Kā jau informējām, 29. marta Saeimas sēdē, cita starpā, trešajā, galalasījumā plānots skatīt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (vairāk par plānotajiem grozījumiem Jūs varat uzzināt plz.lv, šeit). Aicinām iepazīties par Bilances un plz.lv diskusiju par auto nodokli, ko varēsiet lasīt arī Bilances aprīļa numurā. Autonodoklis – problēmas pastāv joprojām, tomēr pamazām top risinājumi Žurnāls Bilance un portāls www.plz.lv šā gada martā rīkoja apaļā galda diskusiju par autonodokļa problemātiskajiem jautājumiem un niansēm, lai kopīgi ar ekspertiem pārrunātu būtiskākās neskaidrības, kā arī atbildētu uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem par konkrētām nodokļa piemērošanas problēmsituācijām. Diskusijā piedalījās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle Ņina Vasiļevska, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Agrita Ozoliņa, kā arī portāla www.plz.lv redaktore Inga Radžabova un žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa un galvenais redaktors Guntars Gūte. Sarunas gaitā skārām ne tikai autonodokli, bet arī citas aktualitātes, kas saistītas ar autotransporta izmantošanu uzņēmumos.

ekspertes Bilances un plz.lv diskusijā par auto nodokli

Attēlā no kreisās: Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle Ņina Vasiļevska, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Agrita Ozoliņa un VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola. Vita Zariņa: Problēmas ar šā nodokļa piemērošanu joprojām pastāv, lai gan likums spēkā ir jau vairāk nekā gadu. Nevar noliegt ― ir bijuši arī VID un Finanšu ministrijas skaidrojumi par jaunās kārtības piemērošanu, tomēr gan uzņēmējiem, gan valsts pārstāvjiem ikdienā rodas neskaidrības. Varbūt daļa no tām ir salīdzinoši vienkāršas, tomēr jāatzīst, ka grāmatvežiem joprojām nākas saskarties ar virkni problēmu ne tikai tāpēc, ka konkrēts grāmatvedis neizprot kādu niansi, bet arī tāpēc, ka pastāv neatbilstības starp normatīvajiem dokumentiem un tajos noteiktajām prasībām. Guntars Gūte: Iesākumā par to, kāpēc vairāk nekā gadu pēc jaunās kārtības ieviešanas diemžēl jāsecina, ka joprojām jautājumu par likuma piemērošanas kārtību ir vairāk nekā atbilžu. Un kas tiek darīts, lai šo jomu sakārtotu? Kristīne Ābola: Šis nodoklis tiešām ir spēkā vairāk nekā gadu. Šo normatīvo aktu izstrādāja īsā termiņā. Tāpēc, manuprāt, nevarēja izvērtēt un atrunāt visas nianses, kas būs saistītas ar šo likumu. Turklāt jau no pagājušā gada pavasara tiek gatavoti grozījumi likumā, tādēļ pagaidām vēl nav novērstas visas neskaidrības šajos jautājumos. Vita Zariņa: Kāpēc grozījumi joprojām nav pieņemti? Kristīne Ābola: Pēdējais iemesls bija otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi, kas nebija saskaņoti ar visām ministrijām. Tika iesniegti būtiski grozījumi, kas attiecas uz personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Inga Radžabova: Patlaban, diskusijas norises brīdī, grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā Saeima ir pieņēmusi 2. lasījumā, un pieejamā informācija ļauj cerēt, ka likuma izmaiņas trešajā, gala lasījumā Saeimā tiks pieņemtas tuvākajā laikā, taču pašlaik nav skaidrības, kāda būs grozījumu projekta gala versija. (Kā jau informējām, trešajā, gala lasījumā grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā plānots izskatīt un pieņemt 