GRĀMATVEDĪBALikumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” top apjomīgi grozījumi

GRĀMATVEDĪBA NODOKĻI PERSONĀLS BIZNESS FINANSES TIESĪBAS

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” top apjomīgi grozījumi

23/11/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

2 KOMENTĀRI

Pierakstīties

2 Komentāri

jaunākie

vecāki populārakie

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

***

12 gadi atpakaļ

Grozījumi par darbinieku nomu ir tik “miglaini”, ka VID droši vien tos burtiski izpildot “drāzīs” visus pēc kārtas, jo ikviens darba Pasūtītājs pakļauj Izpildītāja darbinieku saviem rīkojumiem. Tad jau variants par procentuālo attiecību un iepriekšējām darba attiecībām bija saprotamāks.

***

12 gadi atpakaļ

Tas nozīmē, ja, piemēram, man kā saimnieciskās darbības veicējam no sava īpašuma nomas ienākumiem jāmaksā 25%IIN,tad vēl no ienākuma 10%? Tad sanāk 35%? Un NĪN, un hipotekārais kredīts, par ko tas īpašums bija atjaunots? Tad kas tad paliek pāri tam nabaga īpašniekam ?……

Šonedēļ, 22. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šos grozījumus Ministru kabinets apstiprināja, tagad tie vēl jāskata Saeimai, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Grozījumi tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Grozījumu mērķis ir novērst nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un papildināt likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Kā vēsta Finanšu ministrijas sagatavotā šī likumprojekta anotācija, grozījumi paredz šādas izmaiņas. Uzņēmumiem uz darbinieku rēķina optimizēt nodokļus vairs nebūs izdevīgi Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojumsattiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem– t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem tiek pielīdzināti personāla nomai un attiecīgi personāla nomniekam tiek uzlikts pienākums vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma. No darba devēja varēs piedzīt soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā Plānots precizēt 31.² panta 1.¹ daļu, kas turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam dotu tiesības piedzīt no darba devēja soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā, kas noteikts atbilstoši no VID rīcībā esošās informācijas par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, vai no Ministru kabineta noteiktā minimālās mēnešalgas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda vai mazāka, vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. Tādējādi sankciju apmērs un piemērošana tiek saskaņota ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.¹ panta pirmajā un 1.¹ daļā noteiktajām sankcijām. Likuma redakcijas 31.² pants papildināts ar 1.² daļu, nosakot, ka gadījumos, kad nodarbinātības ilgums nav zināms, dalībvalstis pieņem, ka nodarbinātības attiecību ilgums ir vismaz trīs mēneši, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt pretējo. Eiropā saņemtos pabalstus ar nodoli neapliks Paredzēts precizēt likuma normas, skaidri formulējot atbrīvojumu no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saņemtos, no šo valstu budžeta izmaksātos pabalstus. Tādējādi tiek novērsta iespējamā atšķirīgā attieksme pret pabalstiem, kas izmaksāti no Latvijas budžeta un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu budžetiem. Ar nodokli neapliks atlīdzību par sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu Plānots nodrošināt, ka nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka saņemtais atlīdzības apjoms ir līdzvērtīgs iepriekšējam mantiskajam stāvoklim, un tas par gūto atlīdzību, ja nekustamais īpašums atsavināts sabiedrības vajadzībām, varēs iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Likuma grozījumi paredz, ka atlīdzība, kas saņemta par sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ir ar nodokli neapliekams ienākums, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šis ienākums pēc atsavināšanas 12 mēnešu laikā tiek izmantots funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādei. Likumprojekts arī skaidri nosaka, ka, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams nekustamais īpašums tiek kompensēts ar līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, par nekustamā īpašuma iegādes dienu uzskatāma saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu atsavinātā nekustamā īpašuma iegādes diena. Tādējādi maksātājs, atsavinot jau kompensācijas ceļā iegūto nekustamo īpašumu, var pilnvērtīgi izmantot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteikto atbrīvojumu, ja tiek izpildīti minētajā punktā noteiktie kritēriji. Kā grozījumi skars saistībā ar dzīvības apdrošināšnas līgumu izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību Lai nodrošinātu vienveidīgu pieeju, likuma grozījumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cita juridiska persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, dala divās