0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASAdministratīvo tiesnešu biedrība lūdz neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā

Administratīvo tiesnešu biedrība lūdz neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā

Vakar, 20. februārī, Administratīvo tiesnešu biedrība lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz speciālas tiesas veidošanu. Speciālas (piekritības) tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajai tiesībpolitiskajai koncepcijai "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam", kurā valdība atteicās no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Atkāpšanās no valdības koncepcijas un izšķiršanās par speciālu tiesu izveidošanu ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Nedz valdība, nedz Saeima nav ievērojusi likuma "Par tiesu varu" 89.1pantu un 89.11panta pirmo daļu. Biedrības ieskatā, speciālas piekritības tiesu veidošanas uzsākšana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai. Tā kazuistiski sadrumstalos tiesu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vakar, 20. februārī, Administratīvo tiesnešu biedrība lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz speciālas tiesas veidošanu. Speciālas (piekritības) tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajai tiesībpolitiskajai koncepcijai "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam", kurā valdība atteicās no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Atkāpšanās no valdības koncepcijas un izšķiršanās par speciālu tiesu izveidošanu ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Nedz valdība, nedz Saeima nav ievērojusi likuma "Par tiesu varu" 89.1pantu un 89.11panta pirmo daļu. Biedrības ieskatā, speciālas piekritības tiesu veidošanas uzsākšana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai. Tā kazuistiski sadrumstalos tiesu iekārtu. Jau šobrīd tiek izteikti priekšlikumi, kā nākamās speciālās tiesas veidot būvniecības, atsevišķu īpaši pakļauto personu disciplinārpārkāpumu jautājumos un korupcijas noziegumu iztiesāšanai. To pamatā ir argumenti, ka vispārējā jurisdikcija nenodrošina kompetentus tiesnešus konkrētās lietās, ka vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošinās iespēju augstākai tiesas procesa kvalitātei. Taču šādi argumenti nav leģitīmi, jo tiesneša nekompetence ir pamats tiesneša atcelšanai no amata, nevis speciālu tiesu veidošanai. Neatkarīgi no lietu veida ikvienam iedzīvotājam ir pamats izvirzīt prasību, lai viņa lietu iztiesātu ātri un kompetenti. Jau šobrīd pastāv tiesnešu specializācija konkrētās tiesas ietvaros. Speciālai piekritībai nav ietekmes uz vienotas tiesu prakses veidošanos, jo lietu tāpat pirmās instances tiesā iztiesā tiesnesis vienpersoniski. Vienotas tiesu prakses veidošanos nodrošina Senāts, kas ir tā pamatfunkcija un kura rīcībā ir atbilstošs instruments - lietas iztiesāšana paplašinātā sastāvā (kopsēdē). Speciālās piekritības tiesas izveidošana neievēro tiesu izvietojuma principus Latvijas reģionālajās teritorijās. Šobrīd tiesu iestādes ir izvietotas atbilstoši valsts teritorijas administratīvajam iedalījumam, bet lietu piekritība noteikta atbilstoši tuvākajai strīda rašanās vietai, atbildētāja atrašanās vietai, kas iedzīvotājiem ir ērtākais tiesas sasniegšanas veids. Speciālas piekritības nodošana Jelgavas tiesai palielinās Jelgavas tiesas tiesnešu noslodzi iepretim citu tiesu tiesnešu noslodzei, jo Jelgavas tiesa turpinās skatīt arī pārējās tai piekritīgās civillietas un krimināllietas. Tādējādi par to pašu darbu Jelgavas tiesneši saņems mazāku atalgojumu, kā citu tā paša līmeņa tiesu tiesneši, bet citu lietu izskatīšana aizkavēsies. Esošais pamatojums speciālās tiesas izvēlei no tiesiskas valsts viedokļa ir vairāk kā nenopietns. Kā redzams no Saeimas sēdes stenogrammas, tā pamatā ir tiesas priekšsēdētāja piekrišana un citas tiesas priekšsēdētāja atteikums. Sākotnēji bija paredzēts šādu lietu piekritību noteikt Jūrmalas pilsētas tiesai. Izskatot likumprojektu 3.lasījumā, Jūrmalas pilsētas tiesa tika aizstāta ar Jelgavas tiesu vienīgi tāpēc, ka Jūrmalas tiesas priekšsēdētāja paziņojusi, ka Jūrmalas tiesa tomēr nav gatava skatīt šīs kategorijas lietas, bet Jelgavas tiesas priekšsēdētājs ir piekritis. Biedrības ieskatā, nopietnas tiesu iekārtas izmaiņas nedrīkst pakārtot kādas personas subjektīvajam viedoklim; tā pamatā jābūt izsvērtam lēmumam. Lai arī grozījumi Civilprocesa likumā tieši neskar administratīvo tiesu darbu, tomēr Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības mērķis ir rūpēties par saprātīgu un efektīvu tiesu sistēmas attīstību, tādēļ biedrība uzskata par nepieciešamu iestāties par rūpīgi pārdomātu tiesu sistēmas veidošanu, nepakļaujoties mirkļa vājībām.  

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: