0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKāds darba līgums jānoslēdz ar darbinieku, kuram ziemā jebkurā diennakts laikā jātīra sniegs?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Kāds darba līgums jānoslēdz ar darbinieku, kuram ziemā jebkurā diennakts laikā jātīra sniegs?

Jautājums: Kāds darba līgums jānoslēdz ar darbinieku, kuram ziemas periodā jebkurā diennakts laikā jātīra sniegs? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Šajā jautājumā svarīgākais ir līguma priekšmets. Tātad tas ir sniega tīrīšana jebkurā diennakts laikā. Par sniega tīrīšanu jebkurā diennakts periodā mēs ieteiktu slēgt uzņēmuma līgumu (Civillikuma izpratnē ar to saprotot līgumu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem kādu pasūtījumu), nevis darba līgumu Darba likuma izpratnē, jo uz uzņēmuma līgumu neattiektos tiesiskais regulējums, kas noteikts Darba likumā. Atšķirības starp uzņēmuma līgumu un darba līgumu ir…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Līga MenceJautājums: Kāds darba līgums jānoslēdz ar darbinieku, kuram ziemas periodā jebkurā diennakts laikā jātīra sniegs? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Šajā jautājumā svarīgākais ir līguma priekšmets. Tātad tas ir sniega tīrīšana jebkurā diennakts laikā. Par sniega tīrīšanu jebkurā diennakts periodā mēs ieteiktu slēgt uzņēmuma līgumu (Civillikuma izpratnē ar to saprotot līgumu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem kādu pasūtījumu), nevis darba līgumu Darba likuma izpratnē, jo uz uzņēmuma līgumu neattiektos tiesiskais regulējums, kas noteikts Darba likumā. Atšķirības starp uzņēmuma līgumu un darba līgumu ir vairākas. Būtiskākās: līguma izbeigšanas kārtība, samaksas (piemaksu) jautājumi un ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana. Ņemot vērā, ka personai sniegs ir jātīra jebkurā diennakts laikā, noslēdzot darba līgumu, būtu jāievēro Darba likuma regulējums par nakts darbu (kas neattiektos uz uzņēmuma līgumu, ja vien puses par to brīvprātīgi nevienojas). Ar nakts darbu Darba likums saprotu ikvienu darbu, ko darbinieks veic nakts laikā (no pulksten 22.00 līdz 6.00) vairāk nekā divas stundas. Par nakts darbu darbiniekam ir jāmaksā piemaksa ne mazāk kā 50 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — piemaksa ne mazāk kā 50 % apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Tomēr, ja darbinieks tīra sniegu laika posmā no pulksten 5.00, tad tas netiks uzskatīts par nakts darbu. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, Darba līgumā var darbiniekam noteikt maiņu darbu. Maiņas ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo dienas darba laiku (tātad, ja maiņa iekrīt laika posmā no pulksten 22.00 līdz 6.00 un ilgst ilgāk par 2 stundām, tad tas ir atzīstams par nakts darbu un uz to attiecas iepriekšminētie piemaksas nosacījumi). Savukārt par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā darbiniekam ir jāmaksā piemaksa ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 % apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Arī maiņu darba gadījumā, laiks, kuru darbinieks nostrādājis pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu un uz to attiecas piemaksas noteikumi. Vēl svarīgas ir Darba likuma normas par summēto darba laiku. Summēto darba laiku nosaka tādos gadījumos, kad darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu (8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā). Ja ir noteikts summētais darba laiks, noteikumu par to, ka nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas, var nepiemērot. Summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis, bet garāku pārskata periodu ir iespējams noteikt darba līgumā – ne ilgāku par trim mēnešiem vai koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Darbs, kuru darbinieks veiktu virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu, par kuru ir jāmaksā piemaksa ne mazāk kā 100 % apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Jāatceras, ka saskaņā ar Darba likumu virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā, tātad, ja ir paredzams, ka darbiniekam būs jāstrādā virsstundas, tad ir nepieciešams pirms virsstundu darba veikšanas par to rakstiski vienoties ar darbinieku. Saskaņā ar Darba likumu virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā. Ieviešot summēto darba laiku, ir iespējams laikus plānot darbinieku darba grafiku un tas ļauj neievērot darbiniekiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu (arī nepiešķirt par darbu sestdienu un svētdienā atpūtu citā nedēļas dienā). Tomēr arī šādā gadījumā Darba likums aizliedz nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un ilgāk par 56 stundām nedēļā. Turklāt, ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku darbiniekiem piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas. Visbeidzot, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana ir obligāta darbiniekam, kas nodarbināts uz darba līguma pamata, bet ne personai, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums. Uz darba devēju, kuram ar darbinieku ir noslēgts darba līgums par sniega tīrīšanu ziemas periodā, attiecas arī jautājumi par darbinieka nodarbināšanu pazeminātas gaisa temperatūras apstākļos. Tiesību akti nosaka stingru kārtību, cik ilgu laiku darbinieku drīkst nodarbināt ārpus telpām pie pazeminātas gaisa temperatūras un cik ilgs atpūtas laiks ir jāparedz pazeminātas gaisa temperatūras apstākļos. Turklāt šie darba un atpūtas laiki atkarīgi ne tikai no gaisa temperatūras, bet arī no citiem laika apstākļiem, piem., vēja ātruma, utt. Šādu informāciju gan darbinieks, gan arī darba devējs var iegūt Valsts darba inspekcijā. Iepriekšminētie noteikumi (par nakts darbu, virsstundām, darbu svētku dienās, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu) neattiecas uz personu, kura ir nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata (protams, puses par šādiem noteikumiem var brīvprātīgi vienoties). Noteikti ir izvērtējams arī nodokļu maksāšanas pienākums, kas darba līguma un uzņēmuma līguma gadījumā var atšķirties.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058