vai padotības iestāžu līmenī, uzsvērts ziņojumā.

Grāmatvedības uzskaites funkcijai valsts pārvaldē šobrīd nav noteikti vienoti veiktspējas rādītāji.

Grāmatvedības uzskaitē starp resoriem (valsts līmenī) tiek izmantotas arī dažādas resursu vadības sistēmas versijas, kas var būtiski apgrūtināt procesu standartizāciju un centralizāciju valsts pārvaldē. Arī sistēmu paplašinājumi un papildu dokumentu vadības sistēmas, kas tiek izmantotas, nodrošinot personāla lietvedības funkcijas procesus, resoru un to padotības iestāžu lokā ir dažādas, ar dažādu attīstības līmeni. Resoru personāla lietvedībā nav vienotu un standartizētu informācijas sistēmu.

Tāpēc reformas ietvaros līdz 2026. gada 3. ceturksnim ir paredzēts, ka uzsāk darboties vienots risinājums un pakāpeniski tiek sākta tādu atbalsta funkciju kā grāmatvedība un publiskās pārvaldes cilvēkresursu pārvaldība centralizācija. Vismaz 15% no kopējā darbinieku skaita tiešajā pārvaldē uz to laiku būtu jāsaņem centralizētus grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus no vienotā risinājuma pakalpojumu sniedzēja.

Vienoto pakalpojumu centra ieviešana varētu nodrošināt efektīvāku valsts pārvaldi, sniedzot visaptverošu aktuālāko informāciju gan par cilvēkresursu vadības, gan finanšu un grāmatvedības procesiem visā valsts pārvaldē kopumā. Līdz tam laikam ministrijām un to padotības iestādēm pēc Valsts kases vai Valsts kancelejas uzaicinājuma ir jāiesaistās nozarei specifisku grāmatvedības uzskaites un cilvēkresursu vadības procesu izstrādē. Savukārt līdz Vienoto pakalpojumu centra koncepta apstiprināšanai ir iespēja pieteikties un Valsts kasei jānodrošina grāmatvedības un personāla lietvedības uzskaites informācijas sistēmas pakalpojums, savstarpēji vienojoties par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kā grāmatvedi ietekmēs jaunās prasības grāmatvedības programmām
Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com

Latvija joprojām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā grāmatvedības uzskaite valsts pārvaldē tiek kārtota decentralizēti, secināts informatīvajā ziņojumā par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, kas 24. martā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē.

Grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācija ir noteikta gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, taču grāmatvedība un personālvadība tiek veikta pēc atšķirīgiem procesiem vairāk nekā 160 iestādēs. Faktiski centralizējamo iestāžu skaits tiks norādīts konceptuālajā ziņojumā, kas Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots sagatavot 2022. gada 4. ceturksnī.

Kā norādīts ziņojumā, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definēts uzdevums "Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm", kas, no vienas puses, ar nodarbināto efektīviem digitāliem pašapkalpošanās risinājumiem atbalsta plaša nodarbināto loka iesaisti grāmatvedības un personāla pārvaldības procesos to galalietotāju līmenī neatkarīgi no konkrētās darba vietas valsts pārvaldes institūcijās, bet, no otras puses, konsolidē valsts pārvaldes finanšu uzskaites un personāla pārvaldības kompetences vienotā, augsti profesionālā un efektīvā organizācijā, kas vairumu darba funkciju spēj efektīvi pildīt attālināti.

Kopš 2009. gada valdībā vairākkārtīgi skatīti jautājumi saistībā ar grāmatvedības uzskaites centralizāciju, tomēr līdz šim nav ticis pieņemts viennozīmīgs lēmums par grāmatvedības centralizāciju vienā pakalpojumu centrā. Rezultātā atsevišķi resori pēc pašu iniciatīvas ir daļēji vai pilnībā centralizējuši grāmatvedību resoru līmenī.

2010. gadā Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma "Valsts pārvaldes atbalsta funkciju nodošanas iespēju izpētes un rekomendējamā modeļa izstrādes pakalpojums" rezultātā SIA Ernst&Young Baltic secināja, ka valstij būtu ieguvumi, ejot centralizācijas virzienā, bet lēmums valdībā par to nav pieņemts. Kopš šī pētījuma nav veikts arī izmaksu un ieguvumu pārrēķins, kas ir būtisks stratēģisku lēmumu pieņemšanā.

Tāpat ziņojumā secināts, ka viena resora iestāžu ietvaros ir atšķirīgs digitālās attīstības līmenis, kā arī starp resoriem tiek izmantotas dažādas resursu vadības sistēmas, kas būtiski apgrūtina atbalsta funkciju standartizāciju un centralizāciju valsts pārvaldē, kā arī efektīvu, ātru datu analīzi.

Kopumā publiskajā pārvaldē aptuveni 160 iestādes ir nodarbināti aptuveni 950 grāmatveži, 500 personāla speciālisti un 350 finanšu speciālisti.

Centralizācijas iniciatīva resoros ir vadīta un organizēta dažādi. Pilnīgi tā notikusi, piemēram, Finanšu ministrijā. Turpretim resoros, kur padotības iestāžu vadītājiem tika piedāvāta centralizācijas iespēja, kuru varēja realizēt brīvprātīgi (piemēram, Tieslietu ministrijā), tā notikusi daļēji vai nav notikusi. No apskatītajām 112 iestādēm tikai 25% iestāžu grāmatvedības uzskaites procesi tiek veikti vienoti (centralizēti). Valsts pārvaldē cilvēku intensitāte atsevišķā grāmatvedības uzskaites procesā vislielākā ir tieši algu grāmatvedībā (20% no kopējā slodžu skaita). Kopējā tendence skaidrojama ar to, ka atlīdzības aprēķina process ir ar augstu sarežģītības līmeni, izrietošs no spēkā esošā normatīvo aktu regulējuma un pastāv iespējas piemērot individuālu praksi atsevišķu resoru vai padotības iestāžu līmenī, uzsvērts ziņojumā.

Grāmatvedības uzskaites funkcijai valsts pārvaldē šobrīd nav noteikti vienoti veiktspējas rādītāji.

Grāmatvedības uzskaitē starp resoriem (valsts līmenī) tiek izmantotas arī dažādas resursu vadības sistēmas versijas, kas var būtiski apgrūtināt procesu standartizāciju un centralizāciju valsts pārvaldē. Arī sistēmu paplašinājumi un papildu dokumentu vadības sistēmas, kas tiek izmantotas, nodrošinot personāla lietvedības funkcijas procesus, resoru un to padotības iestāžu lokā ir dažādas, ar dažādu attīstības līmeni. Resoru personāla lietvedībā nav vienotu un standartizētu informācijas sistēmu.

Tāpēc reformas ietvaros līdz 2026. gada 3. ceturksnim ir paredzēts, ka uzsāk darboties vienots risinājums un pakāpeniski tiek sākta tādu atbalsta funkciju kā grāmatvedība un publiskās pārvaldes cilvēkresursu pārvaldība centralizācija. Vismaz 15% no kopējā darbinieku skaita tiešajā pārvaldē uz to laiku būtu jāsaņem centralizētus grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldības pakalpojumus no vienotā risinājuma pakalpojumu sniedzēja.

Vienoto pakalpojumu centra ieviešana varētu nodrošināt efektīvāku valsts pārvaldi, sniedzot visaptverošu aktuālāko informāciju gan par cilvēkresursu vadības, gan finanšu un grāmatvedības procesiem visā valsts pārvaldē kopumā. Līdz tam laikam ministrijām un to padotības iestādēm pēc Valsts kases vai Valsts kancelejas uzaicinājuma ir jāiesaistās nozarei specifisku grāmatvedības uzskaites un cilvēkresursu vadības procesu izstrādē. Savukārt līdz Vienoto pakalpojumu centra koncepta apstiprināšanai ir iespēja pieteikties un Valsts kasei jānodrošina grāmatvedības un personāla lietvedības uzskaites informācijas sistēmas pakalpojums, savstarpēji vienojoties par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku.