0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSŽurnāla BILANCE janvāra otrajā numurā lasiet
BILANCES SATURS

Žurnāla BILANCE janvāra otrajā numurā lasiet

GRĀMATVEDĪBA Jaunie apjomīgie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un to piemērošana 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā 2012. gada 15. novembrī Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 192 (4795)). Ar minētajiem grozījumiem likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir papildināts ar ienākumu veidiem, kas veido ar algas nodokli apliekamo objektu, noteikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikšanas kārtība ienākumam, kas pienākas no līdzdalības zemu nodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos, kā arī veikti citi grozījumi. Lai ierobežotu nodokļu plānošanu uzņēmumiem, kuri, izsniegdami skaidras vai bezskaidras naudas avansus un nelikdami…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
GRĀMATVEDĪBA Jaunie apjomīgie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un to piemērošana 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā 2012. gada 15. novembrī Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 192 (4795)). Ar minētajiem grozījumiem likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir papildināts ar ienākumu veidiem, kas veido ar algas nodokli apliekamo objektu, noteikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikšanas kārtība ienākumam, kas pienākas no līdzdalības zemu nodokļu valstu vai teritoriju sabiedrībās, trastos vai citos juridiskos veidojumos, kā arī veikti citi grozījumi. Lai ierobežotu nodokļu plānošanu uzņēmumiem, kuri, izsniegdami skaidras vai bezskaidras naudas avansus un nelikdami par tiem norēķināties,  izvairās no algas nodokļa nomaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas, ar veiktajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikti termiņi, līdz kuriem ir jāveic norēķini, lai skaidras vai bezskaidras naudas norēķini netiktu uzskatīti par algota darbam pielīdzināmu ienākumu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja vietniece INESE KEMZĀNE speciāli Bilancei raksta par būtiskākajiem grozījumiem likumā.   GRĀMATVEDĪBA Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas jaunā kārtība Fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji - iesniedz deklarāciju, lai rezumējošā kārtībā deklarētu gada apliekamo ienākumu un nomaksātu nodokli no ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām nodoklis nav jāietur un jāiemaksā budžetā ienākuma izmaksātājam, kā arī lai deklarētu ienākumus no kapitāla pieauguma. Nodokļa maksātāji deklarāciju arī iesniedz, lai saņemtu atpakaļ no budžeta pārmaksāto nodokli. Ir divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas – gada ienākumu deklarācija un deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Ministru kabinets 2012. gada 21. augustā pieņēma noteikumus Nr. 568 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī. Par šo jauno deklarāciju aizpildīšanas kārtību Bilancē raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore INESE BĒRZIŅA.     GRĀMATVEDĪBA Pievienotās vērtības nodokļa datu ticamības novērtēšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestā un tā regulējums jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu atmaksas procesā kopš 2010. gada 1. jūlija tiek izmantota risku vadības sistēma, lai operatīvi izvērtētu tobrīd uzkrāto ievērojamo PVN pārmaksu apjomu un nodokļu maksātāji ātrāk saņemtu pārmaksāto nodokļa summu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, kā arī lai vienlaikus novērstu iespējamo nodokļa izkrāpšanu no valsts budžeta. Procesa pilnveidošanai un attīstībai ir veikti ne tikai izmantotās riska programmatūras uzlabojumi, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta  (VID) struktūras izmaiņas. No 2013. gada PVN datu ticamības novērtēšanu veic specializētas VID Nodokļu pārvaldes struktūrvienības – PVN datu ticamības novērtējuma daļas – piecas daļas Rīgas nodokļu maksātājiem, pa vienai daļai attiecīgi Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales nodokļu maksātājiem, un Lielo nodokļu maksātāju apkalpošanas centra nodokļu maksātājiem to veiks Lielo nodokļu maksātāju nodokļu un citu nodokļu datu ticamības novērtējuma daļa. Par pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtību un datu ticamības pārbaudi Bilnacei informatīvi bagātu un labi izskaidrojošu rakstu uzrakstījusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece INESE BAHANOVSKA. Viņa uzsver, ka PVN deklarāciju datu atbilstības novērtēšanas procesa termiņš jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir mainīts un tas ir 30 dienas pēc likumā noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa – t.i., attiecīgi papīra dokumentu veidā iesniegtajām deklarācijām šo termiņu sāk skaitīt no 15. datuma, bet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegtajām deklarācijām – no 20. datuma.   