Kam jāuzņemas atbildība par regulējumu mākslīgā intelekta iespējami radītā kaitējuma atlīdzināšanai?
Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums „Par atbildības noteikšanu par „Priekšlikumu Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības noteikumu pielāgošanu mākslīgajam intelektam””. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotas prasības attiecībā uz dažiem ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības aspektiem par kaitējumu, kas nodarīts, izmantojot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmas. Ar šo Direktīvas priekšlikumu paredzēts nodrošināt, ka patērētājs saņem atlīdzinājumu, ja MI tam ir nodarījis kaitējumu. Priekšlikums nodrošina, ka no MI radīta kaitējuma cietušie saņem līdzvērtīgu aizsardzību kā no…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotas prasības attiecībā uz dažiem ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības aspektiem par kaitējumu, kas nodarīts, izmantojot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmas.
Ar šo Direktīvas priekšlikumu paredzēts nodrošināt, ka patērētājs saņem atlīdzinājumu, ja MI tam ir nodarījis kaitējumu.
Priekšlikums nodrošina, ka no MI radīta kaitējuma cietušie saņem līdzvērtīgu aizsardzību kā no ražojumu radīta vispārēja kaitējuma cietušie. Piemēram, MI izmantošana var nelabvēlīgi ietekmēt vairākas pamattiesības, kas ietver tiesības uz dzīvību, fizisko neaizskaramību un nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi, norādīts VARAM ziņojumā.
Direktīvas priekšlikumā ir aplūkoti šķēršļi, kas izriet no tā, ka uzņēmumiem, kuri vēlas ražot, izplatīt un izmantot MI iespējotus ražojumus un pakalpojumus pāri robežām, nav skaidrs, vai un kā spēkā esošie atbildības režīmi attiecas uz MI radītu kaitējumu. Šī neskaidrība jo īpaši pastāv attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām uzņēmumi eksportēs vai kurās tie izmantos savus ražojumus un pakalpojumus.
Latvijai bija pienākums sadalīt starp ministrijām kompetenci, kā turpmāk skatīt šos jautājumus, kas saistīti ar MI iespējami radīto kaitējumu. Diemžēl pagājušā gada rudenī neizdevās panākt vienošanos par atbildīgās iestādes noteikšanu starp VARAM, Tieslietu ministriju (TM) un Ekonomikas ministriju (EM).
VARAM uzskata, ka atbildība par Direktīvas priekšlikumu jāuzņemas TM, bet VARAM - līdzatbildība. Direktīvas priekšlikuma tvērums attiecināms uz civilprasībām par zaudējumu atlīdzināšanu gadījumos, kad MI sistēmas radījušās kaitējumu, t.i. civiltiesiskās atbildības piemērošanas jautājumiem, pārkāpumu sastāvu, kā arī pierādījumu iegūšanu iepriekš minēto prasību par zaudējumu atlīdzību izskatīšanai.
Ārlietu ministrijas priekšlikums ir noteikt VARAM kā koordinējošo institūciju par Direktīvas priekšlikumu, jo VARAM ir iesaistīts pasākumos, kuru mērķis ir atbalstīt MI ieviešanu Eiropā. Taču Direktīvas priekšlikuma īstenošanai būs jānodrošina vairāku kompetento iestāžu, t.sk. TM, EM un Satiksmes ministrijas sadarbība.
Alternatīvais priekšlikums ir par atbildīgo institūciju noteikt Tieslietu ministriju, ņemot vērā tās atbildību par civiltiesību jautājumiem Latvijā, un to, ka Direktīvas priekšlikums ir saistīts ar civiltiesisko regulējumu.
Galavārdu šai jautājumā pieņems, informatīvo ziņojumu izskatot valdības sēdē.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.