JAUTĀJUMI UN ATBILDESKādi nodokļi jāmaksā fiziskajai personai, kurai PVN maksātājs nomaksā parādu tad, kad fiziskā persona vairs neveic saimniecisko darbību?

Kādi nodokļi jāmaksā fiziskajai personai, kurai PVN maksātājs nomaksā parādu tad, kad fiziskā persona vairs neveic saimniecisko darbību?

26/03/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Lūdzu, padomu šādā situācijā: 2008. gadā fiziskā persona, reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un nodokļu maksātājs, pārdeva koksni firmai, kas ir SIA, PVN maksātājs, bet naudu par šo pakalpojumu nesaņēma. Tagad, 2012. gadā, fiziskā persona vairs nenodarbojas ar saimniecisko darbību – viņa vairs nav ne PVN , ne nodokļu maksātājs. Un tagad, 2012. gadā, firma, kas par koksni fiziskajai personai palika parādā, sola parādu samaksāt. Ar kādiem nodokļiem tiks aplikta šī summa, ko saņems fiziskā persona, un kādas deklarācijas jāpilda fiziskai personai? Papildinformācija: 1. Fiziskā persona sniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju, šo darījumu neuzrādīja, jo netika saņemta samaksa, bet kā debitoru saistības tiek uzskaitīts fiziskās personas uzskaitē. Šis darījums tika uzrādīts tikai SIA "X" PVN deklarācijā, kura saņēma kokmateriālus. 2. 2012.g. tiek plānots maksāt pamatojoties uz 2008.g. līgumiem. Rodas arī jauns jautājums: vai būtu pareizāk maksāt parādu, noslēdzot jaunu vienošanos? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Lūdzu ņemiet vērā, ka sniegtā atbilde ir teorētiska, un katrā konkrētajā gadījumā situāciju būtiski var ietekmēt dažādi faktori. Jautājuma autoram būtu ieteicams vērsties iestādē ar uzziņas pieprasījumu par normatīvo aktu normu piemērošanu konkrētajā tiesiskajā situācijā. Fiziskās personas, kura veica saimniecisko darbību un bija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, ienākumam no īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas līdz 2008.gada 1.janvārim bija piemērojama 25 procentu likme. Sākot ar 2008.gada 1.janvāri, minētajam ienākumam bija piemērojama 15 procentu likme. Pēc 2010.gada janvāra likme vairakkārt tika mainīta. 2012.gadā, saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk tekstā – Likums) 8. panta pirmo daļu, maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi. Saskaņā ar šā Likuma 8.panta trešās daļas 15.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids. Likuma 15. panta septītā daļa nosaka, ka tam, kas gūts pēc 2012.gada 1.janvāra, tiek piemērota 10 procentu likme. Ņemot vērā Likuma 11.panta 1.⁴ daļā noteikto, fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla un ienākuma gūšana no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Apkopojot iepriekš minēto, fiziskai personai ir jāmaksā IIN 10% apmērā no ienākumiem no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas gadījumos, kad minēto ienākumu gūšana nav uzskatāma par saimniecisko darbību. Tādēļ secināms, ka gadījumā, ja izdevumi ir atzīti jau 2008.gadā, t.i. izdevumi, kas saistīti ar ienākumiem no koksnes pārdošanas tika atzīti par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, pastāv risks, ka minētie ienākumi tiek uzskatīti par ienākumiem no saimnieciskās darbības un tādējādi fiziskai personai būtu jāreģistrē saimnieciskā darbība vai arī izmaksātājam rodas pienākums izmaksas brīdī ieturēt nodokli 25 % apmērā par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Ņemot vērā, ka darījums PVN vajadzībām tika atzīts un deklarēts jau 2008.gadā, uzskatāms, ka PVN vajadzībām šo darījumu atkārtoti atzīt nav nepieciešams, tomēr, lai novērstu jebkuras neskaidrības un iespējamos riskus, iesaku pieprasīt uzziņu par piemērojamām tiesībām konkrētajā situācijā, kā arī uzskatu, ka minētais darījums ir uzsākts jau 2008.gadā un tādēļ būtu korekti šo darījumu pabeigt, ņemot vērā sākotnēji noslēgto vienošanos.

Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!
Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā

Kādi nodokļi jāmaksā fiziskajai personai, kurai PVN maksātājs nomaksā parādu tad, kad fiziskā persona vairs neveic saimniecisko darbību?

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €