0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BRĪVBRĪDISKā mainās aizņemšanās ieradumi Latvijā un kā tas ietekmē budžetu

Kā mainās aizņemšanās ieradumi Latvijā un kā tas ietekmē budžetu

Kā mainās aizņemšanās ieradumi Latvijā un kā tas ietekmē budžetu
Foto: Carlos Pernalete Tua — pexels.com

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir būtiski mainījušies aizņemšanās ieradumi. Aizdevums vairs nav pēdējais glābiņš krīzes laikā, bet arvien biežāk tiek izmantots kā ikdienas finanšu instruments.

Pieaug interese par tādām iespējām kā patēriņa kredīts, kas ļauj segt izdevumus mājokļa remontam, sadzīves tehnikai vai pat ceļojumiem. Šīs tendences iezīmē sabiedrības attieksmes maiņu pret kredītu — no piesardzības uz pragmatismu.

Kas virza šīs izmaiņas?

Galvenie faktori, kas ietekmē aizņemšanās paradumu maiņu, ir ekonomiskā nenoteiktība, dzīves dārdzības pieaugums un vieglāka piekļuve finanšu pakalpojumiem. Inflācija pēdējos gados ir likusi daudzām mājsaimniecībām pārskatīt savus tēriņus un meklēt īstermiņa risinājumus.

Tajā pašā laikā kredītņēmējiem pieejami moderni tiešsaistes rīki, kas ļauj ātri aprēķināt izmaksas, salīdzināt piedāvājumus un pieņemt informētākus lēmumus.

Kā tas ietekmē ģimenes budžetu?

Regulāra aizņemšanās var būt gan atspaids, gan risks. No vienas puses, tā ļauj izlīdzināt neplānotus izdevumus, veikt lielākus pirkumus bez uzkrājumu uzkrāšanas un izmantot īpašos piedāvājumus. No otras — ja aizdevumi netiek pārvaldīti saprātīgi, tie var radīt ilgtermiņa slogu budžetam. Vērojams, ka daļa iedzīvotāju kavē uzkrājumu veidošanu, jo ikmēneša maksājumi kļūst par neatņemamu tēriņu sastāvdaļu. Šī tendence uzsver nepieciešamību pēc līdzsvara starp kredītu izmantošanu un ilgtermiņa finanšu drošību.

Gudra pielāgošanās jaunajai realitātei

Aizņemšanās nav problēma, ja tā tiek veikta saprātīgi. Mainīgajos ekonomikas apstākļos kredīts var kalpot kā rīks finanšu elastībai, nevis apgrūtinājums. Galvenais ir spēt pielāgoties jaunajiem apstākļiem — būt informētam, prasīt pārskatāmu informāciju un nebaidīties uzdot jautājumus.

Finanšu plānošana 2025. gadā nozīmē vairāk nekā tikai rēķinu apmaksu — tā ir arī spēja domāt ilgtermiņā. Lai patēriņa kredīts kalpotu kā atbalsts, ne slogs, jāiemācās izmantot to mērķtiecīgi, izvērtējot katru soli jau iepriekš.

Kā saglabāt kontroli aizņemoties

Atbildīga aizņemšanās sākas ar skaidru izpratni par savu finanšu stāvokli. Pirms pieņemt lēmumu, ieteicams izvērtēt, vai plānotais kredīts ir nepieciešams, kāds būs atmaksas grafiks un kā tas ietekmēs citus izdevumus. Ieteicams salīdzināt vismaz trīs piedāvājumus, pārbaudīt GPL, papildu maksas un soda sankcijas.

Vēl viena kļūda — aizņemties «drošībai», bez konkrēta mērķa. Kredīts ir rīks, nevis drošības spilvens, un tā lietošanai jābūt pārdomātai. Izvērtējot situāciju racionāli, iespējams izvairīties no emocionāliem vai nepārdomātiem soļiem, kas var radīt sekas vēlāk.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kā mainās aizņemšanās ieradumi Latvijā un kā tas ietekmē budžetu
Foto: Carlos Pernalete Tua — pexels.com

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir būtiski mainījušies aizņemšanās ieradumi. Aizdevums vairs nav pēdējais glābiņš krīzes laikā, bet arvien biežāk tiek izmantots kā ikdienas finanšu instruments.

Pieaug interese par tādām iespējām kā patēriņa kredīts, kas ļauj segt izdevumus mājokļa remontam, sadzīves tehnikai vai pat ceļojumiem. Šīs tendences iezīmē sabiedrības attieksmes maiņu pret kredītu — no piesardzības uz pragmatismu.

Kas virza šīs izmaiņas?

Galvenie faktori, kas ietekmē aizņemšanās paradumu maiņu, ir ekonomiskā nenoteiktība, dzīves dārdzības pieaugums un vieglāka piekļuve finanšu pakalpojumiem. Inflācija pēdējos gados ir likusi daudzām mājsaimniecībām pārskatīt savus tēriņus un meklēt īstermiņa risinājumus.

Tajā pašā laikā kredītņēmējiem pieejami moderni tiešsaistes rīki, kas ļauj ātri aprēķināt izmaksas, salīdzināt piedāvājumus un pieņemt informētākus lēmumus.

Kā tas ietekmē ģimenes budžetu?

Regulāra aizņemšanās var būt gan atspaids, gan risks. No vienas puses, tā ļauj izlīdzināt neplānotus izdevumus, veikt lielākus pirkumus bez uzkrājumu uzkrāšanas un izmantot īpašos piedāvājumus. No otras — ja aizdevumi netiek pārvaldīti saprātīgi, tie var radīt ilgtermiņa slogu budžetam. Vērojams, ka daļa iedzīvotāju kavē uzkrājumu veidošanu, jo ikmēneša maksājumi kļūst par neatņemamu tēriņu sastāvdaļu. Šī tendence uzsver nepieciešamību pēc līdzsvara starp kredītu izmantošanu un ilgtermiņa finanšu drošību.

Gudra pielāgošanās jaunajai realitātei

Aizņemšanās nav problēma, ja tā tiek veikta saprātīgi. Mainīgajos ekonomikas apstākļos kredīts var kalpot kā rīks finanšu elastībai, nevis apgrūtinājums. Galvenais ir spēt pielāgoties jaunajiem apstākļiem — būt informētam, prasīt pārskatāmu informāciju un nebaidīties uzdot jautājumus.

Finanšu plānošana 2025. gadā nozīmē vairāk nekā tikai rēķinu apmaksu — tā ir arī spēja domāt ilgtermiņā. Lai patēriņa kredīts kalpotu kā atbalsts, ne slogs, jāiemācās izmantot to mērķtiecīgi, izvērtējot katru soli jau iepriekš.

Kā saglabāt kontroli aizņemoties

Atbildīga aizņemšanās sākas ar skaidru izpratni par savu finanšu stāvokli. Pirms pieņemt lēmumu, ieteicams izvērtēt, vai plānotais kredīts ir nepieciešams, kāds būs atmaksas grafiks un kā tas ietekmēs citus izdevumus. Ieteicams salīdzināt vismaz trīs piedāvājumus, pārbaudīt GPL, papildu maksas un soda sankcijas.

Vēl viena kļūda — aizņemties «drošībai», bez konkrēta mērķa. Kredīts ir rīks, nevis drošības spilvens, un tā lietošanai jābūt pārdomātai. Izvērtējot situāciju racionāli, iespējams izvairīties no emocionāliem vai nepārdomātiem soļiem, kas var radīt sekas vēlāk.