NODOKĻI Konkurētspējīgas sistēmas meklējumos Par Latvijas nodokļu sistēmas turpmākajiem mērķiem Globalizācija ierobežo nacionālo nodokļu suverenitāti. Uzņēmumu darījumu mobilitāte ļauj pietiekami ātri pārvest aktīvus un pārcelt darbību uz valstīm ar pietiekami labvēlīgu nodokļu klimatu. Mobilitāte un globalizācija būtiski ierobežo valstu iespējas noteikt pārmērīgi augstas nodokļu likmes gan tiešajiem, gan netiešajiem nodokļiem, jo katrai valstij ne tikai jākonkurē par ārvalstu investoru piesaistītiem līdzekļiem, bet arī jāstimulē savi rezidenti aktīvu izvietošanai savā valstī, nevis ārzemēs. Tādējādi valdības pamatmērķis ir veidot uzņēmējdarbības vidi, kas būtu spējīga paaugstināt esošo uzņēmumu konkurētspējas priekšrocības vai mudināt vietējos uzņēmējus piedalīties jaunajās nozarēs, vai iekarot jaunus tirgus. Parasti par jebkuru reformu virsmērķi tiek izvirzīta tieši nodokļu politika, taču valdības politika nedrīkst aprobežoties tikai ar nodokļu jomu. Valdības politikas pamatelementi ir arī politiskā un makroekonomiskā stabilitāte, efektīvi strādājošie tirgus mehānismi un infrastruktūra, kvalificēts personāls, kā arī mērena valsts institūciju iejaukšanās pilsoņu un uzņēmumu darbībā, par ko nevajadzētu aizmirst. Savukārt valdības politikas problēma ir arī mērķu noteikšana – ko mēs veicinām ar nodokļu sistēmas palīdzību? Kādu jomu vai kādu nozari? Attiecīgi pamatjautājumi ir saistāmi ar to, kurā jomā varētu nodrošināt nodokļu konkurences priekšrocības. Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Muitas un nodokļu katedras profesors, ekonomikas doktors KĀRLIS KETNERS žurnālā BILANCE skaidro un analizē, kas vainas mūsu nodokļu sistēmai un kāds ceļš nodokļu politikā Latvijai būtu ejams. Rakstu caurstrāvo svaigu domu un ideju elpa.   GRĀMATVEDĪBA Ar ko ir jārēķinās, ja tiek nolemts realizēt projektu ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Jau vairāk nekā 8 gadus esam Eiropas Savienībā (ES), bet ES fondus izmantojam pat ilgāk, jo esam izmantojuši arī pirmsiestāšanās instrumentus. Mūsu pieredze ir bagātinājusies ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā, tādēļ ir pienācis laiks atkal caurskatīt būtiskākās lietas, kuras būtu jāzina tiem, kuri gatavojas vai ir jau uzsākuši projektu realizāciju ar ES fondu līdzfinansējumu. Lai arī pašu finansējums ir svarīgs un tam ir jānodrošina pienācīga kontrole un uzraudzība, ES finansējumam ir noteikta virkne standartizētu obligātu kontroles prasību. Daudzi sūkstās, ka ES finansētie projekti prasa pārāk lielu birokrātisko slogu, taču jāņem vērā, ka tās ir investīcijas, kuras tiek dotas bezprocentu kārtībā un nav jāatdod, tādēļ būtu tikai godīgi finansējuma devējam ļaut pārliecināties, ka nauda tiek pienācīgi apsaimniekota. Lai labāk varētu izprast kontroļu būtību un vislabāk sagatavotos pārbaudēm žurnāla BILANCE lasītājiem svarīgākas lietas izskaidro, Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktore, Revīzijas iestādes vadītāja,  zvērināta revidente, NATA LASMANE. Eiropas nauda ir laba piešprice biznesa attīstībai – ko nedod vietējās bankas, varbūt daļu var dabūt no ES?   Numurā
  • Norēķini ar norēķinu personām – zem VID lupas. Grāmatvedības speciāliste atbalsta norēķināšanos par avansiem 90 dienu laikā, bet atrod arī problēmsituācijas.  Praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes MAIJAS GREBENKO raksts žurnālā BILANCE.
  • Patiesās vērtības noteikšana. Problēmas un risinājumi. JEĻENAS MIHEJENKOVAS raksts.
  • Mūs šķir kopīgais nodoklis. Par samazinātajām PVN likmēm. SIA BDO TAX Starptautisko nodokļu daļas direktora REMI TROHA kompetents un reizē arī asprātīgs raksts BILANCĒ, vai sagaidāma PVN politikas vienādošana Eiropas Savienībā un cik drīz.
  • ĶUZIS: Policijai jāskatās plašāk par noziedzību – žurnāla PLZ portāla www.plz.lv redaktora IKARA KUBLIŅA intervija ar Valsts policijas priekšnieku INTU ĶUZI par to, cik uzņēmēji un mēs ikviens varam justies droši Latvijā, un par to, kā Latvija „eksportējusi” noziedzību uz ārzemēm.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058