29. marta Saeimas kārtējā sēdē – red. piezīme.) Ņina Vasiļevska: Patiesībā neskaidrības jau sākās uzreiz pēc likuma pieņemšanas. Es biju uz vienu no pirmajiem semināriem, kurā tikām iepazīstināti ar jauno nodokli. Likumā nebija atrunāta situācija par patapinātajām vai nomātajām automašīnām. Toreiz lektore, kura bija no VID, to skaidroja tā – ja šīs automašīnas likumā nav pieminētas, tad likums uz tām neattiecas. Bet pēc kāda laika sāka parādīties viedoklis, ka mums – grāmatvežiem – bez šā likuma vēl arī jālasa ceļu satiksmes likums, kurā ir skaidrots, kas ir automašīnas turētājs. Un no šā likuma teksta arī top skaidrs – ja mēs patapināto vai nomāto transportlīdzekli lietojam saimnieciskajā darbībā, tad arī jāmaksā nodoklis. Līdz ar to arī sākās domstarpības – ir vai nav jāmaksā šis nodoklis. Tomēr es uzskatu, ka tas neatbilst Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 112 par algas nodokli – gadījumā, ja ir ierakstīts darba līgumā par automašīnas izmantošanu, tad nodoklis netiek piemērots. Taču ir vēl viena atruna – par nomas līgumu. Un manā izpratnē – ja ir noslēgts nomas līgums, tad automātiski automašīnas lietotājs ir automašīnas turētājs un attiecīgi ir jāmaksā nodoklis. Agrita Ozoliņa: Šo niansi reglamentē MK noteikumu Nr. 112 4.3. un 4.9. punkts – katrs no tiem regulē savu situāciju attiecībā uz automašīnas lietošanu. 4.9. punkts reglamentē kompensāciju maksāšanu, ko veic darba devējs darbiniekam, ja starp darba devēju un darbinieku ir noslēgts darbinieka personīgā transportlīdzekļa nomas līgums, bet šis punkts ir piemērojams neatkarīgi no autonodokļa. Un šī norma kļuva aktuāla, kad parādījās jautājums par autonodokļa maksāšanu, taču šī norma ir piemērojama neatkarīgi no autonodokļa maksāšanas. Ņina Vasiļevska: Šeit arī varam sākt ar pirmo no saņemtajiem jautājumiem, kur runa ir par ekspluatācijas izdevumiem. Ko mēs uzskatām par šiem izdevumiem? Ja darba devējs izmaksā darbiniekam kompensāciju 40 latus, tad darbiniekam šo summu ar nodokļiem neapliek, bet uzņēmumam tie ir izdevumi, kas saistīti ar automašīnas izmantošanu. Tas nozīmē, ka šos izdevumus es varu ietvert saimnieciskās darbības izmaksās tikai tādā gadījumā, ja maksāju uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokli. Agrita Ozoliņa: Šie izdevumi, manuprāt, būs saistīti ar automašīnu. Ņina Vasiļevska: Bet uzņēmumam tie ir izdevumi. Agrita Ozoliņa: Jā, uzņēmumam tie ir izdevumi. Ņina Vasiļevska: Un no tā izriet jautājums – vai es šos izdevumus varu definēt kā saimnieciskās darbības izdevumus, ja es nemaksāju uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokli. Agrita Ozoliņa: Jā, to var darīt. Tikai jāvērtē vai automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanā, un tad ar to saistītās izmaksas ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izmaksām. Kristīne Ābola: Ir gana skaidrs, kādēļ šādi jautājumi ir aktuāli, jo daudzi noslēguši šos patapinājuma līgums. Vita Zariņa: Minētie 40 lati ir tikai automašīnas amortizācijas kompensācija, un kopējais izdevumu apjoms varētu būt lielāks – gan degviela, tehniskās apskates, remonta izdevumi. Un tos visus mēs varam uzskatīt par uzņēmuma attaisnotajiem izdevumiem. Ņina Vasiļevska: Bet, ja uzņēmējs nemaksā nodokli par patapināto automašīnu, tad gada beigās viņam ir jāpalielina apliekamais ienākums… Kristīne Ābola: Kā iepriekš tika minēts, ja nav maksāts šis nodoklis, tad ir jāvērtē, vai automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanā, un tad ar to saistītās izmaksas ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izmaksām. Pašlaik normatīvajos aktos nekas cits nav atrunāts. Ņina Vasiļevska: Taču likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ir skaidri pateikts, kad izdevumus var uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem – ja par šo mašīnu tiek maksāts transportlīdzekļa nodoklis. Kristīne Ābola: Piekrītu – šāda norma ir, bet nav tā, ka likumdošanā ir paredzēts, ka pilnīgi 100% par visām mašīnām ir jāmaksā šis nodoklis. Jo pastāv vēl dažādas situācijas, kurās šo likumu nepiemēro un rīkojas pēc iepriekš ierastās kārtības. Bet, ja ir šie darba līgumi un patapinājuma līgumi, tad ir oficiāls skaidrojums: ja automašīnas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā un uzņēmums atbilst transportlīdzekļa turētāja definīcijai, tad ir jāreģistrējas par automašīnas turētāju un jāmaksā šis nodoklis. Agrita Ozoliņa: Manā skatījumā šie patapinājuma līgumi ir stingri jāvērtē no juridiskā viedokļa. Ja tiek noslēgts patapinājuma līgums ar darbinieku par automašīnas izmantošanu darba vajadzībām – nu jāsaka tā: vai jūs gribētu savu automašīnu bez maksas nodot darba devējiem nolietošanai? Tad ir jāskatās juridiskās nianses, vai attiecīgais līgums pēc būtības atbilst patapinājuma būtībai. Jo patapināšana ir bezatlīdzības nodošana – tad ir jāskatās iemesls, kādēļ konkrētais cilvēks nodod savu personīgo īpašumu bez atlīdzības kādam lietošanā. Iespējams, viņš ar šo automašīnu brauc pats, bet var būt gadījumi, kad ar šo automašīnu brauc kāda trešā persona. Kristīne Ābola: Vēl jau ir jautājums par juridisko atbildību situācijās, ja ar automašīnu kaut kas notiek. Ņina Vasiļevska: Tieši mazajos uzņēmumos – piemēram, ja mana darba mašīna ir remontā un es uz to laiku aizņemos automašīnu no vīra… Agrita Ozoliņa: Īslaicīgā termiņiem – jā. Bet ir runa par to, ka patapina diendienā uz pilnu darba laiku – tas tomēr šķiet mazliet dīvaini. Kristīne Ābola: Ja patapināta automašīna uzņēmuma vajadzībām tiek izmantota pastāvīgi, tad attiecīgi tai piemēro visas izmaksas, un līdz ar to būtu jāreģistrējas kā šīs automašīnas turētājam. Ņina Vasiļevska: Tādēļ būtu svarīgi pieņemt minētos grozījumus, lai cilvēki var skaidri saprast, līdz kādam konkrētam termiņam ir iespējams lietot šīs patapinātās un nomātās automašīnas, nereģistrējoties CSDD, attiecīgi drīkst nemaksāt nodokli, slēgt šo patapinājuma līgumu, bet, ja ir savādāk, kad attiecīgi jāreģistrējas uzņēmumam kā automašīnas turētājam. Ir vēl viens jautājums – ja tiešām automašīnu izmantoju diendienā, es samaksāšu šo nodokli, bet negribu veikt reģistrāciju CSDD. Kristīne Ābola: Ir zināmi gadījumi, kad uzņēmumi rīkojas šādi, tomēr tas neatbilst likumdošanai. Tomēr šādu situāciju, mūsuprāt, nevajadzētu uzskatīt par pārkāpumu un sodīt uzņēmumu, ja nodoklis tiek samaksāts. Ņina Vasiļevska: Par tiem procentiem! Ja likumdevējs ir iekļāvis tādu normu, ka mums vajag skatīties, lai nepārsniegtu pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk par 20%, tad esiet tik laipni – padariet to datu bāzi visiem pieejamu. Kur mēs šīs normas varam dabūt? Grāmatvežiem ir jāmeklē šīs normas. Ja grāmatvedi par šo normu neievērošanu var sodīt, tad ir taču jābūt pieejamai datu bāzei, kur es skaidri varu redzēt datus. Kristīne Ābola: Diemžēl šādas datu bāzes šobrīd nav. Vita Zariņa: Un pēc kādiem datiem vadās VID, kad tiek veiktas pārbaudes? Agrita Ozoliņa: Pēc automašīnas tehniskajiem datiem, kuros ir noteikts šis degvielas patēriņš. Bet, ja tādu nav, tad var vērsties pie attiecīgās automašīnas izplatītāja vai ražotāja un saņemt attiecīgu izziņu. Jo šo normu nosaka automašīnas ražotājs. Varbūt šādi dati ir CSDD… Ņina Vasiļevska: CSDD ir šādi dati, bet tur ir norādīts vidējais degvielas patēriņš, nevis patēriņš pilsētā. Vita Zariņa: Uzņēmumi mēdz iziet no šādas situācijas, izdodot rīkojumu par degvielas patēriņu, piemēram, vasaras sezonā, ziemas sezonā. Vai tas ir saistošs dokuments, veicot pārbaudes? Agrita Ozoliņa: Mums nav nekur konkrēti noteikts, kādam ir jābūt dokumentam. Ja darba devējs iesniegs šādu iekšējo rīkojumu un tas būs ticams – jāsaka, inspektors arī tomēr vadās no reālās situācijas. Kristīne Ābola: Protams, ja nosauks patēriņu, piemēram, 20 litrus uz 100 kilometriem, tad var rasties šaubas. Vita Zariņa: Bet ir automašīnas, kurām ir šāds patēriņš. Kristīne Ābola: Jebkurā gadījumā uzņēmumam grāmatvedības dokumentos ir jābūt noteiktam, ka ir konkrēts degvielas patēriņš, kas ir ņemts par pamatu. Vita Zariņa: Kā saprotu – tas ir līdzīgi kā citās strīdīgās situācijās, kad varam attiecīgu situāciju paredzēt uzņēmuma grāmatvedības politikā vai izdot vadītāja rīkojumu kā savu iekšējo dokumentu. Šajā gadījumā par degvielu – ņemot kā bāzi vidējo rādītāju par degvielas patēriņu, tas varētu būt pietiekami atbilstošs iekšējais dokuments. Guntars Gūte: Vai nepastāv risks, ka ražotāju noteiktie degvielas patēriņa parametri ir zemāki nekā reālais patēriņš konkrētajai automašīnai. Jo automašīna ar katru gadu kļūst vecāka un reālais patēriņš var vairs neatbilst teorētiski noteiktajam. Kas notiek šādā situācijā? Kristīne Ābola: Tādēļ ir noteikti šie papildu 20% virs reālā. Tā ir rezerve, jo visu laiku pa pilsētu arī nebrauc. Bet tas tiešām lielā mērā ir paredzēts situācijām, kad automašīna tērē vairāk, nekā normatīvos paredzēts. Uzņēmējs jau tāpat nenoteiks saviem darbiniekiem maksimālo apjomu – 120%, tomēr testēs savas automašīnas, lai noteiktu reālo patēriņu. Vita Zariņa: Turpinot degvielas tēmu, būtisks jautājums ir par situācijām, kad darbiniekam ir nenormētais darba laiks un degvielas uzpilde ārpus standarta noteiktajām darba stundām – no plkst. 8.00 līdz 17.00 vai no plkst. 9.00 līdz 18.00, ja darbiniekam arī darba līgumā ir minēts nenormētais darba laiks. Ir bijuši gadījumi, kad VID uzskata – degvielas uzpildīšana, piemēram, plkst. 20.00 vakarā vai sestdienā un svētdienā neattiecas uz darba jautājumiem. Kristīne Ābola: Ja jūs maksājat autonodokli, tad jums ir atļauts automašīnu izmantot arī personiskajām vajadzībām. Līdz ar to tur nevajadzētu būt problēmām. Vita Zariņa: Un nav nekāda sakara ar darba laiku? Šajā gadījumā nenormēto darba laiku? Kristīne Ābola: Nē. Ja jums prasa, kādēļ jūs svētdienā plkst.18.00 pildījāt degvielu, tad jānorāda, ka maksājat šo nodokli un ir arī tāda iespēja, un tas bijis personiskām vajadzībām. Vita Zariņa: Bet tiek uzskatīts, ka šī uzpilde bijusi personiskām vajadzībām? Guntars Gūte: Pat neskatoties uz to, ka cilvēks tajā brīdī ir pildījis darba pienākumus? Agrita Ozoliņa: Ja cilvēks tajā brīdī strādā, tad, protams, šis fakts ir jāpierāda ar attiecīgiem līgumiem par konkrēta darba pildīšanu. Vita Zariņa: Un šajā gadījumā līgumā atrunātais nenormētais darba laiks nav kā kritērijs… Agrita Ozoliņa: Ja ir nenormētais darba laiks, tad es neredzu problēmu, kādēļ nevarētu šādu degvielas uzpildes faktu uzskatīt par pamatotu. Ņina Vasiļevska: Konkrēts jautājums – uzņēmumam ir bijušas VID pārbaudes, kurās apšauba degvielas izdevumu attiecināšanu uz saimnieciskajiem izdevumiem, taču ir gadījumi, kad VID pārbaudēs tiek apšaubīta PVN attiecināšana priekšnodoklī, ja netiek pildītas maršruta lapas, tajā pašā laikā autonodoklis tiek maksāts. Kristīne Ābola: Ja tiek maksāts nodoklis, tad PVN galvenais ir jāuzskaita – lai netiek pārsniegti tie minētie 20% degvielas patēriņam pilsētas ciklā. Jums ir jāuzskaita nobrauktie kilometri, bet detalizētas maršruta lapas netiek prasītas. Līdz ar to šādai jautājumā aprakstītajai situācijai nevajadzētu būt. Ņina Vasiļevska: Vēl viens iesūtīts jautājums - kā rīkoties gadījumā, ja starp Latvijas uzņēmumu un saistīto uzņēmumu, kas reģistrēts Igaunijā, ir noslēgts automašīnas patapinājuma līgums? Šajā gadījumā nodoklis netiek maksāts. Kristīne Ābola: Ja pareizi saprotu, šo automašīnu pastāvīgi lieto Latvijā. Un atbilstoši pašreizējai likumdošanai uzņēmumam ir pienākums šo automašīnu reģistrēt Latvijā – CSDD, ja šī automašīna pastāvīgi piedalās satiksmē Latvijā ilgāk par trim mēnešiem. Līdz ar to attiecīgi būs arī jāmaksā nodoklis. Vita Zariņa: Lasītāju jautājums – vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir saistoša likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 5. panta sestā daļa, ja viņš nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs? Kristīne Ābola: Te gan jau ir skaidra atbilde, ka šī norma viņam nav saistoša, jo viņš maksā nodokli no apgrozījuma. Ja šis uzņēmums ir SIA, tad, protams, ir jāmaksā autonodoklis, bet tam nav saistošas uzņēmumu ienākuma nodokļa normas, līdz ar to šim uzņēmumam ir arī parastā grāmatvedības kārtošanas kārtība. Ņina Vasiļevska: Par reprezentācijas automašīnām. Šo automašīnu izdevumi netiek saistīti ar saimniecisko darbību, tādēļ arī rodas jautājums – kādēļ par šīm automašīnām būtu jāmaksā autonodoklis? Kristīne Ābola: Šo nodevu iekasē CSDD, un nav iespējams uzlikt attiecīgu pazīmi, ka konkrētais auto ir reprezentatīvā automašīna. Taču tajā pašā laikā – ja šo nodokli samaksā, tad to var attiecināt uz uzņēmuma izmaksām. Vita Zariņa: Tas nekur nav rakstīts. Kristīne Ābola: Ir. Vita Zariņa: Kurā vietā? Kristīne Ābola: VID metodiskajā materiālā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem mēs esam devuši attiecīgu skaidrojumu par šo jautājumu. Ņina Vasiļevska: Kā rīkoties situācijā, ja uzņēmums ir iegādājies līzingā reprezentatīvo automašīnu, kuru iznomā citam uzņēmumam – vai izdevumi par šo automašīnu tiek aplikti ar UIN, ja automašīnu neizmanto savām vajadzībām? Kristīne Ābola: Šajā gadījumā ir speciāla norma likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli – 6. panta 16. daļa, kas nosaka: ja šie ir nomas pakalpojumu ieņēmumi un veido ne mazāk kā 90% no apgrozījuma, tad izdevumus liek UIN izmaksās. Guntars Gūte: Vai lietotu automašīnu tirgotājiem ir jāmaksā autonodoklis par automašīnām, kas ir uzņēmuma prece? Krīstīne Ābola: Jā, diemžēl tas šobrīd