Arodslimības mūsdienās visbiežāk izraisa slodze un spiediens uz mīkstajiem audiem

Tradicionālos darba vides riska faktorus ir nomainījuši ergonomiskie un psihoemocionālie darba vides riska faktori, kuri izraisa cita veida slimības. Līdz ar to arodslimību struktūrā tradicionālo riska faktoru izraisīto arodslimību vietā (piemēram, putekļu izraisītu arodslimību vai ķīmisko vielu izraisītu arodslimību) vietā biežāk tiek reģistrētas ar pārslodzi saistītās slimības (piemēram, balsta un kustību sistēmas slimības), secināts pētījumā. “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019 – 2021”. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai.

Latvijā 29 gadu laikā (no 1993. gada līdz 2021. gadam) kopumā pirmreizēji reģistrēti 23 559 arodslimnieki, no kuriem vairāk nekā puse (61,1%) bijušas sievietes. Pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku absolūtais skaits gadu no gada turpina pieaugt, visaugstāko reģistrēto skaitu līdz šim sasniedzot 2021. gadā (reģistrētas 1807 unikālas personas). Pieaudzis arī arodslimību skaits, un visaugstākais rādītājs reģistrēts 2021. gadā (8715 arodslimības).

2021. gadā sasniegts arī augstākais arodslimību skaits abos dzimumos (vīriešiem – 3507 pirmreizēji reģistrētas 63 arodslimības, sievietēm – 5208 pirmreizēji reģistrētas arodslimības).

Jāatzīmē, ka lielais pieaugums 2021. gadā varētu būt saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem 2020. gadā. Iespējams, ka COVID-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē ne visi, kam tas bija nepieciešams, saņēma veselības aprūpes pakalpojumus.

Jau kopš 2000. gada vērojams, ka arodslimnieces uz 100 000 nodarbinātajām sievietēm tiek reģistrētas biežāk nekā arodslimnieki uz 100 000 nodarbinātajiem vīriešiem. Turklāt atšķirības abu dzimumu starpā turpina kļūt izteiktākas.

Savukārt, analizējot pirmreizēji reģistrēto arodslimību skaitu pēc vecuma grupām, redzams, ka visbiežāk arodslimības reģistrētas vecumā no 55–64 gadiem. Pēdējo piecu gadu laikā reģistrēto arodslimību skaits šajā vecuma grupā ir pieaudzis vairāk kā 1,5 reizes, kas, iespējams, saistīts ar to, ka vidējais arodslimnieka vecums Latvijā ir ap 53 gadiem, bet novēlotā griešanās pie arodslimību ārsta, kā arī ilgais arodslimības reģistrācijas laiks noved pie slimības atzīšanas jau pēc 55 gadu vecuma. Diezgan augsts reģistrēto arodslimību īpatsvars ir arī vecuma grupā no 45–54 gadiem, tas pieaudzis no 1023,5 gadījumiem 2017. gadā līdz 1378,3 gadījumiem uz 100 000 nodarbinātajiem 2021. gadā.

Kopš 2000. gada visbiežāk Latvijā tiek reģistrētas un visstraujāk pieaug skeleta, muskuļu un saistaudu arodslimības. Izplatītākā arodslimību grupa pēdējos 9 gadus ir ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistīti mīksto audu bojājumi. To izplatība uz 100 000 nodarbinātajiem kopš 2013. gada pieaugusi vairāk nekā 4 reizes. Salīdzinoši bieži tiek diagnosticēta arī spondiloze ar radikulopātiju (nerva saknītes nospiedums un iekaisums) – pieaugums periodā no 2013. gada ir bijis vairāk nekā 3 reizes. Kā nākamās izplatītākās arodslimības ir artrozes un karpālā kanāla sindroms (nerva nospiedums plaukstas pamatnē esošajā karpālajā kanālā), arī to diagnosticēšanas izplatībā pēdējos 9 gados vērojams vairākkārtējs pieaugums.

