Valdība 15. decembrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.
Grozījumi koriģē kritērijus, ko piemēro krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem granta veidā apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai. Atbalsta saņēmējiem noteikts papildus kritērijs – atbalstu varēs saņemt tāds uzņēmums, kuram ne tikai atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, bet arī atbalsta perioda noteiktā mēnesī (2020.gada novembrī vai decembrī) ir apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī (2019.gada novembrī vai decembrī). Noteikts, ka abi kritēriji ir skatāmi kopā.
Savukārt uz uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs pēc 2020.gada 1.janvāra – tiks vērtēts tikai kritērijs par apgrozījuma kritumu 2020.gadā, t.i., vai atbalsta perioda mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.
Tāpat precizēts noteikumu 18. punkts attiecībā uz mikro un mazajiem uzņēmumiem, nosakot, ka atbalstu tiem nepiešķir gadījumos, ja:
- uzņēmums jau 2019. gada 31. decembrī bija nonācis grūtībās atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam*
- uzņēmumam atbalsta piešķiršanas brīdī ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ir pasludināts maksātnespējas process, vai tas ir saņēmis glābšanas atbalstu un nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju, vai tas ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to attiecas pārstrukturēšanas plāns.
* – “grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:
|
a) |
attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (37) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu; |
|
b) |
attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus, vai, noskaidrojot tiesības uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU septiņus gadus no to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, kuri pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās atbilstības pārbaudes kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā; |
|
c) |
uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru; |
|
d) |
uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns; |
|
e) |
attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, pēdējos divus gadus:
|
