Lielākā daļa sociālo uzņēmumu strādā ar peļņu

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi trešo informatīvo ziņojumu "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību līdz 2025. gadam". Šogad 1. aprīlī apritēja septiņi gadi kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Jaunākajā ziņojumā apkopota informācija par sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 1. aprīlim.

Sociālo uzņēmumu darbības rādītāji

Kā norāda LM, kopš likuma stāšanās spēkā līdz 2024. gada beigām sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 322 uzņēmumi, no tiem 2024. gada beigās aktīvi bija 235 sociālie uzņēmumi, bet 87 uzņēmumiem statuss dažādu iemeslu dēļ ticis atcelts vai atņemts. Pieaugošais sociālo uzņēmumu skaits liecina, ka arvien lielāka uzņēmēju daļa ir gatava iesaistīties dažādu sociālo problēmu risināšanā, nosakot to par savas uzņēmējdarbības galveno mērķi.

2024. gada nogalē sociālie uzņēmumi darbojās visā Latvijas teritorijā, taču no kopējā sociālo uzņēmumu skaita 235:

• 46% jeb 109 uzņēmumi atradās Rīgā,
• 26% jeb 60 uzņēmumi bija Pierīgā,
• 9% jeb 20 uzņēmumi bija Zemgalē,
• 7% jeb 17 uzņēmumiem atradās Vidzemē un Kurzemē,
• 5% jeb 12 uzņēmumi bija Latgalē.

Sociālajos uzņēmumos uz darba līguma pamata nodarbināto skaits šajā laika periodā ir pastāvīgi audzis un 2023. gada nogalē sasniedza 2341 darbinieku. Arī mērķa grupu nodarbināto skaitam ir pozitīva tendence, un 2023. gada nogalē kopā tika nodarbināti 279 mērķa grupu darbinieki.

Apkopojot nodarbinātības informāciju sociālo uzņēmumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegtajos finanšu pārskatos un LM iesniegtajos darbības pārskatos, konstatējams, ka 2023. gadā vairāk nekā trešdaļa jeb 39% sociālo uzņēmumu nodarbināja no diviem līdz pieciem darbiniekiem.

Līdz 2024. gada beigām sociālā uzņēmuma statuss atcelts 65 uzņēmumiem – pamatojoties uz sociālā uzņēmuma iesniegumu. Galvenie atteikšanās no sociālā uzņēmuma statusa iemesli: sociālais uzņēmums nav uzsācis saimniecisko darbību, sociālais uzņēmums saņēmis Altum atteikumu piešķirt grantu, mainījušās uzņēmuma prioritātes un sociālajiem uzņēmumiem noteiktie ierobežojumi traucē uzņēmuma attīstību.

Vēlas uzlabot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām

2024. gada beigās populārākā no minētajām sociālo uzņēmumu darbības jomām ir dzīves kvalitātes uzlabošana sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (pakalpojumu sniegšana mērķa grupām vai paša komersanta noteiktām sabiedrības grupām). Šajā jomā darbojās 142 uzņēmumi jeb 60% no sociālo uzņēmumu kopskaita (235). Darba integrācijas jomā (mērķa grupu nodarbināšana) darbojās 47 uzņēmumi (20%), visai sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanas jomā – 46 uzņēmumi (20%).

Ziņojumā arī norādīts, ka kopš likuma stāšanās spēkā sociālajos uzņēmumos uzsākuši darbu 564 mērķa grupu darbinieki, to skaitā 333 personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, 70 personas – bijušie bezdarbnieki, 116 personas – bijušie vai esošie ieslodzītie, 19 Ukrainas civiliedzīvotāji, 10 vecāki (vai aizbildņi), kas aprūpē bērnu ar invaliditāti, un no pārējām mērķa grupām – līdz četriem darbiniekiem. Dažādu iemeslu dēļ darbu sociālajos uzņēmumos ir pārtraukuši 278 mērķa grupas darbinieki.

Sociālie uzņēmumi ir tiesīgi nodarbināt brīvprātīgos. 2023. gadā 62 sociālajos uzņēmumos darbojās 957 brīvprātīgā darba veicēji.

Sociālo uzņēmumu uzraudzība notiek, izskatot sociālo uzņēmumu iepriekšējā gada darbības pārskatus. 2024. gadā LM izskatīja 183 sociālo uzņēmumu darbības pārskatus par 2023. gadu. Minētajos pārskatos sniegtā informācija rāda, ka:

• 65% uzņēmumu gadu noslēdza ar peļņu, bet 34% – ar zaudējumiem;
• 59% uzņēmumu neto apgrozījums pārsniedza 40 000 eiro;
• 197 sociālajos uzņēmumos (finanšu pārskatu dati) kopā strādāja 2341 darbinieks, 65% no kopējā uzņēmumu skaita (129 uzņēmumi) nodarbināja līdz 5 darbiniekiem.

Kopējā grantu statistika 2018.–2023. gadā: saņemti 328 grantu pieteikumi, no tiem apstiprināti un noslēgti 204 līgumi par kopējo summu 12,6 miljoni euro. No kopējās līgumu summas 12,2 miljoni euro izsniegti grantu saņēmējiem. Visi projekti tika īstenoti.

2021.–2027. gada plānošanas periodā īstenojamā pasākuma ietvaros jau piešķirti 28 granti un noslēgti 24 granta līgumi par kopējo summu 1,3 miljoni eiro.

Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa ideju konkurss ir rīkots trīs reizes (2018., 2021. un 2024. gadā), un tas ir ieguvis atsaucību interesentu – fizisko personu lokā. Šī konkursa uzvarētājiem ir iespēja vērsties Altum pēc granta, lai pozitīva lēmuma gadījumā varētu dibināt sociālo uzņēmumu. No konkursa rezultātiem var secināt, ka ir uzlabojusies izpratne par sociālās uzņēmējdarbības būtību un vispārējo zināšanu uzlabošana uzņēmējdarbībā nodrošina veiksmīgu biznesa uzsākšanu.

Lai uzlabotu Altum iesniedzamo biznesa plānu kvalitāti, sociālajiem uzņēmumiem tika piedāvāta iespēja saņemt biznesa konsultācijas biznesa plāna izstrādei. Arī turpmāk paredzētas konsultācijas sociālajiem uzņēmumiem biznesa plānu sagatavošanā, tās būs pieejamas 2025. gada 2. pusgadā.

Nodokļu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem

Sākot ar 2021. gadu, ir ieviests atbalsts (kompensācija par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Vēlāk atbalsts tika papildināts ar papildu atbalstu minētajām personām, ja tās pirms stāšanās darbā sociālajā uzņēmumā bija reģistrētas kā bezdarbnieki. Tāpat tika ieviesta kompensācija par darba devēja izmaksāto slimības naudu (darbnespējas lapas A) šiem nodarbinātajiem. Kopā par 2021.–2024. gadu kompensācijas izmaksātas 29 sociālajiem uzņēmumiem 245 941 eiro apmērā.

Viens no valsts atbalsta veidiem ir tiesības sociālajiem uzņēmumiem neietvert uzņēmumumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē šādus izdevumus: mērķa grupas darbinieku atpūtas pasākumu nodrošināšanai, mērķa grupu personu integrācijai darba tirgū, dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī sociālās integrācijas pasākumu nodrošināšanai, aktīvu iegādei statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām atbilstoši sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajiem mērķiem.

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. un 8. pantu šādi izdevumi tiek kvalificēti kā nosacīti sadalītās peļņas sastāvā ietverami ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kuri parastā kārtībā tiek aplikti ar UIN.

Pretendents, piesakoties sociālā uzņēmuma statusam, iesniegumā norāda plānoto atbalsta summu – maksimālo UIN bāzes samazinājuma apmēru (limitu), ko pretendents plāno saņemt kārtējā un nākamajā gadā. Darbības pārskatā uzņēmums atskaitās par izmantoto de minimis atbalstu un norāda nepieciešamo atbalsta summu (limitu) nākamajam gadam.

2023. gada darbības pārskatu analīze rāda, ka tikai divi sociālie uzņēmumi 2023. gadā ir izmantojuši UIN bāzes samazinājuma iespēju, savukārt de minimis limitu 2024.–2025. gadam ir pieprasījuši 4 sociālie uzņēmumi. Tas nozīmē, ka praksē sociālie uzņēmumi savus līdzekļus nenovirza mērķa grupas darbiniekiem paredzētajiem pasākumiem un tādiem aktīviem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet paredzēti sociālo mērķu sasniegšanai, un UIN bāzes samazinājums nav bijis pietiekams stimuls sociālajiem uzņēmumiem novirzīt līdzekļus minētajām aktivitātēm.