Baltijas valstīs daudzi pensionāri vecumā līdz 74 gadiem turpina strādāt algotu darbu

Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Turklāt teju puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ.

Pirmajā vietā ierindojas kaimiņvalsts Igaunija, kur strādā 54,9% pensionāru, otrajā vietā Latvija, savukārt trešā vieta arī pieder Baltijas valstij – Lietuvā strādā 43,7% no vecuma pensijas saņēmējiem.

“Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, taču tas, ka teju puse iedzīvotāju to dara finansiālu apsvērumu dēļ, ir satraucoši. Piemēram, tādās valstīs kā Šveice, Nīderlande, Dānija un Norvēģija vidēji strādā 24% senioru, un no viņiem vidēji 60% izvēlas turpināt strādāt nevis papildu ienākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem patīk viņu darbs. Turpretim dati liecina, ka Latvijā tikai 26,6% no strādājošajiem pensionāriem kā iemeslu darba gaitu turpināšanai min darba prieku,” norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

Eurostat dati liecina, ka pensijas gados vismazākais papildus pelnošo cilvēku īpatsvars ir Rumānijā, Grieķijā un Spānijā, kur strādā mazāk nekā 5% pensionāru.

Tajā pašā laikā Luminor gadu mijā veiktās aptaujas* dati atklāj, ka 7% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā jeb līdz 65 gadiem, sasniedzot pensijas vecumu, plāno turpināt pilnas slodzes darbu, savukārt vēl 25% tādā pašā vecuma grupā domā apvienot abus – darbu un atpūtu.

Tikmēr 38% Latvijas iedzīvotāju pensijas vecumā vēlēsies atrast jaunus hobijus vai attīstīt esošos, 32% gribēs apceļot pasauli, savukārt 31% veltīt laiku ģimenei, piemēram, auklēt mazbērnus.

“Lai baudītu iespējami finansiāli neatkarīgākas vecumdienas, ceļotu un pievērstos saviem hobijiem, tikai ar valsts garantēto pensiju diemžēl nepietiks, un to jau šobrīd parāda atšķirība starp tiem, kas plāno strādāt pensijā un kas to patiesībā dara pilnu vai daļēju laiku. Latvijā valsts izmaksātā pensija vidēji veido 52% no indivīda līdzšinējiem ienākumiem, taču, lai vecumdienas spētu pavadīt komfortabli un nesatraucoties par finansēm, sasniedzot pensijas vecumu, vidējam ienākumu līmenim jābūt vismaz 70% no darbā saņemtā vidējā atalgojuma. Arī pašreizējās demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas – prognozes turpina liecināt par sabiedrības novecošanos un dzimstības samazināšanos, tāpēc nevaram gaidīt strauju valsts izmaksātās pensijas pieaugumu,” uzsver Atis Krūmiņš.

Lai parūpētos par finansiāli stabilām vecumdienām, svarīgi ir laikus uzsākt proaktīvu pensijas uzkrājuma veidošanu. Izvēloties piemērotāko uzkrāšanas stratēģiju, piemēram, iemaksas pensiju 3. līmenī vai citus uzkrājuma veidošanas instrumentus, iespējams iegūt ne tikai lielāku brīvību izvēlēties dzīvesveidu vecumdienās, bet arī efektīvāk pārvarēt iespējamos ārējo apstākļu svārstību radītos izaicinājumus.

*Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Respondentiem bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus, tādēļ procentu summas var pārsniegt 100%.

• Strādājošie pensionāri varēs izvēlēties pensijas pārrēķina mēnesi pēc 2026. gada 1. aprīļa
• Sociālo iemaksu likmes personām ar invaliditāti
• Kā strādājošajiem pensionāriem mēģināja uzlabot dzīvi