daļās, no kurām viena daļa darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu apmērā ir algas nodokļa objekts, bet otra daļa, apdrošināšanas atlīdzības daļa, kas pārsniedz darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu apmēru, - kapitāla ienākums. Likuma grozījumi paredz sīkāk atrunāt kārtību, kādā apliekamais ienākums gadījumā, ja ir noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas paredz daļēju uzkrājumu izmaksu. Paredzēts, ka šajā gadījumā apliekamo ienākumu noteiks kā pozitīvu starpību starp summu, kuru veido kārtējā daļēja uzkrājuma izmaksa un visas iepriekš, līguma darbības laikā veiktās daļēja uzkrājuma izmaksas, un visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu. Iegūto rezultātu samaina par iepriekšējās daļēju uzkrājuma izmaksu reizēs aprēķināto apliekamo ienākumu no attiecīgā apdrošināšanas līguma. Tādējādi tiek nodrošināts, ka brīdī, kad uzkrājuma izmaksas pārsniedz apdrošināšanas prēmiju maksājumus, tiek samaksāts nodoklis. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka no taksācijas perioda apliekamā ienākuma aprēķinu ceļā izslēdz iepriekšējos taksācijas periodos jau ar nodokli apliktās uzkrājuma izmaksas. Tā kā normatīvajos aktos nav skaidrots termins „daļēja uzkrājuma izmaksa”, likumā definēts arī šis termins. Likuma pārejas noteikumos arī iestrādāts mehānisms, lai gadījumos, ja minētie dzīvības apdrošināšanas līgumi noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim, no apliekamā ienākuma nodalītu ienākumu, kas radies līdz šim datumam, jo pirms tam šis ienākums nebija ar nodokli apliekams. Likuma grozījumi paredz, ka apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuri paredz daļēju uzkrājuma izmaksu, un atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, attaisnotie izdevumi tiek piemēroti tikai līdz taksācijas periodam, kurā notiek daļēja uzkrājuma izmaksa. Ja tiek veikta daļēja uzkrājuma izmaksa, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar minēto līgumu vairs netiek piemēroti attaisnotie izdevumi. Turklāt, ja daļējā uzkrājumu izmaksa notiek pirms likumā noteiktā piecu gadu termiņa notecēšanas, maksātājs zaudē tiesības arī uz attaisnotajiem izdevumiem, kas piemēroti pirms taksācijas perioda, kad veikta daļējā uzkrājuma izmaksa. Šajā gadījumā maksātājam par taksācijas gadu, kurā notiek daļēja uzkrājuma izmaksa, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarācija un jāpalielina taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Ienākumu no īpašuma apliks ar 10% nodokli Lai novērstu, ka pēc sava rakstura līdzīgam ienākumam (ienākumam no kapitāla un ienākumam no īpašuma) tiek piemērots atšķirīgs nodokļa režīms, likuma grozījumi paredz, ka ienākums no īpašuma tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla, un arī aplikts pēc 10% likmes. Platībmaksājumu avansus ar nodokli neapliks uzreiz Lai novērstu situāciju, ka avansā saņemtie maksājumi tiek aplikti ar nodokli un maksātāju rīcībā nepaliek plānotais līdzekļu apjoms izdevumu segšanai, likuma grozījumi paredz jau pastāvīgas normas veidā iestrādāt regulējumu, ka vienotā platībmaksājuma, papildu valsts tiešo maksājumu un agrovides maksājumu avansus, kas atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirti, lai kompensētu izdevumus, kas maksātājam faktiski radīsies Vienotā platībmaksājuma un Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Agrovides maksājumu administrēšanai un izmaksai saimnieciskajā gadā, kas sākas taksācijas gada 1.jūlijā un beidzas pēctaksācijas gada 30.jūnijā, maksātājs iekļauj pēctaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumos. Zaudētos parādus varēs norakstīt tikai pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas Lai saskaņotu likuma normas ar jauno Maksātnespējas likumu, grozījumi paredz, ka tad, ja debitors ir juridiska persona, zaudētos parādus, izpildoties citiem likuma nosacījumiem, varēs norakstīt tikai tad, kad maksātnespējas process tiks pabeigts un par to būs pieņemts tiesas nolēmums. Likumprojekta pārejas noteikumos arī ietverta norma, kas paredz attiecībā uz zaudēto parādu summām, kurām debitoru maksātnespējas process ir pasludināts līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērota vecā kārtība – t.i. likuma normas, kas bija spēkā līdz grozījumu izdarīšanai likumā. Tādējādi maksātājiem tiek saglabāta priekšrocība attiecībā uz zaudētajiem parādiem no debitoriem – juridiskām personām, kurām uzsākta bankrota procedūra, piemērot kārtību, ka pusi zaudētā parāda var norakstīt ātrāk – jau uzsākot bankrota procedūru. Savukārt attiecībā uz zaudētajiem parādiem, ja debitors ir fiziska persona, likumprojekts paredz, ka šos parādus maksātājs varēs norakstīt pēc debitora bankrota procedūras pabeigšanas. Likumprojekts arī paredz, ja maksātnespējas procesa ietvaros debitoram piemēro tiesiskās aizsardzības procesu un tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā, kuru apstiprinājusi tiesa, tiek paredzēta debitora parāda dzēšana, par šo summu atļauts samazināt maksātāja apliekamo ienākumu. Kādiem ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbrīvojuma nebūs Likuma grozījumi nosaka, ka, gūstot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un mežs, likuma 11.