Jāsecina, ka pa desmit gadiem izplatītāko arodslimību struktūrā vērojamas izmaiņas. Ja 2012.–2013. gada pētījumā starp biežākajām tika aplūkotas tādas arodslimības kā hroniskas, iekaisīgas augšējo elpceļu saslimšanas, hroniskas iekaisīgas plaušu saslimšanas, astma un polineiropātija citu toksisku faktoru dēļ, tad pēdējos 9 gados tās nomaina tādas diagnozes kā citas precizētas polineiropātijas, elkoņa nerva patoloģija un Reino sindroms (perifērās asinsrites traucējumi, kas dažos ķermeņa apgabalos, kā, piemēram, roku un kāju pirkstos).

Atgādinām, ka normatīvais akts, uz kura pamata valsts veic izmaksas apstiprinātas arodslimības gadījumā vai pēc darbā notikuša nelaimes gadījuma (NG), kas izmeklēts un reģistrēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ir likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Izmaksas administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un iespējams saņemt šādus pabalstus/atlīdzības:

• slimības pabalsts (līdz 52 kalendārajām nedēļām 80% apmērā no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas);
• atlīdzība par darbspēju zudumu (atlīdzības apjoms atkarīgs no kaitējuma sekām un mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas);
• atlīdzība par papildu izdevumiem, kas radušies pēc NG darbā vai arodslimības dēļ – izdevumi par ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī citi izdevumi (piemēram, medikamenti, ceļa izdevumi), kas saistīti ar traumas vai arodslimības ārstēšanu;
• vienreizējs pabalsts – kompensācija apdrošinātajai personai papildus izdevumu segšanai, kas radušies sakarā ar NG darbā vai arodslimību, atlīdzina protezēšanas izdevumus, pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzētos ceļa izdevumus, tehnisko palīglīdzekļu iegādes un to remonta izdevumus, kā arī apmaksā personas izdevumus par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, ja šie izdevumi netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas.

Ja arodslimības vai darbā notikuša NG dēļ ir iestājusies nodarbinātā nāve, tad ģimenei tiek izmaksāta:

• atlīdzība par apgādnieka zaudējumu darbnespējīgiem ģimenes locekļiem;
• apbedīšanas pabalsts.

Analizējot arodslimnieku aptaujas datus par viņiem paredzēto kompensāciju saņemšanu, tikai 40,9% no aptaujātajiem arodslimniekiem norādīja, ka saņem ikmēneša pabalstu no VSAA. 34,0% norādīja, ka tiek segti ārstēšanās izdevumi, bet 31,0% – ka tiek saņemti rehabilitācijas izdevumi.

Gan 2018., gan 2022. gadā līdzīga daļa (nedaudz vairāk nekā 7%) norādīja, ka nav saņēmuši nekādus pabalstus vai kompensācijas.

No tiem respondentiem, kuri nav saņēmuši pabalstus vai kompensācijas, 53,5% norādīja, ka par to neko nav zinājuši, 13,3% nav varējuši atrast informāciju paši, bet, lūdzot skaidrojumu, tas nav saprotami sniegts. Vēl 13,3% respondentu norādīja, ka par pabalstu zinājuši, bet paši nav pieprasījuši.

Nākotnē svarīgi plašāk un saprotamāk skaidrot, kā arodslimniekiem šiem pabalstiem pieteikties.

Tāpat 29,3% no arodslimniekiem, kas ir izmantojuši rehabilitācijas pakalpojumus, norāda uz to, ka ar pabalstiem un kompensācijām nepietiek ārstēšanās izdevumu segšanai – 40,1% atzīst, ka pietiek daļēji, bet tomēr nepieciešams summu ārstēšanai un rehabilitācijai palielināt.

Jau kopš 1997. gada darba devējiem ir pienākums, veicot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem, veikt iemaksas arī par apdrošināšanu pret NG darbā un arodslimībām. Šīs iemaksas tiek administrētas atsevišķi, veidojot Darba negadījumu speciālo budžetu, un tās administrē VSAA.