0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājums par uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanu, ja tiek slēgts operatīvās nomas līgums ar Polijas līzinga kompāniju

Jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanu, ja tiek slēgts operatīvās nomas līgums ar Polijas līzinga kompāniju

Jautājums. Sabiedrība slēdz līgumu ar Polijas līzinga kompāniju, kura reģistrējusies Latvijā kā pastāvīgā pārstāvniecība par operatīvo nomu. Līgumā ietverts punkts par ieturējuma nodokli, kas būtu jāietur. Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” šāds pakalpojums nav minēts, vienīgi varbūt procentu maksājumi, kas ir atšifrēti grafikā. Kādi dokumenti jāpieprasa no šīs līzinga kompānijas un kādi grāmatojumi ir jāveic? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Izvērtējot, vai sabiedrībai ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no ieņēmumiem, kurus gūst Polijas uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, noslēdzot ar sabiedrību iekārtas operatīvās nomas līgumu, jāņem vērā, kādu metodi apliekamā ienākuma noteikšanai piemēro Polijas uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība. Likuma „Par…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienestsJautājums. Sabiedrība slēdz līgumu ar Polijas līzinga kompāniju, kura reģistrējusies Latvijā kā pastāvīgā pārstāvniecība par operatīvo nomu. Līgumā ietverts punkts par ieturējuma nodokli, kas būtu jāietur. Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” šāds pakalpojums nav minēts, vienīgi varbūt procentu maksājumi, kas ir atšifrēti grafikā. Kādi dokumenti jāpieprasa no šīs līzinga kompānijas un kādi grāmatojumi ir jāveic? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Izvērtējot, vai sabiedrībai ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no ieņēmumiem, kurus gūst Polijas uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, noslēdzot ar sabiedrību iekārtas operatīvās nomas līgumu, jāņem vērā, kādu metodi apliekamā ienākuma noteikšanai piemēro Polijas uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka tāpat kā jebkura uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajai daļai. Apliekamo ienākumu koriģē saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.587 „Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.587). Pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi sastāda taksācijas perioda nodokļa deklarāciju un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu četru mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Saskaņā ar deklarāciju aprēķināto nodokli nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi iemaksā valsts budžetā. Gadījumā, ja pastāvīgās pārstāvniecības darbības ilgums Latvijā nepārsniedz 12 mēnešus, tā var izvēlēties noteikt savu apliekamo ienākumu pēc vienkāršotās apliekamā ienākuma noteikšanas metodes, kas noteikta Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.587 10. – 15.punktā. Par vienkāršotās metodes piemērošanu pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.587 10.punktu, piemērojot vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, tiek uzskatīts, ka pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums ir vienāds ar 20 % no pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumiem. Pastāvīgās pārstāvniecības, kas piemēro vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, var rakstiski vienoties ar ieņēmumu izmaksātājiem – Latvijas rezidentiem – par to, ka nodokli no ieņēmumiem, kurus pastāvīgā pārstāvniecība gūst no šiem izmaksātājiem, minēto noteikumu 10.punktā noteiktajā kārtībā aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs. Tātad, sabiedrībai, kas izmaksā nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai tās gūtos operatīvās nomas ieņēmumus, ir pienākums uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķināt, ieturēt un iemaksāt valsts budžetā tikai gadījumā, ja par to nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, kas, piemērojot vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, ir rakstiski vienojusies ar sabiedrību – ieņēmumu izmaksātāju. Šajā gadījumā sabiedrība – ieņēmumu izmaksātāja  nodokli ietur izmaksas brīdī un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, kā arī veic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam un pastāvīgajai pārstāvniecībai. Ja sabiedrība iekārtu nomā saskaņā ar operatīvās nomas līgumu, tad iekārta nav iekļaujama sabiedrības ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, līdz ar to tai nav aprēķināms nolietojums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Operatīvās nomas termiņa laikā nomas maksājumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā izmaksu postenī. Iekārtas operatīvās nomas maksājumi ir attiecināmi uz sabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, ja tie nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un tie pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.