⁷ pantā noteiktais atbrīvojums piemērojams proporcionāli tai nekustamā īpašuma daļai, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme. Likuma grozījumi paredz nepārprotami aizliegt piemērot atbrīvojumu gadījumos, kad maksātājs gūst ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, gadījumos, ja šī zeme ir iegādāta tikai ar mērķi to pārdot. Kas jāzina fiksētā ienākma nodokļa maksātājam, kas paplašina savu saimniecisko darbību Likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja fiksēta ienākuma nodokļa maksātājs paplašina savu saimniecisko darbību, uzsākot veikt profesionālo darbību, viņš piecu darbadienu laikā no līguma par profesionālo pakalpojumu sniegšanu spēkā stāšanās dienas par šo faktu informē Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī sniedz informāciju par to, vai turpmāk apliekamo ienākumu noteiks saskaņā ar likuma 11. vai 11.¹ pantu. Arī tad, ja fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs pieņem darbā darbiniekus, viņš, reģistrējot likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā un termiņā Valsts ieņēmumu dienestā darba ņēmēju, kurš ieguvis darba ņēmēja statusu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par to, vai, sākot ar dienu, kad fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs noslēdzis darba līgumu, maksātājs saimnieciskās darbības ienākumu noteiks saskaņā ar likuma 11. vai 11.¹ pantu. Abos iepriekšminētajos gadījumos maksātājs atkārtoti var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Nodolis skars arī ieguldījumu zeltu Likums paredz papildināt kapitāla aktīvu sarakstu, nepārprotami nosakot, ka ar nodokli apliekams kapitāla pieauguma ienākums veidojas arī atsavinot tādus kapitāla aktīvus kā ieguldījumu zelts un tam līdzīgus objektus, darījumu objektus valūtas tirdzniecības vai preču biržā. Kā būs nosakāms apliekamais ienākums no ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu Likuma grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, kā nosakāms apliekamais ienākums no ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu jeb portfeļa pārvaldības pakalpojuma. Likums paredz, ka apliekamo ienākumu veido starpība starp aktīvu vērtību, ko klients ir nodevis portfeļa pārvaldniekam ieguldījumu līguma darbības laikā, un aktīvu vērtība, ko klients ir izņēmis no ieguldījumu līguma portfeļa līguma darbības laikā vai izbeidzoties līguma darbībai. Pietiks tikai ar papildu deklarāciju Likuma grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājam gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests pieprasa iesniegt papildu deklarāciju, automātiski nav jāsniedz arī gada ienākumu deklarācija. Uz laiku atlīdzības par pagaidu sabiedrisko darbu ar nodokli neapliks Normas mērķis ir paredzēt atbrīvojumu no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros 2012. un 2013.gadā izmaksātās atlīdzības.Par bezdarbnieku tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai saskaņā ar noteikumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem. Tāpat tiks segti izdevumi par tādu veselības pārbaužu veikšanu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm(bet ne vairāk kā 20 latu apmērā par vienu bezdarbnieku) un par bezdarbnieku apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba laikā. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu koordinētājs pašvaldībā saņems ikmēneša dotāciju 90 latu apmērā proporcionāli nostrādātajām dienām. Paredzēts pārejas periods tiem, kuri noslēguši uzņēmumu līgumus Likumprojekts paredz noteikt pārejas periodu līdz 2012.gada 31.decembrim, kurā maksātāji, kas noslēguši uzņēmumu līgumu, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību, un no kuru gūtā ienākuma nodoklis tiek ieturēts izmaksas vietā, var nereģistrēt saimniecisko darbību. Tādējādi tiks nodrošināts, ka minētā maksātāju kategorija kā saimnieciskās darbības veicēji reģistrēsies pakāpeniski, turklāt šiem maksātājiem būs laiks izvērtēt savu vēlmi turpmāk veikt saimniecisko darbību un nepieciešamības gadījumā sakārtot līguma attiecības ar pasūtītājiem, ar kuriem noslēgti līdzšinējie uzņēmuma līgumi. Vairāk par topošajiem grozījumiem Jūs varat uzzināt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40233931&mode=mk&date=2011-11-22

Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!
Vienkārši par sarežģīto jeb kas jāzina katrai fiziskajai personai par gada ienākumu deklarāciju
GADA GRĀMATVEDE 2023: Būt atbildīgai un strādāt sabiedrības labā

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” top apjomīgi grozījumi

2 KOMENTĀRI

Jāiesniedz elektroenerģijas nodokļa deklarācija

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €