Darbnespējas summas noteikšana, ja darba grafiks nemitīgi mainās
Jautājums: Uzņēmumā kopā strādā četri darbinieki. Laiku pa laikam kāds saslimst, iet atvaļinājumā vai atrodas citā prombūtnē. Atkarībā no apstākļiem promesošo darbinieku aizvieto tie paši (palikušie) darbinieki. Tātad grafiks pastāvīgi tiek precizēts. Savukārt, ja saslimst „aizvietotais”, tad rodas jautājums: kā apmaksāt tam slimības naudu? Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantā teikts: aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore un grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore Juristi parasti saka, ka likumam ir burts un ir gars. Šajā situācijā garam ir „doma”, ka darbiniekam attiecīgajā periodā jāsaglabā tie paši…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Precizējums: 3. punktā, lai noteiktu vidējo nostrādāto stundu skaitu “dienā”, jādala KOPĒJO nostrādāto stundu skaitu pēdējos sešos mēnešos (kas tika izmantoti 1. punkta aprēķinam) ar 2. punktā minētajām dienām
Jautājums: Uzņēmumā kopā strādā četri darbinieki. Laiku pa laikam kāds saslimst, iet atvaļinājumā vai atrodas citā prombūtnē. Atkarībā no apstākļiem promesošo darbinieku aizvieto tie paši (palikušie) darbinieki. Tātad grafiks pastāvīgi tiek precizēts.
Savukārt, ja saslimst „aizvietotais”, tad rodas jautājums: kā apmaksāt tam slimības naudu? Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantā teikts: aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.
Juristi parasti saka, ka likumam ir burts un ir gars. Šajā situācijā garam ir „doma”, ka darbiniekam attiecīgajā periodā jāsaglabā tie paši apstākļi, kādi bija iepriekš. Lai būtu iespējams sasniegt šo mērķi, grāmatvedim jānosaka dienas vidējā izpeļņa (no kuras noteiks attiecīgos procentus). Ņemot vērā, ka jautājumā minētie darbinieki parasti nodarbināti ar summēto darba laika uzskaiti, bet brīžiem ar normālo darba laika uzskaiti, vienkāršā ceļā sešu mēnešu darba samaksas dalīšana ar nostrādāto dienu skaitu nedos vajadzīgo rezultātu (katrā darba dienā stundu skaits ir atšķirīgs). Turklāt nav saprotams, kurām dienām slimības laikā šo dienas vidējā izpeļņa būtu jāpiemēro.
Tādēļ uzskatu, ka ir jāizmanto DL 75. panta 4. daļas algoritma otrais teikums (ņemot par pamatu stundas, jo tās tik un tā visiem ir uzrādītas darba devēja ziņojumā). Grāmatvedim jānosaka:
Stundas vidējā izpeļņa pēdējo sešu kalendāra mēnešu periodā.
Kalendāra darba dienu skaits (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.
Vidējais nostrādāto stundu skaits darba dienā (dalot 1. ar 2.); šim rezultātam nav sakara ar reāli strādātām stundām dienā, tomēr tas dod iespēju taisnīgi un loģiski veikt turpmākos aprēķinus.
Dienas vidējā izpeļņa (reizinot 1. ar 3.) (tā ir attiecināma it kā uz normālo darba laiku, jo aprēķinā (2.) tika izmantotas kalendāra darba dienas).
Sakarā ar ar to, ka iepriekš aprakstītās darbības balstījās uz normālā darba laika dienām, arī slimības periodā jāapmaksā tieši normālā darba laika dienas, proti, nedēļas darba dienas (piemērojot attiecīgus procentus).
Pēc šāda principa ir iespējams veikt aprēķinus arī atvaļinājumiem, jo jautājumā minētajiem darbiniekiem nav iespējams noteikt (prognozēt) dienas, kurās tiem it kā būtu bijis jāstrādā (ja nebūtu atvaļinājuma).
Raksts publicēts žurnāla BILANCE augusta numurā (Nr.15./16), uzziniet vēl vairāk grāmatvedim noderīgu atbilžu, abonējot žurnālu!
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Precizējums: 3. punktā, lai noteiktu vidējo nostrādāto stundu skaitu “dienā”, jādala KOPĒJO nostrādāto stundu skaitu pēdējos sešos mēnešos (kas tika izmantoti 1. punkta aprēķinam) ar 2. punktā minētajām dienām