likumā ir ļoti liels apgrūtinājums auto tirgotājiem. Ņina Vasiļevska: Varbūt viena no iespējām ir – kad nopērk šo automašīnu tirgošanai, reģistrē uzskaitē CSDD, bet, tā kā ar šo automašīnu nav paredzēts braukt, uzreiz arī noņem no uzskaites. Kristīne Ābola: Bet tā mašīna tāpat paliek īpašumā, un šobrīd ir jāmaksā nodoklis par to. Ņina Vasiļevska: Jā, bet šī automašīna tik un tā atrodas tirgotāja stāvlaukumā. Kristīne Ābola: Tur ir tā lielākā problēma, ka šī nianse patlaban likumā nav atrunāta, bet ir sagatavota grozījumu projektā – ka nebūs jāmaksā nodoklis, ja automašīna ir noņemta no uzskaites pārdošanai. Patlaban nodoklis ir jāmaksā. Šis jautājums ir pārrunāts arī ar autotirgotāju pārstāvjiem, tādēļ arī projektā iestrādāti attiecīgi grozījumi. Guntars Gūte: Patlaban jautājumu ir ļoti daudz; daži ir individuāla rakstura, tomēr lielai daļai arī kopīgas iezīmes. Tādēļ jautājums VID pārstāvēm – vai grozījumi, kas šobrīd sagatavoti likumā un, ļoti cerams, pavisam drīz stāsies spēkā, palīdzēs daudzas nianses sakārtot un atrisināt virkni problēmsituāciju? Un vai daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu galīgo versiju šim likumdošanas aktam apstiprinās politiķi Saeimā? Kristīne Ābola: Protams, jāskatās, kāda būs galīgā likuma grozījumu redakcija. Ir cerība, ka būs daudzmaz sakārtots. Laika gaitā noteikti radīsies kādi jautājumi. Turklāt atzīsim – mums ir ļoti kreatīvi uzņēmēji, kuri meklē dažādus risinājumus savām vajadzībām, un tad arī rodas jautājumi, kas ir neskaidri – var vai nevar šādi vai savādāk rīkoties konkrētā situācijā? Guntars Gūte: VID ir tā valsts struktūra, kura tieši saskaras ar nodokļu maksātāju problēmām. Un faktiski jūs visvairāk varat norādīt uz problēmjautājumiem likumu izstrādātājiem. Tomēr nepamet sajūta, ka bieži šīs nodokļu maksātāju problēmas un risinājumu idejas nepilnīgi tiek sadzirdētas. Kā īsti ir – vai jūsu domas tiek uzklausītas un priekšlikumi ņemti vērā? Kristīne Ābola: Nenoliedzami valdības līmenī mūsu priekšlikumi tiek ņemti vērā un iestrādāti likumdošanas iniciatīvās. Tomēr domāju, ka lielākās problēmas, ar ko šodien saskaras nodokļu maksātāji un līdz ar to arī VID, ar šiem grozījumiem tiks novērstas. Agrita Ozoliņa: Var izdot perfektus likumus, taču atzīsim, ka vienmēr daļa nodokļu maksātāju meklē iespējas, kā apiet kādas likuma normas. Tad, protams, arī rodas dažādas problēmsituācijas un neskaidrības. Nekad nevar nevienā likumā jau uzreiz paredzēt visas situācijas. Ar likumiem ir tāpat kā ar Rīgu – tie nekad nebūs pilnībā gatavi, un vienmēr būs nepieciešamība tos pilnveidot un uzlabot, jo būs radušās jaunas situācijas un apstākļi, kā dēļ būs nepieciešamība kādu normu piemērot reālajai dzīvei.

Īpaša PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem
BILANCES redaktore Vita ZARIŅA: Lai gan vasara pagaidām nelutina, cerību neatmetīsim!
BILANCES jūlija numurā lasiet
Kā aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības

Bilances un plz.lv diskusija par auto nodokli

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma

MUN ceturkšņa deklarācijas iesniegšana

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Darba devēja ziņojuma iesniegšana

Bilances un plz.lv diskusija par auto nodokli

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

BILANCE internetā + BilancePLZ

BILANCE internetā
+ BilancePLZ